讀取中請稍後...
經集•義品
第一經

Kāmasutta.

第一經
《貪欲經》
1

Kānaṃ kāmayamānassa[注] tassa ce taṃ samijjhati,
addhā pītimano hoti laddhā macco yad icchati.[注] (PTS  766)

1

渴望欲樂的人,如果滿足了它,確實心裡高興,
[因為],他得到凡人的渴望。

2

Tassa ce kāmayānassa chandajātassa jantuno
te kāmā parihāyanti[注] , sallaviddho va ruppati.[注](PTS 767)

2

對於那位充滿渴求、貪欲生起的凡人,
當那些欲樂衰退,[注]他就苦惱如被箭刺穿。

3

Yo kāme parivajjeti sappasseva[注] padā siro,
so imaṃ visattikaṃ loke sato samativattati.[注](PTS 768)

3

凡是避開欲望,如以腳避開蛇頭,
這樣具有正念[注]的人克服世界的執著。

4

Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā gavāssaṃ
dāsa-porisaṃ thiyo bandhū puthu kāme yo naro anugijjhati.[注](PTS 769)

4

他貪求種種欲樂:田地、財產、黃金或牛、馬、奴僕、女人、親屬;

5

abalā va naṃ balīyanti, maddante naṃ parissayā,
tato naṃ dukkham anveti[注] nāvaṃ bhinnam ivodakaṃ.[注](PTS 770)

5

猶如脆弱的東西打敗他,危難壓迫他,此後苦惱跟著他,[注] 如水破壞船。

6

Tasmā jantu sadā sato kāmāni parivajjaye[注] ,
te pahāya tare oghaṃ nāvaṃ siñcitvā pāragū ti.[注](PTS 771)

6

因此,具有正念的人應該永遠避免貪欲,捨棄它們以後,
 舀出船中水,就渡過洪水,
[到達彼岸]

第二經

guhaṭṭhaka sutta

第二經

《洞窟義[注]經》

1

Satto guhāyaṃ bahunābhichanno[注]
tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho,
dūre vivekā hi tathāvidho so,
kāmā hi loke na hi suppahāyā.[注](PTS 772)

1

在洞窟裡面被很多[東西]遮蔽的眾生、牢牢的沈溺愚痴中的人,
 像這樣的人難以遠離,因為在這世界上欲樂是不容易捨斷。

2

Icchānidānā bhavasātabaddhā
te duppamuñcā, na hi aññamokkhā
pacchā pure vā pi apekhamānā
ime va kāme purime va jappaṃ.[注](PTS 773)

2
因為欲求、束縛生存的愉快,他們是難以解脫的,無法靠其他的[方法]來解脫,就像期待過去或未來,貪求之前這些欲樂。
3

Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā
avadāniyā te visame niviṭṭhā
dukkhūpanītā paridevayanti :
"kiṃ su bhavissāma ito cutāse."[注](PTS 774)

3

貪求、著迷、昏昧、吝嗇於貪欲中,執著的人已經遭受痛苦時,

他無法平穩而悲泣:「死了之後,我們將如何生存?」

4

Tasmā hi sikkhetha[注] idh' eva[注] jantu:
Yaṃ kiñci jaññā[注] “visaman ”[注] ti loke,
na tassa hetu visamaṃ careyya[注] ,
appaṃ hi taṃ jīvitaṃ āhu dhīra.[注](PTS 775)

4

因此,希望在此世界的眾生訓練自己:願他知道在世界上有非理的事,願他有理由不行非理,因為賢者說:「人的壽命是短暫。」

5

Passāmi loke pariphandamānaṃ
pajaṃ imaṃ taṇhāgataṃ bhavesu,
hīnā narā maccumukhe lapanti
avītataṇhāse bhavābhavesu.[注](PTS 776)

5

我看到世界上對生存渴愛的人在掙扎,這些可鄙的人們面臨死亡時
喃喃自語,在存在或不存在都沒有離開渴愛。

6

Mamāyite passatha phandamāne
macche va appodake khīṇasote,
etam pi disvā amamo careyya
bhavesu āsattim akubbamāno.[注](PTS 777)

6

你們看!這些執著自我的人在掙扎,如魚在耗盡的水流中,
看到這種情況之後,不執著自我的人不應在存有上執著。

7

Ubhosu antesu vineyya chandaṃ
phassaṃ pariññāya anānugiddho,
yad attagarahī, tad akubbamāno
na lippatī diṭṭhasutesu dhīro.[注](PTS 778)

7

應該要排除對於兩端[注]的欲求,無貪欲者完全了觸後,
 明智的人不做呵責自己的事,不受所見所聞污染。

8

Saññaṃ pariññā vitareyya oghaṃ
pariggahesu muni nopalitto
abbūḷhasallo caraṃ appamatto
nāsiṃsati lokam imaṃ parañ cā ti.[注](PTS 779)

8
覺知,越度暴流,牟尼不受所有物污染,拔出利箭,
警醒遊走,對於此世界和彼世界不貪欲。
第三經

Duṭṭhaṭṭhaka sutta.

第三經
《邪惡義經》
1

Vadanti ve duṭṭhamanā pi eke,
atho pi ve saccamanā vadanti,
vādañ ca jātaṃ muni no upeti,
tasmā munī[注] n' atthi khilo kuhiñci.[注](PTS 780)

1

一些邪惡的人在爭論,有真理的人也在爭論,
牟尼不參與已生起的爭論,因為牟尼在任何地方都沒有障礙。

2

Sakaṃ hi diṭṭhiṃ katham accayeyya
chandānunīto[注] ruciyā niviṭṭho
sayaṃ samattāni pakubbamāno :
yathā hi jāneyya, tathā vadeyya.[注](PTS 781)

2

被欲望引誘的人、執著欲樂的人,如何超越自己的見解?
實行著完成自己的事,怎麼理解就怎麼說。

3

Yo attano sīlavatāni jantu
anānupuṭṭho ca paresa[注] pāvā[注] ,
anariyadhammaṃ kusalā tam āhu,
yo ātumānaṃ sayam eva pāvā.[注](PTS 782)

3

不被詢問的人,那個人自己向別人說自己的聖行戒行,
善人說他不是聖者的本質,就是他自己讚嘆自己。[注]

4

Santo ca bhikkhu abhinibbutatto
“iti’ han” ti [注]sīlesu akatthamāno,
tam ariyadhammaṃ kusalā vadanti,
yass’ ussadā n’ atthi kuhiñci loke.[注](PTS 783)

4

比丘寂靜和完全平靜,不稱讚自己品行像這樣這樣,
善人們說這樣的比丘是聖者的本質,在世界上的何方都沒有自傲。

5

Pakappitā saṃkhatā yassa dhammā
purakkhatā santi[注] avīvadātā,
yad attanī[注] passati ānisaṃsaṃ
taṃ nissito kuppapaṭiccasantiṃ[注].[注](PTS 785)

5

對於[一切]現象,有自己的想法、偏見,以自己想法為主是不清淨的。看到自己的利益,那個可靠者,他依靠不穩定的寂静。

6

diṭṭhīnivesā na hi svātivattā
dhammesu niccheyya samuggahītaṃ,
tasmā naro tesu nivesanesu
nirassati ādiyati-cca[注] dhammaṃ.[注](PTS 785)

6

抓住某種觀點,便不容易擺脫,可能執取在觀點中;
因此,人們在種種執著中,他拒絕和抓住某種觀點。

7

Dhonassa [注] n’ atthi kuhiñci loke
pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu,
māyañ ca mānañ ca pahāya dhono
sa kena gaccheyya: anūpayo so.[注](PTS 786)

7

清淨者在世界上對存在或不存在,沒有任何分別的見解。
清淨者捨去虛幻和驕傲,對一個沒有執著的人,他會以什麼方式去實踐?

8

Upayo hi dhammesu upeti vādaṃ,
anūpayaṃ kena kathaṃ vadeyya,
attaṃ nirattaṃ na hi tassa atthi :
adhosi so diṭṭhi-m-idh’ eva sabbā ti.[注](PTS 787)

8

在教法中受到牽引的人產生爭論,如何與不執著者爭論?
他沒有我,也沒有非我,他已經排除一切的見解。

第四經

Suddhaṭṭhaka Sutta

第四經

《純潔八頌》

1

‘Passāmi suddhaṃ paramaṃ arogaṃ,
diṭṭhena saṃsuddhi narassa hoti’,
etābhijānaṃ[注] ‘paraman’ ti ñatvā,
suddhānupassī ti pacceti ñaṇaṃ.[注](PTS 788)

1

「我看見純淨清淨的、最上[注]的、健康的;透過所見,人就有純淨。」這種自我覺悟,知道它是最上之後;他依靠知識,看見純淨清淨。

2

Diṭṭhena ce suddhi narassa hoti,
ñaṇena[注] vā so pajahāti dukkhaṃ,
aññena[注] so sujjhati sopadhīko,
diṭṭhī[注] hi naṃ pāva[注] tathā vadānaṃ.[注](PTS 789)

2

如果透過所見人有純淨清淨,或是透過智慧他斷除苦難,有依的人透過其他[方式]達到純淨。有這樣的見解確定這樣,他就這樣說。

3

Na brāhmaṇo aññato suddhim āha,
diṭṭhe sute sīlavate[注] mute vā,
puññe ca pāpe ca anūpalitto[注] ,
attañjaho[注] na-y-idha[注] pakubbamāno.[注](PTS 790)

3

婆羅門說沒有從其他而[達到]純淨清淨,在所見、所聞、禁戒或知覺上,在功德與邪惡上都沒有染著,捨去[已得到的東西],在這裡沒有造作[注]

4

Purimaṃ pahāya aparaṃ sitāse[注] ,
ejānugā te na taranti saṅgaṃ,
te uggahāyanti nirassajanti[注] ,
kapiva sākhaṃ pamuñcaṃ gahāya.[注](PTS 791)

4

放棄過去之後,又依存別的;他們跟隨渴望,不能越過執著;他們抓住及放棄,像猴子抓住及捨棄樹枝。

5

Sayaṃ samādāya vatāni jantu,
Uccāvacaṃ gacchati saññasatto[注],
vidvā ca vedehi samecca dhammaṃ,
na uccāvacaṃ gacchati bhūripañño.[注](PTS 792)

5

人自己受持禁戒之後,有覺知的眾生進入各種不同的事物;智者透過知識認識與了知萬物之後,廣泛智慧的人就不會有高有低[的情緒]。

6

Sa sabbadhammesu visenibhūto[注] ,
yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā,
tam evadassiṃ vivaṭaṃ carantaṃ[注] ,
kenidha lokasmiṃ vikappayeyya.[注](PTS 793)

6
對一個離開一切萬物的人,任何所見、所聞或覺知,他是開明的見者、[自在的]行走;在這世界上,誰能規範他。
7

Na kappayanti, na purekkharonti[注] ,
“accantasuddhī”[注] ti na te vadanti,
ādānaganthaṃ gathitaṃ visajja,
Āsaṃ na kubbanti kuhiñci loke.[注](PTS 794)

7
他們不制造、不崇拜,他們也沒有宣布「完全純淨」,放棄了貪婪、執著的束縛,在世界上任何地方他們都不會有欲求。
8

Sīmātigo brāhmaṇo, tassa n’ atthi
ñatvā va[注] disvā va[注] samuggahītaṃ,
na rāgarāgī na virāgaratto,
tassīdha n' atthī param uggahītan ti.[注](PTS 795)

8
波羅門超越限制,他什麼都沒有,知道與看見執著之後,就不執著色相、離貪染,在這個世界上他不執取的其他存在。
第五經

Paramaṭṭhaka Sutta

第五經
《至高八頌經》
1

‘Paraman’ ti diṭṭhīsu paribbasāno
yad uttariṃkurute jantu loke,

“ hīna” ti aññe tato sabba-m-āha :
tasmā vivādāni avītivatto.[注](PTS 796)

1
當住在[自己的]見解[認為]是最上的,人在這個世界上[認為]做得更好;因此,他說所有其他人[的觀點]都是「卑下」,因而,他無法克服爭論。
2

Yad attanī[注] passati ānisaṃsaṃ
diṭṭhe sute sīlavate mute vā,
tad eva so tattha samuggahāya
nihīnato passati sabbam aññaṃ.[注](PTS 797)

2
他看到關於自己的利益,在所看、所聞、所禁戒或所知覺上;在執著那樣以後,他看到所有其他都是更低級的。
3

Taṃ vāpi ganthaṃ kusalā vadanti,
yaṃ nissito passati hīnam[注] aññaṃ,
tasmā hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā
sīlabbataṃ bhikkhu na nissayeyya.[注](PTS 798)

3
善人說:那也是束縛,有所依賴的人視其他人是卑下的;因此,比丘不應依賴所見、所聞、知覺或禁戒。
4

Diṭṭhim pi lokasmiṃ na kappayeyya
ñāṇena vā sīlavatena vā pi,
‘samo’ ti attānaṃ anūpaneyya
‘hīno’ na maññetha ‘visesi’ vā pi.[注](PTS 799)

4
在世界上,不要透過知識和禁戒而去製造觀點;不要以為自己是「平等」,也不要認為[自己]是「卑下」或「高尚的」。
5

Attaṃ pahāya anupādiyāno
ñāṇe pi so nissayaṃ no karoti,
sā ve viyattesu na vaggasārī,
diṭṭhim pi so na pacceti kiñci.[注](PTS 800)

5
無執著的人捨去已得到的東西之後,他在知識上也不依賴[知識];他不會去追求分裂 [的觀點],也不依靠任何觀點。
6

Yassūbhayante paṇidhīdha[注] n’ atthi
bhavābhavāya idha vā huraṃ vā,
nivesanā tassa na santi keci
dhammesu niccheyya samuggahītā.[注](PTS 801)

6
在此界不渴求兩邊,對於今世後世的存在或不存在[也不渴求];他沒有任何的執著,在教法中確知沒有執取。
7

tassīdha diṭṭhe va sute mute vā
pakappitā n’ atthi aṇū pi saññā:
taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhim anādiyānaṃ
kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya[注].[注](PTS 802)

7

在此世,對於所見、所聞或知覺,偏見的人,[他]都沒有微細的覺知;對於沒有執著任何見解的婆羅門,在這世界上如何能規範[注]他?

8

Na kappayanti na purekkharonti,
dhammā pi tesaṃ na paṭicchitāse,
na brāmaṇo sīlavatena neyyo,
pāraṃgato na pacceti tādī ti.[注](PTS 803)

8
他們不製造、不崇拜,教法也不受他們認同;婆羅門沒有被禁戒引領,已到達彼岸者不會像那樣再返回。
第六經

Jarāsutta

第六經
《衰老經》
1

Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ,
oraṃ vassasatā pi miyyati,
yo ce pi aticca jīvati,
atha kho so jarasā pi miyyati.[注](PTS 804)

1
唉!這生命是短的,不到一百歲就會死;即使能活超過[一百歲]的人,最後他也會因老而死。
2

Socanti janā mamāyite[注] ,
na hi santi niccā pariggahā,
vinābhāvasantam ev' idaṃ,
iti disvā nāgāram āvase.[注](PTS 805)

2
人們為自己喜歡[的東西]而悲傷,因為所擁有[的東西]無法永久;知道這樣[的東西]會不見之後,不會居住在俗家。
3

Maraṇena pi taṃ pahīyati,
yaṃ puriso 'mama-y-idan'[注] ti maññati,-
evam pi viditvā paṇḍito
na mamattāya nametha māmako.[注](PTS 806)

3

人認為「這是我的」東西,它由於死亡也會消失;賢者如是知道之後,做為我的信奉者[注]不會崇拜自我。

4.

Supinena yathā pi saṅgataṃ
Paṭibuddho puriso na passati;
evam[注] pi piyāyitaṃ janaṃ
petaṃ kālakataṃ na passati.[注](PTS 807)

4.
醒來的人就看不到,關於夢中遇到[的事情];像這樣,他也看不到已經死去的所愛的人。
5

diṭṭhā pi sutā pi te janā,
yesaṃ nāmam idaṃ pavuccati :
nāmam evavasissati[注]
akkheyyaṃ petassa jantuno.[注](PTS 808)

5
那些已經看到和聽到的人們,他們的名字被稱為這樣;已死[的眾生]可說的,[只有]留下來名字。
6

Sokaparidevamaccharaṃ
na jahanti giddhā mamāyite,
tasmā munayo pariggahaṃ
hitvā acariṃsu khemadassino.[注](PTS 809)


6
貪求的人們,執著自己[的東西]沒有捨斷憂愁 、悲泣和貪婪;因此,牟尼們捨去所擁有的,為了見到寧靜平和而遊行[四方]。
7

Patilīnacarassa bhikkhuno
bhajamānassa vivittamānasaṃ
sāmaggiyam āhu tassa taṃ,
yo attānaṃ bhavane na dassaye.[注](PTS 810)

7
獨處的比丘,以遠離的心為伴;他不顯露自己的存在,人們說他是和合的。
8

Sabbattha muni anissito
na piyaṃ kubbati no pi appiyaṃ,
tasmiṃ paridevamaccharaṃ
paṇṇe vāri yathā na lippati.[注](PTS 811)

8
牟尼在任何地方都不依賴,行止沒有喜愛,也沒有不喜愛;悲泣和貪婪在他身上,猶如水沾染不上葉子。
9

Udabindu[注] yathā pi pokkhare
padume vāri yathā na lippati,
evaṃ muni nōpalippati
yad idaṃ diṭṭhasutaṃ mutesu vā.[注](PTS 812)

9
猶如一滴水在蓮葉上,猶如水沾染不上蓮花,牟尼也不被任何所見、所聞或知覺沾染。
10

Dhono na hi tena maññati
yad idaṃ diṭṭhasutaṃ mutesu vā,
na aññena visuddhim icchati:
na hi so rajjati no virajjatī ti.[注](PTS 813)

10
清淨者不考慮所見、所聞或知覺;他不想透過其他[方法]得到清淨,因為他沒有執著,也沒有不執著。
第七經

tissametteyyasuttaṃ

第七經

《提舍彌勒經》

1

"Methunam anuyuttassa
icc-āyasmā Tisso Metteyyo[注]
vighataṃ brūhi mārisa
sutvāna tava sāsanaṃ viveke sikkhissāmase[注],"[注](PTS 814)

1

「對於行淫的人」,提舍彌勒尊者[說]:尊師啊!請您說說[行淫者的害處];聽了您的教訓之後[注],我們將會修習遠離。

2

"Methunam anuyuttassa
Metteyyā ti Bhagavā
mussat' evāpi sāsanaṃ,
micchā ca paṭipajjati, etaṃ tasmiṃ anāriyaṃ.[注](PTS 815)

2
對於行淫的人,世尊說:彌勒啊!他忘記教法,他以錯誤的方式修行,在他身上這是不高尚的。
3

Eko pubbe caritvāna methunaṃ yo nisevati,
Yānaṃ bhantaṃ va taṃ loke hīnam āhu puthujjanaṃ.[注](PTS 816)

3
之前獨自遊行之後他追求淫欲。猶如車子迷途,在世界上人們所說這樣的凡夫是卑下。
4

Yaso kitti ca yā pubbe, hāyat' evāpi tassa sā,
etam pi disvā sikkhetha methunaṃ vippahātave.[注](PTS 817)

4
無論之前[他]有什麼名聲和名望,這些[名聲和光榮]也會消失;了解這樣之後,他應該要捨去淫欲。
5

Saṃkappehi pareto so kapaṇo viya jhāyati,
sutvā paresaṃ nigghosaṃ maṃku hoti tathāvidho.[注](PTS 818)

5
受念頭折磨的人,他憂思像悲哀可憐的人;這樣的人聽到其他人的批評之後,就會惱羞成怒。
6

Atha satthāni kurute paravādehi codito,
esa khv-assa mahāgedho : mosavajjaṃ pagāhati.[注](PTS 819)

6
那時,被別人的話語呵責的人會使用武器; 這樣的人是極為蓋住人,[他]沈溺於妄語。
7

paṇḍito ti samaññāto ekacariyaṃ[注] adhiṭṭhito,
athāpi methune yutto mando va parikissati.[注](PTS 820)

7
一個決意獨自遊行的人,[他]被稱為賢者;即使被套上行淫的事,他會像如愚蠢的人,他就很苦惱。
8

Etam ādīnavaṃ ñatvā muni pubbāpare idha
ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā, na nisevetha methunaṃ.[注](PTS 821)

8
牟尼知道過去、未來和現在的過患,他應該堅定獨自遊行,不該行淫。
9

Vivekaṃ yeva sikkhetha, etad ariyānam[注] uttamaṃ,
tena seṭṭho na maññetha, sa va nibbānasantike.[注](PTS 822)

9
他應該修習遠離,這個是聖者的最高尚[的行為];不要以為透過這樣而認為[自己]是最高尚的人,這樣就如接近涅槃。
10

Rittassa munino carato kāmesu anapekhino
oghatiṇṇassa pihayanti kāmesu gathitā pajā" ti.[注](PTS 823)

10
牟尼們以無所有(行)遊行[四方]、不依賴在愛欲上、超越暴流;束縛在愛欲中的人們羨慕[他]。
一無所有的牟尼行走[四方],在欲樂上沒有期待、渡過瀑流;
第八經

pasūra sutta

第八經

《般修羅經》

1

“ldh” eva suddhi” iti vādiyanti,
nāññesu dhammesu visuddhim āhu,
yaṃ nissitā, tattha subhaṃ vadānā
paccekasaccesu puthū niviṭṭhā.[注](PTS 824)

1
他們說:「在此處是清淨」,他們說:「在其他教法中不清淨」;他們所依止的什麼,他們就說是美好的,在各自的真理中個別根深蒂固
2

Te vādakāmā parisaṃ vigayha
Bālaṃ dahanti mithu aññamaññaṃ,
vadenti te aññasitā kathojjaṃ
pasaṃsakāmā kusalā vadānā.[注](PTS 825)

2
他們喜歡爭論,進入群眾,相互指責對方是笨蛋。他們依據各自其而說爭論,渴望讚嘆的人稱[自己]是善人。(印度專統的辯論:是你可以)
3

Yutto kathāyaṃ parisāya majjhe
Pasaṃsam icchaṃ vinighāti hoti[注],
Apāhatasmiṃ pana maṃku hoti,
nindāya so kuppati randhamesī.[注](PTS 826)

3
在群眾中參與爭論的人,希望得到讚嘆,害怕失敗。當被破斥 時,他會感到混亂 ,為了非難對方他生氣的尋找[對方的]弱點。
4

Yam assa vādaṃ parihīnam āhu
Apāhataṃ pañhavīmaṃsakāse,[注]
paridevati socati hīnavādo,
'upaccagā man' ti anutthuṇāti.[注](PTS 827)

4
審判者說這個理論是卑劣 的,被排除。辯論失敗的人悲泣、感傷,他呻吟 「他超過我了」。
5

Ete vivādā samaṇesu jātā,
etesu ugghāti nighāti hoti,
etam pi disvā virame kathojjaṃ,
na h’ aññadatth’ atthi pasaṃsalābhā.[注](PTS 828)

5
這些爭論在沙門中發生,在這些[爭論]中有勝有敗。知道這些[情形]之後應該停止爭論。因為,獲得讚嘆,沒有其他意義。
6

Pasaṃsito vā pana tattha hoti
akkhāya[注] vādaṃ parisāya majjhe,
so hassati uṇṇamati-cca tena
pappuyya tam atthaṃ yathā mano ahū.[注](PTS 829)

6
在群眾之中提出論點,在那裏得到讚賞。他因此而笑與頤指氣使 ,因為達到如內心所要的目的。
7

Yā uṇṇati, sāssa[注] vighātabhūmi,
Mānātimānaṃ vadate pan’ eso,
etam pi disvā na vivādayetha,
na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti.[注](PTS 830)

7
高慢是痛苦的基礎,此人說傲慢 自大的話。知道這樣之後,不應該爭論,因為善人們說不能透過那樣而清淨。
8

Sūro yathā rājakhādāya puṭṭho
abhigajjam eti paṭisūram icchaṃ,
yen’ eva so tena palehi sūra,
pubbe va n’ atthi yad idaṃ yudhāya[注].[注](PTS 831)

8

翻譯 就像戰士 被國王的食物所滋養[注],去怒吼 ,渴望[打敗]對手。戰士啊!你去[對手]那裏吧!如在過去沒有那樣的對戰。

9

Ye diṭṭhim uggayha vivādiyanti,
“idam eva saccan” ti ca vādiyanti,
te tvaṃ vadassu, na hi te’dha[注] atthi
vādamhi jāte paṭisenikattā.[注](PTS 832)

9
那些人掌握一個觀點之後就爭論,他們並說「這就是真理」。你要告訴他們:在這裡即使發生爭論也沒有你的敵人。
10

Visenikatvā pana ye caranti
diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā,
tesu tvaṃ kiṃ labhetho Pasūra,
yes’ īdha n’atthi param[注] uggahītaṃ.[注](PTS 833)

10
心無敵意之後遊行四方,不以自己觀點反對其他觀點。帕蘇拉啊 !在這裡,你要獲得什麼?在這世界,沒有誰獲得最殊勝。
11

Atha tvaṃ pavitakkam āgamā[注]
manasā diṭṭhigatāni cintayanto,
dhonena yugaṃ samāgamā,
na hi tvaṃ sagghasi sampayātave ti.[注](PTS 834)

11
然後,你已陷入思擇,透過內心去思考各種觀點。與清淨者交往,你將不能和他平起平坐。
第九經

Māgandiya Sutta

第九經

《摩根媞耶經》

1

"Disvāna Taṇhaṃ Aratiṃ Ragañ ca
nāhosi chando api methunasmiṃ :
kim ev' idaṃ muttakarīsapuṇṇaṃ,
pādā pi naṃ samphusituṃ na icche."[注](PTS 835)

1

看到渴望、不樂、欲[三位魔女]之後,他對於行淫沒有欲望。何況是這個充滿尿糞便[注][身體]。連用腳去碰觸它都不想。

2

"Etādisañ[注] ce ratanaṃ na icchasi
nāriṃ narindehi bahūhi patthitaṃ,
diṭṭhigataṃ sīlavatānujīvitaṃ[注]
bhavūpapattiñ [注]ca vadesi kīdisaṃ".[注](PTS 836)

2

如果你不想要美女寶,就像很多國王[注]渴望的。你說說那是什麼樣的觀點、禁戒、生命、存在和轉生[注]

3

" Idaṃ vadāmī' ti na tassa hoti
Māgandiyā[注] ti Bhagavā
dhammesu niccheyya samuggahītaṃ,
passañ ca diṭṭhīsu anuggahāya
ajjhattasantiṃ pacinaṃ adassaṃ".[注](PTS 837)

3
世尊說:魔根媞耶啊!「我說:考察[人們]所執著的事,這樣的執著是不存在。看到但不執著這觀點,觀察到內在的平靜。
4

"Vinicchayā yāni pakappitāni,
iti Māgandiyo
te ve muni brūsi anuggahāya,
‘ajjhattasantī ' ti yam etam atthaṃ
kathan nu dhīrehi paveditaṃ taṃ".[注](PTS 838)

4
魔根媞耶說:「牟尼啊!您說話時不執著那些已經形成的批判,這種「內在的平靜」的意義,智者們如何宣說它?
5

"Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena,
Māgandiyā ti Bhagavā
sīlabbatenāpi *na suddhim* āha
adiṭṭhiyā assutiyā aññāṇā
asīlatā abbatā no pi tena,
ete ca nissajja anuggahāya
santo anissāya bhavaṃ na jappe.[注](PTS 839)

5
世尊說:「魔根媞耶啊!他們說純淨不是透過所見、所聞、所知、戒、禁戒、,也不是透過無見、無聞、無知、無戒、無禁戒。放棄這些之後,不執著,平靜的人獨立,不貪欲存在。
6

"No ce kira diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena
iti Māgandiyo
sīlabbatenāpi visuddhim āha,
adiṭṭhiyā assutiyā aññāṇā
asīlatā abbatā no pi tena
maññe-m-ahaṃ momuham eva dhammaṃ
diṭṭhiyā eke paccenti[注] suddhiṃ".[注](PTS 840)

6

魔根媞耶說:「如果確實 他們說 純淨不透過所見、所聞、所知、戒、禁戒,也不是透過無見、無聞、無知、無戒、無禁戒。我想這是糊塗的教義,[因為]有一些人透過所見認知純淨。

7

“diṭṭhiñ ca nissāya anupucchamano
Māgandiyā ti Bhagavā
samuggahītesu pamoham āgā
ito ca nāddakkhi aṇum pi saññaṃ ,
tasmā tuvaṃ momuhato dahāsi[注].[注](PTS 841)

7
世尊說:魔根媞耶啊!依靠觀點而詢問[問題],在(您所相信)執著中進入了蒙昧 ,由於你連一點 也沒有了解,所以認為是糊塗[的觀點]。(預知)
8

Samo visesī uda vā nihīno
yo maññatī[注] , so vivadetha tena,
tīsu vidhāsu avikampamāno- ,
samo, visesī ' ti na tassa hoti_.[注](PTS 842)

8
他認為自己是平等、優秀或低劣的人,就會[發生]爭論。當你不認為有平等、優秀的時候,那在三種[觀點]就不會搖動。
9

Saccan' ti so brāhmano kiṃ vadeyya,
musā ' ti vā so vivadetha kena :
yasmiṃ samaṃ visamañ cāpi[注] n' atthi,
sa kena vādaṃ paṭisaṃyujeyya.[注] (PTS 843)

9
為什麼婆羅門會說「它是真理」,或者他會與誰爭論「它是虛妄」?不存在平等或不平等,他會與誰爭論呢?
10

Okam pahāya aniketasārī
gāme akubbaṃ muni santhavāni
kāmehi ritto apurekkharāno[注]
kathaṃ na viggayha janena kayirā.[注](PTS 844)

10
離家出走,在村子裡,牟尼[與村民]都不親密。脫離貪欲,沒有追求,他不會與人做爭吵。
11

Yehi vivitto vicareyya loke,
na tāni uggayha vadeyya nāgo[注] :
elambujaṃ kaṇṭakaṃ vārijaṃ yathā
jalena paṃkena c' anūpalittaṃ,
evaṃ munī santivādo agiddho
kāme ca loke anūpalitto.[注](PTS 845)

11

在世間上他應該遠離[諸事]而遊行,聖者不會執著也不會爭辯。 猶如有刺的蓮花生於水中,不受污泥水水和泥的染污。如此,平靜、無所貪求的牟尼不受貪欲和世界的染污。

12

Na vedagū diṭṭhiyā na mutiyā
sa mānam eti, na hi tammayo so,
na kammanā no pi sutena neyyo
anūpanīto so nivesanesu.[注](PTS 846)

12

明智者不會因為所見、所想而自負,因為他不是那樣子。 不受業行或所聞的影響,不陷入任何執著。

13

Saññāvirattassa na santi ganthā,
paññāvimuttassa na santi mohā :
saññañ ca diṭṭhiñ ca ye aggahesuṃ,[注]
te ghaṭṭayantā[注] vicaranti loke" ti.[注](PTS 847)

13
脫離所覺知的人沒有束縛,智慧解脫的人沒有癡迷。執著所覺知和觀點的人,在世界上遊行,[發生]衝突。
第十經

purābheda sutta

第十經

《在死亡之前經》

1

"Kathaṃdassī kathaṃsīlo upasanto ti vuccati,
tam me Gotama pabrūhi pucchito uttamaṃ naraṃ " .[注](PTS 848)


1
一個人如何見、如何行持,才能被稱為是「寂靜」的?它被我問了,喬達摩!請您說說最高尚的人。
2

"Vītataṇho purā bhedā
ti Bhagavā pubbam antam anissito
vemajjhe nupasaṃkheyyo[注], tassa n' atthi purekkhataṃ.[注](PTS 849)

2
世尊 []:「在死亡之前消滅貪愛,不執著之前和最後,不應該依賴在中間 ,他沒有崇拜 任何事物 。」
3

Akkodhano asantāsī, avikatthī akukkuco,
mantabhāṇi anuddhato, sa ve vācāyato muni.[注](PTS 850)

3

[]:「不生氣、不恐懼、不自誇、不惡作、明智地說話、不浮動,那樣的牟尼確實 節制 了語言。

4

Nirāsatti anāgate atītaṃ nanusocati,
vivekadassī phassesu diṭṭhīsu ca na niyyati.[注](PTS 851)

4

不執著未來,不悲痛過去,對於接觸,見者遠離[注],而且對於任何理論都不受導引。

5

patilīno akuhako, apihālu amaccharī,
appagabbho ajeguccho, pesuṇeyye ca no yuto.[注](PTS 852)

5
獨處、不詭詐、不貪求、不吝嗇、不驕傲、不輕蔑、而且關於誹謗不熱中。
6

sātiyesu anassāvī atimāne ca no yuto,
saṇho ca paṭibhānavā, na saddho na virajjati.[注] (PTS 853)

6
不享受快樂、不熱中於自大,優雅和有智慧,不信仰、不缺乏興趣。
7

lābhakamyā na sikkhati, alābhe na ca kuppati,
aviruddho ca taṇhāya rase ca nanugijjhati.[注](PTS 854)

7
他不是想得到什麼而學習,也不為了得不到什麼而生氣,也不為貪愛什麼而違背,也不貪求美味。
8

upekhako[注] sadā sato na loke maññate samaṃ
na visesī na nīceyyo, tassa no santi ussadā.[注](PTS 855)

8
中捨、持續正念,在世界上不認為自己是平等、卓越、卑賤別人,對他來說不會自我膨脹。
9

yassa nissayatā n' atthi, ñatvā dhammaṃ anissito
bhavāya vibhavāya vā taṇhā yassa na vijjati.[注](PTS 856)

9
他沒有任何依賴,知道法之後就無執著,不論存在或非存在他都不生起渴愛。
10

taṃ brūmi upasanto ti kāmesu anapekhinaṃ,
ganthā tassa na vijjanti, atāri so visattikaṃ.[注](PTS 857)

10
我說:「他是寂靜的人。」對於欲望不期待,對他而言沒有束縛,他已渡過渴望 ……
11

Na tassa puttā pasavo vā khettaṃ vatthuṃ na vijjati,
attaṃ vā pi nirattaṃ vā na tasmiṃ upalabbhati.[注](PTS 858)

11
他沒有 兒子、家畜、田地和財產,在他身上不存在自我或非我。
12

Yena naṃ vajju[注] puthujjanā atho samaṇabrāhmaṇā,
taṃ tassa apurekkhataṃ tasmā vādesu n' ejati[注].[注](PTS 859)

12
那時候,凡夫及沙門和婆羅門對他說的話, 他因為不重視這些 [語言],因此對這些話語他不動搖。
13

Vītagedho amaccharī na ussesu vadate muni
na samesu na omesu kappaṃ n' eti akappiyo.[注](PTS 860)

13
不貪求,不慳吝的牟尼,不說自己優於、等同於、低於別人,他不進入劫波輪迴。
14

Yassa loke sakaṃ n' atthi, asatā ca na socati,
dhammesu ca na gacchati, sa ve santo ti vuccatī" ti.[注](PTS 861)

14
在這個世界上,沒有歸屬於自己的東西;並且不為不存在的東西而悲傷;不陷入在諸事中,他被稱為「寂靜者」。
第十一經

kalahavivādasutta

第十一經

《諍論經》

1

"Kuto pahūtā kalahā vivādā
paridevasokā sahamaccharā ca
mānātimānā sahapesuṇā ca,
kuto pahūtā te, tad iṃgha[注] brūhi:".[注](PTS 862)

1

許多的爭論、爭吵、憂悲與吝嗇,還有憍慢、過慢與誹謗從何而來?許多的這些從何而來?來吧!請你說說。

2

" Piyā pahūtā kalahā vivādā
paridevasokā sahamaccharā ca
mānātimānā sahapesuṇā ca,
macchariyayuttā kalahā vivādā
vivadajātesu ca pesuṇāni."[注](PTS 863)

2
許多諍論、爭吵、憂悲與吝嗇,還有憍慢、過慢和誹謗從愛而來。諍論、爭吵與吝嗇有關聯,在爭吵上發生誹謗。
3

"Piyā su lokasmiṃ kutonidānā
ye vā pi lobhā vicaranti loke,
āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā,
ye samparāyāya[注] narassa honti."[注](PTS 864)

3

在世界上所愛的從什麼緣由而來?或貪欲在世界上如何運作?,願望和目標從什麼緣由而來?關於未來人們有什麼「期待」?

4

"Chandānidānāni piyāni loke
ye vā pi lobhā vicaranti loke,
āsā ca niṭṭhā ca itonidānā,
ye samparāyāya[注] narassa honti."[注](PTS 865)

4
在世界上所愛因意欲而來,貪欲於世界橫行 。從這個因緣而來,人對於來世懷有 願望和目標。
5

" Chando nu lokasmiṃ kutonidāno,
Vinicchayā va pi kuto pahūtā
Kodho mosavajjañ ca kathaṃkathā ca
ye vā pi dhammā samaṇena vuttā".[注](PTS 866)

5
在世界上欲念從哪而來?許多評判以及忿怒、不真實和疑惑、或沙門所說的種種事情從哪而來?
6

" Sātaṃ, asātan' ti yam āhu loke,
tam ūpanissāya pahoti chando,
rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañ ca
vinicchayaṃ kurute jantu loke.[注](PTS 867)

6
在這個世界上人們說「快樂、不快樂」由於貪欲而產生。在諸色中看到消滅與存在之後,人在世界上會做出評判。
7

Kodho mosavajjañ ca kathaṃkathā ca
ete pi dhammā dvaya-m-eva sante[注] :
kathaṃkathī[注] ñāṇapathāya sikkhe,
ñatvā pavutttā samaṇena dhammā."[注](PTS 868)

7
忿怒、不真實和疑惑,這些事情有兩種 。疑惑者知道沙門所說的事情之後,將向智慧的道路學習。
8

"Sātaṃ asātañ ca kutonidānā,
Kismiṃ[注] asante na bhavanti h' ete,
'vibhavaṃ bhavañ cāpi' yam etam atthaṃ,
etam[注] me pabrūhi yatonidānaṃ".[注](PTS 869)

8
快樂和不快樂從哪裡來?當不存在的時候,這些確實不存在,關於「消滅和存在」的含義,請告訴我這個從哪裡來?。
9

"Phassanidānaṃ sātaṃ asātaṃ,
phasse asante na bhavanti h' ete,
‘vibhavaṃ bhavañ cāpi’ yam etam atthaṃ,
etaṃ te pabrūmi itonidānaṃ".[注](PTS 870)

9

快樂和不快樂由於接觸[而來],當觸不存在,這些[快樂和不快樂] 就沒有。我告訴你,「消滅和產生」這些含義從這裡而來。

10

“Phasso nu lokasmiṃ kutonidāno,
pariggahā vā pi kuto pahūtā,
kismiṃ asante na mamattam atthi,
'kismiṃ vibhūte na phusanti phassā."[注](PTS 871)

10
在世界上,觸從哪裡來?很多執著從哪裡來?當沒有什麼存在,就沒有我執。當什麼 [東西] 都消失了,就沒有諸觸了?
11

“Nāmañ ca rūpañ ca paṭicca phassā,
icchānidānāni pariggahāni,
icchā na santyā[注] mamattam atthi,
rūpe vibhūte na phusanti phassā."[注](PTS 872)

11
諸觸因由名色而來,執著因由欲求而來。欲求不存在時(因為沒有欲求),就沒有我執,當色法消失,諸觸就沒有。
12

“Kathaṃsametassa vibhoti rūpaṃ,
Sukhaṃ dukhaṃ[注] vā pi kathaṃ vibhoti,
etam me pabrūhi yathā vibhoti,
taṃ jāniyāma' iti me mana ahū".[注](PTS 873)

12
如何作為讓色法滅除?或如何讓快樂、苦痛滅除?請告訴我它如何滅除?我的心說我們應該知道這個。
13

“Na saññasaññī na visaññasaññī
no pi asaññī na vibhūtasaññī,-
evaṃsametassa vibhoti rūpaṃ,
saññānidānā hi papañcasaṃkhā".[注](PTS 874)

13
沒有概念覺知,沒有無概念覺知,不是沒有覺知的,也不是不存在覺知的。像這樣的人,色法不存在,因為戲論的說法由於概念而來。
14

“Yan tam apucchimha, akittayī no,
Aññaṃ taṃ pucchāma, tad iṃgha brūhi :
ettāvat' aggaṃ no vadanti h' eke
yakkhassa[注] suddhiṃ idha paṇḍitāse,
udāhu aññam pi vadanti etto."[注](PTS 875)

14
無論我們詢問了什麼,你確實回答了。現在我們要詢問別的問題,來吧!請你說說那個。在這裡一些智者是說,這個靈性的純淨是最高尚的,或者除了這個之外他們還說其他的嗎?
15

"Ettāvat' aggam pi vadanti h' eke
yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse,
tesaṃ pun'8 eke samayaṃ vadanti
anupādisese kusalā vadānā.[注](PTS 876)

15
在這裡一些智者是說,這個靈性的純淨是最高尚的;「他們」之中,有一些人說是善巧,當入無餘依涅槃的時候
16

Ete ca ñatvā ' upanissitā ' ti
ñatvā munī nissaye so vimaṃsī,
ñatvā vimutto na vivādam eti
bhavābhavāya na sameti dhīro " ti.[注](PTS 877)

16
知道了這些是被「依止」之後,知道了之後;牟尼思察「依止」;已經解脫的人知道了之後不參與爭論,智者不認同存在或不存在。