|
第一經 | 第一經 《貪欲經》 |
1 Kānaṃ kāmayamānassa[注] tassa ce taṃ samijjhati, addhā pītimano hoti laddhā macco yad icchati.[注] (PTS 766) | 1 渴望欲樂的人,如果滿足了它,確實心裡高興, [因為],他得到凡人的渴望。
|
2 Tassa ce kāmayānassa chandajātassa jantuno te kāmā parihāyanti[注] , sallaviddho va ruppati.[注](PTS 767) | 2 對於那位充滿渴求、貪欲生起的凡人, 當那些欲樂衰退,[注]他就苦惱如被箭刺穿。 |
3 Yo kāme parivajjeti sappasseva[注] padā siro, so imaṃ visattikaṃ loke sato samativattati.[注](PTS 768) | 3 凡是避開欲望,如以腳避開蛇頭, 這樣具有正念[注]的人克服世界的執著。 |
4 Khettaṃ vatthuṃ hiraññaṃ vā gavāssaṃ dāsa-porisaṃ thiyo bandhū puthu kāme yo naro anugijjhati.[注](PTS 769) | 4 他貪求種種欲樂:田地、財產、黃金或牛、馬、奴僕、女人、親屬; |
5 abalā va naṃ balīyanti, maddante naṃ parissayā, tato naṃ dukkham anveti[注] nāvaṃ bhinnam ivodakaṃ.[注](PTS 770) | 5 猶如脆弱的東西打敗他,危難壓迫他,此後苦惱跟著他,[注] 如水破壞船。 |
6 Tasmā jantu sadā sato kāmāni parivajjaye[注] , te pahāya tare oghaṃ nāvaṃ siñcitvā pāragū ti.[注](PTS 771) | 6 因此,具有正念的人應該永遠避免貪欲,捨棄它們以後, 舀出船中水,就渡過洪水,[到達彼岸]。
|
第二經 | 第二經 |
1 Satto guhāyaṃ bahunābhichanno[注] tiṭṭhaṃ naro mohanasmiṃ pagāḷho, dūre vivekā hi tathāvidho so, kāmā hi loke na hi suppahāyā.[注](PTS 772) | 1 在洞窟裡面被很多[東西]遮蔽的眾生、牢牢的沈溺愚痴中的人, 像這樣的人難以遠離,因為在這世界上欲樂是不容易捨斷。
|
2 Icchānidānā bhavasātabaddhā te duppamuñcā, na hi aññamokkhā pacchā pure vā pi apekhamānā ime va kāme purime va jappaṃ.[注](PTS 773) | 2 因為欲求、束縛生存的愉快,他們是難以解脫的,無法靠其他的[方法]來解脫,就像期待過去或未來,貪求之前這些欲樂。 |
3 Kāmesu giddhā pasutā pamūḷhā avadāniyā te visame niviṭṭhā dukkhūpanītā paridevayanti : "kiṃ su bhavissāma ito cutāse."[注](PTS 774) | 3 貪求、著迷、昏昧、吝嗇於貪欲中,執著的人已經遭受痛苦時, 他無法平穩而悲泣:「死了之後,我們將如何生存?」 |
4 Tasmā hi sikkhetha[注] idh' eva[注] jantu: Yaṃ kiñci jaññā[注] “visaman ”[注] ti loke, na tassa hetu visamaṃ careyya[注] , appaṃ hi taṃ jīvitaṃ āhu dhīra.[注](PTS 775) | 4 因此,希望在此世界的眾生訓練自己:願他知道在世界上有非理的事,願他有理由不行非理,因為賢者說:「人的壽命是短暫。」 |
5 Passāmi loke pariphandamānaṃ pajaṃ imaṃ taṇhāgataṃ bhavesu, hīnā narā maccumukhe lapanti avītataṇhāse bhavābhavesu.[注](PTS 776) | 5 我看到世界上對生存渴愛的人在掙扎,這些可鄙的人們面臨死亡時 喃喃自語,在存在或不存在都沒有離開渴愛。 |
6 Mamāyite passatha phandamāne macche va appodake khīṇasote, etam pi disvā amamo careyya bhavesu āsattim akubbamāno.[注](PTS 777) | 6 你們看!這些執著自我的人在掙扎,如魚在耗盡的水流中, 看到這種情況之後,不執著自我的人不應在存有上執著。 |
7 Ubhosu antesu vineyya chandaṃ phassaṃ pariññāya anānugiddho, yad attagarahī, tad akubbamāno na lippatī diṭṭhasutesu dhīro.[注](PTS 778) | 7 應該要排除對於兩端[注]的欲求,無貪欲者完全了觸後, 明智的人不做呵責自己的事,不受所見所聞污染。
|
8 Saññaṃ pariññā vitareyya oghaṃ pariggahesu muni nopalitto abbūḷhasallo caraṃ appamatto nāsiṃsati lokam imaṃ parañ cā ti.[注](PTS 779) | 8 覺知,越度暴流,牟尼不受所有物污染,拔出利箭,
警醒遊走,對於此世界和彼世界不貪欲。
|
第三經 | 第三經 《邪惡義經》 |
1 Vadanti ve duṭṭhamanā pi eke, atho pi ve saccamanā vadanti, vādañ ca jātaṃ muni no upeti, tasmā munī[注] n' atthi khilo kuhiñci.[注](PTS 780) | 1 一些邪惡的人在爭論,有真理的人也在爭論, 牟尼不參與已生起的爭論,因為牟尼在任何地方都沒有障礙。 |
2 Sakaṃ hi diṭṭhiṃ katham accayeyya chandānunīto[注] ruciyā niviṭṭho sayaṃ samattāni pakubbamāno : yathā hi jāneyya, tathā vadeyya.[注](PTS 781) | 2 被欲望引誘的人、執著欲樂的人,如何超越自己的見解? 實行著完成自己的事,怎麼理解就怎麼說。 |
3 Yo attano sīlavatāni jantu anānupuṭṭho ca paresa[注] pāvā[注] , anariyadhammaṃ kusalā tam āhu, yo ātumānaṃ sayam eva pāvā.[注](PTS 782) | 3 不被詢問的人,那個人自己向別人說自己的聖行戒行, 善人說他不是聖者的本質,就是他自己讚嘆自己。[注] |
4 Santo ca bhikkhu abhinibbutatto “iti’ han” ti [注]sīlesu akatthamāno, tam ariyadhammaṃ kusalā vadanti, yass’ ussadā n’ atthi kuhiñci loke.[注](PTS 783) | 4 比丘寂靜和完全平靜,不稱讚自己品行像這樣這樣, 善人們說這樣的比丘是聖者的本質,在世界上的何方都沒有自傲。 |
5 Pakappitā saṃkhatā yassa dhammā purakkhatā santi[注] avīvadātā, yad attanī[注] passati ānisaṃsaṃ taṃ nissito kuppapaṭiccasantiṃ[注].[注](PTS 785) | 5 對於[一切]現象,有自己的想法、偏見,以自己想法為主是不清淨的。看到自己的利益,那個可靠者,他依靠不穩定的寂静。 |
6 diṭṭhīnivesā na hi svātivattā dhammesu niccheyya samuggahītaṃ, tasmā naro tesu nivesanesu nirassati ādiyati-cca[注] dhammaṃ.[注](PTS 785) | 6 抓住某種觀點,便不容易擺脫,可能執取在觀點中; 因此,人們在種種執著中,他拒絕和抓住某種觀點。 |
7 Dhonassa hī[注] n’ atthi kuhiñci loke pakappitā diṭṭhi bhavābhavesu, māyañ ca mānañ ca pahāya dhono sa kena gaccheyya: anūpayo so.[注](PTS 786) | 7 清淨者在世界上對存在或不存在,沒有任何分別的見解。 清淨者捨去虛幻和驕傲,對一個沒有執著的人,他會以什麼方式去實踐? |
8 Upayo hi dhammesu upeti vādaṃ, anūpayaṃ kena kathaṃ vadeyya, attaṃ nirattaṃ na hi tassa atthi : adhosi so diṭṭhi-m-idh’ eva sabbā ti.[注](PTS 787) | 8 在教法中受到牽引的人產生爭論,如何與不執著者爭論? 他沒有我,也沒有非我,他已經排除一切的見解。 |
第四經 | 第四經 |
1 ‘Passāmi suddhaṃ paramaṃ arogaṃ, diṭṭhena saṃsuddhi narassa hoti’, etābhijānaṃ[注] ‘paraman’ ti ñatvā, suddhānupassī ti pacceti ñaṇaṃ.[注](PTS 788) | 1 「我看見純淨清淨的、最上[注]的、健康的;透過所見,人就有純淨。」這種自我覺悟,知道它是最上之後;他依靠知識,看見純淨清淨。 |
2 Diṭṭhena ce suddhi narassa hoti, ñaṇena[注] vā so pajahāti dukkhaṃ, aññena[注] so sujjhati sopadhīko, diṭṭhī[注] hi naṃ pāva[注] tathā vadānaṃ.[注](PTS 789) | 2 如果透過所見人有純淨清淨,或是透過智慧他斷除苦難,有依的人透過其他[方式]達到純淨。有這樣的見解確定這樣,他就這樣說。 |
3 Na brāhmaṇo aññato suddhim āha, diṭṭhe sute sīlavate[注] mute vā, puññe ca pāpe ca anūpalitto[注] , attañjaho[注] na-y-idha[注] pakubbamāno.[注](PTS 790) | 3 婆羅門說沒有從其他而[達到]純淨清淨,在所見、所聞、禁戒或知覺上,在功德與邪惡上都沒有染著,捨去[已得到的東西],在這裡沒有造作[注] 。 |
4 Purimaṃ pahāya aparaṃ sitāse[注] , ejānugā te na taranti saṅgaṃ, te uggahāyanti nirassajanti[注] , kapiva sākhaṃ pamuñcaṃ gahāya.[注](PTS 791) | 4 放棄過去之後,又依存別的;他們跟隨渴望,不能越過執著;他們抓住及放棄,像猴子抓住及捨棄樹枝。 |
5 Sayaṃ samādāya vatāni jantu, Uccāvacaṃ gacchati saññasatto[注], vidvā ca vedehi samecca dhammaṃ, na uccāvacaṃ gacchati bhūripañño.[注](PTS 792) | 5 人自己受持禁戒之後,有覺知的眾生進入各種不同的事物;智者透過知識認識與了知萬物之後,廣泛智慧的人就不會有高有低[的情緒]。 |
6 Sa sabbadhammesu visenibhūto[注] , yaṃ kiñci diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā, tam evadassiṃ vivaṭaṃ carantaṃ[注] , kenidha lokasmiṃ vikappayeyya.[注](PTS 793) | 6 對一個離開一切萬物的人,任何所見、所聞或覺知,他是開明的見者、[自在的]行走;在這世界上,誰能規範他。 |
7 Na kappayanti, na purekkharonti[注] , “accantasuddhī”[注] ti na te vadanti, ādānaganthaṃ gathitaṃ visajja, Āsaṃ na kubbanti kuhiñci loke.[注](PTS 794) | 7 他們不制造、不崇拜,他們也沒有宣布「完全純淨」,放棄了貪婪、執著的束縛,在世界上任何地方他們都不會有欲求。 |
8 Sīmātigo brāhmaṇo, tassa n’ atthi ñatvā va[注] disvā va[注] samuggahītaṃ, na rāgarāgī na virāgaratto, tassīdha n' atthī param uggahītan ti.[注](PTS 795) | 8 波羅門超越限制,他什麼都沒有,知道與看見執著之後,就不執著色相、離貪染,在這個世界上他不執取的其他存在。 |
第五經 | 第五經 《至高八頌經》 |
1 ‘Paraman’ ti diṭṭhīsu paribbasāno yad uttariṃkurute jantu loke, “ hīna” ti aññe tato sabba-m-āha : tasmā vivādāni avītivatto.[注](PTS 796) | 1 當住在[自己的]見解[認為]是最上的,人在這個世界上[認為]做得更好;因此,他說所有其他人[的觀點]都是「卑下」,因而,他無法克服爭論。 |
2 Yad attanī[注] passati ānisaṃsaṃ diṭṭhe sute sīlavate mute vā, tad eva so tattha samuggahāya nihīnato passati sabbam aññaṃ.[注](PTS 797) | 2 他看到關於自己的利益,在所看、所聞、所禁戒或所知覺上;在執著那樣以後,他看到所有其他都是更低級的。 |
3 Taṃ vāpi ganthaṃ kusalā vadanti, yaṃ nissito passati hīnam[注] aññaṃ, tasmā hi diṭṭhaṃ va sutaṃ mutaṃ vā sīlabbataṃ bhikkhu na nissayeyya.[注](PTS 798) | 3 善人說:那也是束縛,有所依賴的人視其他人是卑下的;因此,比丘不應依賴所見、所聞、知覺或禁戒。 |
4 Diṭṭhim pi lokasmiṃ na kappayeyya ñāṇena vā sīlavatena vā pi, ‘samo’ ti attānaṃ anūpaneyya ‘hīno’ na maññetha ‘visesi’ vā pi.[注](PTS 799) | 4 在世界上,不要透過知識和禁戒而去製造觀點;不要以為自己是「平等」,也不要認為[自己]是「卑下」或「高尚的」。 |
5 Attaṃ pahāya anupādiyāno ñāṇe pi so nissayaṃ no karoti, sā ve viyattesu na vaggasārī, diṭṭhim pi so na pacceti kiñci.[注](PTS 800) | 5 無執著的人捨去已得到的東西之後,他在知識上也不依賴[知識];他不會去追求分裂 [的觀點],也不依靠任何觀點。 |
6 Yassūbhayante paṇidhīdha[注] n’ atthi bhavābhavāya idha vā huraṃ vā, nivesanā tassa na santi keci dhammesu niccheyya samuggahītā.[注](PTS 801) | 6 在此界不渴求兩邊,對於今世後世的存在或不存在[也不渴求];他沒有任何的執著,在教法中確知沒有執取。 |
7 tassīdha diṭṭhe va sute mute vā pakappitā n’ atthi aṇū pi saññā: taṃ brāhmaṇaṃ diṭṭhim anādiyānaṃ kenīdha lokasmiṃ vikappayeyya[注].[注](PTS 802) | 7 在此世,對於所見、所聞或知覺,偏見的人,[他]都沒有微細的覺知;對於沒有執著任何見解的婆羅門,在這世界上如何能規範[注]他? |
8 Na kappayanti na purekkharonti, dhammā pi tesaṃ na paṭicchitāse, na brāmaṇo sīlavatena neyyo, pāraṃgato na pacceti tādī ti.[注](PTS 803) | 8 他們不製造、不崇拜,教法也不受他們認同;婆羅門沒有被禁戒引領,已到達彼岸者不會像那樣再返回。 |
第六經 | 第六經 《衰老經》 |
1 Appaṃ vata jīvitaṃ idaṃ, oraṃ vassasatā pi miyyati, yo ce pi aticca jīvati, atha kho so jarasā pi miyyati.[注](PTS 804) | 1 唉!這生命是短的,不到一百歲就會死;即使能活超過[一百歲]的人,最後他也會因老而死。 |
2 Socanti janā mamāyite[注] , na hi santi niccā pariggahā, vinābhāvasantam ev' idaṃ, iti disvā nāgāram āvase.[注](PTS 805) | 2 人們為自己喜歡[的東西]而悲傷,因為所擁有[的東西]無法永久;知道這樣[的東西]會不見之後,不會居住在俗家。 |
3 Maraṇena pi taṃ pahīyati, yaṃ puriso 'mama-y-idan'[注] ti maññati,- evam pi viditvā paṇḍito na mamattāya nametha māmako.[注](PTS 806) | 3 人認為「這是我的」東西,它由於死亡也會消失;賢者如是知道之後,做為我的信奉者[注]不會崇拜自我。 |
4. Supinena yathā pi saṅgataṃ Paṭibuddho puriso na passati; evam[注] pi piyāyitaṃ janaṃ petaṃ kālakataṃ na passati.[注](PTS 807) | 4. 醒來的人就看不到,關於夢中遇到[的事情];像這樣,他也看不到已經死去的所愛的人。 |
5 diṭṭhā pi sutā pi te janā, yesaṃ nāmam idaṃ pavuccati : nāmam evavasissati[注] akkheyyaṃ petassa jantuno.[注](PTS 808) | 5 那些已經看到和聽到的人們,他們的名字被稱為這樣;已死[的眾生]可說的,[只有]留下來名字。 |
6 Sokaparidevamaccharaṃ na jahanti giddhā mamāyite, tasmā munayo pariggahaṃ hitvā acariṃsu khemadassino.[注](PTS 809)
| 6 貪求的人們,執著自己[的東西]沒有捨斷憂愁 、悲泣和貪婪;因此,牟尼們捨去所擁有的,為了見到寧靜平和而遊行[四方]。 |
7 Patilīnacarassa bhikkhuno bhajamānassa vivittamānasaṃ sāmaggiyam āhu tassa taṃ, yo attānaṃ bhavane na dassaye.[注](PTS 810) | 7 獨處的比丘,以遠離的心為伴;他不顯露自己的存在,人們說他是和合的。 |
8 Sabbattha muni anissito na piyaṃ kubbati no pi appiyaṃ, tasmiṃ paridevamaccharaṃ paṇṇe vāri yathā na lippati.[注](PTS 811) | 8 牟尼在任何地方都不依賴,行止沒有喜愛,也沒有不喜愛;悲泣和貪婪在他身上,猶如水沾染不上葉子。 |
9 Udabindu[注] yathā pi pokkhare padume vāri yathā na lippati, evaṃ muni nōpalippati yad idaṃ diṭṭhasutaṃ mutesu vā.[注](PTS 812) | 9 猶如一滴水在蓮葉上,猶如水沾染不上蓮花,牟尼也不被任何所見、所聞或知覺沾染。 |
10 Dhono na hi tena maññati yad idaṃ diṭṭhasutaṃ mutesu vā, na aññena visuddhim icchati: na hi so rajjati no virajjatī ti.[注](PTS 813) | 10 清淨者不考慮所見、所聞或知覺;他不想透過其他[方法]得到清淨,因為他沒有執著,也沒有不執著。 |
第七經 | 第七經 |
1 "Methunam anuyuttassa icc-āyasmā Tisso Metteyyo[注] vighataṃ brūhi mārisa sutvāna tava sāsanaṃ viveke sikkhissāmase[注],"[注](PTS 814) | 1 「對於行淫的人」,提舍彌勒尊者[說]:尊師啊!請您說說[行淫者的害處];聽了您的教訓之後[注],我們將會修習遠離。 |
2 "Methunam anuyuttassa Metteyyā ti Bhagavā mussat' evāpi sāsanaṃ, micchā ca paṭipajjati, etaṃ tasmiṃ anāriyaṃ.[注](PTS 815) | 2 對於行淫的人,世尊說:彌勒啊!他忘記教法,他以錯誤的方式修行,在他身上這是不高尚的。 |
3 Eko pubbe caritvāna methunaṃ yo nisevati, Yānaṃ bhantaṃ va taṃ loke hīnam āhu puthujjanaṃ.[注](PTS 816) | 3 之前獨自遊行之後他追求淫欲。猶如車子迷途,在世界上人們所說這樣的凡夫是卑下。 |
4 Yaso kitti ca yā pubbe, hāyat' evāpi tassa sā, etam pi disvā sikkhetha methunaṃ vippahātave.[注](PTS 817) | 4 無論之前[他]有什麼名聲和名望,這些[名聲和光榮]也會消失;了解這樣之後,他應該要捨去淫欲。 |
5 Saṃkappehi pareto so kapaṇo viya jhāyati, sutvā paresaṃ nigghosaṃ maṃku hoti tathāvidho.[注](PTS 818) | 5 受念頭折磨的人,他憂思像悲哀可憐的人;這樣的人聽到其他人的批評之後,就會惱羞成怒。 |
6 Atha satthāni kurute paravādehi codito, esa khv-assa mahāgedho : mosavajjaṃ pagāhati.[注](PTS 819) | 6 那時,被別人的話語呵責的人會使用武器; 這樣的人是極為蓋住人,[他]沈溺於妄語。 |
7 paṇḍito ti samaññāto ekacariyaṃ[注] adhiṭṭhito, athāpi methune yutto mando va parikissati.[注](PTS 820) | 7 一個決意獨自遊行的人,[他]被稱為賢者;即使被套上行淫的事,他會像如愚蠢的人,他就很苦惱。 |
8 Etam ādīnavaṃ ñatvā muni pubbāpare idha ekacariyaṃ daḷhaṃ kayirā, na nisevetha methunaṃ.[注](PTS 821) | 8 牟尼知道過去、未來和現在的過患,他應該堅定獨自遊行,不該行淫。 |
9 Vivekaṃ yeva sikkhetha, etad ariyānam[注] uttamaṃ, tena seṭṭho na maññetha, sa va nibbānasantike.[注](PTS 822) | 9 他應該修習遠離,這個是聖者的最高尚[的行為];不要以為透過這樣而認為[自己]是最高尚的人,這樣就如接近涅槃。 |
10 Rittassa munino carato kāmesu anapekhino oghatiṇṇassa pihayanti kāmesu gathitā pajā" ti.[注](PTS 823) | 10 牟尼們以無所有(行)遊行[四方]、不依賴在愛欲上、超越暴流;束縛在愛欲中的人們羨慕[他]。
一無所有的牟尼行走[四方],在欲樂上沒有期待、渡過瀑流;
|
第八經 | 第八經 |
1 “ldh” eva suddhi” iti vādiyanti, nāññesu dhammesu visuddhim āhu, yaṃ nissitā, tattha subhaṃ vadānā paccekasaccesu puthū niviṭṭhā.[注](PTS 824) | 1 他們說:「在此處是清淨」,他們說:「在其他教法中不清淨」;他們所依止的什麼,他們就說是美好的,在各自的真理中個別根深蒂固 |
2 Te vādakāmā parisaṃ vigayha Bālaṃ dahanti mithu aññamaññaṃ, vadenti te aññasitā kathojjaṃ pasaṃsakāmā kusalā vadānā.[注](PTS 825) | 2 他們喜歡爭論,進入群眾,相互指責對方是笨蛋。他們依據各自其而說爭論,渴望讚嘆的人稱[自己]是善人。(印度專統的辯論:是你可以) |
3 Yutto kathāyaṃ parisāya majjhe Pasaṃsam icchaṃ vinighāti hoti[注], Apāhatasmiṃ pana maṃku hoti, nindāya so kuppati randhamesī.[注](PTS 826) | 3 在群眾中參與爭論的人,希望得到讚嘆,害怕失敗。當被破斥 時,他會感到混亂 ,為了非難對方他生氣的尋找[對方的]弱點。 |
4 Yam assa vādaṃ parihīnam āhu Apāhataṃ pañhavīmaṃsakāse,[注] paridevati socati hīnavādo, 'upaccagā man' ti anutthuṇāti.[注](PTS 827) | 4 審判者說這個理論是卑劣 的,被排除。辯論失敗的人悲泣、感傷,他呻吟 「他超過我了」。 |
5 Ete vivādā samaṇesu jātā, etesu ugghāti nighāti hoti, etam pi disvā virame kathojjaṃ, na h’ aññadatth’ atthi pasaṃsalābhā.[注](PTS 828) | 5 這些爭論在沙門中發生,在這些[爭論]中有勝有敗。知道這些[情形]之後應該停止爭論。因為,獲得讚嘆,沒有其他意義。 |
6 Pasaṃsito vā pana tattha hoti akkhāya[注] vādaṃ parisāya majjhe, so hassati uṇṇamati-cca tena pappuyya tam atthaṃ yathā mano ahū.[注](PTS 829) | 6 在群眾之中提出論點,在那裏得到讚賞。他因此而笑與頤指氣使 ,因為達到如內心所要的目的。 |
7 Yā uṇṇati, sāssa[注] vighātabhūmi, Mānātimānaṃ vadate pan’ eso, etam pi disvā na vivādayetha, na hi tena suddhiṃ kusalā vadanti.[注](PTS 830) | 7 高慢是痛苦的基礎,此人說傲慢 自大的話。知道這樣之後,不應該爭論,因為善人們說不能透過那樣而清淨。 |
8 Sūro yathā rājakhādāya puṭṭho abhigajjam eti paṭisūram icchaṃ, yen’ eva so tena palehi sūra, pubbe va n’ atthi yad idaṃ yudhāya[注].[注](PTS 831) | 8 翻譯 就像戰士 被國王的食物所滋養[注],去怒吼 ,渴望[打敗]對手。戰士啊!你去[對手]那裏吧!如在過去沒有那樣的對戰。
|
9 Ye diṭṭhim uggayha vivādiyanti, “idam eva saccan” ti ca vādiyanti, te tvaṃ vadassu, na hi te’dha[注] atthi vādamhi jāte paṭisenikattā.[注](PTS 832) | 9 那些人掌握一個觀點之後就爭論,他們並說「這就是真理」。你要告訴他們:在這裡即使發生爭論也沒有你的敵人。 |
10 Visenikatvā pana ye caranti diṭṭhīhi diṭṭhiṃ avirujjhamānā, tesu tvaṃ kiṃ labhetho Pasūra, yes’ īdha n’atthi param[注] uggahītaṃ.[注](PTS 833) | 10 心無敵意之後遊行四方,不以自己觀點反對其他觀點。帕蘇拉啊 !在這裡,你要獲得什麼?在這世界,沒有誰獲得最殊勝。 |
11 Atha tvaṃ pavitakkam āgamā[注] manasā diṭṭhigatāni cintayanto, dhonena yugaṃ samāgamā, na hi tvaṃ sagghasi sampayātave ti.[注](PTS 834) | 11 然後,你已陷入思擇,透過內心去思考各種觀點。與清淨者交往,你將不能和他平起平坐。 |
第九經 | 第九經 |
1 "Disvāna Taṇhaṃ Aratiṃ Ragañ ca nāhosi chando api methunasmiṃ : kim ev' idaṃ muttakarīsapuṇṇaṃ, pādā pi naṃ samphusituṃ na icche."[注](PTS 835) | 1 看到渴望、不樂、欲[三位魔女]之後,他對於行淫沒有欲望。何況是這個充滿尿跟糞便[注]的[身體]。連用腳去碰觸它都不想。 |
2 "Etādisañ[注] ce ratanaṃ na icchasi nāriṃ narindehi bahūhi patthitaṃ, diṭṭhigataṃ sīlavatānujīvitaṃ[注] bhavūpapattiñ [注]ca vadesi kīdisaṃ".[注](PTS 836) | 2 如果你不想要美女寶,就像很多國王所[注]渴望的。你說說那是什麼樣的觀點、禁戒、生命、存在和轉生[注]? |
3 " Idaṃ vadāmī' ti na tassa hoti Māgandiyā[注] ti Bhagavā dhammesu niccheyya samuggahītaṃ, passañ ca diṭṭhīsu anuggahāya ajjhattasantiṃ pacinaṃ adassaṃ".[注](PTS 837) | 3 世尊說:魔根媞耶啊!「我說:考察[人們]所執著的事,這樣的執著是不存在。看到但不執著這觀點,觀察到內在的平靜。 |
4 "Vinicchayā yāni pakappitāni, iti Māgandiyo te ve muni brūsi anuggahāya, ‘ajjhattasantī ' ti yam etam atthaṃ kathan nu dhīrehi paveditaṃ taṃ".[注](PTS 838) | 4 魔根媞耶說:「牟尼啊!您說話時不執著那些已經形成的批判,這種「內在的平靜」的意義,智者們如何宣說它? |
5 "Na diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena, Māgandiyā ti Bhagavā sīlabbatenāpi *na suddhim* āha adiṭṭhiyā assutiyā aññāṇā asīlatā abbatā no pi tena, ete ca nissajja anuggahāya santo anissāya bhavaṃ na jappe." [注](PTS 839) | 5 世尊說:「魔根媞耶啊!他們說純淨不是透過所見、所聞、所知、戒、禁戒、,也不是透過無見、無聞、無知、無戒、無禁戒。放棄這些之後,不執著,平靜的人獨立,不貪欲存在。 |
6 "No ce kira diṭṭhiyā na sutiyā na ñāṇena iti Māgandiyo sīlabbatenāpi visuddhim āha, adiṭṭhiyā assutiyā aññāṇā asīlatā abbatā no pi tena maññe-m-ahaṃ momuham eva dhammaṃ diṭṭhiyā eke paccenti[注] suddhiṃ".[注](PTS 840) | 6 魔根媞耶說:「如果確實 他們說 純淨不透過所見、所聞、所知、戒、禁戒,也不是透過無見、無聞、無知、無戒、無禁戒。我想這是糊塗的教義,[因為]有一些人透過所見認知純淨。 |
7 “diṭṭhiñ ca nissāya anupucchamano Māgandiyā ti Bhagavā samuggahītesu pamoham āgā ito ca nāddakkhi aṇum pi saññaṃ , tasmā tuvaṃ momuhato dahāsi[注].[注](PTS 841) | 7 世尊說:魔根媞耶啊!依靠觀點而詢問[問題],在(您所相信)執著中進入了蒙昧 ,由於你連一點 也沒有了解,所以認為是糊塗[的觀點]。(預知) |
8 Samo visesī uda vā nihīno yo maññatī[注] , so vivadetha tena, tīsu vidhāsu avikampamāno- , samo, visesī ' ti na tassa hoti_.[注](PTS 842) | 8 他認為自己是平等、優秀或低劣的人,就會[發生]爭論。當你不認為有平等、優秀的時候,那在三種[觀點]就不會搖動。 |
9 Saccan' ti so brāhmano kiṃ vadeyya, musā ' ti vā so vivadetha kena : yasmiṃ samaṃ visamañ cāpi[注] n' atthi, sa kena vādaṃ paṭisaṃyujeyya.[注] (PTS 843) | 9 為什麼婆羅門會說「它是真理」,或者他會與誰爭論「它是虛妄」?不存在平等或不平等,他會與誰爭論呢? |
10 Okam pahāya aniketasārī gāme akubbaṃ muni santhavāni kāmehi ritto apurekkharāno[注] kathaṃ na viggayha janena kayirā.[注](PTS 844) | 10 離家出走,在村子裡,牟尼[與村民]都不親密。脫離貪欲,沒有追求,他不會與人做爭吵。 |
11 Yehi vivitto vicareyya loke, na tāni uggayha vadeyya nāgo[注] : elambujaṃ kaṇṭakaṃ vārijaṃ yathā jalena paṃkena c' anūpalittaṃ, evaṃ munī santivādo agiddho kāme ca loke anūpalitto.[注](PTS 845) | 11 在世間上他應該遠離[諸事]而遊行,聖者不會執著也不會爭辯。 猶如有刺的蓮花生於水中,不受污泥水水和泥的染污。如此,平靜、無所貪求的牟尼不受貪欲和世界的染污。 |
12 Na vedagū diṭṭhiyā na mutiyā sa mānam eti, na hi tammayo so, na kammanā no pi sutena neyyo anūpanīto so nivesanesu.[注](PTS 846) | 12 明智者不會因為所見、所想而自負,因為他不是那樣子。 不受業行或所聞的影響,不陷入任何執著。 |
13 Saññāvirattassa na santi ganthā, paññāvimuttassa na santi mohā : saññañ ca diṭṭhiñ ca ye aggahesuṃ,[注] te ghaṭṭayantā[注] vicaranti loke" ti.[注](PTS 847) | 13 脫離所覺知的人沒有束縛,智慧解脫的人沒有癡迷。執著所覺知和觀點的人,在世界上遊行,[發生]衝突。 |
第十經 | 第十經 |
1 "Kathaṃdassī kathaṃsīlo upasanto ti vuccati, tam me Gotama pabrūhi pucchito uttamaṃ naraṃ " .[注](PTS 848)
| 1 一個人如何見、如何行持,才能被稱為是「寂靜」的?它被我問了,喬達摩!請您說說最高尚的人。 |
2 "Vītataṇho purā bhedā ti Bhagavā pubbam antam anissito vemajjhe nupasaṃkheyyo[注], tassa n' atthi purekkhataṃ.[注](PTS 849) | 2 世尊 [說]:「在死亡之前消滅貪愛,不執著之前和最後,不應該依賴在中間 ,他沒有崇拜 任何事物 。」 |
3 Akkodhano asantāsī, avikatthī akukkuco, mantabhāṇi anuddhato, sa ve vācāyato muni.[注](PTS 850) | 3 [他]:「不生氣、不恐懼、不自誇、不惡作、明智地說話、不浮動,那樣的牟尼確實 節制 了語言。 |
4 Nirāsatti anāgate atītaṃ nanusocati, vivekadassī phassesu diṭṭhīsu ca na niyyati.[注](PTS 851) | 4 不執著未來,不悲痛過去,對於接觸,見者遠離[注],而且對於任何理論都不受導引。 |
5 patilīno akuhako, apihālu amaccharī, appagabbho ajeguccho, pesuṇeyye ca no yuto.[注](PTS 852) | 5 獨處、不詭詐、不貪求、不吝嗇、不驕傲、不輕蔑、而且關於誹謗不熱中。 |
6 sātiyesu anassāvī atimāne ca no yuto, saṇho ca paṭibhānavā, na saddho na virajjati.[注] (PTS 853) | 6 不享受快樂、不熱中於自大,優雅和有智慧,不信仰、不缺乏興趣。 |
7 lābhakamyā na sikkhati, alābhe na ca kuppati, aviruddho ca taṇhāya rase ca nanugijjhati.[注](PTS 854) | 7 他不是想得到什麼而學習,也不為了得不到什麼而生氣,也不為貪愛什麼而違背,也不貪求美味。 |
8 upekhako[注] sadā sato na loke maññate samaṃ na visesī na nīceyyo, tassa no santi ussadā.[注](PTS 855) | 8 中捨、持續正念,在世界上不認為自己是平等、卓越、卑賤別人,對他來說不會自我膨脹。 |
9 yassa nissayatā n' atthi, ñatvā dhammaṃ anissito bhavāya vibhavāya vā taṇhā yassa na vijjati.[注](PTS 856) | 9 他沒有任何依賴,知道法之後就無執著,不論存在或非存在他都不生起渴愛。 |
10 taṃ brūmi upasanto ti kāmesu anapekhinaṃ, ganthā tassa na vijjanti, atāri so visattikaṃ.[注](PTS 857) | 10 我說:「他是寂靜的人。」對於欲望不期待,對他而言沒有束縛,他已渡過渴望 …… |
11 Na tassa puttā pasavo vā khettaṃ vatthuṃ na vijjati, attaṃ vā pi nirattaṃ vā na tasmiṃ upalabbhati.[注](PTS 858) | 11 他沒有 兒子、家畜、田地和財產,在他身上不存在自我或非我。 |
12 Yena naṃ vajju[注] puthujjanā atho samaṇabrāhmaṇā, taṃ tassa apurekkhataṃ tasmā vādesu n' ejati[注].[注](PTS 859) | 12 那時候,凡夫及沙門和婆羅門對他說的話, 他因為不重視這些 [語言],因此對這些話語他不動搖。 |
13 Vītagedho amaccharī na ussesu vadate muni na samesu na omesu kappaṃ n' eti akappiyo.[注](PTS 860) | 13 不貪求,不慳吝的牟尼,不說自己優於、等同於、低於別人,他不進入劫波輪迴。 |
14 Yassa loke sakaṃ n' atthi, asatā ca na socati, dhammesu ca na gacchati, sa ve santo ti vuccatī" ti.[注](PTS 861) | 14 在這個世界上,沒有歸屬於自己的東西;並且不為不存在的東西而悲傷;不陷入在諸事中,他被稱為「寂靜者」。 |
第十一經 | 第十一經 |
1 "Kuto pahūtā kalahā vivādā paridevasokā sahamaccharā ca mānātimānā sahapesuṇā ca, kuto pahūtā te, tad iṃgha[注] brūhi:".[注](PTS 862) | 1 許多的爭論、爭吵、憂悲與吝嗇,還有憍慢、過慢與誹謗從何而來?許多的這些從何而來?來吧!請你說說。 |
2 " Piyā pahūtā kalahā vivādā paridevasokā sahamaccharā ca mānātimānā sahapesuṇā ca, macchariyayuttā kalahā vivādā vivadajātesu ca pesuṇāni."[注](PTS 863) | 2 許多諍論、爭吵、憂悲與吝嗇,還有憍慢、過慢和誹謗從愛而來。諍論、爭吵與吝嗇有關聯,在爭吵上發生誹謗。 |
3 "Piyā su lokasmiṃ kutonidānā ye vā pi lobhā vicaranti loke, āsā ca niṭṭhā ca kutonidānā, ye samparāyāya[注] narassa honti."[注](PTS 864) | 3 在世界上所愛的從什麼緣由而來?或貪欲在世界上如何運作?,願望和目標從什麼緣由而來?關於未來人們有什麼「期待」? |
4 "Chandānidānāni piyāni loke ye vā pi lobhā vicaranti loke, āsā ca niṭṭhā ca itonidānā, ye samparāyāya[注] narassa honti."[注](PTS 865) | 4 在世界上所愛因意欲而來,貪欲於世界橫行 。從這個因緣而來,人對於來世懷有 願望和目標。 |
5 " Chando nu lokasmiṃ kutonidāno, Vinicchayā va pi kuto pahūtā Kodho mosavajjañ ca kathaṃkathā ca ye vā pi dhammā samaṇena vuttā".[注](PTS 866) | 5 在世界上欲念從哪而來?許多評判以及忿怒、不真實和疑惑、或沙門所說的種種事情從哪而來? |
6 " Sātaṃ, asātan' ti yam āhu loke, tam ūpanissāya pahoti chando, rūpesu disvā vibhavaṃ bhavañ ca vinicchayaṃ kurute jantu loke.[注](PTS 867) | 6 在這個世界上人們說「快樂、不快樂」由於貪欲而產生。在諸色中看到消滅與存在之後,人在世界上會做出評判。 |
7 Kodho mosavajjañ ca kathaṃkathā ca ete pi dhammā dvaya-m-eva sante[注] : kathaṃkathī[注] ñāṇapathāya sikkhe, ñatvā pavutttā samaṇena dhammā."[注](PTS 868) | 7 忿怒、不真實和疑惑,這些事情有兩種 。疑惑者知道沙門所說的事情之後,將向智慧的道路學習。 |
8 "Sātaṃ asātañ ca kutonidānā, Kismiṃ[注] asante na bhavanti h' ete, 'vibhavaṃ bhavañ cāpi' yam etam atthaṃ, etam[注] me pabrūhi yatonidānaṃ".[注](PTS 869) | 8 快樂和不快樂從哪裡來?當不存在的時候,這些確實不存在,關於「消滅和存在」的含義,請告訴我這個從哪裡來?。 |
9 "Phassanidānaṃ sātaṃ asātaṃ, phasse asante na bhavanti h' ete, ‘vibhavaṃ bhavañ cāpi’ yam etam atthaṃ, etaṃ te pabrūmi itonidānaṃ".[注](PTS 870) | 9 快樂和不快樂由於接觸[而來],當觸不存在,這些[快樂和不快樂] 就沒有。我告訴你,「消滅和產生」這些含義從這裡而來。 |
10 “Phasso nu lokasmiṃ kutonidāno, pariggahā vā pi kuto pahūtā, kismiṃ asante na mamattam atthi, 'kismiṃ vibhūte na phusanti phassā."[注](PTS 871) | 10 在世界上,觸從哪裡來?很多執著從哪裡來?當沒有什麼存在,就沒有我執。當什麼 [東西] 都消失了,就沒有諸觸了? |
11 “Nāmañ ca rūpañ ca paṭicca phassā, icchānidānāni pariggahāni, icchā na santyā[注] mamattam atthi, rūpe vibhūte na phusanti phassā."[注](PTS 872) | 11 諸觸因由名色而來,執著因由欲求而來。欲求不存在時(因為沒有欲求),就沒有我執,當色法消失,諸觸就沒有。 |
12 “Kathaṃsametassa vibhoti rūpaṃ, Sukhaṃ dukhaṃ[注] vā pi kathaṃ vibhoti, etam me pabrūhi yathā vibhoti, taṃ jāniyāma' iti me mana ahū".[注](PTS 873) | 12 如何作為讓色法滅除?或如何讓快樂、苦痛滅除?請告訴我它如何滅除?我的心說我們應該知道這個。 |
13 “Na saññasaññī na visaññasaññī no pi asaññī na vibhūtasaññī,- evaṃsametassa vibhoti rūpaṃ, saññānidānā hi papañcasaṃkhā".[注](PTS 874) | 13 沒有概念覺知,沒有無概念覺知,不是沒有覺知的,也不是不存在覺知的。像這樣的人,色法不存在,因為戲論的說法由於概念而來。 |
14 “Yan tam apucchimha, akittayī no, Aññaṃ taṃ pucchāma, tad iṃgha brūhi : ettāvat' aggaṃ no vadanti h' eke yakkhassa[注] suddhiṃ idha paṇḍitāse, udāhu aññam pi vadanti etto."[注](PTS 875) | 14 無論我們詢問了什麼,你確實回答了。現在我們要詢問別的問題,來吧!請你說說那個。在這裡一些智者是說,這個靈性的純淨是最高尚的,或者除了這個之外他們還說其他的嗎? |
15 "Ettāvat' aggam pi vadanti h' eke yakkhassa suddhiṃ idha paṇḍitāse, tesaṃ pun'8 eke samayaṃ vadanti anupādisese kusalā vadānā.[注](PTS 876) | 15 在這裡一些智者是說,這個靈性的純淨是最高尚的;「他們」之中,有一些人說是善巧,當入無餘依涅槃的時候 |
16 Ete ca ñatvā ' upanissitā ' ti ñatvā munī nissaye so vimaṃsī, ñatvā vimutto na vivādam eti bhavābhavāya na sameti dhīro " ti.[注](PTS 877) | 16 知道了這些是被「依止」之後,知道了之後;牟尼思察「依止」;已經解脫的人知道了之後不參與爭論,智者不認同存在或不存在。 |