讀取中請稍後...
Cariyāpiṭakapāḷi所行藏經
第一品布施波羅蜜

dānapāramitā[注]

第一品布施波羅蜜
一、阿奇提所行

Akitti-cariyaṃ

一、阿奇提所行
1.1

Kappe ca satasahasse, caturo ca asaṅkhiye;
etthantare yaṃ caritaṃ, sabbaṃ taṃ bodhipācanaṃ.

1.1

從過去四無量〔劫〕又十萬劫到現在之間,所有的一切行都是為了成就菩提。

1.2

Atītakappe caritaṃ, ṭhapayitvā bhavābhave;
imamhi kappe caritaṃ, pavakkhissaṃ suṇohi me.

1.2

對於過去劫中多生之行暫不談,我只談在此劫中所行。請聽我說吧!

1.3

Yadā ahaṃ brahāraññe, suññe vipinakānane;
ajjhogāhetvā[注] viharāmi, akitti nāma tāpaso.


1.3

當我進入廣大的森林,到了林中的空地,住在其中。我是名為阿奇提的苦行者。

1.4

Tadā maṃ tapatejena, santatto tidivābhibhū;
dhārento brāhmaṇavaṇṇaṃ, bhikkhāya maṃ upāgami.

1.4
三十三天之天主〔帝釋〕因為我的苦行而有所觸動,化身為一婆羅門,向我來乞食。
1.5

Pavanā ābhataṃ paṇṇaṃ, atelañca aloṇikaṃ;
mama dvāre ṭhitaṃ disvā, sakaṭāhena ākiriṃ.

1.5
看見他站在我門口,我拿出了從森林中所摘來的菜葉,沒有油、也沒有鹽。
1.6

Tassa datvānahaṃ paṇṇaṃ, nikkujjitvāna bhājanaṃ;
punesanaṃ jahitvāna, pāvisiṃ paṇṇasālakaṃ.

1.6
我把容器內的菜葉倒光了給他,然後自己就進屋內,沒有再出去摘取菜葉。
1.7

Dutiyampi tatiyampi, upagañchi mamantikaṃ;
akampito anolaggo, evamevamadāsahaṃ.

1.7
第二天,第三天,他又出現在門口。我〔內心〕沒有動搖,也沒有執著,還是給他菜葉。
1.8

Na me tappaccayā atthi, sarīrasmiṃ vivaṇṇiyaṃ;
pītisukhena ratiyā, vītināmemi taṃ divaṃ.

1.8
我的身體並沒有由於這原因而衰弱。充滿著喜悅和快樂,我愉快地度過每一天。
1.9

Yadi māsampi dvemāsaṃ, dakkhiṇeyyaṃ varaṃ labhe;
akampito anolīno, dadeyyaṃ dānamuttamaṃ.

1.9
即使像這樣經過一個月、兩個月,如遇上善的受施者,我會施與最殊勝的施物,〔心中〕沒有動搖、也不會厭倦。
1.10

Na tassa dānaṃ dadamāno, yasaṃ lābhañca patthayiṃ;
sabbaññutaṃ patthayāno, tāni kammāni ācarin”ti.

1.10
當我施與供養時,不求名,也不求利,我做這樣的業,以一切智為目的。
二、森克所行

Saṅkha-cariaya[注]

二、森克所行
2.1

Punāparaṃ yadā homi, brāhmaṇo saṅkhasavhayo;
Mahāsamuddaṃ taritukāmo, upagacchāmi paṭṭanaṃ.

2.1
我曾是一位名為森克的婆羅門,想要渡過大海,於是向港口的方向前進。
2.2

Tatthaddasaṃ paṭipathe, sayambhuṃ aparājitaṃ;
Kantāraddhānaṃ paṭipannaṃ[注], tattāya kaṭhinabhūmiyā.

2.2
在路的另一邊,我看到一位緣覺者,〔煩惱〕調伏者,走在酷熱、不平的沙地路上。
2.3

Tamahaṃ paṭipathe disvā, imamatthaṃ vicintayiṃ;
Idaṃ khettaṃ anuppattaṃ, puññakāmassa jantuno.

2.3
當我看到他在路的另一邊,我思惟:「我這想要累積福德的人遇上了無上的福田」。
2.4

Yathā kassako puriso, khettaṃ disvā mahāgamaṃ;
Tattha bījaṃ na ropeti, na so dhaññena atthiko.

2.4
就像農夫看見會有豐收之土地,如果不向這土地播種,就不會有想要的穀物。
2.5

Evamevāhaṃ puññakāmo, disvā khettavaruttamaṃ;
Yadi tattha kāraṃ na karomi, nāhaṃ puññena atthiko.

2.5
就像這樣,我是一位求福者,看見最殊勝的福田,若不向福田播種,就不會有想要的福德。
2.6

Yathā amacco muddikāmo, rañño antepure jane;
Na deti tesaṃ dhanadhaññaṃ, muddito parihāyati.

2.6
就像大臣在國王宮廷中,想要獲得權力,若不給他財物、穀物,則權力就會減少。
2.7

Evamevāhaṃ puññakāmo, vipulaṃ disvāna dakkhiṇaṃ;
Yadi tassa dānaṃ na dadāmi, parihāyissāmi puññato.

2.7
就像這樣,我是一位求福者,看見最殊勝的應供,若不給他財物,則福德就會減少。
2.8

Evāhaṃ cintayitvāna, orohitvā upāhanā;
Tassa pādāni vanditvā, adāsiṃ chattupāhanaṃ.

2.8
如是思考後,我脫下了鞋,禮敬他的足,給他我的鞋和遮陽物。
2.9

Tenevāhaṃ sataguṇato, sukhumālo sukhedhito;
Api ca dānaṃ paripūrento, evaṃ tassa adāsaha’’nti.

2.9
雖然我的身體比他超過百倍的嫩弱和習慣於舒適,但是為成就布施〔波羅蜜〕,我供養他〔鞋和遮陽物〕。
三、古陸達磨所行

Kurudhamma-cariyaṃ[注]

三、古陸達磨所行
3.1

Punāparaṃ yadā homi, indapatthe[注] puruttame;
Rājā dhanañcayo nāma, kusale dasahupāgato.

3.1

當我是一位名為財勝[注]的國王,住在因達跋陀(indapatta)市,具足十善,具備十善〔業行〕。

3.2

Kaliṅgaraṭṭhavisayā, brāhmaṇā upagañchu maṃ;
Āyācuṃ maṃ hatthināgaṃ, dhaññaṃ maṅgalasammataṃ.

3.2

在迦陵伽(Kāliṅga)王國的婆羅門來找我。向我索求代表著吉祥與幸運的大象。

3.3

Avuṭṭhiko janapado, dubbhikkho chātako mahā;
Dadāhi pavaraṃ nāgaṃ, nīlaṃ añjanasavhayaṃ.

3.3

「我們的國土乾旱,缺乏食物,有大飢荒。請賜給我們名為安膳那(Añjana)的殊勝黑象!」

3.4

Na me yācakamanuppatte, paṭikkhepo anucchavo;
Mā me bhijji samādānaṃ, dassāmi vipulaṃ gajaṃ’.

3.4
當有人有求於我時,拒絕是不恰當的:「不應讓我的追求失落,我給他們具有大力的象。」
3.5

Nāgaṃ gahetvā soṇḍāya, bhiṅgāre[注] ratanāmaye;
Jalaṃ hatthe ākiritvā, brāhmaṇānaṃ adaṃ gajaṃ.

3.5
抓住了大象,以珠寶瓶中的水,用手灑向大象。然後將這大象送給婆羅門。
3.6

Tassa nāge padinnamhi, amaccā etadabravuṃ;
‘Kiṃ nu tuyhaṃ varaṃ nāgaṃ, yācakānaṃ padassasi.

3.6
當這大象被送走後,大臣們對我說:「為何要送走最殊勝的大象?
3.7

Dhaññaṃ maṅgalasampannaṃ, saṅgāmavijayuttamaṃ;
Tasmiṃ nāge padinnamhi, kiṃ te rajjaṃ karissati.

3.7
代表著吉祥與幸運的大象,在戰鬥中最強的大象。如今大象已送人,你要如何防衛王國?」
3.8

Rajjampi me dade sabbaṃ, sarīraṃ dajjamattano;
Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā nāgaṃ adāsaha’’’nti.

3.8
「我願意將王國的一切拱手讓人,我自己的身體也可以供養別人。一切智為我所求,因此大象布施給別人。」
四、大善見所行

Mahāsudassana-cariyaṃ[注]

四、大善見所行
4.1

Kusāvatimhi nagare, yadā āsiṃ mahīpati;
Mahāsudassano nāma, cakkavattī mahabbalo.

4.1

住在古沙瓦提(kusāvatī)市,我是名為大善見的國王,為一位非常有權力的轉輪王。

4.2

Tatthāhaṃ divase tikkhattuṃ, ghosāpemi tahiṃ tahiṃ;
‘Ko kiṃ icchati pattheti, kassa kiṃ dīyatū dhanaṃ.

4.2
我每天三次,都會在這宮廷中高聲叫喊:「有誰需要?需要什麼?要向何人應施與什麼施物?
4.3

Ko chātako ko tasito, ko mālaṃ ko vilepanaṃ;
Nānārattāni vatthāni, ko naggo paridahissati.

4.3
誰在受飢?誰在受渴?誰〔求〕花鬘?誰需要醫藥?誰為無衣裸體,而想穿有種種顏色的衣服?」
4.4

Ko pathe chattamādeti, kopāhanā mudū subhā’;
Iti sāyañca pāto ca, ghosāpemi tahiṃ tahiṃ.

4.4
誰需要遮陽物好能在路上旅行?誰需要柔軟舒適的涼鞋?如此在早上、黃昏,我都會在這宮廷中高聲叫喊著〔誰需要幫忙〕!。
4.5

Na taṃ dasasu ṭhānesu, napi ṭhānasatesu vā;
Anekasataṭhānesu, paṭiyattaṃ yācake dhanaṃ.

4.5
不僅在十個地方,也不僅在一百個地方,而是在數不清幾百個地方,準備了要給乞求者的財富。
4.6

Divā vā yadi vā rattiṃ, yadi eti vanibbako;
Laddhā yadicchakaṃ bhogaṃ, pūrahatthova gacchati.

4.6
不論是白天,還是晚上,若是有托缽的僧人來,他的雙手會滿帶著他所需要的東西離開。
4.7

Evarūpaṃ mahādānaṃ, adāsiṃ yāvajīvikaṃ;
Napāhaṃ dessaṃ dhanaṃ dammi, napi natthi nicayo mayi.

4.7

只要在有生之年,我會布施無盡的財物。而且不會布施不義之財,也不會沒有庫藏。[注]

4.8

Yathāpi āturo nāma, rogato parimuttiyā;
Dhanena vejjaṃ tappetvā, rogato parimuccati.

4.8
就像病人為了能夠治療疾病,需要給與醫生一些財物,才能讓病治好。
4.9

Tathevāhaṃ jānamāno, paripūretumasesato;
Ūnamanaṃ pūrayituṃ, demi dānaṃ vanibbake;
Nirālayo apaccāso, sambodhimanupattiyā’’ti.

4.9
我也是一樣,為了能夠成就圓滿〔布施〕,而且能夠滿足缺乏物質的心靈,布施給遊行的僧人,毫無執著,不求回報,只為獲得菩提。
五、大典尊所行

Mahā-Govinda cariyaṃ[注]

五、大典尊所行
5.1

Punāparaṃ yadā homi, sattarājapurohito;
Pūjito naradevehi, mahāgovindabrāhmaṇo.

5.1

我是婆羅門大典尊[注],是七王的祭師,為諸王所敬重。

5.2

Tadāhaṃ sattarajjesu, yaṃ me āsi upāyanaṃ;
Tena demi mahādānaṃ, akkhobbhaṃ [注]sāgarūpamaṃ.

5.2
那時,在七王國中,我所獲得的贈物,皆布施無餘,沉著如同大海。
5.3

Na me dessaṃ dhanaṃ dhaññaṃ, napi natthi nicayo mayi;
Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā demi varaṃ dhana’’nti.

5.3
我並非不喜愛財富和穀物,我也不會毫無庫藏。因為喜好一切智,因此布施諸良財。
六、尼彌王所行

Nimirāja cariyaṃ[注]

六、尼彌王所行
6.1

Punāparaṃ yadā homi, mithilāyaṃ puruttame;
Nimi nāma mahārājā, paṇḍito kusalatthiko.

6.1

住在偉大的彌提拉(Mithilā)市,我是一位名為尼彌的國王,有學識,喜求善法。

6.2

Tadāhaṃ māpayitvāna, catussālaṃ catummukhaṃ;
Tattha dānaṃ pavattesiṃ, migapakkhinarādinaṃ.

6.2
在宮廷四方的入口,有四個大廳,分別對動物、飛禽、男人和女人贈與施物。
6.3

Acchādanañca sayanaṃ, annaṃ pānañca bhojanaṃ;
Abbocchinnaṃ karitvāna, mahādānaṃ pavattayiṃ.

6.3
衣服、床具、食物、飲水、和〔其他〕可食用的東西,我行廣大布施,令眾生繁榮。
6.4

Yathāpi sevako sāmiṃ, dhanahetumupāgato;
Kāyena vācā manasā, ārādhanīyamesati.

6.4
就像奴僕為了能獲得財物,所以親近主人,以身、語、意滿足主人。
6.5

Tathevāhaṃ sabbabhave, pariyesissāmi bodhijaṃ;
Dānena satte tappetvā, icchāmi bodhimuttama’’nti.

6.5
我也是一樣,對於一切能夠讓我生起菩提的眾生和東西,我會布施令眾生滿足,以求最上菩提。
七、闡達王子所行

Candakumāra-cariyaṃ[注]

七、闡達王子所行
7.1

Punāparaṃ yadā homi, ekarājassa atrajo;
Nagare pupphavatiyā, kumāro candasavhayo.

7.1

那時,我是耶伽羅闍(ekarāja)的兒子,住在普婆瓦提城(Pupphavatī),名為闡達王子。

7.2

Tadāhaṃ yajanā mutto, nikkhanto yaññavāṭato;
Saṃvegaṃ janayitvāna, mahādānaṃ pavattayiṃ.

7.2
那時,免於成為供品祭祀,我逃離祭祀的地方,〔對此世〕生厭離而行廣大布施。
7.3

Nāhaṃ pivāmi khādāmi, napi bhuñjāmi bhojanaṃ;
Dakkhiṇeyye adatvāna, api chappañcarattiyo.

7.3
如果超過五、六天不布施給值得布施的人,我就不喝、也不吃固體和流質的食物。
7.4

Yathāpi vāṇijo nāma, katvāna bhaṇḍasañcayaṃ;
Yattha lābho mahā hoti, tattha taṃ[注] harati bhaṇḍakaṃ.

7.4
就像商人在積集了商品之後,轉運到可以賣得好價錢的地方。
7.5

Tatheva sakabhuttāpi, pare dinnaṃ mahapphalaṃ;
Tasmā parassa dātabbaṃ, satabhāgo bhavissati.

7.5
如是,雖然〔財物〕可以自己享用,不如布施給他人,會有大果。供養他人會有百倍福德。
7.6

Etamatthavasaṃ ñatvā, demi dānaṃ bhavābhave;
Na paṭikkamāmi dānato, sambodhimanupattiyā’’ti.

7.6
了解這道理,我生生世世都行布施。為了得菩提,對布施我不退縮。
八、斯威王所行

Sivirāja cariyaṃ[注]

八、斯威王所行
8.1

Ariṭṭhasavhaye nagare, sivināmāsi khattiyo;
Nisajja pāsādavare, evaṃ cintesahaṃ tadā.

8.1

在名為阿利托(ariṭṭha)的城市中,我是名為斯威的剎帝利族。我坐在輝煌的宮廷,做如是想:

8.2

Yaṃ kiñci mānusaṃ dānaṃ, adinnaṃ me na vijjati;
Yopi yāceyya maṃ cakkhuṃ, dadeyyaṃ avikampito’.

8.2
「無論是怎樣的物品,沒有一樣我沒當贈品送人。即使是有人要我的眼睛,我都會給他。」
8.3

Mama saṅkappamaññāya, sakko devānamissaro;
Nisinno devaparisāya, idaṃ vacanamabravi.

8.3
坐在有諸天人為伴之間的天主帝釋,知道了我的想法,說:
8.4

Nisajja pāsādavare, sivirājā mahiddhiko;
Cintento vividhaṃ dānaṃ, adeyyaṃ so na passati.

8.4
「在輝煌宮廷的斯威王,具有大威力,思惟種種布施,沒有什麼東西不能給的。
8.5

Tathaṃ nu vitathaṃ netaṃ, handa vīmaṃsayāmi taṃ;
Muhuttaṃ āgameyyātha, yāva jānāmi taṃ manaṃ’.

8.5
我會去試驗他,看這是不是真實的,我就可以知道他的想法。」
8.6

Pavedhamāno palitasiro, valigatto[注] jarāturo;
Andhavaṇṇova hutvāna, rājānaṃ upasaṅkami.

8.6
帝釋化作手腳會顫抖、白髮的老頭,皺皺的皮膚,年老、有病、而且盲目,然後去見斯威王。
8.7

So tadā paggahetvāna, vāmaṃ dakkhiṇabāhu ca;
Sirasmiṃ añjaliṃ katvā, idaṃ vacanamabravi.

8.7
他伸出了他的雙手,合掌放在頭上,然後說:
8.8

Yācāmi taṃ mahārāja, dhammika raṭṭhavaḍḍhana;
Tava dānaratā kitti, uggatā devamānuse.

8.8
「大王!您以正義統治這國家,布施之名遍於天人之間。我請求您。
8.9

Ubhopi nettā nayanā, andhā upahatā mama;
Ekaṃ me nayanaṃ dehi, tvampi ekena yāpaya’.

8.9
我的雙眼已壞,看不見。能否請您給我一隻眼,而您還可以用另一眼睛看。
8.10

Tassāhaṃ vacanaṃ sutvā, haṭṭho saṃviggamānaso;
Katañjalī vedajāto, idaṃ vacanamabraviṃ.

8.10
當我聽到他的話,心生大喜悅,雙手合掌,甚為激動,說:
8.11

Idānāhaṃ cintayitvāna, pāsādato idhāgato;
Tvaṃ mama cittamaññāya, nettaṃ yācitumāgato.

8.11
「我從宮殿中來到這裡。你知道我的心意,為求眼睛而來。
8.12

Aho me mānasaṃ siddhaṃ, saṅkappo paripūrito;
Adinnapubbaṃ dānavaraṃ, ajja dassāmi yācake.

8.12
噢!我心意將成,願望將成就。今天我將給與我從沒布施過的東西給乞求者。
8.13

Ehi sivaka uṭṭhehi, mā dandhayi mā pavedhayi;
Ubhopi nayanaṃ dehi, uppāṭetvā vaṇibbake’.

8.13

你來!西瓦伽(Sīvaka),不要躊躇,不用懷疑,兩眼都可以取出給你。

8.14

Tato so codito mayhaṃ, sivako vacanaṃ karo;
Uddharitvāna pādāsi, tālamiñjaṃva yācake.

8.14
由於我的催請,西瓦伽接受我的建議。如取陀羅之樹心,他挖出了我的雙眼。
8.15

Dadamānassa dentassa, dinnadānassa me sato;
Cittassa aññathā natthi, bodhiyāyeva kāraṇā.

8.15
當我思惟布施時,當我正布施時,當我已布施時,心毫無猶疑,只為菩提故。
8.16

Na me dessā ubho cakkhū, attā na me na dessiyo;
Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā cakkhuṃ adāsaha’’nti.

8.16
我非憎惡兩眼,我亦非憎惡自己。我為喜好一切智,故我施雙眼。」
九、衛善陀羅所行

Vessantara cariyaṃ[注]

九、衛善陀羅所行
9.1

Yā me ahosi janikā, phussatī[注] nāma khattiyā;
Sā atītāsu jātīsu, sakkassa mahesī piyā.

9.1

我的母親是叫做浦莎提(phusatī)的剎帝利,在前世是帝釋的正室。

9.2

‘Tassā āyukkhayaṃ ñatvā, devindo etadabravi;
‘Dadāmi te dasa vare, varabhadde yadicchasi’.

9.2
諸天之主看到了她壽命將近,對她說:「親愛的,我將給你十個願望,選擇你要的願望吧!」
9.3

Evaṃ vuttā ca sā devī, sakkaṃ punidamabravi;
‘Kiṃ nu me aparādhatthi, kiṃ nu dessā ahaṃ tava;
Rammā cāvesi maṃ ṭhānā, vātova dharaṇīruhaṃ’.

9.3
說完之後,女神對帝釋說:「我做錯了什麼嗎?是你對我感到厭煩,要將我從一個舒適的地方驅離,就像風吹離了樹上的葉子?」
9.4

Evaṃ vutto ca so sakko, puna tassidamabravi;
‘Na ceva te kataṃ pāpaṃ, na ca me tvaṃsi appiyā.

9.4
說完之後,帝釋又說:「不是你做了什麼錯事,也不是我對你感到厭煩。
9.5

Ettakaṃyeva te āyu, cavanakālo bhavissati;
Paṭiggaṇha mayā dinne, vare dasa varuttame’.

9.5
只是你的生命即將到了盡頭,你命盡的時間到了。接受我給你的願望吧!十個頂級的願望。」
9.6

Sakkena sā dinnavarā, tuṭṭhahaṭṭhā pamoditā;
Mamaṃ abbhantaraṃ katvā, phussatī dasa vare varī.

9.6
帝釋給了願望之後,高興、喜悅的浦莎提接受了這十個願望,其中包括生下我。
9.7

Tato cutā sā phussatī, khattiye upapajjatha;
Jetuttaramhi nagare, sañjayena samāgami.

9.7

從天界命盡之後,他轉生為杰圖塔羅(Jetuttara)城的剎帝利族,並且嫁給善迦雅(Sañjaya)

9.8

Yadāhaṃ phussatiyā kucchiṃ, okkanto piyamātuyā;
Mama tejena me mātā, sadā dānaratā ahu.

9.8
當我親愛的母親浦莎提懷我的時候,因為我的功德力,我的母親總是樂於布施。
9.9

Adhane āture jiṇṇe, yācake addhike[注] jane;
Samaṇe brāhmaṇe khīṇe, deti dānaṃ akiñcane.

9.9
她布施給窮人、生病的人、老年人、乞討者、旅人、沙門及婆羅門、失去財產的人與一無所有的人。
9.10

Dasa māse dhārayitvāna, karonte puraṃ padakkhiṇaṃ;
Vessānaṃ vīthiyā majjhe, janesi phussatī mamaṃ.

9.10

浦莎提在懷我十個月之後,走在衛善(Vessa)街上時,生下了我。

9.11

Na mayhaṃ mattikaṃ nāmaṃ, napi pettikasambhavaṃ;
Jātettha vessavīthiyā, tasmā vessantaro ahu.

9.11

我的名字並不是從母親而得名,也不是從我父親而得名。因為我生在衛善(Vessa)街上,所以我的名字叫做「衛善陀羅」(Vessa antara,Vessa街中)

9.12

Yadāhaṃ dārako homi, jātiyā aṭṭhavassiko;
Tadā nisajja pāsāde, dānaṃ dātuṃ vicintayiṃ.

9.12
當還是個八歲小男孩的時候,我坐在宮殿中,就想到要布施。
9.13

Hadayaṃ dadeyyaṃ cakkhuṃ, maṃsampi rudhirampi ca;
Dadeyyaṃ kāyaṃ sāvetvā, yadi koci yācaye mamaṃ’.

9.13
我會布施我的心、眼睛、肉,甚至是血。我讓大家知道對於任何向我乞求的人,我願意布施我的身體。
9.14

Sabhāvaṃ cintayantassa, akampitamasaṇṭhitaṃ;
Akampi tattha pathavī, sineruvanavaṭaṃsakā.

9.14
當我想到布施的時候,我的心是安定的、堅決的;就像大地一樣安定,也像須彌山的林園中的花鬘一樣安定。
9.15

Anvaddhamāse pannarase, puṇṇamāse uposathe;
Paccayaṃ nāgamāruyha, dānaṃ dātuṃ upāgamiṃ.

9.15

每兩週的滿月日-布薩日,我騎上大象帕卡亞(Paccaya)出去布施。

9.16

Kaliṅgaraṭṭhavisayā , brāhmaṇā upagañchu maṃ;
Ayācuṃ maṃ hatthināgaṃ, dhaññaṃ maṅgalasammataṃ.

9.16

從鄰國迦陵伽(Kāliṅga)國的婆羅門來找我,他們向我要求象徵吉祥與好運的大龍象(nāga)

9.17

Avuṭṭhiko janapado, dubbhikkho chātako mahā;
Dadāhi pavaraṃ nāgaṃ, sabbasetaṃ gajuttamaṃ.

9.17
「我們國家有飢荒,並且缺乏食物。請給我們莊嚴的純白大象-最殊勝的大象。」
9.18

Dadāmi na vikampāmi, yaṃ maṃ yācanti brāhmaṇā;
Santaṃ nappatigūhāmi[注], dāne me ramate mano.

9.18
我沒有遲疑,我給了他們想要的東西。我並沒有隱藏任何我所擁有的東西,我的心樂於布施。
9.19

Na me yācakamanuppatte, paṭikkhepo anucchavo;
‘Mā me bhijji samādānaṃ, dassāmi vipulaṃ gajaṃ’.

9.19
當有任何要求的時候,我一定應允。「讓我所做圓滿,我將布施大龍象。」
9.20

Nāgaṃ gahetvā soṇḍāya, bhiṅgāre ratanāmaye;
Jalaṃ hatthe ākiritvā, brāhmaṇānaṃ adaṃ gajaṃ.

9.20
把象牽來,將鑲滿寶石的瓶中的水倒在手上,灑向大象之後,我把大象布施給婆羅門。
9.21

Punāparaṃ dadantassa, sabbasetaṃ gajuttamaṃ;
Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā.

9.21
當我布施了莊嚴的純白大象時,三十三天林園的地面也震動了。
9.22

Tassa nāgassa dānena, sivayo kuddhā samāgatā;
Pabbājesuṃ sakā raṭṭhā, ‘vaṅkaṃ gacchatu pabbataṃ’.

9.22

當布施大象之後,施威(Siva)國的人民憤怒地聚集起來,將我從我的國度驅逐出去。〔他們說:〕「將他放逐到維卡(Veṅka)山。」

9.23

Tesaṃ nicchubhamānānaṃ, akampitthamasaṇṭhitaṃ;
Mahādānaṃ pavattetuṃ, ekaṃ varamayācisaṃ.

9.23
當他們將我驅逐出去時, 〔我的心〕是安定的、堅決的,我許了一個願望:讓我能夠再有一個大布施。
9.24

Yācitā sivayo sabbe, ekaṃ varamadaṃsu me;
Sāvayitvā kaṇṇabheriṃ, mahādānaṃ dadāmahaṃ.

9.24
當我這樣要求的時候,施威國的所有人民給了我一個願望:我想擁有一對響亮的鼓。
9.25

Athettha vattatī saddo, tumulo bheravo mahā;
Dānenimaṃ nīharanti, puna dānaṃ dadātayaṃ.

9.25
這對鼓的聲音震懾人心。即使由於之前的布施,他們將我驅逐出去,我還是願意繼續布施。
9.26

Hatthiṃ asse rathe datvā, dāsiṃ dāsaṃ gavaṃ dhanaṃ;
Mahādānaṃ daditvāna, nagarā nikkhamiṃ tadā.

9.26
在布施了象、馬、車乘、男女僕、牛群與貴重物品之後,我就離開了這個城市。
9.27

Nikkhamitvāna nagarā, nivattitvā vilokite;
Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā.

9.27
當我離開了這個城市再回頭看時,三十三天林園的地面又震動了。
9.28

Catuvāhiṃ rathaṃ datvā, ṭhatvā cātummahāpathe;
Ekākiyo adutiyo, maddideviṃ idamabraviṃ.

9.28

布施了駟馬馬車,單獨的一家人站在十字路口,我對妻子瑪蒂(Maddī)說:

9.29

‘Tvaṃ maddi kaṇhaṃ gaṇhāhi, lahukā esā kaniṭṭhikā;
Ahaṃ jāliṃ gahessāmi, garuko bhātiko hi so’.

9.29

「瑪蒂,你抱著幼小的女兒坎兒(Kaṇhā),我揹著較年長的兒子傑利(Jāli)。」

9.30

Padumaṃ puṇḍarīkaṃva, maddī kaṇhājinaggahī;
Ahaṃ suvaṇṇabimbaṃva, jāliṃ khattiyamaggahiṃ.

9.30

瑪蒂抱著彷若青蓮或是白水仙的坎兒(Kaṇhā),我則揹著彷若金色葫蘆的剎帝利傑利。

9.31

Abhijātā sukhumālā, khattiyā caturo janā;
Visamaṃ samaṃ akkamantā, vaṅkaṃ gacchāma pabbataṃ.

9.31
這四位出身高貴、教養良好的剎帝利,一步步地往維卡山的方向走去,不管道路是崎嶇或平坦。
9.32

Ye keci manujā enti, anumagge paṭippathe;
Maggante paṭipucchāma, ‘kuhiṃ vaṅkanta[注] pabbato’.

9.32
對著來來往往的人們,我們向他們問路:「維卡山在哪裡?」
9.33

Te tattha amhe passitvā, karuṇaṃ giramudīrayuṃ;
Dukkhaṃ te paṭivedenti, dūre vaṅkantapabbato.

9.33
當他們看見我們時,就以慈悲的話語表現出他們的同情-維卡山還很遠。
9.34

Yadi passanti pavane, dārakā phaline dume;
Tesaṃ phalānaṃ hetumhi, uparodanti dārakā.

9.34
如果孩子們看見森林中結滿果實的樹,他們便高聲叫喊。
9.35

Rodante dārake disvā, ubbiddhā[注] vipulā dumā;
Sayamevoṇamitvāna, upagacchanti dārake.

9.35
當這高大的樹看見孩子們高聲叫喊,便自動彎下腰,讓孩子們觸手可及。
9.36

Idaṃ acchariyaṃ disvā, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
Sāhukāraṃ[注] pavattesi, maddī sabbaṅgasobhanā.

9.36
看見這神奇、驚奇的景象,身型優美的瑪蒂鼓掌。
9.37

Accheraṃ vata lokasmiṃ, abbhutaṃ lomahaṃsanaṃ;
Vessantarassa tejena, sayamevoṇatā dumā.

9.37
「神奇、神奇、真神奇!這些樹竟然因為衛善陀羅的功德力而自己彎下腰。」
9.38

Saṅkhipiṃsu pathaṃ yakkhā, anukampāya dārake;
Nikkhantadivaseneva[注], cetaraṭṭhamupāgamuṃ.

9.38

出於對這些孩子們的悲心,夜叉縮短了〔他們通往維卡山的〕路程;就在他們出發的那一天,他們到達了奇達(Ceta)國。

9.39

Saṭṭhirājasahassāni, tadā vasanti mātule;
Sabbe pañjalikā hutvā, rodamānā upāgamuṃ.

9.39
那時,在摩偷羅住了六萬個國王,他們恭敬合掌、流著眼淚走向前去。
9.40

Tattha vattetvā sallāpaṃ, cetehi cetaputtehi;
Te tato nikkhamitvāna, vaṅkaṃ agamu pabbataṃ.

9.40
當他們與奇達地方的國王、王子們談完話後,就動身前往維卡山。
9.41

Āmantayitvā devindo, vissakammaṃ[注] mahiddhikaṃ;
Assamaṃ sukataṃ rammaṃ, paṇṇasālaṃ sumāpaya.

9.41

帝釋對一位偉大的修行人維沙羯磨(Vissakamma)說:「請造一個良好的隱居處,一個舒適的草屋。」

9.42

Sakkassa vacanaṃ sutvā, vissakammo mahiddhiko;
Assamaṃ sukataṃ rammaṃ, paṇṇasālaṃ sumāpayi.

9.42
當偉大的修行人維沙羯磨聽到帝釋的話,他造了一個良好的隱居處,一個舒適的草屋。
9.43

Ajjhogāhetvā pavanaṃ, appasaddaṃ nirākulaṃ;
Caturo janā mayaṃ tattha, vasāma pabbatantare.

9.43
進入一個安靜、清幽的森林之後,我們四個人居住在山裡面。
9.44

Ahañca maddidevī ca, jālī kaṇhājinā cubho;
Aññamaññaṃ sokanudā, vasāma assame tadā.

9.44
我與瑪蒂、傑利和坎兒住在隱居處,並且撫平彼此的憂傷。
9.45

Dārake anurakkhanto, asuñño homi assame;
Maddī phalaṃ āharitvā, poseti sā tayo jane.

9.45
我的隱居生活並不悠閒,因為要照顧孩子。瑪蒂負責採集果實,以供給我們三人。
9.46

Pavane vasamānassa, addhiko maṃ upāgami;
Āyāci puttake mayhaṃ, jāliṃ kaṇhājinaṃ cubho.

9.46
當我住在森林裡的時候,一位旅行者前來找我。他向我要兩個小孩-傑利和坎兒。
9.47

Yācakaṃ upagataṃ disvā, hāso me upapajjatha;
Ubho putte gahetvāna, adāsiṃ brāhmaṇe tadā.

9.47
看見這位乞求者,我的心中升起了喜悅。抱起了兩個孩子,我將他們送給了那位婆羅門。
9.48

Sake putte cajantassa, jūjake brāhmaṇe yadā;
Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā.

9.48
當我把我的孩子交給那位婆羅門乞求者,三十三天林園的地面又震動了。
9.49

Punadeva sakko oruyha, hutvā brāhmaṇasannibho;
Āyāci maṃ maddideviṃ, sīlavantiṃ patibbataṃ.

9.49
帝釋化作婆羅門來到這世間,向我索求我那善良的、忠貞的妻子。
9.50

Maddiṃ hatthe gahetvāna, udakañjali pūriya;
Pasannamanasaṅkappo, tassa maddiṃ adāsahaṃ.

9.50
我拉著瑪蒂的手,心中充滿了淨信,我布施了我的妻子。
9.51

Maddiyā dīyamānāya, gagane devā pamoditā;
Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā.

9.51
當布施了瑪蒂之後,天上的諸神相當喜悅;三十三天林園的地面又震動了。
9.52

Jāliṃ kaṇhājinaṃ dhītaṃ, maddideviṃ patibbataṃ;
Cajamāno na cintesiṃ, bodhiyāyeva kāraṇā.

9.52
我毫無考慮地布施了〔我的兒子〕 傑利、我的女兒坎兒,和我那忠貞的妻子瑪蒂;這一切都是為了菩提。
9.53

Na me dessā ubho puttā, maddidevī na dessiyā;
Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā piye adāsahaṃ.

9.53
我不是不愛我的孩子,也不是不愛瑪蒂。我所希求的是一切智,因此把所愛的人都布施出去。
9.54

Punāparaṃ brahāraññe, mātāpitusamāgame;
aruṇaṃ paridevante, sallapante sukhaṃ dukhaṃ.

9.54
當我的父母來到這個森林,他們憂戚地傷悲,並且談論我的快樂與難過。
9.55

Hirottappena garunā[注], ubhinnaṃ upasaṅkami;
Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā.

9.55
我帶著慚、愧與尊敬走向他們;三十三天林園的地面又震動了。
9.56

Punāparaṃ brahāraññā, nikkhamitvā sañātibhi;
Pavisāmi puraṃ rammaṃ, jetuttaraṃ puruttamaṃ.

9.56
在與我的親族們離開了森林之後,我進入了最殊勝優美的城市杰圖塔羅城。
9.57

Ratanāni satta vassiṃsu, mahāmegho pavassatha;
Tadāpi pathavī kampi, sineruvanavaṭaṃsakā.

9.57
七寶宛如降雨般從天而下;三十三天林園的地面又震動了。
9.58

Acetanāyaṃ pathavī, aviññāya sukhaṃ dukhaṃ;
Sāpi dānabalā mayhaṃ, sattakkhattuṃ pakampathā’’ti.

9.58
即使這個地面能夠知覺,但它不知快樂與難過,然而由於我布施的力量而有七次震動。
十、兔子賢者所行

sasapaṇḍita-cariyaṃ[注]

十、兔子賢者所行
10.1

Punāparaṃ yadā homi, sasako pavanacārako;
Tiṇapaṇṇasākaphalabhakkho, paraheṭhanavivajjito.

10.1
我是生活在森林中的一隻兔子,吃草、樹葉、水果,不會危害別的動物。
10.2

Makkaṭo ca siṅgālo ca, suttapoto cahaṃ tadā;
Vasāma ekasāmantā, sāyaṃ pāto ca dissare[注].

10.2
那時,猴子、狼、一隻年輕水獺和我,住在同一區,我們早晚都會聚在一起。
10.3

Ahaṃ te anusāsāmi, kiriye kalyāṇapāpake;
‘Pāpāni parivajjetha, kalyāṇe abhinivissatha’.

10.3
我對他們教導善行和惡行:「你們要避免諸惡,行諸善行。」
10.4

Uposathamhi divase, candaṃ disvāna pūritaṃ;
Etesaṃ tattha ācikkhiṃ, divaso ajjuposatho.

10.4
在滿月的布薩日,我告訴他們:「今天是布薩日。
10.5

Dānāni paṭiyādetha, dakkhiṇeyyassa dātave;
Datvā dānaṃ dakkhiṇeyye, upavassathuposathaṃ.

10.5
準備布施給應供者!布施給應供者,這是布薩日的意義。」
10.6

Te me sādhūti vatvāna, yathāsatti yathābalaṃ;
Dānāni paṭiyādetvā, dakkhiṇeyyaṃ gavesisuṃ[注].

10.6
他們說:「善哉」,以他們的能力所及,準備布施給應供者。
10.7

Ahaṃ nisajja cintesiṃ, dānaṃ dakkhiṇanucchavaṃ;
‘Yadihaṃ labhe dakkhiṇeyyaṃ, kiṃ me dānaṃ bhavissati.

10.7
我坐在那裡,思惟可供養的布施物:「若我遇上應供者,我應該供養什麼樣的布施物?
10.8

Na me atthi tilā muggā, māsā vā taṇḍulā ghataṃ;
Ahaṃ tiṇena yāpemi, na sakkā tiṇa dātave.

10.8
我沒有芝麻、綠豆、豆類、米、酥油。我以野草為生,但是不能將草當做供養品。
10.9

Yadi koci eti dakkhiṇeyyo, bhikkhāya mama santike;
Dajjāhaṃ sakamattānaṃ, na so tuccho gamissati’.

10.9
若有任何應供者跟我乞求食物,我將以自己的身體做布施。他絕不會空手而去。」
10.10

Mama saṅkappamaññāya, sakko brāhmaṇavaṇṇinā;
Āsayaṃ me upāgacchi, dānavīmaṃsanāya me.

10.10
帝釋知道我的想法,化身為婆羅門來靠近我所居住的洞穴,為了試驗我布施的精神。
10.11

Tamahaṃ disvāna santuṭṭho, idaṃ vacanamabraviṃ;
‘Sādhu khosi anuppatto, ghāsahetu mamantike.

10.11
我很高興看見他,說:「善哉!你為了乞求食物來到我面前。
10.12

Adinnapubbaṃ dānavaraṃ, ajja dassāmi te ahaṃ;
Tuvaṃ sīlaguṇūpeto, ayuttaṃ te paraheṭhanaṃ.

10.12
今天我將給你一個我從未給過的供養品。你具備了戒行,傷害他人對你來說是不適宜的。
10.13

Ehi aggiṃ padīpehi, nānākaṭṭhe samānaya;
Ahaṃ pacissamattānaṃ, pakkaṃ tvaṃ bhakkhayissasi’.

10.13
來!你點燃火苗,並聚集種種薪柴,我將自我燒烤,然後你可以食用。」
10.14

Sādhū’ti so haṭṭhamano, nānākaṭṭhe samānayi;
Mahantaṃ akāsi citakaṃ, katvā aṅgāragabbhakaṃ.

10.14
他說:「很好!」就很高興地聚集種種薪柴。以〔前火的〕餘燼為底,積集成一堆大的薪柴。
10.15

Aggiṃ tattha padīpesi, yathā so khippaṃ mahā bhave;
Phoṭetvā rajagate gatte, ekamantaṃ upāvisiṃ.

10.15
然後他點燃了火,不久就成為大火。抖落了身上的泥土,我坐在一旁。
10.16

Yadā mahākaṭṭhapuñjo, āditto dhamadhamāyati[注];
Taduppatitvā papatiṃ, majjhe jālasikhantare.

10.16
當這大的薪堆熊熊燃燒時,我就跳起從燃燒的光焰中落下。
10.17

Yathā sītodakaṃ nāma, paviṭṭhaṃ yassa kassaci;
Sameti darathapariḷāhaṃ, assādaṃ deti pīti ca.

10.17
就像有人入於冷水時,能夠讓人消除酷熱和苦惱,產生滿足與熱誠。
10.18

Tatheva jalitaṃ aggiṃ, paviṭṭhassa mamaṃ tadā;
Sabbaṃ sameti darathaṃ, yathā sītodakaṃ viya.

10.18
當我跳進燃燒的火時,感覺到我的苦惱都消除了,就像跳進冷水的感覺一樣。
10.19

Chaviṃ cammaṃ maṃsaṃ nhāruṃ, aṭṭhiṃ hadayabandhanaṃ;
Kevalaṃ sakalaṃ kāyaṃ, brāhmaṇassa adāsaha’’nti.

10.19
我將我全身給婆羅門,〔包括〕毛髮、皮膚、肉、腱、骨、心臟。
第二品持戒波羅蜜

sīlapārami[注]

第二品持戒波羅蜜

第二品 持戒波羅蜜

一、養母象所行

Mātuposaka-cariyaṃ

一、養母象所行
1.1

Yadā ahosiṃ pavane, kuñjaro mātuposako;
Na tadā atthi mahiyā, guṇena mama sādiso.

1.1
我是一隻在森林中的象王,護養我的母親,沒有人像我這麼重視〔戒行的〕功德。
1.2

Pavane disvā vanacaro, rañño maṃ paṭivedayi;
‘Tavānucchavo mahārāja, gajo vasati kānane.

1.2

有位在森林討生活的人[注]在森林中看到我之後,就向國王稟告:「大王!在森林中有隻大象適合當您的座騎。」

1.3

Na tassa parikkhāyattho, napi āḷakakāsuyā;
Saha gahite[注] soṇḍāya, sayameva idhehi’ti.

1.3
他不需要特別謹慎地設陷阱,或設埋伏。若是他拿住我的象鼻,他就能把我牽走。
1.4

Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, rājāpi tuṭṭhamānaso;
Pesesi hatthidamakaṃ, chekācariyaṃ susikkhitaṃ.

1.4
國王聽到他所說的之後,心中十分歡喜,派了一位十分善巧、經驗豐富的馴象師。
1.5

Gantvā so hatthidamako, addasa padumassare;
Bhisamuḷālaṃ[注] uddharantaṃ, yāpanatthāya mātuyā.

1.5
那馴象師到了森林後,看見〔我〕在蓮花池中為了我母親,在撈蓮花的根。
1.6

Viññāya me sīlaguṇaṃ, lakkhaṇaṃ upadhārayi;
‘Ehi puttā’ti patvāna, mama soṇḍāya aggahi.

1.6
〔那馴象師〕辨別出我的殊勝相,看得出我的戒德。〔他〕說:「來吧!孩子!」就捉著我的象鼻。
1.7

Yaṃ me tadā pākatikaṃ, sarīrānugataṃ balaṃ;
Ajja nāgasahassānaṃ, balena samasādisaṃ.

1.7
那時我的氣力就像現在一樣,有千頭大象的力氣。
1.8

Yadihaṃ tesaṃ pakuppeyyaṃ, upetānaṃ gahaṇāya maṃ;
Paṭibalo bhave tesaṃ, yāva rajjampi mānusaṃ.

1.8
若我對那些來捕捉我的人產生忿怒,我可以輕易地壓死他們,甚至可以〔殺死〕全國的男人。
1.9

Api cāhaṃ sīlarakkhāya, sīlapāramipūriyā;
Na karomi citte aññathattaṃ, pakkhipantaṃ mamāḷake.

1.9
為了持守戒行,為了圓滿戒波羅蜜,即使將我以繩綁在樁上,我也不改變我的心志。
1.10

Yadi te maṃ tattha koṭṭeyyuṃ, pharasūhi tomarehi ca;
Neva tesaṃ pakuppeyyaṃ, sīlakhaṇḍabhayā mamā’’ti.

1.10

即使他們用斧頭、矛攻擊我,我也不會有忿怒,怕破壞了我的戒行[注]

二、廣授龍所行

Bhūridatta-cariyaṃ[注]

二、廣授龍所行
2.1

Punāparaṃ yadā homi, bhūridatto mahiddhiko;
Virūpakkhena mahāraññā, devalokamagañchahaṃ.

2.1

再一次,我是具有大神通,一隻名為廣授(Bhūridatta)〔的龍〕。我伴隨著廣目天王(Virupakkha)[注]到天界去。

2.2

Tattha passitvāhaṃ deve, ekantaṃ sukhasamappite;
Taṃ saggagamanatthāya, sīlabbataṃ samādiyiṃ.

2.2
在那裏,我看到天人們享受全然地快樂。他們〔在上一世〕為了投生到天界而持守戒禁。
2.3

Sarīrakiccaṃ katvāna, bhutvā yāpanamattakaṃ;
Caturo aṅge adhiṭṭhāya, semi vammikamuddhani.

2.3

在吃完了東西,滿足了我生理的需求,四大調和之後[注],我躺在蟻丘的上面。

2.4

Chaviyā cammena maṃsena, nahāruaṭṭhikehi vā;
Yassa etena karaṇīyaṃ, dinnaṃyeva harātu so.

2.4
若有人想要我的內皮、外皮、肉、筋、骨頭,就讓他取走。
2.5

Saṃsito akataññunā, ālampāyano[注] mamaggahi;
Peḷāya pakkhipitvāna, kīḷeti maṃ tahiṃ tahiṃ.

2.5

當我躺著的時候,這忘恩負義的緣相(ālambāna)[注]捉住了我,把我關進籃子。

2.6

Peḷāya pakkhipantepi, sammaddantepi pāṇinā;
Ālampāyane[注] na kuppāmi, sīlakhaṇḍabhayā mama.

2.6

即使被關進籃子裏,即使被他的雙手所壓扁,為了不違犯戒行,我也不會對緣相(ālambāna)產生忿怒。 

2.7

Sakajīvitapariccāgo , tiṇato lahuko mama;
Sīlavītikkamo mayhaṃ, pathavīuppatanaṃ viya.

2.7
犧牲性命是比小草還要渺小。對我而言,違犯戒行就像是把土地反轉。
2.8

Nirantaraṃ jātisataṃ, cajeyyaṃ mama jīvitaṃ;
Neva sīlaṃ pabhindeyyaṃ, catuddīpāna hetupi.

2.8
在後續的一百世,在這四大洲中,即使是犧牲了我的生命,我也不會破壞我的戒律。
2.9

Api cāhaṃ sīlarakkhāya, sīlapāramipūriyā;
Na karomi citte aññathattaṃ, pakkhipantampi peḷake’’ti.

2.9

為了持守戒行,為了圓滿戒波羅蜜,即使把我關進籃子中,我也不改變我的心志[注]

三、瞻波龍所行

Campeyyanāga-cariyaṃ[注]

三、瞻波龍所行
3.1

Punāparaṃ yadā homi, campeyyako mahiddhiko;
Tadāpi dhammiko āsiṃ, sīlabbatasamappito.

3.1
我是一隻具有大神通,名為瞻波的龍。可是我遵循法,持守戒律。
3.2

Tadāpi maṃ dhammacāriṃ, upavutthaṃ uposathaṃ;
Ahituṇḍiko gahetvāna, rājadvāramhi kīḷati.

3.2
但是在那時,一位馴龍師捉住我這隨法行者,於布薩日時,在皇宮門前表演。
3.3

Yaṃ yaṃ so vaṇṇaṃ cintayi, nīlaṃva pītalohitaṃ;
Tassa cittānuvattanto, homi cintitasannibho.

3.3
我猜測他所想的顏色藍色、黃色、紅色,服從他的想法,執行他的企圖。
3.4

Thalaṃ kareyyamudakaṃ, udakampi thalaṃ kare;
Yadihaṃ tassa pakuppeyyaṃ, khaṇena chārikaṃ kare.

3.4
我可以把陸地變成海洋,也可以把海洋變成陸地。若我對他有所忿怒,我可以在一瞬間把他變成灰燼。
3.5

Yadi cittavasī hessaṃ, parihāyissāmi sīlato;
Sīlena parihīnassa, uttamattho na sijjhati.

3.5

若我是個受心情影響者[注],我就會失去戒行。若戒行有所缺失,究竟義是不會成就。

3.6

Kāmaṃ bhijjatuyaṃ kāyo, idheva vikirīyatu;
Neva sīlaṃ pabhindeyyaṃ, vikirante bhusaṃ viyā’’ti.

3.6

寧可讓這身體毁壞,讓它分裂,就像穀物那麼易碎,也不會違失我的戒行[注]

四、頂髻菩提所行

Cūḷabodhi-cariyaṃ[注]

四、頂髻菩提所行
4.1

Punāparaṃ yadā homi, cūḷabodhi susīlavā;
Bhavaṃ disvāna bhayato, nekkhammaṃ abhinikkhamiṃ.

4.1
我是個名為「頂髻菩提」的婆羅門,具有功德,我離家而出家。
4.2

Yā me dutiyikā āsi, brāhmaṇī kanakasannibhā;
Sāpi vaṭṭe anapekkhā, nekkhammaṃ abhinikkhami.

4.2
我的妻子是個婆羅門,有著金黃色的皮膚,純粹的傳統,〔跟著我〕離家而出家。
4.3

Nirālayā chinnabandhū, anapekkhā kule gaṇe;
Carantā gāmanigamaṃ, bārāṇasimupāgamuṃ.

4.3
無有執著,遠離族人,沒有親友和同伴。走過了村落、城鎮,和市場,到達了瓦拉那西。
4.4

Tattha vasāma nipakā, asaṃsaṭṭhā kule gaṇe;
Nirākule appasadde, rājuyyāne vasāmubho.

4.4
我們生活平靜,不與他人往來。活的怡然安樂,只有小小的噪音。
4.5

Uyyānadassanaṃ gantvā, rājā addasa brāhmaṇiṃ;
Upagamma mamaṃ pucchi, ‘tuyhesā kā kassa bhariyā’.

4.5
當國王來到這景色怡人的地方,看見了這婆羅門女。來到我的面前,問我:「她是你的嗎?是誰的妻子?」
4.6

Evaṃ vutte ahaṃ tassa, idaṃ vacanamabraviṃ;
‘Na mayhaṃ bhariyā esā, sahadhammā ekasāsanī’.

4.6

我對他說了這些話:「她不是我的妻子。她〔只是〕與我有共同信念〔而一起共住〕[注]。」

4.7

Tissā[注] sārattagadhito, gāhāpetvāna ceṭake;
Nippīḷayanto balasā, antepuraṃ pavesayi.

4.7
由於對她著迷,〔國王〕使他的僕人捉住了她,強迫她到皇宮的內院。
4.8

Odapattakiyā mayhaṃ, sahajā ekasāsanī;
Ākaḍḍhitvā nayantiyā, kopo me upapajjatha.

4.8

她曾是我醩糠之妻[注],跟我有相同信念。當〔國王〕帶她走時,我曾生起忿怒。

4.9

Saha kope samuppanne, sīlabbatamanussariṃ;
Tattheva kopaṃ niggaṇhiṃ, nādāsiṃ vaḍḍhitūpari.

4.9
當心中有了忿怒,我思惟了布薩日的戒行。由此我止息了忿怒,並沒有讓它增長。
4.10

Yadi naṃ brāhmaṇiṃ koci, koṭṭeyya tiṇhasattiyā;
Neva sīlaṃ pabhindeyyaṃ, bodhiyāyeva kāraṇā.

4.10
若是有人以尖刀要攻擊這婆羅門女,為了菩提,我也不會違反戒行。
4.11

Na mesā brāhmaṇī dessā, napi me balaṃ na vijjati;
Sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ, tasmā sīlānurakkhisa’’nti.

4.11

並不是這婆羅門女讓我覺得厭惡,也不是因為我沒力氣。為求一切智,我護戒行[注]

五、牛王所行

Mahisarāja- cariyaṃ[注]

五、牛王所行
5.1

Punāparaṃ yadā homi, mahiṃso pavanacārako;
Pavaḍḍhakāyo balavā, mahanto bhīmadassano.

5.1
當我是一隻在森林中遊蕩的牛,有著巨大的身體,雄壯又有氣力,令人望之生畏。
5.2

Pabbhāre giridugge[注] ca, rukkhamūle dakāsaye;
Hotettha ṭhānaṃ mahiṃsānaṃ, koci koci tahiṃ tahiṃ.

5.2
在有坡度的山上洞穴中,在樹根下,在水澤旁,有些地方是牛可棲息的。
5.3

Vicaranto brahāraññe, ṭhānaṃ addasa bhaddakaṃ;
Taṃ ṭhānaṃ upagantvāna, tiṭṭhāmi ca sayāmi ca.

5.3
在這廣大森林中遊蕩,我看到了一處好地方。走到那裡,我站在那裏,然後躺了下來。
5.4

Athettha kapimāgantvā, pāpo anariyo lahu;
Khandhe nalāṭe bhamuke, mutteti ohanetitaṃ.

5.4
有一隻邪惡的、低俗的、敏捷的猴子在那裏尿尿,弄髒了我的肩膀、前額、和眉毛。
5.5

Sakimpi divasaṃ dutiyaṃ, tatiyaṃ catutthampi ca;
Dūseti maṃ sabbakālaṃ, tena homi upadduto.

5.5
然後在第二天、第三天、第四天,他又弄髒了我。我對他已不堪其擾。
5.6

Mamaṃ upaddutaṃ disvā, yakkho maṃ idamabravi;
‘Nāsehetaṃ chavaṃ pāpaṃ, siṅgehi ca khurehi ca’.

5.6
夜叉看見了我的窘境,對我說:「你可以用你的角、或蹄去殺害那隻邪惡的猴子。」
5.7

Evaṃ vutte tadā yakkhe, ahaṃ taṃ idamabraviṃ;
‘Kiṃ tvaṃ makkhesi kuṇapena, pāpena anariyena maṃ.

5.7
說完後,我對夜叉說:「為什麼你要用屍體、邪惡、和低俗〔等想法〕弄髒我」
5.8

Yadihaṃ tassa pakuppeyyaṃ, tato hīnataro bhave;
Sīlañca me pabhijjeyya, viññū ca garaheyyu maṃ.

5.8
如果我對他生氣,那我就變得比他低級。我會因此而違背戒律,智者會譴謮我。
5.9

Hīḷitā jīvitā vāpi, parisuddhena mataṃ varaṃ;
Kyāhaṃ jīvitahetūpi, kāhāmiṃ paraheṭhanaṃ’.

5.9
寜願以清淨生活而死,也不願受鄙視而活。我怎麼可能去做傷害他人的事?
5.10

Mamevāyaṃ maññamāno, aññepevaṃ karissati;
Teva tassa vadhissanti, sā me mutti bhavissati.

5.10
若是這〔猴子〕對其他〔牛〕像對我一樣,那他們將會殺害它,而我將會〔重〕獲自由。
5.11

Hīnamajjhimaukkaṭṭhe, sahanto avamānitaṃ;
Evaṃ labhati sappañño, manasā yathā patthita’’nti.

5.11

能原諒不論是低等、中等,或高等的眾生,他將由於發心而會獲得智慧[注]

六、鹿王所行

Rururāja-cariyaṃ[注]

六、鹿王所行
6.1

Punāparaṃ yadā homi, sutattakanakasannibho;
Migarājā rurunāma, paramasīlasamāhito.

6.1
當我是一隻鹿王,有著美麗金黃色的外表,專注在最高的戒行。
6.2

Ramme padese ramaṇīye, vivitte amanussake;
Tattha vāsaṃ upagañchiṃ, gaṅgākūle manorame.

6.2
我走近了一個愉快的地方,安靜、無人,就在恆河岸邊。
6.3

Atha upari gaṅgāya, dhanikehi paripīḷito;
Puriso gaṅgāya papati, ‘jīvāmi vā marāmi vā’.

6.3
在上游有一個人,被他的債權人逼落了恆河中。
6.4

Rattindivaṃ so gaṅgāya, vuyhamāno mahodake;
Ravanto karuṇaṃ ravaṃ, majjhe gaṅgāya gacchati.

6.4
日日夜夜,在恆河的大河中,發出哀號求救的聲音。
6.5

Tassāhaṃ saddaṃ sutvāna, karuṇaṃ paridevato;
Gaṅgāya tīre ṭhatvāna, apucchiṃ ‘kosi tvaṃ naro’.

6.5
在聽到了他哀號求救的聲音,我站在恒河岸邊,問:「你是什麼人?」
6.6

So me puṭṭho ca byākāsi, attano karaṇaṃ tadā;
‘Dhanikehi bhīto tasito, pakkhandohaṃ mahānadiṃ’.

6.6
他聽到了我的發問,解釋他的行為:「為債權人所逼,恐懼中,我跳進了恆河大河。
6.7

Tassa katvāna kāruññaṃ, cajitvā mama jīvitaṃ;
Pavisitvā nīhariṃ tassa, andhakāramhi rattiyā.

6.7
由於憐憫他,我冒著生命危險,在黑暗的夜晚跳進河裏去救他。
6.8

Assatthakālamaññāya, tassāhaṃ idamabraviṃ;
‘Ekaṃ taṃ varaṃ yācāmi, mā maṃ kassaci pāvada’.

6.8
當我知道他會痊癒,我告訴他:「我有個請求,不要跟任何人講到我。」
6.9

Nagaraṃ gantvāna ācikkhi, pucchito dhanahetuko;
Rājānaṃ so gahetvāna, upagañchi mamantikaṃ.

6.9
當他回到城市中,由於這消息能換來財富,國王因此到這地方找我。
6.10

Yāvatā karaṇaṃ sabbaṃ, rañño ārocitaṃ mayā;
Rājā sutvāna vacanaṃ, usuṃ tassa pakappayi;
‘Idheva ghātayissāmi, mittadubbhiṃ[注] anāriyaṃ’.

6.10
當國王聽完了我跟他說的整個故事後,國王把箭搭上弓:「我會殺死這背叛的人。」
6.11

Tamahaṃ anurakkhanto, nimminiṃ mama attanā;
‘Tiṭṭhateso mahārāja, kāmakāro bhavāmi te’.

6.11
為了迴護他,我取代他:「國王!讓他走吧!您高興的話,我願替代他。」
6.12

Anurakkhiṃ mama sīlaṃ, nārakkhiṃ mama jīvitaṃ;
Sīlavā hi tadā āsiṃ, bodhiyāyeva kāraṇā’’ti.

6.12

我護持我的戒行,我並不守護我的性命,因為我為菩提而持守戒律[注]

七、摩登伽所行

Mātaṅga-cariyaṃ[注]

七、摩登伽所行

七、摩登伽所行

7.1

Punāparaṃ yadā homi, jaṭilo uggatāpano;
Mātaṅgo nāma nāmena, sīlavā susamāhito.

7.1
再一次,我是結髮的精進苦行者,名為「摩登伽」,具有戒行,心常一境。
7.2

Ahañca brāhmaṇo eko, gaṅgākūle vasāmubho;
Ahaṃ vasāmi upari, heṭṭhā vasati brāhmaṇo.

7.2
我與一婆羅門皆住在恒河邊。我住在上游,他住在下游。
7.3

Vicaranto anukūlamhi, uddhaṃ me assamaddasa;
Tattha maṃ paribhāsetvā, abhisapi muddhaphālanaṃ.

7.3
在順流而上時,他看到我的住所。然後就咀咒我的頭會裂開。
7.4

Yadihaṃ tassa pakuppeyyaṃ, yadi sīlaṃ na gopaye;
tassa, kareyyaṃ chārikaṃ viya.

7.4
若我對他發怒,若我不持守戒行,只要去凝視他,就能令他變成灰燼。
7.5

Yaṃ so tadā maṃ abhisapi, kupito duṭṭhamānaso;
Tasseva matthake nipati, yogena taṃ pamocayiṃ.

7.5
他是忿怒、心中邪惡,而咀咒我的,反而彈回去到他身上。最後我讓他保全了性命。
7.6

Anurakkhiṃ mama sīlaṃ, nārakkhiṃ mama jīvitaṃ;
Sīlavā hi tadā āsiṃ, bodhiyāyeva kāraṇā’’ti.

7.6

我守護我的戒行,我並不珍惜自已的生命,因為我是為了菩提[注]

八、法天子所行

Dhammadevaputta-cariyaṃ[注]

八、法天子所行

八、法天子所行

8.1

Punāparaṃ yadā homi, mahāpakkho mahiddhiko;
Dhammo nāma mahāyakkho, sabbalokānukampako.

8.1
再一次,我是個具有大神通,也擁有眾多隨從,名為「法」的大夜叉,〔時常〕照顧世界的一切。
8.2

Dasakusalakammapathe , samādapento mahājanaṃ;
Carāmi gāmanigamaṃ, samitto saparijjano.

8.2
有同行、隨從,我走過村落、城鎮,勸誡眾生行十善業道。
8.3

Pāpo kadariyo yakkho, dīpento dasa pāpake;
Sopettha mahiyā carati, samitto saparijjano.

8.3
有個邪惡、貪婪的夜叉,他也有同行、隨從,彰顯十惡〔業道〕。
8.4

Dhammavādī adhammo ca, ubho paccanikā mayaṃ;
Dhure dhuraṃ ghaṭṭayantā, samimhā paṭipathe ubho.

8.4
一個是持法者,一個是非法者,我們是敵人,雙方面對面,撞著彼此的車軛。
8.5

Kalaho vattatī bhesmā, kalyāṇapāpakassa ca;
Maggā okkamanatthāya, mahāyuddho upaṭṭhito.

8.5
在善與惡之間,有著激烈的爭論。一場大戰就將在大路上展開。
8.6

Yadihaṃ tassa kuppeyyaṃ, yadi bhinde tapoguṇaṃ;
Sahaparijanaṃ tassa, rajabhūtaṃ kareyyahaṃ.

8.6
若是我對他有所忿怒,若是我要破壞苦行的功德,我可以粉碎他和他的伙伴。
8.7

Apicāhaṃ sīlarakkhāya, nibbāpetvāna mānasaṃ;
Saha janenokkamitvā, pathaṃ pāpassa dāsahaṃ.

8.7
為守護戒行,讓自己內心冷靜,我跟我的伙伴退到一旁,讓路給邪惡的一方。
8.8

Saha pathato okkante, katvā cittassa nibbutiṃ;
Vivaraṃ adāsi pathavī, pāpayakkhassa tāvade’’ti.

8.8

就當我讓路在一旁,內心平靜時,這大地就忽然裂開大洞,〔吞噉了〕這邪惡的夜叉[注]

九、捷敵王子所行

Alīnasattu-cariyaṃ[注]

九、捷敵王子所行

九、捷敵王子所行

9.1

Pañcālaraṭṭhe nagaravare, kapilāyaṃ[注] puruttame;
Rājā jayaddiso nāma, sīlaguṇamupāgato.

9.1

在般加拉(Pañcāla)國,最好的城市卡毗拉(Kapilā)城中,住著一位具有戒德,名為勝方(Jayaddisa)的國王。

9.2

Tassa rañño ahaṃ putto, sutadhammo susīlavā;
Alīnasatto guṇavā, anurakkhaparijano sadā.

9.2

我是國王的兒子,名為捷敵(Alīnasattu)[注],有著良好的學習[注],具有戒行和善德,經常照顧隨侍的人。

9.3

Pitā me migavaṃ gantvā, porisādaṃ upāgami;
So me pitumaggahesi, ‘bhakkhosi mama mā cali’.

9.3
父親去獵鹿時,遇到一食人者。他捉住我父親,〔說〕:「別動!你是我的獵物!」
9.4

Tassa taṃ vacanaṃ sutvā, bhīto tasitavedhito;
Ūrukkhambho ahu tassa, disvāna porisādakaṃ.

9.4
在聽了他所說的話,父親慌亂、驚恐、顫抖,當看到那食人者時,大腿也麻痺了。
9.5

Migavaṃ gahetvā muñcassu, katvā āgamanaṃ puna;
Brāhmaṇassa dhanaṃ datvā, pitā āmantayī mamaṃ.

9.5
「請拿這鹿肉,讓我走!」〔父親〕答應會再回來。〔回到國內後,〕給婆羅門〔原先應允〕的財富。然後對我說:
9.6

Rajjaṃ putta paṭipajja, mā pamajji puraṃ idaṃ;
Kataṃ me porisādena, mama āgamanaṃ puna’.

9.6
「兒子!要好好管理這國家,不要怠忽這城市。我答應這食人者要回去。」
9.7

Mātāpitū ca vanditvā, nimminitvāna attanā;
Nikkhipitvā dhanuṃ khaggaṃ, porisādaṃ upāgamiṃ.

9.7
在頂禮了我父母之後,我取代父親,不拿弓和劍,走向這食人者。
9.8

Sasatthahatthūpagataṃ, kadāci so tasissati;
Tena bhijjissati sīlaṃ, parittāsaṃ[注] kate mayi.

9.8
若把武器拿在手上,這食人者會害怕。若是他心生恐懼,那就會毀壞了我的戒。
9.9

Sīlakhaṇḍabhayā mayhaṃ, tassa dessaṃ na byāhariṃ;
Mettacitto hitavādī, idaṃ vacanamabraviṃ.

9.9
我並沒有跟他說毀壞戒行一事。懷著慈心,以溫和的口氣,我〔對他〕說:
9.10

Ujjālehi mahāaggiṃ, papatissāmi rukkhato;
Tvaṃ pakkakālamaññāya[注], bhakkhaya maṃ pitāmaha’.

9.10

「請起個大火。我會從樹上跳下去。等到熟的時候,你就可以吃我了!長輩[注]!」

9.11

Iti sīlavataṃ hetu, nārakkhiṃ mama jīvitaṃ;
Pabbājesiṃ cahaṃ tassa, sadā pāṇātipātika’’nti.

9.11

如是,我為了戒犧牲了我的性命。從此我也讓他永不再殺生[注]

十、螺護龍所行

Saṅkhapāla-cariyaṃ[注]

十、螺護龍所行

十、螺護龍所行

10.1

Punāparaṃ yadā homi, saṅkhapālo mahiddhiko;
Dāṭhāvudho ghoraviso, dvijivho uragādhibhū.

10.1

再一次,我是一隻名為螺護的[注],具有大神通。有著〔蛇般的〕雙舌信,以毒牙為武器,牙中劇毒如毒蛇般兇惡。

10.2

Catuppathe mahāmagge, nānājanasamākule;
Caturo aṅge adhiṭṭhāya, tattha vāsamakappayiṃ.

10.2
在通往四方的大路上,聚集著各種各樣的人。在十字路口旁,我穩住在那裏。
10.3

Chaviyā cammena maṃsena, nahāruaṭṭhikehi vā;
Yassa etena karaṇīyaṃ, dinnaṃyeva harātu so.

10.3
若有人想要我的內皮、外皮、肉、筋、骨頭,就讓他取走。
10.4

Addasaṃsu bhojaputtā, kharā luddā akāruṇā;
Upagañchuṃ mamaṃ tattha, daṇḍamuggarapāṇino.

10.4

粗鄙的、殘暴的、無慈悲的村落人們[注],手拿著棍、棒接近我。

10.5

Nāsāya vinivijjhitvā, naṅguṭṭhe piṭṭhikaṇṭake;
Kāje āropayitvāna, bhojaputtā hariṃsu maṃ.

10.5
剌穿了我的鼻孔、尾巴、脊骨,把我綁在荷擔棒上,將我扛走。
10.6

Sasāgarantaṃ pathaviṃ, sakānanaṃ sapabbataṃ;
Icchamāno cahaṃ tattha, nāsāvātena jhāpaye.

10.6
只要我願意,我可以用鼻息燒盡這土地、森林、高山,到海洋為止。
10.7

Sūlehi vinivijjhante, koṭṭayantepi sattibhi;
Bhojaputte na kuppāmi, esā me sīlapāramī’’ti.

10.7

即使被矛剌穿,被劍所傷害,我不會對村落人們發怒。這是我的戒波羅蜜[注]

第三品出離波羅蜜

Nekkhammapāramitā

第三品出離波羅蜜
一、直戰所行

Yudhañjaya-cariyaṃ[注]

一、直戰所行
1.1

Yadā ahaṃ amitayaso rājaputto yudhañjayo
ussāvabinduṃ sūriyātape patitaṃ disvāna saṃvijiṃ.

1.1

那時我是一位名為直戰[注]的王子,有很高的稱譽。看見了一滴露水因陽光的熱度下滴了下來而激發[了無常想][注]

1.2

Tañ-ñevādhipatiṃ katvā saṃvegam-anubrūhayiṃ
mātāpitū ca vanditvā pabbajjam-anuyāc’ahaṃ.

1.2
以這樣的相為增上[]來修習厭離心,在頂禮父母後,願求要出家。
1.3

Yācanti maṃ pañjalikā sanegamā saraṭṭhakā
ajjʼeva putta paṭipajja iddhaṃ phītaṃ mahāmahiṃ.

1.3
[父母]和市民、國人一起合掌祈求我:「兒子啊!今天[一起]管理這片富裕、繁榮的大地吧!」
1.4

Sarājake sah’orodhe sanegame saraṭṭhake
karuṇaṃ paridevante anapekkhova pariccajiṃ.

1.4
國王與侍女、市民、國人悲憫、傷心,並沒有如他們所願,我捨棄[出家]
1.5

Kevalaṃ pathaviṃ rajjaṃ ñātiparijanaṃ yasaṃ
cajamāno na cintesiṃ bodhiyā-yeva kāraṇā.

1.5
為追求菩提的原因而捨離這士地的王權、親族、侍從,並沒思考其他。
1.6

Mātāpitā na me dessā na pi me dessaṃ mahāyasaṃ
sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ tasmā rajjaṃ pariccajin-ti.

1.6

我並不是嫌棄父母,也不是嫌棄大名聲[注]。我是欣求一切智而捨離王位。

二、喜悅所行

Somanassa-cariyaṃ[注]

二、喜悅所行
1.1

Punâparaṃ yadā homi indapatte pur’uttame
kāmito dayito putto somanassoti vissuto.

1.1
再一次,在最好的城市因答普達,我是[國王]喜歡、鐘愛的兒子,十分出名,名為喜悅。
1.2

Sīlavā guṇasampanno kalyāṇapaṭibhānavā
vuḍḍhâpacāyī hirīmā saṅgahesu ca kovido.

1.2

持戒、具德,有妙辯才,尊敬老者,有慚心,善攝[諸眾生][注]

1.3

Tassa rañño patikaro ahosi kuhakatāpaso
ārāmaṃ mālāvacchañca ropayitvāna jīvati.

1.3
有一位欺詐的苦行者,為國王的顧問,以種植蔬果植物為生。
1.4

Tam-ahaṃ disvāna kuhakaṃ thusarāsiṃ va ataṇḍulaṃ
Dumaṃ anto va susiraṃ kadaliṃ va asārakaṃ.

1.4
我看那欺詐者就像沒有穀實的穀類植物,也像樹中的空心,也像芭焦般沒有實心。
1.5

Natthiʼmassa sataṃ dhammo sāmaññāpagato ayaṃ
hirisukkadhammajahito jīvitavuttikāraṇā.

1.5
為了自已的生計,他已沒有善法,捨離了沙門性,也捨棄了慚與善法。
1.6

Kupito ahosi[注] paccanto aṭavīhi parantihi
taṃ nisedhetuṃ gacchanto anusāsi pitā mamaṃ.

1.6
由於國境外的森林住者,造成邊境的騷動。父親決定去[邊境]以避免諍鬥,而對我說:
1.7

“Mā pamajji tuvaṃ tāta jaṭilaṃ uggatāpanaṃ
yad-icchakaṃ pavattehi sabbakāmadado hi so’’.

1.7
「你不要怠忽了這偉大的結髮苦行者,他能給與你所有的願望,你要滿足他的要求。」
1.8

Tam-ahaṃ gantvān’upaṭṭhānaṃ idaṃ vacanam-abraviṃ
“kacci te gahapati kusalaṃ kiṃ vā te āharīyatu”.

1.8
為了侍候他,我對他說:「居士啊!安好!有什麼東西要拿給你的?」。
1.9

Tena so kupito āsi kuhako mānanissito:
“ghātāpemi tuvaṃ ajja raṭṭhā pabbājayāmi vā”.

1.9

這詐欺者的心中充滿了欺怒[注][]:「今天我會讓你死,或者我會讓你流放國外。」

1.10

Nisedhayitvā paccantaṃ rājā kuhakam-abravi
kacci te bhante khamanīyaṃ sammāno te pavattito.
Tassa ācikkhatī pāpo, kumāro yathā nāsiyo

1.10
當國王防止了邊境[的騷動,回來]後問這詐欺者:「尊者!您是否安好?」這邪惡者告訴他,這童子應被殺死。
1.11

tassa taṃ vacanaṃ sutvā āṇāpesi mahīpati.
“Sīsaṃ tattheva chinditvā katvāna catukhaṇḍikaṃ
rathiyā rathiyaṃ dassetha sā gati jaṭilahīḷitā”.

1.11

在聽到這話之後,大王就命令:「砍掉他的頭,再剖成四片。從[這條]街到[那條]街讓[大家]看。這是輕蔑結髮行者的下場[注]。」

1.12

Tattha kāraṇikā gantvā caṇḍā luddā akāruṇā
mātu-aṅke nisinnassa ākaḍḍhitvā nayanti maṃ.

1.12

這時我坐在母親的大腿上[注],而凶惡、殘暴、殘酷的執行者把我拉開而拖走。

1.13

Tes’āhaṃ evam-avacaṃ bandhataṃ gāḷhabandhanaṃ
“rañño dassetha maṃ khippaṃ rājakiriyāni atthi me”.

1.13
他們將我緊緊地綑綁,我對他們說:「快點帶我去見國王,我有事找國王。」
1.14

Te maṃ rañño dassayiṃsu pāpassa pāpasevino
disvāna taṃ saññāpesiṃ mamañca vasam-ānayiṃ.

1.14
他們讓我見國王,這依止邪惡的邪惡者。當我見他後,我勸服了他,我影響了他。
1.15

So maṃ tattha khamāpesi mahārajjam-adāsi me
so’haṃ tamaṃ dālayitvā pabbajiṃ anagāriyaṃ.

1.15
他要求我的寬恕,要給我這偉大的王國。但我[]破這黑闇,離家而出家。
1.16

Na me dessaṃ mahārajjaṃ kāmabhogo na dessiyo
sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ tasmā rajjaṃ pariccajin-ti.

1.16
我並不嫌棄這偉大的國家,也不是嫌棄感官上的喜悅。我是欣求一切智而捨離王位。
三、鐵屋所行

Ayoghara-cariyaṃ[注]

三、鐵屋所行
3.1

Punāparaṃ yadā homi kāsirājassa atrajo
ayogharamhi saṃvaḍḍho nāmen’āsi ayogharo.

3.1
再一次,我是伽尸國王的親生兒子,在鐵屋中長大,名字叫鐵屋。
3.2

Dukkhena jīvito laddho saṃpīḷe patiposito
ajj’eva putta paṭipajja kevalaṃ vasudhaṃ imaṃ.

3.2
艱苦地生活,在辛苦中成長。[國王對我說:]兒子啊!今天[開始]管理這土地吧!
3.3

Saraṭṭhakaṃ sanigamaṃ sajanaṃ vanditva khattiyaṃ
añjaliṃ paggahetvāna idaṃ vacanam-abraviṃ.

3.3
全國的人民、城市的人民、所有人民對剎帝利合掌、頂禮然後說:
3.4

Ye keci mahiyā sattā hīna-m-ukkaṭṭhamajjhimā
nirārakkhā sake gehe vaḍḍhanti sakañātibhi.

3.4
在大地上的眾生,無論是卑賤的、高貴的、一般的,他們在自已的屋子中跟親族一起成長,沒有保護。
3.5

Idaṃ loke uttariyaṃ saṃpīḷe mama posanaṃ
ayogharamhi saṃvaḍḍho appabhe candasūriye.

3.5
我在艱苦中被撫養,在這世上是獨特的。在鐵屋中成長,幾乎沒有太陽、月亮的光線。
3.6

Pūtikuṇapasampuṇṇā muccitvā mātu kucchito
tato ghoratare dukkhe puna pakkhitt’ayoghare.

3.6
從充滿著令人厭惡,如死屍般下劣的母[]中出生。在極端痛苦中,被捨棄在鐵屋中[生活]
3.7

Yadihaṃ tādisaṃ patvā dukkhaṃ paramadāruṇaṃ
rajjesu yadi rajjāmi pāpānaṃ uttamo siyaṃ.

3.7
我落入如此極端殘酷的痛苦,如果我貪戀王位,那我就是最壞的惡人。
3.8

Ukkaṇṭhito'mhi kāyena rajjena’mhi anatthiko
nibbutiṃ pariyesissaṃ yattha maṃ maccu na maddiye’.

3.8
我已對這身體厭煩,也不覺得王位有意義。我將追求死亡無法征服我的寂滅。
3.9

Ev’āhaṃ cintayitvāna viravante mahājane
nāgova bandhanaṃ chetvā pāvisiṃ kānanaṃ vanaṃ.

3.9
我如此思考後,在大眾的叫喊中,就如大象切斷了束縛,我進入了樹林、森林。
3.10

Mātāpitā na me dessā napi me dessaṃ mahāyasaṃ
sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ tasmā rajjaṃ pariccajin-ti.

3.10
我並不是嫌棄父母,也不是嫌棄大名聲。我是欣求一切智而捨離王位。
四、蓮根所行

Bhisa-cariyaṃ[注]

四、蓮根所行
4.1

Punāparaṃ yadā homi kāsīnaṃ puravar’uttame
bhaginī ca bhātaro satta nibbattā sotthiye kule.

4.1

再一次,我是[]在最高貴的迦尸城的婆羅門家族中,有一位妹妹[注]和七位兄弟。

4.2

Etesaṃ pubbajo āsiṃ hirīsukka-m-upāgato
bhavaṃ disvāna bhayato nekkhammābhirato ahaṃ.

4.2
我是長子,有純潔的慚心。由見到[物質的]事物而怖畏,我樂於出離。
4.3

Mātāpitūhi pahitā sahāyā ekamānasā
kāmehi maṃ nimantenti: “kulavaṃsaṃ dharehi”ti.

4.3

由我父母、朋友同心協力地勸服[注]我有感官的愉悅,說:「請維繫家族傳承吧!」。

4.4

Yaṃ tesaṃ vacanaṃ vuttaṃ gihīdhamme sukhāvahaṃ
Taṃ-me ahosi kaṭhinaṃ tattaphālasamaṃ viya.

4.4
他們所說在俗家所帶來的快樂,對我來說就像堅硬、炙熱的鋤頭。
4.5

Te maṃ tadā ukkhipantaṃ pucchiṃsu patthitaṃ mama:
“kiṃ tvaṃ patthayasi samma yadi kāme na bhuñjasi”.

4.5
當我嗤之以鼻,他們就問我的願望[是什麼]:「朋友啊!你追求什麼?為何不享受感官的快樂?」
4.6

Tes’āhaṃ evam-avacaṃ atthakāmo hitesinaṃ:
“nāhaṃ patthemi gihībhāvaṃ nekkhammābhirato ahaṃ’.

4.6
我為尋求利益,對那些為我好的人說:「我不希求在家生活,而想要出離。」
4.7

Te mayhaṃ vacanaṃ sutvā pitumātu ca sāvayuṃ
mātāpitā evamāhu: “sabbeva pabbajāma bho”.

4.7
他們聽了我的話之後,告訴了我的父母。父母對我[]:「那我們全都出家!」
4.8

Ubho mātāpitā mayhaṃ bhaginī ca satta bhātaro
amitadhanaṃ chaḍḍayitvā pāvisimhā mahāvanan-ti.

4.8
捨棄了無量財富,我的雙親、姊妺、七個兄弟,和我進入廣大的森林。
五、索南智者所行

Soṇapaṇḍita-cariyaṃ[注]

五、索南智者所行
5.1

Punāparaṃ yadā homi nagare brahmavaḍḍhane
tattha kulavare seṭṭhe mahāsāle ajāy’ahaṃ.[注]

5.1
再一次,我出生在梵增市,一個最高貴,非常富裕的家族中。
5.2

Tadā pi lokaṃ disvāna andhabhūtaṃ tam’otthaṭaṃ
cittaṃ bhavato patikuṭati tuttavegahataṃ viya.

5.2
看見這世界覆蓋著黑暗、昏昧。心從[物質上的]事物中退縮,就像被刺棒急戳一樣。
5.3

Disvāna vividhaṃ pāpaṃ evaṃ cintesahaṃ tadā
“kadā’haṃ gehā nikkhamma pavisissāmi kānanaṃ”.

5.3
看見了這種種的惡,我心想:「什麼時候我才能從家中出離,而進入森林?」
5.4

Tadāpi maṃ nimantesuṃ kāmabhogehi ñātayo
tesam-pi chandam-ācikkhiṃ: “mā nimantetha tehi maṃ”.

5.4
親人們勸我享受感官的欲樂,我告訴他們[我的]願望:「不要勸我這些。」
5.5

Yo me kaniṭṭhako bhātā nando nāmāsi paṇḍito
sopi maṃ anusikkhanto pabbajjaṃ samarocayi.

5.5
我的小弟,名叫難陀,是一名智者。他也隨著學我,歡喜於出家。
5.6

Ahaṃ soṇo ca nando ca ubho mātāpitā mama
tadā pi bhoge chaḍḍetvā pāvisimhā mahāvanan-ti.

5.6
我索南和難陀,還有我的父母,都捨棄了財富,進入了廣大的森林。
第四品堅定波羅蜜

adhiṭṭānapāramitā

第四品堅定波羅蜜
一、潤智者所行

Temiyapaṇḍita-cariyaṃ[注]

一、潤智者所行
1.1

Punāparaṃ yadā homi kāsirājassa atrajo
mūgapakkhoti nāmena temiyoti vadanti maṃ.

1.1

再一次,我是迦尸(Kāsi)王的親生兒子,名叫「啞跛」(Mūgapakkha),人們稱我為「潤」(Temiya)

1.2

Soḷas’itthisahassānaṃ na vijjati pumo tadā
ahorattānaṃ accayena nibbatto aham-ekako.

1.2
[國王的]一萬六千名妻妾都沒生兒子。在經過許多日夜後,我這唯一的兒子出生了。
1.3

Kicchā laddhaṃ piyaṃ puttaṃ abhijātaṃ jutindharaṃ
setacchattaṃ dhārayitvāna sayane poseti maṃ pitā.

1.3
我的父親養育我這高貴的、光彩的,有白傘蓋覆蓋在床上,難以獲得的可愛的兒子。
1.4

Niddāyamāno sayanavare pabujjhitvāna’haṃ tadā
addasaṃ paṇḍaraṃ chattaṃ yenāhaṃ nirayaṃ gato.

1.4
睡在這高貴的床上,我清醒後,看見這白色的傘蓋,[好像]要到地獄去。
1.5

Saha diṭṭhassa me chattaṃ tāso uppajji bheravo
vinicchayaṃ samāpanno “kathāhaṃ imaṃ muñcissaṃ”.

1.5
看見了這傘蓋,生起了戰慄、恐懼。於是我決定了:「要如何才能解脫?」
1.6

Pubbasālohitā mayhaṃ devatā atthakāminī
sā maṃ disvāna dukkhitaṃ tīsu ṭhānesu yojayi.

1.6
有位女性天神,前世跟我有血緣關係,想對我有所助益,看出我的苦楚後,告訴我三點。
1.7

Mā paṇḍiccayaṃ vibhāvaya bālamato bhava sabbapāṇinaṃ
sabbo taṃ jano ocināyatu evaṃ tava attho bhavissati.

1.7
不展現出任何智慧,對待一切眾生就像愚笨的人一樣,讓所有人對你輕視。這是對你有所助益的。
1.8

Evaṃ vuttāya’haṃ tassā idaṃ vacanam-abraviṃ
“karomi te taṃ vacanaṃ yaṃ tvaṃ bhaṇasi devate.
Atthakāmā’si me amma hitakāmā’si devate”.

1.8
不展現出任何智慧,對待一切眾生就像愚笨的人一樣,讓所有人對你輕視。這是對你有所助益的。
1.9

Tassā’haṃ vacanaṃ sutvā sāgareva thalaṃ labhiṃ
haṭṭho saṃviggamānaso tayo aṅge adhiṭṭhahiṃ.

1.9
在聽完[她的]話之後,我就像在大海中找到陸地。我[體毛]竪立,心受感動,決定作這三件事。
1.10

Mūgo ahosiṃ badhiro pakkho gativivajjito
ete aṅge adhiṭṭhāya vassāni soḷasaṃ vasiṃ.

1.10
我是又啞、又聾,而且是個瘸子,無法行走。在決定這三事上,我活了十六年。
1.11

Tato me hatthapāde ca jivhaṃ sotañca maddiya
anūnataṃ me passitvā ‘kāḷakaṇṇī’ti nindisuṃ.

1.11

他們蹂躪我的手、腳、舌頭、耳朵,看我[器官]完好無缺,罵我為:「黑耳[注]」。

1.12

Tato jānapadā sabbe senāpatipurohitā
sabbe ekamanā hutvā chaḍḍanaṃ anumodisuṃ.

1.12
所有的國民、將領、朝臣,所有的人都同意將我放逐。
1.13

So’haṃ tesaṃ matiṃ sutvā haṭṭho saṃviggamānaso
yassa’tthāya tapo ciṇṇo so me attho samijjhatha.

1.13
在聽到他們的意願,我[體毛]竪立,心受感動,我所實踐的苦行,這意義已經成就了。
1.14

Nhāpetvā anulimpitvā veṭhetvā rājaveṭhanaṃ
chattena abhisiñcitvā kāresuṃ puraṃ padakkhiṇaṃ.

1.14
將我沐浴、塗抹之後,用皇家布料包裹起來。並舉行灌頂儀式,他們在傘蓋下右繞。
1.15

Sattāhaṃ dhārayitvāna uggate ravimaṇḍale
rathena maṃ nīharitvā sārathī vanam-upāgami.

1.15
他們將我高舉七天,當太陽高昇,他們將我放入馬車中,車夫[載我]進入森林。
1.16

Ek’okāse rathaṃ katvā sajj’assaṃ hatthamuñcito
sārathī khaṇatī kāsuṃ nikhātuṃ pathaviyā mamaṃ.

1.16
將馬車停在空矌處,車夫親手放了駕車的馬,並挖了一個洞,將我放進在地中。
1.17

Adhiṭṭhitam-adhiṭṭhānaṃ tajjento vividhakāraṇā
na bhindiṃ vata-m-adhiṭṭhānaṃ[ VRI: tamadhiṭṭhānaṃ.] bodhiyā-yeva kāraṇā.

1.17
為害怕有種種因緣而堅持決定,為求菩提的緣故,我不破壞堅定[波羅蜜]
1.18

Mātāpitā na me dessā attā me na ca dessiyo
sabbaññutaṃ piyaṃ mayhaṃ tasmā vatam-adhiṭṭhahiṃ.

1.18
我不憎恨父母,也不憎恨我自己。我為欣求一切智,堅持堅定[波羅蜜]
1.19

Ete aṅge adhiṭṭhāya vassāni soḷasaṃ vasiṃ
adhiṭṭhānena me samo natthi esā me adhiṭṭhānapāramīti.

1.19
以這些事,我活了十六年,沒有人比得上我的堅定波羅蜜,這是我的堅定波羅蜜。
第五品真實波羅蜜

saccapāramitā

第五品真實波羅蜜
一、猴王所行

kapirāja-cariyaṃ[注]

一、猴王所行
1.1

Yadā ahaṃ kapi āsiṃ nadīkūle darīsaye
pīḷito susumārena gamanaṃ na labhām' ahaṃ.

1.1
當我是一隻猴子,住在河岸邊的一洞穴中。[經常]被鱷魚所威脅,沒有辦法出去。
1.2

Yamh’okāse ahaṃ ṭhatvā orā pāraṃ patām’ahaṃ
tatthacchi sattu vadhako kumbhīlo luddadassano.

1.2
就我所站的地方,[或跳到]不遠的對岸,那裏有一隻充滿敵意、嗜殺、殘暴的鱷魚。
1.3

So maṃ asaṃsi “ehī”ti “ahaṃ emī”ti[注] taṃ vatiṃ
tassa matthakam-akkamma parakūle patiṭṭhahiṃ.

1.3
他對我說:「你來!」我對他說:「我來了!」踩在他的頭上,我到了對岸。
1.4

Na tassa alikaṃ bhaṇitaṃ yathā vācaṃ akāsa’haṃ
saccena me samo natthi esā me saccapāramīti.

1.4
沒有任何妄言,我言出必行,沒有人比我更真實。這是我的真實波羅蜜。
二、諦稱智者所行

Saccasa'vhayapaṇḍita-cariyaṃ[注]

二、諦稱智者所行
2.1

Punāparaṃ yadā homi tāpaso saccasa’vhayo
saccena lokaṃ pālesiṃ samaggaṃ janam-akās’ahan-ti.

2.1
再一次,我是個名為「諦稱」的苦行者。我以真實保護這世界,把這[世界的]人團結在一起。
三、小鵪鶉所行

vaṭṭapotaka-cariyaṃ[注]

三、小鵪鶉所行
3.1

Punāparaṃ yadā homi magadhe vaṭṭapotako
ajātapakkho taruṇo maṃsapesi kulāvake.

3.1
再一次,我是[生長]在摩竭陀國的一隻幼小鵪鶉。相當稚嫩,翅膀也沒長齊,還是一隻[]在鳥巢中的小小鳥。
3.2

Mukhatuṇḍakenāharitvā mātā posayatī mamaṃ
tassā phassena jīvāmi natthi me kāyikaṃ balaṃ.

3.2
我母親用鳥嘴餵我,我依賴著她而生活,我自已沒有足夠的體力。
3.3

Saṃvacchare gimhasamaye davaḍāho padippati
upagacchati amhākaṃ pāvako kaṇhavattanī.

3.3
在那年夏季的時候,森林大火燃燒。大火像一條黑暗的道路靠近我們。
3.4

Dhūmadhūmañ janitv’evaṃ[注] saddāyanto mahāsikhī
anupubbena jhāpento aggi mamam-upāgami.

3.4
大火發出「呼!呼!」極大的聲音,逐漸地靠近我。
3.5

Āggivegabhayā bhītā[注] tasitā mātāpitā mama
kulāvake maṃ chaḍḍetvā attānaṃ parimocayuṃ.

3.5
我的父母恐懼、怖畏、害怕這大火,捨棄我在鳥巢中,為了救牠們自己。
3.6

Pāde pakkhe pajahāmi natthi me kāyikaṃ balaṃ
sohaṃ agatiko tattha evaṃ cintes’ahaṃ tadā.

3.6

我沒有什麼身體的力量,掙扎[注]著腳和翅膀。我還不能行走,於是我就想:

3.7

Yes’āhaṃ upadhāveyyaṃ bhīto tasitavedhito
te maṃ ohāya pakkantā kathaṃ me ajja kātave.

3.7
「應靠近我的[父母],因恐懼、害怕、顫抖,便遺棄了我而逃走,我今天該做什麼?」
3.8

Atthi loke sīlaguṇo saccaṃ soceyya’nuddayā
tena saccena kāhāmi saccakiriyam-uttamaṃ.

3.8
在這世界上有戒律、功德,有真實、清淨、慈悲。我會以真實的方式行無上真實。
3.9

Āvajjetvā dhammabalaṃ saritvā pubbake jine
saccabalam-avassāya saccakiriyam-akās’ahaṃ.

3.9
思惟法的力量,回憶之前的勝者,依賴於真實的力量,我作真實行。
3.10

Santi pakkhā apatanā santi pādā avañcanā
mātā pitā ca nikkhantā jātaveda paṭikkama.

3.10
翅膀無法飛,腳也不能走,父母也離開了,火也減緩了。
3.11

Sahasacce kate mayhaṃ mahāpajjalito sikhī
vajjesi soḷasakarīsāni udakaṃ patvā yathā sikhī
saccena me samo natthi esā me saccapāramīti.

3.11
我所作真實,大火後退了十六伽利沙[的距離],就像火遇到水一樣。沒有人比我更真實。這是我的真實波羅蜜。
四、魚王所行

Maccharāja-cariyaṃ[注]

四、魚王所行
4.1

Punāparaṃ yadā homi maccharājā mahāsare
uṇhe sūriyasantāpe sare udaka khīyatha.

4.1
再一次,我是[生活]在大湖中的魚王。湖水被炎熱、幟熱的太陽所蒸發。
4.2

Tato kākā ca gijjhā ca bakā [注]kulalasenakā
 bhakkhayanti divārattiṃ macche upanisīdiya.

4.2
那時烏鴉、禿鷹、鶴、兀鷹、老鷹圍在魚兒附近,日夜吃著魚。
4.3

Evaṃ cintes’ahaṃ tattha saha ñātīhi pīḷito
“kena nu kho upāyena ñātī dukkhā pamocaye”.

4.3
跟親族一起,我們受著折磨。我心想:「有什麼方法我可以讓我的親人從這苦難中解脫?」
4.4

Vicintayitvā dhammatthaṃ saccaṃ addasa passayaṃ
sacce ṭhatvā pamocesiṃ ñātīnaṃ taṃ atikkhayaṃ.

4.4
在思惟過法義後,我見到真實作為依止處。在住於真實後,我解救了親人的毀滅。
4.5

Anussaritvā saddhammaṃ[注] paramatthaṃ vicintayaṃ
akāsi saccakiriyaṃ yaṃ loke dhuvasassataṃ.

4.5
在隨念正法之後,思惟勝義的道理。我作真實行,長存在這世間。
4.6

Yato sarāmi attānaṃ yato patto’smi viññutaṃ
nābhijānāmi sañcicca ekapāṇam-pi hiṃsitaṃ
etena saccavajjena pajjunno abhivassatu.

4.6
我憶念我自己,思惟我所獲得[的功德],我不曾有意地傷害任何一位眾生。或許以這真實的語言,雨神會降下雨來。
4.7

Abhitthanaya pajjunna nidhiṃ kākassa nāsaya
kākaṃ sokāya randhehi macche sokā pamocaya’.

4.7
打雷吧!雨神!毀壞烏鴉的糧食。讓烏鴉悲傷,讓魚兒從苦難中解脫吧!
4.8

Sahakate saccavare pajjunno abhigajjiya
thalaṃ ninnañca pūrento khaṇena abhivassatha.

4.8
當這高貴的真實實施時,雨神打了閃電,剎那間,大雨佈滿了高地和低地。
4.9

Evarūpaṃ saccavaraṃ katvā vīriyam-uttamaṃ
vassāpesiṃ mahāmeghaṃ saccatejabala’ssito.
Saccena me samo natthi esā me saccapāramīti.

4.9
如是,依賴著光熱和力量的高貴真實,我造了大雲大雨。沒有人比我更真實。這是我的真實波羅蜜。
五、暗趨燈所行

kaṇhadīpāyana-cariayaṃ[注]

五、暗趨燈所行
5.1

Punāparaṃ yadā homi kaṇhadīpāyano isi
paro paññāsavassāni anabhirato cariṃ ahaṃ.

5.1
再一次,我是一位[名為]暗趨燈的仙人。我[出家]離欲已超過五十年了。
5.2

Na koci etaṃ jānāti, anabhiratimanaṃ mama
aham-pi [注]kassaci nācikkhiṃ, arati me carati mānase.

5.2
沒有人知道我離欲的心。我並沒有告知任何人,這離欲[]行在我心。
5.3

Sabrahmacārī maṇḍabyo sahāyo me mahā isi
pubbakammasamāyutto sūlam-āropanaṃ labhī.

5.3
有一位跟我同修梵行[名曰]如醍醐的大仙人,因之前[]業的關係,[被棍棒]剌穿[身體]
5.4

Tam-ahaṃ upaṭṭhahitvāna ārogyam-anupāpayiṃ
āpucchitvāna āgañchiṃ yaṃ mayhaṃ sakam-assamaṃ.

5.4

於是我照顧他,讓他恢復健康[注]。在請求他的許可下,我回到了自己的茅屋住處。

5.5

Sahāyo brāhmaṇo mayhaṃ bhariyaṃ ādāya puttakaṃ
tayo janā samāgantvā āgañchuṃ pāhunāgataṃ.

5.5
我的婆羅門朋友,帶著妻子和小孩來看我,作為我的客人。
5.6

Sammodamāno tehi saha nisinno saka-m-assame
dārako vaṭṭam-anukkhipaṃ āsīvisam-akopayi.

5.6
我對他們表示歡迎,[一起]坐我自己的住處。這小孩丟了一顆球,惹惱了一條毒蛇。
5.7

Tato so vaṭṭagataṃ maggaṃ anvesanto kumārako
āsīvisassa hatthena uttamaṅgaṃ parāmasi.

5.7
那時這小孩往丟球的方向去找,用手去碰這毒蛇的頭部。
5.8

Tassa āmasane kuddho sappo visabala’ssito
kupito paramakopena aḍaṃsi dārakaṃ khaṇe.

5.8
這小孩觸摸這忿怒的毒蛇,有著極強毒液的惱怒、極忿怒的毒蛇,一剎那就咬了這小孩。
5.9

Sahadaṭṭho āsīvisena dārako papati bhūmiyaṃ
tenāhaṃ dukkhito āsiṃ mama vāhasi taṃ dukkhaṃ.

5.9
當這小孩被毒蛇咬了之後就倒地。我感到難過,也感受到[父母的]傷痛。
5.10

Ty’āhaṃ assāsayitvāna dukkhite sokasallite
paṭhamaṃ akāsiṃ kiriyaṃ aggaṃ saccaṃ var’uttamaṃ.

5.10
當他們受到悲傷,安慰他們之後,我作了最上的、最高的、無上的真實的事。
5.11

Sattāham-evāhaṃ pasannacitto puñña’tthiko acariṃ brahmacariyaṃ
athāparaṃ yaṃ caritaṃ mamayidaṃ[注] vassāni paññāsasamādhikāni.

5.11
連續七天,我有著淨信的心,尋求福德行梵行。因為我所行的已有五十多年了。
5.12

Akāmako vāhi ahaṃ carāmi etena saccena suvatthi hotu
hataṃ visaṃ jīvatu yaññadatto.

5.12
我沒有不願意,以這真實而行,願毒能消除,這[小孩]供賜能活下來。
5.13

Saha sacce kate mayhaṃ visavegena vedhito
abujjhitvāna vuṭṭhāsi arogo c’āsi māṇavo
saccena me samo natthi esā me saccapāramīti.

5.13
當我做了這真實行,曾為蛇毒所傷的孩童從昏迷中[覺醒]站起來,恢復了健康。沒有人比我更真實。這是我的真實波羅蜜。
六、聞酒所行

Sutasoma-cariyaṃ

六、聞酒所行
6.1

Punāparaṃ yadā homi sutasomo mahīpati
gahito porisādena brāhmaṇe saṅgaraṃ sariṃ.

6.1

再一次,我是名為聞酒[注]的國王,被食人族所捉住,我曾記得我對婆羅門的承諾。

6.2

etesaṃ pamilāpetvā yañña’tthe upanayī mamaṃ.

6.2
[食人族們]曾剌穿一百位剎帝利的手掌,並讓他們曬乾。他們把我帶到祭祀的地方。
6.3

Apucchi maṃ porisādo: “kiṃ tvaṃ icchasi nissajaṃ
yathāmati te kāhāmi yadi me tvaṃ pun’ehisi”.

6.3
有一食人族問我:「你想要釋放嗎?如果你會回來找我,那我就會照你的意願[放了你]。」
6.4

Tassa paṭissuṇitvāna paṇhe āgamanaṃ mama
upagantvā puraṃ rammaṃ rajjaṃ niyyādayiṃ tadā.

6.4
當我答應了他的質問,回到了這令人喜悅的城市,然後我讓出了王位。
6.5

Anussaritvā sataṃ dhammaṃ pubbakaṃ jinasevitaṃ
brāhmaṇassa dhanaṃ datvā porisādaṃ upāgamiṃ.

6.5
想起從前勝者所遵循的正法,把財產布施給婆羅門後,我回到了食人族[的地方]
6.6

Natthi me saṃsayo tattha ghātayissati vā na vā
saccavācānurakkhanto jīvitaṃ cajitum-upāgamī[注]
saccena me samo natthi esā me saccapāramīti.

6.6
我對於他們是否會殺我完全沒有憂慮,為守護真實的話語,我願放棄我的生命。沒有人比我更真實。這是我的真實波羅蜜。
第六品慈波羅蜜

mettāpāramitā

第六品慈波羅蜜
一、睒金所行

Suvaṇṇasāma-cariyaṃ[注]

一、睒金所行
1.1

Sāmo yadā vane āsiṃ sakkena abhinimmito
pavane sīhavyagghe[注] ca mettāyamupanāmayiṃ.

1.1

在森林中,我是由帝釋所造的人,名為[注]。我讓森林中的獅子、老虎能有慈心。

1.2

Sīhabyagghehi dīpīhi acchehi mahisehi ca
pasadamigavarāhehi parivāretvā vane vasiṃ.

1.2
由獅子、老虎、熊、水牛、花鹿、野豬所圍繞,我住在森林中。
1.3

Na maṃ koci uttasati na pi’haṁ[注] bhāyāmi kassaci
mettābalen’upatthaddho ramāmi pavane tadāti.

1.3
沒有任何動物怕我,我也不怕任何動物。由慈悲力所支持,我喜悅地生活在森林中。
二、唯王所行

Ekarāja-cariyaṃ[注]

二、唯王所行
2.1

Punāparaṃ yadā homi ekarājāti vissuto
paramaṃ sīlaṃ adhiṭṭhāya pasāsāmi mahāmahiṃ.

2.1
再一次,我是名叫唯王,相當有名聲。堅持最高的戒行,我統治著大地。
2.2

Dasakusalakammapathe vattāmi anavasesato
catūhi saṅgahavatthūhi saṅgaṇhāmi mahājanaṃ.

2.2

全心全意地[注]執持十善業道,我以四攝事善待眾生。

2.3

Evaṃ me appamattassa idha loke parattha ca
dabbaseno upagantvā acchindanto puraṃ mama.

2.3
如是,不論在這個世界或其他[地方],我永不放逸。這時強軍侵略我,掠奪我的城市。
2.4

Rāj’ūpajīve nigame sabalaṭṭhe saraṭṭhake
sabbaṃ hatthagataṃ katvā kāsuyā nikhaṇī mamaṃ.

2.4
在這城市中,國王連同國王的軍隊,和所有的人將我埋在坑中。
2.5

Amaccamaṇḍalaṃ rajjaṃ phītaṃ antepuraṃ mama
acchinditvāna gahitaṃ piyaṃ puttaṃva pass’ahaṃ.
Mettāya me samo natthi esā me mettāpāramīti.

2.5
我的臣子、富裕內宮被掠奪,連我的兒子也被捉住。沒有人比我更具慈心。這是我的慈波羅蜜。
第七品捨波羅蜜

upekkhāpāramitā

第七品捨波羅蜜
一、大戰悚所行

Mahālomahaṃsa-cariyaṃ[注]

一、大戰悚所行
1.1

Susāne seyyaṃ kappemi chavaṭṭhikaṃ upanidhāya ’haṃ
gāmaṇḍalā[注] upāgantvā rūpaṃ dassentinappakaṃ.

1.1
我躺在墓地中,身旁是尸骨。牧童來了後,[對我]作了許多嘲笑的行為。
1.2

Apare gandhañca mālañca[注] bhojanaṃ vividhaṃ bahuṃ
upāyanānūpanenti haṭṭhā saṃviggamānasā.

1.2
其他的人則心中懷著激動,獻上種種許多的香水、花鬘、食物
1.3

Ye me dukkhaṃ upaharanti ye ca denti sukhaṃ mama
sabbesaṃ samako homi dayā kopo na vijjati.

1.3
那些帶給我苦痛的,那些帶給我快樂的,我對他們一視同仁,沒有憐愍,也沒有忿怒。
1.4

Sukhadukkhe tulābhūto yasesu ayasesu ca
sabbattha samako homi esā me upekkhāpāramīti.

1.4
苦痛和快樂都是一樣的,稱譽和詆譭也是一樣的,一切我都平等看待,這是我的捨波羅蜜。

Nigamanagāthā

結語偈頌
1

Yudhañjayo somanasso ayoghara-bhisena ca
soṇanando mūgapakkho kapirājā saccasa’vhayo.

1
[當我是]直戰、喜悅、鐵屋、蓮根、索南、聾啞、猴王、諦稱智者、
2

Vaṭṭako maccharājā ca kaṇhadīpāyano isi
sutasomo puna āsiṃ sāmo ca ekarāja’hu
upekkhāpāramī āsi iti vutthaṃ mahesinā.

2
[當我是]小鵪鶉、魚王、暗趨燈仙人、聞酒、睒金、唯王,[最後有]捨波羅蜜,是大仙的[前世]生活。
3

Evaṃ bahubbidhaṃ dukkhaṃ sampattī ca bahu vidhā[注]
bhavābhave anubhavitvā patto sambodhim-uttamaṃ.

3

如是在生生世世中,經歷了許多種苦痛和許多種快樂[注],得無上正覺。

4

Datvā dātabbakaṃ dānaṃ sīlaṃ pūretvā asesato
nekkhamme pāramiṃ gantvā patto sambodhim-uttamaṃ.

4
供養應供者,完全持守戒律,出離到彼岸,得無上正覺。
5

Paṇḍite paripucchitvā vīriyaṃ katvāna uttamaṃ
khantiyā pāramiṃ gantvā patto sambodhim-uttamaṃ.

5
審查於智者,努力於精進,安忍到彼岸,得無上正覺。
6

Katvā daḷhamadhiṭṭhānaṃ saccavācā’nurakkhiya
mettāya pāramiṃ gantvā patto sambodhim-uttamaṃ.

6
堅固於堅定,守護於真實,慈心到彼岸,得無上正覺。
7

Lābhālābhe yasāyase sammānanāvamānane
sabbattha samako hutvā patto sambodhim-uttamaṃ.

7
得與失、稱與毀、尊與訾,能於一切平等,得無上正覺。
8

Kosajjaṃ bhayato disvā vīriyārambhañca khemato
āraddhavīriyā hotha esā buddhānusāsanī.

8
由見懈怠而怖畏,安忍於精進、努力;堅持於精進,是為佛教誡。
9

Vivādaṃ bhayato disvā avivādañca khemato
samaggā sakhilā hotha esā buddhānusāsanī.

9
由見諍論而怖畏,安忍於無諍,親愛與和諧,是為佛教誡。
10

Pamādaṃ bhayato disvā appamādañca khemato
bhāvethaṭṭhaṅgikaṃ maggaṃ esā buddhānusāsanī.

10
由見放逸而怖畏,安忍於不放逸,修習八聖道,是為佛教誡。
(6)

Itthaṃ sudaṃ bhagavā attano pubbacariyaṃ sambhāvayamāno buddhāpadāniyaṃ nāma dhammapariyāyaṃ abhāsitthāti.

(6)

世尊如實地宣說了自己前世的所行,名為「佛譬喻(buddhāpadāniyaṃ)[注]」的法門。