
Pāli | 莊春江譯 | 文章標題 |
109四方諸經 AN.5.109/ 9. Cātuddisasuttaṃ | 109四方諸經 增支部5集109經/四方者經 「比丘們!具備五法的比丘是四方者,哪五個?
| 109四方諸經 |
110林野經 AN.5.110/ 10. Araññasuttaṃ | 110林野經 增支部5集110經/林野經 「比丘們!具備五法的比丘適合受用林野、荒林、邊地臥坐處,哪五個?
比丘們!具備這五法的比丘適合受用林野、荒林、邊地臥坐處。」 樂住品第一,其攝頌: 「膽怯、不信任、賊,柔軟、安樂為第五則, 阿難、戒、無學,四方者與林野。」 | 110林野經 arañña:n. [Sk. araṇya<araṇa] 阿蘭若, 阿練若, 林野, 閑林, 空關處, 遠離村落(莊)之場所.。 |
(12) 2. Andhakavindavaggo | (12) 2. Andhakavindavaggo | (12) 2. Andhakavindavaggo |
111常去家者經 (12) 2. Andhakavindavaggo | 111常去家者經 (12) 2.案達葛衛達品 What five?
他們不會對幾乎不認識的人表現得像是很親近。 | 111常去家者經
Andhakavinda 一次,佛陀從波羅奈斯(Benares)前往安陀迦槃陀,隨行有1,250名比丘。許多居士推著裝滿糧食的車輛跟隨,希望能輪流供養僧團。因人數眾多,一位被稱為安陀迦槃陀婆羅門(Andhakavindabrāhmana)的婆羅門等候了兩個月也未能輪到。他見自己的事務無法繼續,並且短期內也無法排到,便走到儲糧室查看還缺少什麼食物。他發現缺乏米、牛奶和蜜塊,於是透過阿難尊者(Ananda)請求佛陀許可後,為佛陀和僧團準備了一餐以牛奶、米和蜜塊為主的膳食。 用餐後,佛陀讚頌了牛奶飯的十種功德(Vin.i.220f)。正是因為佛陀的讚頌,毗舍佉(Visākhā)懇求佛陀允許她終生為僧團供應牛奶飯(ibid., 293;另見UdA.112)。 同一次佛陀到訪期間,一位剛皈依的地方大臣為僧團準備了肉類菜餚,但由於僧眾早先已吃過豐盛的牛奶飯,無法大量食用他的菜餚,因此他對僧眾略顯無禮。後來他表示懊悔,佛陀保證他將來可以往生天界(Vin.i.222f)。這次事件促成了戒律的制定,即被邀請參加某處供養的比丘不得在同一天接受其他地方的牛奶飯供養。 從安陀迦槃陀返回王舍城的途中,佛陀遇到了貝拉吒迦旃那(Belattha Kaccāna,Vin.i.224f)。 有一次,佛陀住在安陀迦槃陀,梵天(Brahmā Sahampati)以其炫麗光芒照亮整個地區,直至深夜,並向佛陀歌頌勸誡比丘們修行聖道的偈頌(S.i.154)。 在這裡,佛陀曾向阿難提到應提醒和勉勵新加入僧團的成員修習五項內容:善行、控制感官、少說話、愛好寂靜及培養正見(A.iii.138-9;見於Sp.iv.789)。 另有一次,佛陀在安陀迦槃陀患上風病,阿難奉命尋求治療的粥。村裡一位醫師的妻子虔誠地供應了治病用的粥,因而轉生為忉利天(Tāvatimsa)的天人,其住所被稱為「酸粥供養者宮殿」(Kañjikādāyika vimāna,VvA.185-6)。 另一位在家居士為佛陀建造了一座香室(Gandhakuti),並在佛陀住期間悉心照料,結果也轉生為忉利天,住於一座金宮(VvA.302-3)。 安陀迦槃陀還是小長者(Cūlasetthi)的女兒阿奴拉(Anulā)婚後居住的地方。她曾在此為已故父親布施供養(PvA.105-9)。 |
112隨從沙門經 AN.5.112/ 2. Pacchāsamaṇasuttaṃ | 112隨從沙門經 增支部5集112經/隨從沙門經
比丘們!具備這五法的隨從沙門不應該被接受。 What five?
他們走得太遠或跟得太近。 | 112隨從沙門經 pacchāsamaṇa: [m.] a junior monk who walks behind a senior on his rounds.。 pacchā:adv. [Sk. paścā, paścāt] 後(behind, after, afterwards), 背後(back); 西方, 朝西向西(westward). -anutappati 後悔. -jāta 後生的. -nipātin 在~之後(才)就寢, 後就寢(going to bed late, one who retires to rest later than another) [opp. pubba-uṭṭhāyin 在~之前(就)起床, 前起床(getting up early, getting up before others)]. -bāhaṃ 手在背後(縛綁) (arm behind, with arms (tied) behind one's back). -bhattaṃ 在食後, 在下午 [(bhatta 的 acc. adv.) after the midday meal, in the afternoon]. -bhattika 後食者. -bhāga 後分, 後面的部份(hind or after part). -bhūma, -bhūmaka 西方的地方(belonging to the western country). -mukha 面朝西方(looking or face westward). -samaṇa 隨從沙門(a junior bhikkhu (thera) who walks behind a senior (thera) on his back or rounds).。 |
113正定經 AN.5.113/ 3. Sammāsamādhisuttaṃ | 113正定經 增支部5集113經/正定經 「比丘們!具備五法的比丘不能夠進入後住於正定,哪五個? 比丘們!這裡,比丘是對諸色不忍耐者、
比丘們!具備這五法的比丘不能夠進入後住於正定。 比丘們!具備五法的比丘能夠進入後住於正定,哪五個?比丘們!這裡,比丘是對諸色忍耐者、對諸聲音忍耐者、對諸氣味忍耐者、對諸味道忍耐者、對諸所觸忍耐者,比丘們!具備這五法的比丘能夠進入後住於正定。」 | 113正定經
|
114案達葛衛達經 AN.5.114/ 4. Andhakavindasuttaṃ | 114案達葛衛達經 增支部5集114經/案達葛衛達經 有一次,世尊住在摩揭陀國的案達葛衛達。 那時,尊者阿難去見世尊。抵達後,向世尊問訊後,在一旁坐下。世尊對在一旁坐下的尊者阿難說這個: 「阿難!凡那些出家不久、最近來到這法、律中者的新比丘,阿難!那些比丘應該在五法上被你們勸導、應該被使進入、應該被使住立,在哪五個上?
| 114案達葛衛達經 安陀迦吠陀(Andhakavinda) 位於摩揭陀國的一個村莊,距離王舍城約三瞿摩(約合九公里)。在此地與王舍城之間有一條名為薩毗尼河(Sappinī)的河流,發源於耆闍崛山(Gijjhakūta)(《律藏》卷一,第109頁;《律藏文本》卷一,第254頁,註腳2)。 有一次,佛陀帶領1250名比丘從波羅奈斯(Benares)來到安陀迦吠陀,許多信眾隨行,攜帶滿載食物的車輛,以便依次供養僧團。供養的人數如此之多,以至於一位名為安陀迦吠陀婆羅門(Andhakavinda Brāhmana)的人等了整整兩個月也未輪到自己。兩個月後,該婆羅門發現自己的家務因久候而荒廢,且無法預見何時才能輪到他供養,便親自前往儲藏室查看缺少什麼食材。見儲藏室裡缺乏米、牛奶和蜜塊,他隨即請求阿難尊者代為轉告佛陀,並獲得佛陀的允許後,準備了以牛奶和蜜塊為主的飯食供佛及僧團享用。飯後,佛陀讚嘆乳飯的十種功德(《律藏》卷一,第220頁及以下)。正是佛陀對乳飯的讚頌,使毗舍佉(Visākhā)請求佛陀允許她終生供養僧團乳飯(同書,第293頁)。參見《優陀那註》卷一,第112頁。 同次佛陀造訪期間,該地的一位新皈依的長者為僧團準備了各種肉類菜餚,但因僧人此前已食用了一頓豐盛的乳飯,無法大量進食他的菜餚,他因而對僧團表現出不滿。然而,後來他感到懊悔,佛陀則安慰他,告知他將來可升天享福(《律藏》卷一,第222頁及以下)。此事促使佛陀制定規則,即僧人若已接受某處的邀請用餐,當日不得在其他地方接受乳飯供養。 在從安陀迦吠陀返回王舍城的途中,佛陀遇到了毘羅他迦旃延(Belattha Kaccāna)(《律藏》卷一,第224頁及以下)。 某次佛陀在安陀迦吠陀停留時,梵天沙訶般提(Brahmā Sahampati)降臨,以其光輝照亮整個夜晚,隨後拜見佛陀,並為僧團唱誦勸誡的偈頌,鼓勵他們精進修行(《相應部》卷一,第154頁)。在此地,佛陀還向阿難尊者提到應教誡和勉勵新加入僧團的成員關於五件事:善行、感官的節制、不多言、愛好獨處以及培養正見(《增支部》卷三,第138-139頁;參見《舍利弗註》卷四,第789頁)。 某次佛陀在安陀迦吠陀患了風病,阿難尊者奉命去為他尋找適合的粥治療。一位村醫的妻子懷著極大的虔誠為佛陀準備了粥,因此在死後生於三十三天,所居住的宮殿被稱為「酸粥施主宮殿」(《小經註》卷一,第185-186頁)。另一位在安陀迦吠陀的在家信徒為佛陀建造了一座香室(Gandhakuti),並親自照顧佛陀,因而也得以生於三十三天,居住在一座金色宮殿中(同書,第302-303頁)。 小長者(Cūlasetthi)的女兒阿奴拉(Anulā)婚後住在安陀迦吠陀,她曾在此地為亡父布施供養(《義註》卷一,第105-109頁)。 |
115慳吝者經 AN.5.115/ 5. Maccharinīsuttaṃ | 115慳吝者經 增支部5集115經/慳吝者經(莊春江譯)
比丘們!具備這五法的比丘尼這樣如被運送、被置於地獄。 | 115慳吝者經 maccharin:a. [macchara-in, BSk. matsarin] 慳悋の, 物惜しみする. macchara:a. n. [cf. Sk. matsara] 慳惜する, 慳悋, 物惜み. -bhāva慳性.。
|
116稱讚經 AN.5.116/ 6. Vaṇṇanāsuttaṃ | 116稱讚經 增支部5集116經/稱讚經 「比丘們!具備五法的比丘尼這樣如被運送、被置於地獄,哪五個?
比丘們!具備這五法的比丘尼這樣如被運送、被置於地獄。 比丘們!具備五法的比丘尼這樣如被運送、被置於天界,哪五個?隨知、深解後不稱讚不值得稱讚者;隨知、深解後稱讚值得稱讚者;隨知、深解後在不應該被淨信處顯示不淨信;隨知、深解後在應該被淨信處顯示淨信;不使信施物破滅,比丘們!具備這五法的比丘尼這樣如被運送、被置於天界。」 | 116稱讚經 vaṇṇanā:f. [<vaṇṇeti] 称讃; 註釈, 註書=atthavaṇṇanā.。 |
117嫉妒者經 AN.5.117/ 7. Issukinīsuttaṃ | 117嫉妒者經 增支部5集117經/嫉妒者經 「比丘們!具備五法的比丘尼這樣如被運送、被置於地獄,哪五個?
比丘們!具備這五法的比丘尼這樣如被運送、被置於地獄。 比丘們!具備五法的比丘尼這樣如被運送、被置於天界,哪五個?隨知、深解後不稱讚不值得稱讚者;隨知、深解後稱讚值得稱讚者;是非嫉妒者;是非慳吝者;不使信施物破滅,比丘們!具備這五法的比丘尼這樣如被運送、被置於天界。」 | 117嫉妒者經 issukin:a. [<issā, Sk. irṣyu-ka-in] 嫉(妬)的, 有嫉妬的. |
118邪見者經 AN.5.118/ 8. Micchādiṭṭhikasuttaṃ | 118邪見者經 增支部5集118經/邪見者經 「比丘們!具備五法的比丘尼這樣如被運送、被置於地獄,哪五個?
比丘們!具備這五法的比丘尼這樣如被運送、被置於地獄。 比丘們!具備五法的比丘尼這樣如被運送、被置於天界,哪五個?隨知、深解後不稱讚不值得稱讚者;隨知、深解後稱讚值得稱讚者;是正見者;是正志者;不使信施物破滅,比丘們!具備這五法的比丘尼這樣如被運送、被置於天界。」 | 118邪見者經
|
119邪語者經 AN.5.119/ 9. Micchāvācāsuttaṃ | 119邪語者經 增支部5集119經/邪語者經 「比丘們!具備五法的比丘尼這樣如被運送、被置於地獄,哪五個?
比丘們!具備這五法的比丘尼這樣如被運送、被置於地獄。 比丘們!具備五法的比丘尼這樣如被運送、被置於天界,哪五個?隨知、深解後不稱讚不值得稱讚者;隨知、深解後稱讚值得稱讚者;是正語者;是正業者;不使信施物破滅,比丘們!具備這五法的比丘尼這樣如被運送、被置於天界。」 | 119邪語者經
|
120邪精進者經 AN.5.120/ 10. Micchāvāyāmasuttaṃ | 120邪精進者經 增支部5集120經/邪精進者經 「比丘們!具備五法的比丘尼這樣如被運送、被置於地獄,哪五個?
比丘們!具備這五法的比丘尼這樣如被運送、被置於地獄。 比丘們!具備五法的比丘尼這樣如被運送、被置於天界,哪五個?隨知、深解後不稱讚不值得稱讚者;隨知、深解後稱讚值得稱讚者;是正精進者;是正念者;不使信施物破滅,比丘們!具備這五法的比丘尼這樣如被運送、被置於天界。」 案達葛衛達品第二,其攝頌: 「常去家者、隨從沙門,定、案達葛衛達, 慳吝者、稱讚、嫉妒者,見、語、精進。」 | 120邪精進者經 |
(13) 3. Gilānavaggo | (13) 3. Gilānavaggo | (13) 3. Gilānavaggo |
121病人經 (13) 3. Gilānavaggo | 121病人經 (13) 3.病人品 增支部5集121經/病人經(莊春江譯) 有一次,世尊住在毘舍離大林重閣講堂。 那時,世尊傍晚時,從獨坐出來,去病房。世尊看見某位虛弱的生病比丘。看見後,在設置的座位坐下。坐下後,世尊召喚比丘們: 「比丘們!凡對任何弱的生病比丘,五法不捨棄,他的這個能被預期:『不久就以諸漏的滅盡,以證智自作證後,在當生中將進入後住於無漏心解脫、慧解脫。』 哪五個?
比丘們!凡對任何弱的生病比丘,這五法不捨棄,他的這個能被預期:『不久就以諸漏的滅盡,以證智自作證後,在當生中將進入後住於無漏心解脫、慧解脫。』」 | 121病人經 gilāna:a. [Sk. glāna] 生病的, 病人. -upaṭṭhāka m., -upaṭṭhākī f. 病人看護者. -upaṭṭhāna 看病. -paccaya-bhesajja-parikkhāra 病者的資具藥品, 病藥資具, 醫藥(病人的醫藥必需品).。
(1) 不淨想、死想、過患想、食厭想、一切世間不可樂想。 (2) 無常想、無我想、死想、食厭想、一切世間不可樂想。 (3) 不淨想、食厭想、一切世間不可樂想、無常想、死想。 從第(3)類的「不淨想、食厭想、一切世間不可樂想、無常想、死想」,開展成以下類別。
[1] 竹內良英,〈原始・部派仏教の食物観—食厭想について—〉,頁166-167。 |
122念的善現起者經 AN.5.122/ 2. Satisūpaṭṭhitasuttaṃ | 122念的善現起者經 增支部5集122經/念的善現起者經 「比丘們!凡任何比丘或比丘尼修習五法、多作五法,他的二果其中之一果能被預期:當生完全智[注],或在存在有餘依[注]時,為阿那含位。哪五個?
比丘們!凡任何比丘或比丘尼修習這五法、多作這五法,他的二果其中之一果能被預期:當生完全智,或在存在有餘依時,為阿那含位。」 | 122念的善現起者經 |
123看護者經第一 AN.5.123/ 3. Paṭhama-upaṭṭhākasuttaṃ | 123看護者經第一 增支部5集123經/看護者經第一 「比丘們!具備五法的病人是難看護者,哪五個?
比丘們!具備這五法的病人是難看護者。 比丘們!具備五法的病人是易看護者,哪五個?是作適當的者、在適當的上知道量、是接受藥者、是對想要有益的病人看護者如實表明病者:當進步時:『進步』,或當退步時:『退步』,或當停滯時:『停滯』、是已生起苦的、激烈的、猛烈的、強烈的、不愉快的、不合意的、奪命的身體的諸感受忍住之類者。比丘們!具備這五法的病人是易看護者。」 | 123看護者經第一 upaṭṭhāka:m. [upaṭṭhā-ka, BSk. upasthāka] 奉獻者, 伺候者, 隨侍, 看護者. -kula 外護的家, 信施家.。 附錄: 摩訶僧祇律(明雜誦跋渠法之六)(莊春江標點) 病人成就五法難看,何等五?
是名五法病人難看。 病人成就五法易看,何等五?能服隨病藥隨病食、隨看病人語、人問知病增損、能忍苦痛、精進有慧,是名五法病人易看。 |
124看護者經第二 AN.5.124/ 4. Dutiya-upaṭṭhākasuttaṃ | 124看護者經第二 增支部5集124經/看護者經第二[AA.32.9] 「比丘們!具備五法的病人看護者不足以看護病人,哪五個?
比丘們!具備這五法的病人看護不足以看護病人。 比丘們!具備五法的病人看護者足以看護病人,哪五個?是有能力準備藥物者;知道適當不適當的:帶走不適當的,帶來適當的;慈心地看護病人,非出於財物地;是清除糞,或尿,或嘔吐物,或口水的不嫌惡者;是有能力經常對病人以法說開示、勸導、鼓勵、使歡喜者。比丘們!具備這五法的病人看護足以看護病人。」 | 124看護者經第二 增壹阿含32品9經[佛光本284經/5法](善聚品)(莊春江標點) 聞如是: 一時,佛在舍衛國祇樹給孤獨園。 爾時,世尊告諸比丘: 「若瞻病人成就五法,不得時差,恒在床褥,云何為五? 於是,瞻病之人不別良藥、懈怠無勇猛心,常喜瞋恚、亦好睡眠、但貪食故瞻視病人,不以法供養故,亦不與病人語談往返。是謂,比丘!若瞻病之人成就此五法者,不得時差。 若復,比丘!瞻病之人成就五法,便得時差,不著床褥,云何為五?於是,瞻病之人分別良醫、亦不懈怠:先起後臥,恒喜言談、少於睡眠以法供養、不貪飲食、堪任與病人說法。是謂,比丘!瞻病之人成就此五法者,便得時差。 是故,比丘!若瞻病人時,當捨前五法,就後{王}[五?]法。如是,諸比丘!當作是學。」 爾時,諸比丘聞佛所說,歡喜奉行。 摩訶僧祇律(明雜誦跋渠法之六)(莊春江標點) 五法成就不能看病,何等五?多污不能出大小行器唾盂等、不能為病人索隨病藥隨病食、不能時時為病人隨順說法、有希望心惜自業,是名五法不能看病。 五法成就能看病人,少污能出大小行器唾盂等、能為病人索隨病藥隨病食、能時時為病人隨順說法、無希望心不惜自業,是名五法能看病人。 |
125損壽經第一 AN.5.125/ 5. Paṭhama-anāyussāsuttaṃ | 125損壽經第一 增支部5集125經/損壽經第一 「比丘們!有這五種損壽的法,哪五種?
比丘們!這是五種損壽的法。 比丘們!有這五種長壽的法,哪五種?是作適當的者、在適當的上知道量、是食消化的者、是適當時間的行者、梵行者,比丘們!這是五種長壽的法。」 | 125損壽經第一 anāyussa:a. [an-āyussa] 損壽的.。 |
126損壽經第二 AN.5.126/ 6. Dutiya-anāyussāsuttaṃ 126. “Pañcime, bhikkhave, dhammā anāyussā. Katame pañca? Asappāyakārī hoti, sappāye mattaṃ na jānāti, apariṇatabhojī ca hoti, dussīlo ca, pāpamitto ca. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā anāyussā. “Pañcime, bhikkhave, dhammā āyussā. Katame pañca Sappāyakārī hoti, sappāye mattaṃ jānāti, pariṇatabhojī ca hoti, sīlavā ca, kalyāṇamitto ca. Ime kho, bhikkhave, pañca dhammā āyussā”ti. Chaṭṭhaṃ. | 126損壽經第二 增支部5集126經/損壽經第二 「比丘們!有這五種損壽的法,哪五種?
比丘們!這是五種損壽法。 比丘們!有這五種長壽的法,哪五種?是作適當的者、在適當的上知道量、是食消化的者、持戒者、有善友者,比丘們!這是五種長壽法。」 | 126損壽經第二 |
127離開經 AN.5.127/ 7. Vapakāsasuttaṃ | 127離開經 增支部5集127經/離開經 「比丘們!具備五法的比丘不足以離開僧團生活,哪五個?比丘們!這裡,
比丘們!具備這五法的比丘不足以離開僧團生活。 比丘們!具備五法的比丘足以離開僧團生活,哪五個?比丘們!這裡,比丘被無論怎樣的衣服滿足;被無論怎樣的施食滿足;被無論怎樣的臥坐處滿足;被無論怎樣的病人需要物與醫藥必需品滿足;以及住於多離欲的意向,比丘們!具備這五法的比丘足以離開僧團生活。」 | 127離開經
|
128沙門樂經 AN.5.128/ 8. Samaṇasukhasuttaṃ 128. “Pañcimāni, bhikkhave, samaṇadukkhāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu asantuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, asantuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, asantuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, asantuṭṭho hoti itarītarena gilānappaccayabhesajjaparikkhārena, anabhirato ca brahmacariyaṃ carati. Imāni kho, bhikkhave, pañca samaṇadukkhāni. “Pañcimāni, bhikkhave, samaṇasukhāni. Katamāni pañca? Idha, bhikkhave, bhikkhu santuṭṭho hoti itarītarena cīvarena, santuṭṭho hoti itarītarena piṇḍapātena, santuṭṭho hoti itarītarena senāsanena, santuṭṭho hoti itarītarena gilānappaccayabhesajjaparikkhārena, abhirato ca brahmacariyaṃ carati. Imāni kho, bhikkhave, pañca samaṇasukhānī”ti. Aṭṭhamaṃ. | 128沙門樂經 增支部5集128經/沙門樂經 「比丘們!有這五種沙門苦,哪五種?比丘們!這裡,
比丘們!這是五種沙門苦。 比丘們!有這五種沙門樂,哪五種?比丘們!這裡,比丘被無論怎樣的衣服滿足;被無論怎樣的施食滿足;被無論怎樣的臥坐處滿足;被無論怎樣的病人需要物與醫藥必需品滿足;以及極樂意地行梵行,比丘們!這是五種沙門樂。」 | 128沙門樂經 |
129遍攪動經 AN.5.129/ 9. Parikuppasuttaṃ 129. “Pañcime, bhikkhave, āpāyikā nerayikā parikuppā atekicchā. Katame pañca? Mātā jīvitā voropitā hoti, pitā jīvitā voropito hoti, arahaṃ jīvitā voropito hoti, tathāgatassa duṭṭhena cittena lohitaṃ uppāditaṃ hoti, saṅgho bhinno hoti. Ime kho, bhikkhave, pañca āpāyikā nerayikā parikuppā atekicchā”ti. Navamaṃ. | 129遍攪動經 增支部5集129經/遍攪動經 「比丘們!有這五種墮苦界者、墮地獄者、遍攪動者、不可救濟者,哪五種?
比丘們!這是五種苦界者、墮地獄者、遍攪動者、不可救濟者。」 | 129遍攪動經 《巴汉词典》明法比丘增订 Parikuppati, (pari kup ya) 感到兴奋,很激动(is excited or much agitated)。【过】parikuppi。【过分】parikupita。 kuppa:a. n. [kuppati 的 grd.] 搖動的, 不安的, (發)怒. -vimokkha 動解脱.。 |
130損失經 AN.5.130/ 10. Byasanasuttaṃ | 130損失經 增支部5集130經/損失經 「比丘們!有這五種損失,哪五種?
比丘們!眾生非親族的損失之因,或財富的損失之因,或疾病的損失之因,以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄,比丘們!眾生戒的損失之因,或見的損失之因,以身體的崩解,死後往生苦界、惡趣、下界、地獄。比丘們!這是五種損失。 比丘們!有這五種具足,哪五種?親屬的具足、財富的具足、無病的具足、戒的具足、見的具足。比丘們!眾生非親屬的具足之因,或財富的具足之因,或無病的具足之因,以身體的崩解,死後往生善趣、天界,比丘們!眾生戒的具足之因,或見的具足之因,以身體的崩解,死後往生善趣、天界。比丘們!這是五種具足。」 病人品第三,其攝頌: 「病人、念的善現起者,二則看護者、二則損壽, 離開、沙門樂,遍攪動者與損失。」 | 130損失經 Byasana, ﹐Vyasana﹐【中】不幸,毁灭,破坏。 |
(14) 4. Rājavaggo | (14) 4. Rājavaggo | (14) 4. Rājavaggo |
131隨轉輪經第一 (14) 4. Rājavaggo | 131隨轉輪經第一 (14) 4.王品 增支部5集131經/隨轉輪經第一 「比丘們!具備五支的轉輪王就以法使輪轉起,那個輪不被任何生為人的怨敵有生命者反轉,哪五個?比丘們!這裡,轉輪王是知義理者、知法者、知適量者、知適時者、知群眾者,比丘們!具備這五支,轉輪王就以法使輪轉起,那個輪不被任何生為人的怨敵有生命者反轉。 同樣的,比丘們!具備五法的如來、阿羅漢、遍正覺者就以法使無上法輪轉起,那個法輪不被沙門,或被婆羅門,或被天,或被魔,或被梵,或被世間中任何者反轉,哪五個?比丘們!這裡,如來、阿羅漢、遍正覺者是知義理者、知法者、知適量者、知適時者、知群眾者,比丘們!具備這五法,如來、阿羅漢、遍正覺者就以法使無上法輪轉起,那個法輪不被沙門,或被婆羅門,或被天,或被魔,或被梵,或被世間中任何者反轉。」 | 131隨轉輪經第一 |
132隨轉輪經第二 AN.5.132/ 2. Dutiyacakkānuvattanasuttaṃ 132. “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño cakkavattissa jeṭṭho putto pitarā pavattitaṃ cakkaṃ dhammeneva anuppavatteti; taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā. “Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño cakkavattissa jeṭṭho putto atthaññū ca hoti, dhammaññū ca, mattaññū ca, kālaññū ca, parisaññū ca. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño cakkavattissa jeṭṭho putto pitarā pavattitaṃ cakkaṃ dhammeneva anuppavatteti; taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā. “Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato sāriputto tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ sammadeva anuppavatteti; taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmiṃ. “Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, sāriputto atthaññū, dhammaññū, mattaññū kālaññū, parisaññū. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato sāriputto tathāgatena anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavattitaṃ sammadeva anuppavatteti; taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. Dutiyaṃ. | 132隨轉輪經第二 增支部5集132經/隨轉輪經第二 「比丘們!具備五支的轉輪王的長子就以法使被父親轉起之輪隨轉起,那個輪不被任何生為人的怨敵有生命者反轉,哪五個?比丘們!這裡,轉輪王的長子是知義理者、知法者、知適量者、知適時者、知群眾者,比丘們!具備這五支,轉輪王的長子就以法使被父親轉起之輪隨轉起,那個輪不被任何生為人的怨敵有生命者反轉。 同樣的,比丘們!具備五法的舍利弗完全地使被如來轉起之無上法輪隨轉起,那個輪不被沙門,或被婆羅門,或被天,或被魔,或被梵,或被世間中任何者反轉,哪五個?比丘們!這裡,舍利弗是知義理者、知法者、知適量者、知適時者、知群眾者,比丘們!具備這五支,舍利弗完全地使被如來轉起之無上法輪隨轉起,那個輪不被沙門,或被婆羅門,或被天,或被魔,或被梵,或被世間中任何者反轉。」 | 132隨轉輪經第二 |
133法王經 AN.5.133/ 3. Dhammarājāsuttaṃ 133. “Yopi so, bhikkhave, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā, sopi na arājakaṃ cakkaṃ vattetī”ti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca– “ko pana, bhante, rañño cakkavattissa dhammikassa dhammarañño rājā”ti? “Dhammo, bhikkhū”ti bhagavā avoca. “Idha, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati antojanasmiṃ. “Puna caparaṃ, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati khattiyesu anuyantesu …pe… balakāyasmiṃ brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu. Sa kho so, bhikkhu, rājā cakkavattī dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā antojanasmiṃ dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā khattiyesu anuyantesu balakāyasmiṃ brāhmaṇagahapatikesu negamajānapadesu samaṇabrāhmaṇesu migapakkhīsu dhammeneva cakkaṃ pavatteti; taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ kenaci manussabhūtena paccatthikena pāṇinā. “Evamevaṃ kho, bhikkhu, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati bhikkhūsu– ‘evarūpaṃ kāyakammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ kāyakammaṃ na sevitabbaṃ; evarūpaṃ vacīkammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ vacīkammaṃ na sevitabbaṃ; evarūpaṃ manokammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ manokammaṃ na sevitabbaṃ; evarūpo ājīvo sevitabbo, evarūpo ājīvo na sevitabbo; evarūpo gāmanigamo sevitabbo, evarūpo gāmanigamo na sevitabbo’ti. “Puna caparaṃ, bhikkhu, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahati bhikkhunīsu …pe… upāsakesu …pe… upāsikāsu– ‘evarūpaṃ kāyakammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ kāyakammaṃ na sevitabbaṃ; evarūpaṃ vacīkammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ vacīkammaṃ na sevitabbaṃ; evarūpaṃ manokammaṃ sevitabbaṃ, evarūpaṃ manokammaṃ na sevitabbaṃ; evarūpo ājīvo sevitabbo, evarūpo ājīvo na sevitabbo; evarūpo gāmanigamo sevitabbo, evarūpo gāmanigamo na sevitabbo’”ti. “Sa kho so, bhikkhu, tathāgato arahaṃ sammāsambuddho dhammiko dhammarājā dhammaññeva nissāya dhammaṃ sakkaronto dhammaṃ garuṃ karonto dhammaṃ apacāyamāno dhammaddhajo dhammaketu dhammādhipateyyo dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā bhikkhūsu, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā bhikkhunīsu, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā upāsakesu, dhammikaṃ rakkhāvaraṇaguttiṃ saṃvidahitvā upāsikāsu dhammeneva anuttaraṃ dhammacakkaṃ pavatteti; taṃ hoti cakkaṃ appaṭivattiyaṃ samaṇena vā brāhmaṇena vā devena vā mārena vā brahmunā vā kenaci vā lokasmin”ti. Tatiyaṃ. | 133法王經 增支部5集133經/法王經 「比丘們!凡即使他是轉輪王、如法法王,他也不使無王的輪轉起[AN.3.14]。」在這麼說時,某位比丘對世尊說這個:「大德!那麼,誰是轉輪王、如法法王的王?」世尊說:「比丘!是法。 比丘!這裡,轉輪王、如法法王就依止法後,恭敬著法、尊重著法、尊敬著法、法為標誌、法為旗幟、法為權威,在內部人們中如法地安排守護、防護、保護。 再者,比丘!轉輪王、如法法王就依止法後,恭敬著法、尊重著法、尊敬著法、法為標誌、法為旗幟、法為權威,在跟隨的剎帝利們中{……(中略)},在軍隊中,在婆羅門屋主們中,在城鎮地方的人們中,在沙門婆羅門們中,在諸鳥獸中如法地安排守護、防護、保護。比丘!那位轉輪王、如法法王他就依止法後,恭敬著法、尊重著法、尊敬著法、法為標誌、法為旗幟、法為權威,在內部人們中如法地安排守護、防護、保護後,在跟隨的剎帝利們中,在軍隊中,在婆羅門屋主們中,在城鎮地方的人們中,在沙門婆羅門們中,在諸鳥獸中如法地安排守護、防護、保護後,只以法使輪轉起,那個輪不能被任何生為人的怨敵有生命者反轉。 同樣的,比丘!如來、阿羅漢、遍正覺者、如法法王就依止法後,恭敬著法、尊重著法、尊敬著法、法為標誌、法為旗幟、法為權威,在比丘們中如法地安排守護、防護、保護:『
再者,比丘!如來、阿羅漢、遍正覺者、如法法王就依止法後,恭敬著法、尊重著法、尊敬著法、法為標誌、法為旗幟、法為權威,在比丘尼們中……(中略) 在優婆塞們中……(中略) 在優婆夷們中如法地安排守護、防護、保護:『像這樣的身業應該被實行;像這樣的身業不應該被實行。像這樣的語業應該被實行;像這樣的語業不應該被實行。像這樣的意業應該被實行;像這樣的意業不應該被實行。像這樣的維生應該被實行;像這樣的維生不應該被實行。像這樣的村落城鎮應該依止;像這樣的村落城鎮不應該依止。』 比丘!那位如來、阿羅漢、遍正覺者、如法法王他就依止法後,恭敬著法、尊重著法、尊敬著法、法為標誌、法為旗幟、法為權威,在比丘們中如法地安排守護、防護、保護後,在比丘尼們中如法地安排守護、防護、保護後,在優婆塞們中如法地安排守護、防護、保護後,在優婆夷們中如法地安排守護、防護、保護後,只以法使無上法輪轉起,那個輪不能被沙門,或被婆羅門,或被天,或被魔,或被梵,或被世間中任何者反轉。」 | 133法王經 |
134無論何方經 AN.5.134/ 4. Yassaṃdisaṃsuttaṃ 134. “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rājā khattiyo muddhāvasitto yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati, sakasmiṃyeva vijite viharati. “Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rājā khattiyo muddhāvasitto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; aḍḍho hoti mahaddhano mahābhogo paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro; balavā kho pana hoti caturaṅginiyā senāya samannāgato assavāya ovādapaṭikarāya; pariṇāyako kho panassa hoti paṇḍito viyatto medhāvī paṭibalo atītānāgatapaccuppanne atthe cintetuṃ; tassime cattāro dhammā yasaṃ paripācenti. So iminā yasapañcamena dhammena samannāgato yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati, sakasmiṃyeva vijite viharati. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, bhikkhave, hoti vijitāvīnaṃ. “Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati, vimuttacittova viharati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sīlavā hoti, pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī, samādāya sikkhati sikkhāpadesu– rājāva khattiyo muddhāvasitto jātisampanno; bahussuto hoti sutadharo sutasannicayo, ye te dhammā ādikalyāṇā majjhekalyāṇā pariyosānakalyāṇā sātthaṃ sabyañjanaṃ kevalaparipuṇṇaṃ parisuddhaṃ brahmacariyaṃ abhivadanti, tathārūpāssa dhammā bahussutā honti dhātā vacasā paricitā manasānupekkhitā diṭṭhiyā suppaṭividdhā– rājāva khattiyo muddhāvasitto aḍḍho mahaddhano mahābhogo paripuṇṇakosakoṭṭhāgāro; āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu– rājāva khattiyo muddhāvasitto balasampanno; paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā– rājāva khattiyo muddhāvasitto pariṇāyakasampanno; tassime cattāro dhammā vimuttiṃ paripācenti So iminā vimuttipañcamena dhammena samannāgato yassaṃ yassaṃ disāyaṃ viharati vimuttacittova viharati. Taṃ kissa hetu? Evañhetaṃ, bhikkhave, hoti vimuttacittānan”ti. Catutthaṃ. | 134無論何方經 增支部5集134經/無論何方經 「比丘們!具備五支的剎帝利灌頂王無論住在何方,都住在自己的領土中,哪五個?比丘們!這裡,
無論住在何方,都住在自己的領土中,那是什麼原因?比丘們!因為,對征服者們,這是這樣。 同樣的,比丘們!具備五法的比丘無論住在何方,都住在心解脫,哪五個?比丘們!這裡,
無論住在何方,都住在心解脫中,那是什麼原因?比丘們!因為,對心解脫者們,這是這樣。」 | 134無論何方經 |
135祈望經第一 AN.5.135/ 5. Paṭhamapatthanāsuttaṃ 135. “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto rajjaṃ pattheti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto ubhato sujāto hoti mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena; abhirūpo hoti dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato; mātāpitūnaṃ piyo hoti manāpo; negamajānapadassa piyo hoti manāpo; yāni tāni raññaṃ khattiyānaṃ muddhāvasittānaṃ sippaṭṭhānāni hatthismiṃ vā assasmiṃ vā rathasmiṃ vā dhanusmiṃ vā tharusmiṃ vā tattha sikkhito hoti anavayo. “Tassa evaṃ hoti– ‘ahaṃ khomhi ubhato sujāto mātito ca pitito ca, saṃsuddhagahaṇiko, yāva sattamā pitāmahayugā akkhitto anupakkuṭṭho jātivādena. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi abhirūpo dassanīyo pāsādiko paramāya vaṇṇapokkharatāya samannāgato. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi mātāpitūnaṃ piyo manāpo. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi negamajānapadassa piyo manāpo. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi yāni tāni raññaṃ khattiyānaṃ muddhāvasittānaṃ sippaṭṭhānāni hatthismiṃ vā assasmiṃ vā rathasmiṃ vā dhanusmiṃ vā tharusmiṃ vā, tattha sikkhito anavayo. Kasmāhaṃ rajjaṃ na pattheyyan’ti! Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño khattiyassa muddhāvasittassa jeṭṭho putto rajjaṃ pattheti. “Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ pattheti. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu saddho hoti, saddahati tathāgatassa bodhiṃ– ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Appābādho hoti appātaṅko, samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya; asaṭho hoti amāyāvī, yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu; āraddhavīriyo viharati akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu; paññavā hoti udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. “Tassa evaṃ hoti– ‘ahaṃ khomhi saddho, saddahāmi tathāgatassa bodhiṃ– itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho …pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. ‘Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi appābādho appātaṅko samavepākiniyā gahaṇiyā samannāgato nātisītāya nāccuṇhāya majjhimāya padhānakkhamāya. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi asaṭho amāyāvī yathābhūtaṃ attānaṃ āvikattā satthari vā viññūsu vā sabrahmacārīsu. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi āraddhavīriyo viharāmi akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya, kusalānaṃ dhammānaṃ upasampadāya, thāmavā daḷhaparakkamo anikkhittadhuro kusalesu dhammesu. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyaṃ! Ahaṃ khomhi paññavā udayatthagāminiyā paññāya samannāgato ariyāya nibbedhikāya sammā dukkhakkhayagāminiyā. Kasmāhaṃ āsavānaṃ khayaṃ na pattheyyan’ti! Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āsavānaṃ khayaṃ patthetī”ti. Pañcamaṃ. | 135祈望經第一 增支部5集135經/祈望經第一 「比丘們!具備五支的剎帝利灌頂王長子祈望王位,哪五個?比丘們!這裡,
他這麼想:『我從母親與父親兩方都是好出身者,直到第七代祖父世代血統完全純淨者,不被出生論推翻、非難者,我為何不應該祈望王位!我是英俊的、好看的、端正的、具備最美的容色,我為何不應該祈望王位!我是父母的所愛的、合意的,我為何不應該祈望王位!我是城鎮、地方人們的所愛的、合意的,我為何不應該祈望王位!我凡那些剎帝利灌頂王們的技能:在象上,或在馬上,或在車上,或在弓上,或在劍上,在那裡,是學得者、無欠缺者,我為何不應該祈望王位!』比丘們!具備這五支的剎帝利灌頂王長子祈望王位。 同樣的,比丘們!具備五法的比丘祈望諸漏的滅盡,哪五個?比丘們!這裡,
他這麼想:『我是有信者,相信如來的覺:「像這樣,那位世尊是阿羅漢、遍正覺者……(中略)天-人們的大師、佛陀、世尊。」我為何不應該祈望諸漏的滅盡!我是少病者、少病苦者,具備等熟力的消化力:不過寒的、不過熱的、中間的、承受勤奮的,我為何不應該祈望諸漏的滅盡!我是不狡猾者、不偽詐者,對大師或有智的同梵行者如實不誇大自己,我為何不應該祈望諸漏的滅盡!我為了不善法的捨斷、為了善法的具足,住於活力已被發動的、強力的、堅固努力的、在諸善法上不放下負擔的,我為何不應該祈望諸漏的滅盡!我是有慧者,具備導向生起與滅沒之慧:聖、洞察,導向苦的完全滅盡[之慧],我為何不應該祈望諸漏的滅盡!』比丘們!具備這五法的比丘祈望諸漏的滅盡。」 | 135祈望經第一 patthanā:f. [<pa-arth, Sk. prārthanā] 欲望, 希望, 希求.。 |
136祈望經第二 AN.5.136/ 6. Dutiyapatthanāsuttaṃ | 136祈望經第二 增支部5集136經/祈望經第二 「比丘們!具備五支的剎帝利灌頂王的長子祈望副王位,哪五個?比丘們!這裡,
他這麼想:『
同樣的,比丘們!具備五法的比丘祈望諸漏的滅盡,哪五個?比丘們!這裡,
他這麼想:『
比丘們!具備這五法的比丘祈望諸漏的滅盡。」 | 136祈望經第二 |
137少睡經 AN.5.137/ 7. Appaṃsupatisuttaṃ 137. “Pañcime bhikkhave, appaṃ rattiyā supanti, bahuṃ jagganti. Katame pañca? Itthī, bhikkhave, purisādhippāyā appaṃ rattiyā supati, bahuṃ jaggati. Puriso, bhikkhave, itthādhippāyo appaṃ rattiyā supati, bahuṃ jaggati. Coro, bhikkhave, ādānādhippāyo appaṃ rattiyā supati, bahuṃ jaggati. Rājā, bhikkhave, rājakaraṇīyesu yutto appaṃ rattiyā supati, bahuṃ jaggati. Bhikkhu, bhikkhave, visaṃyogādhippāyo appaṃ rattiyā supati, bahuṃ jaggati. Ime kho, bhikkhave, pañca appaṃ rattiyā supanti, bahuṃ jaggantī”ti. Sattamaṃ. | 137少睡經 增支部5集137經/少睡經 「比丘們!有這五者,夜裡少睡多醒,哪五者?
比丘們!這是五者,夜裡少睡多醒。」 | 137少睡經 Supati, (sup a), 睡觉。【过】 supi。 【过分】 sutta。 【现分】 supanta。 【独】supitvā。(p348) |
138取食者經 AN.5.138/ 8. Bhattādakasuttaṃ 138. “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño nāgo bhattādako ca hoti okāsapharaṇo ca laṇḍasāraṇo ca salākaggāhī ca rañño nāgotveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaṃ, akkhamo saddānaṃ, akkhamo gandhānaṃ, akkhamo rasānaṃ, akkhamo phoṭṭhabbānaṃ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo bhattādako ca okāsapharaṇo ca laṇḍasāraṇo ca salākaggāhī ca, rañño nāgotveva saṅkhaṃ gacchati. “Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhattādako ca hoti, okāsapharaṇo ca mañcapīṭhamaddano ca salākaggāhī ca, bhikkhutveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Idha bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṃ, akkhamo saddānaṃ, akkhamo gandhānaṃ, akkhamo rasānaṃ, akkhamo phoṭṭhabbānaṃ. Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu bhattādako ca hoti okāsapharaṇo ca mañcapīṭhamaddano ca salākaggāhī ca, bhikkhutveva saṅkhaṃ gacchatī”ti. Aṭṭhamaṃ. | 138取食者經 增支部5集138經/取食者經 「比丘們!具備五支的國王龍象是取食者、佔空間者、排糞者、取食物券者,只名為(就走到稱呼)『國王的龍象』,哪五個?比丘們!這裡,國王的龍象是對諸色不忍耐者、對諸聲音不忍耐者、對諸氣味不忍耐者、對諸味道不忍耐者、對諸所觸不忍耐者,比丘們!具備這五支,國王的龍象是取食者、佔空間者、排糞者、取食物券者,只名為『國王的龍象』。 同樣的,比丘們!具備五法的比丘是取食者、佔空間者、壓壞床椅者、取食物券者,只名為『比丘』,哪五個?比丘們!這裡,比丘是對諸色不忍耐者、對諸聲音不忍耐者、對諸氣味不忍耐者、對諸味道不忍耐者、對諸所觸不忍耐者,比丘們!具備這五法,比丘是取食者、佔空間者、壓壞床椅者、取食物券者,只名為『比丘』。」 | 138取食者經
|
139不忍耐者經 AN.5.139/ 9. Akkhamasuttaṃ 139. “Pañcahi bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño nāgo na rājāraho hoti na rājabhoggo, na rañño aṅgaṃtveva saṅkhaṃ gacchati Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaṃ, akkhamo saddānaṃ, akkhamo gandhānaṃ, akkhamo rasānaṃ, akkhamo phoṭṭhabbānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaṃ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthikāyaṃ vā disvā assakāyaṃ vā disvā rathakāyaṃ vā disvā pattikāyaṃ vā disvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rūpānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti saddānaṃ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthisaddaṃ vā sutvā assasaddaṃ vā sutvā rathasaddaṃ vā sutvā pattisaddaṃ vā sutvā bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddaṃ vā sutvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti saddānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti gandhānaṃ? Idha bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ye te rañño nāgā abhijātā saṅgāmāvacarā tesaṃ muttakarīsassa gandhaṃ ghāyitvā saṃsīdati visīdati, na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti gandhānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rasānaṃ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ekissā vā tiṇodakadattiyā vimānito dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā tiṇodakadattīhi vimānito saṃsīdati visīdati, na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti rasānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti phoṭṭhabbānaṃ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ekena vā saravegena viddho, dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā saravegehi viddho saṃsīdati visīdati, na santhambhati na sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo akkhamo hoti phoṭṭhabbānaṃ. “Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo na rājāraho hoti na rājabhoggo na rañño aṅgaṃtveva saṅkhaṃ gacchati. “Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato bhikkhu na āhuneyyo hoti na pāhuneyyo na dakkhiṇeyyo na añjalikaraṇīyo na anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṃ, akkhamo saddānaṃ, akkhamo gandhānaṃ, akkhamo rasānaṃ, akkhamo phoṭṭhabbānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rajanīye rūpe sārajjati, na sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rūpānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti saddānaṃ? Idha bhikkhave, bhikkhu sotena saddaṃ sutvā rajanīye sadde sārajjati, na sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti saddānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti gandhānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā rajanīye gandhe sārajjati, na sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti gandhānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rasānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rajanīye rase sārajjati, na sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti rasānaṃ. “Kathañca bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti phoṭṭhabbānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā rajanīye phoṭṭhabbe sārajjati, na sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu akkhamo hoti phoṭṭhabbānaṃ. “Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu na āhuneyyo hoti na pāhuneyyo na dakkhiṇeyyo na añjalikaraṇīyo na anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. “Pañcahi bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgaṃtveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti rūpānaṃ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthikāyaṃ vā disvā assakāyaṃ vā disvā rathakāyaṃ vā disvā pattikāyaṃ vā disvā na saṃsīdati na visīdati, santhambhati sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti rūpānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti saddānaṃ? Idha bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthisaddaṃ vā sutvā assasaddaṃ vā sutvā rathasaddaṃ vā sutvā pattisaddaṃ vā sutvā bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddaṃ vā sutvā na saṃsīdati na visīdati, santhambhati sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti saddānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti gandhānaṃ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ye te rañño nāgā abhijātā saṅgāmāvacarā tesaṃ muttakarīsassa gandhaṃ ghāyitvā na saṃsīdati na visīdati, santhambhati sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti gandhānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti rasānaṃ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ekissā vā tiṇodakadattiyā vimānito dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā tiṇodakadattīhi vimānito na saṃsīdati na visīdati, santhambhati sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti rasānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti phoṭṭhabbānaṃ? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato ekena vā saravegena viddho, dvīhi vā tīhi vā catūhi vā pañcahi vā saravegehi viddho na saṃsīdati na visīdati, santhambhati sakkoti saṅgāmaṃ otarituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo khamo hoti phoṭṭhabbānaṃ. “Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgaṃtveva saṅkhaṃ gacchati. “Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā rajanīye rūpe na sārajjati, sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti saddānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu sotena saddaṃ sutvā rajanīye sadde na sārajjati, sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti saddānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti gandhānaṃ. Idha, bhikkhave, bhikkhu ghānena gandhaṃ ghāyitvā rajanīye gandhe na sārajjati, sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti gandhānaṃ. “Kathañca bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rasānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu jivhāya rasaṃ sāyitvā rajanīye rase na sārajjati, sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rasānaṃ. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti phoṭṭhabbānaṃ? Idha, bhikkhave, bhikkhu kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā rajanīye phoṭṭhabbe na sārajjati, sakkoti cittaṃ samādahituṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti phoṭṭhabbānaṃ. “Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. Navamaṃ. | 139不忍耐者經 增支部5集139經/不忍耐者經 「比丘們!具備五支的國王龍象是不適合國王的、非國王使用的,就不名為(就不走到稱呼)『國王的一部分』,哪五個?比丘們!這裡,國王的龍象是對諸色不忍耐者、對諸聲音不忍耐者、對諸氣味不忍耐者、對諸味道不忍耐者、對諸所觸不忍耐者。
比丘們!具備這五支的國王龍象是不適合國王的、非國王使用的,就不名為『國王的一部分』。 同樣的,比丘們!具備五法的比丘是不應該被奉獻者、不應該被供奉者、不應該被供養者、不應該被合掌者、非世間的無上福田,哪五個?比丘們!這裡,比丘是對諸色不忍耐者、對諸聲音不忍耐者、對諸氣味不忍耐者、對諸味道不忍耐者、對諸所觸不忍耐者。
比丘們!具備這五法的比丘是不應該被奉獻者、不應該被供奉者、不應該被供養者、不應該被合掌者、非世間的無上福田。 比丘們!具備五支的國王龍象是適合國王的、能被國王使用的,就名為『國王的一部分』,哪五個?比丘們!這裡,國王的龍象是對諸色忍耐者、對諸聲音忍耐者、對諸氣味忍耐者、對諸味道忍耐者、對諸所觸忍耐者。
比丘們!具備這五支的國王龍象是適合國王的、能被國王使用的,就名為『國王的一部分』。 同樣的,比丘們!具備五法的比丘是應該被奉獻者、應該被供奉者、應該被供養者、應該被合掌者、世間的無上福田,哪五個?比丘們!這裡,比丘是對諸色忍耐者、對諸聲音忍耐者、對諸氣味忍耐者、對諸味道忍耐者、對諸所觸忍耐者。
比丘們!具備這五法的比丘是應該被奉獻者、應該被供奉者、應該被供養者、應該被合掌者、世間的無上福田。」 | 139不忍耐者經 akkhama:a. [a-khama] 不能忍耐的, 無可忍的.。 |
140聽聞者經 AN.5.140/ 10. Sotasuttaṃ 140. “Pañcahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgaṃtveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, rañño nāgo sotā ca hoti, hantā ca, rakkhitā ca, khantā ca, gantā ca. “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo sotā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo yamenaṃ hatthidammasārathi kāraṇaṃ kāreti– yadi vā katapubbaṃ yadi vā akatapubbaṃ taṃ aṭṭhiṃ katvā manasi katvā sabbaṃ cetasā samannāharitvā ohitasoto suṇāti. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo sotā hoti. “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo hantā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato hatthimpi hanati, hatthāruhampi hanati, assampi hanati, assāruhampi hanati, rathampi hanati, rathikampi hanati, pattikampi hanati. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo hantā hoti. “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo rakkhitā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato rakkhati purimaṃ kāyaṃ, rakkhati pacchimaṃ kāyaṃ, rakkhati purime pāde, rakkhati pacchime pāde, rakkhati sīsaṃ, rakkhati kaṇṇe, rakkhati dante, rakkhati soṇḍaṃ, rakkhati vāladhiṃ, rakkhati hatthāruhaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo rakkhitā hoti. “Kathañca bhikkhave, rañño nāgo khantā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo saṅgāmagato khamo hoti sattippahārānaṃ asippahārānaṃ usuppahārānaṃ pharasuppahārānaṃ bheripaṇavasaṅkhatiṇavaninnādasaddānaṃ. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo khantā hoti. “Kathañca, bhikkhave, rañño nāgo gantā hoti? Idha, bhikkhave, rañño nāgo yamenaṃ hatthidammasārathi disaṃ peseti– yadi vā gatapubbaṃ yadi vā agatapubbaṃ– taṃ khippameva gantā hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, rañño nāgo gantā hoti. “Imehi kho, bhikkhave, pañcahi aṅgehi samannāgato rañño nāgo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgaṃtveva saṅkhaṃ gacchati. “Evamevaṃ kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi pañcahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu sotā ca hoti, hantā ca, rakkhitā ca, khantā ca, gantā ca. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu sotā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu tathāgatappavedite dhammavinaye desiyamāne aṭṭhiṃkatvā manasi katvā sabbaṃ cetasā samannāharitvā ohitasoto dhammaṃ suṇāti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu sotā hoti. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu hantā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu uppannaṃ kāmavitakkaṃ nādhivāseti, pajahati vinodeti (hanati) byantīkaroti anabhāvaṃ gameti; uppannaṃ byāpādavitakkaṃ …pe… uppannaṃ vihiṃsāvitakkaṃ …pe… uppannuppanne pāpake akusale dhamme nādhivāseti pajahati vinodeti (hanati) byantīkaroti anabhāvaṃ gameti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu hantā hoti. “Kathañca bhikkhave, bhikkhu rakkhitā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ cakkhundriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati cakkhundriyaṃ; cakkhundriye saṃvaraṃ āpajjati. Sotena saddaṃ sutvā… ghānena gandhaṃ ghāyitvā… jivhāya rasaṃ sāyitvā… kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā… manasā dhammaṃ viññāya na nimittaggāhī hoti nānubyañjanaggāhī. Yatvādhikaraṇamenaṃ manindriyaṃ asaṃvutaṃ viharantaṃ abhijjhādomanassā pāpakā akusalā dhammā anvāssaveyyuṃ, tassa saṃvarāya paṭipajjati; rakkhati manindriyaṃ; manindriye saṃvaraṃ āpajjati. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu rakkhitā hoti. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu khantā hoti? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti sītassa uṇhassa jighacchāya pipāsāya ḍaṃsamakasavātātapasarīsa pasamphassānaṃ; duruttānaṃ durāgatānaṃ vacanapathānaṃ uppannānaṃ sārīrikānaṃ vedanānaṃ dukkhānaṃ tibbānaṃ kharānaṃ kaṭukānaṃ asātānaṃ amanāpānaṃ pāṇaharānaṃ adhivāsakajātiko hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu khantā hoti. “Kathañca, bhikkhave, bhikkhu gantā hoti? Idha bhikkhave, bhikkhu yā sā disā agatapubbā iminā dīghena addhunā, yadidaṃ sabbasaṅkhārasamatho sabbūpadhipaṭinissaggo taṇhākkhayo virāgo nirodho nibbānaṃ, taṃ khippaññeva gantā hoti. Evaṃ kho, bhikkhave, bhikkhu gantā hoti. “Imehi kho, bhikkhave, pañcahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti …pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. Dasamaṃ. Rājavaggo catuttho. Tassuddānaṃ– Cakkānuvattanā rājā, yassaṃdisaṃ dve ceva patthanā; Appaṃsupati bhattādo, akkhamo ca sotena cāti. | 140聽聞者經 增支部5集140經/聽聞者經 「比丘們!具備五支為國王的龍象、適合國王的、能被國王使用的,就名為『國王的一部分』,哪五個?比丘們!這裡,國王的龍象是聽聞者、破壞者、守護者、忍耐者、行去者。
比丘們!這樣,國王的龍象是行去者。比丘們!具備這五支為國王的龍象、適合國王的、能被國王使用的,就名為『國王的一部分』。 同樣的,比丘們!具備五法的比丘是應該被奉獻者、應該被供奉者、應該被供養者、應該被合掌者、世間的無上福田,哪五個?比丘們!這裡,比丘是聽聞者、破壞者、守護者、忍耐者、行去者。
王品第四,其攝頌: 「隨轉輪[二則]、王,無論何方連同二則祈望, 少睡、取食者,不忍耐者與聽聞者。」 | 140聽聞者經 sota:① n. [Sk. śrotas, śrotra<śru] 耳. pl. nom. sotā. sotaṃ odahati (avadahati). 傾聽, 傾聴. -añjana 塗薬的耳. -āvadhāna 傾聴. -dasaka 耳十法. -dvāra 耳門. -ppasāda 耳浄(耳根色). -roga 耳病. -viññeyya 耳所識的. -samphassa 耳触. -samphassa-ja 耳触所生的. ② m. n. [Sk. srotas<sru] 流, 流水, 流口. sg. nom. sato; pl. nom. sotā, sotāni, sotāyo.。 |