讀取中請稍後...
Pali中譯
優陀那 1 經

1. Bodhivaggo
  Ud.1/1. Paṭhamabodhisuttaṃ
  1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṃvedī [vimuttisukhaṃ paṭisaṃvedī (syā. pī. ka.)]. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā paṭhamaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomaṃ sādhukaṃ manasākāsi –
  ‘‘Iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, yadidaṃ – avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hotī’’ti.
  Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
  ‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā,
  Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;
  Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā,
  Yato pajānāti sahetudhammam’’ ti.

 paṭhamaṃ;

優陀那 1 經

是我聞,一時,世尊住在優樓頻螺,尼連禪河邊,菩提樹下,初成正覺。

那時,世尊以半跏趺坐七日,體驗解脫之樂。

七日過後,世尊從三昧中出,在初夜善作意緣起:

此生故彼生,此有故彼有(當這個存在時,那個就存在;因為這個的出現,那個也出現),即:

以無明為緣而有諸行,以諸行為緣而有識,

以識為緣而有名色,以名色為緣而有六入,

以六入為緣而有觸,以觸為緣而有受,

以受為緣而有愛,以愛為緣而有取,

以取為緣而有有,以有為緣而有生,

以生為緣而有老死,悲嘆、痛苦、悲傷和苦惱(一起)產生,這些是純粹苦聚集的集合。

於是,世尊了知此義,在那時候吟出這個偈言:

「對精進禪修的婆羅門而言,當諸法(教法、真理)顯現的時候;
   那時他的一切疑惑就會消失,因為他知道有因之法。」

優陀那 2 經

Ud.2/2. Dutiyabodhisuttaṃ
  2. Evaṃ me sutaṃ – eka samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā majjhimaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ paṭilomaṃ sādhukaṃ manasākāsi –
  ‘‘Iti imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati, yadidaṃ – avijjānirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho, taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’’ti.
  Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
  ‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā,
  Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;
  Athassa kaṅkhā vapayanti sabbā,
  Yato khayaṃ paccayānaṃ avedī’’ti. dutiyaṃ;

 


 


 

優陀那 2 經

如是我聞,一時,世尊在優樓頻螺遊行,尼連禪河岸邊菩提樹下,初成正覺。

那時,世尊以半跏趺坐七日,體驗解脫之樂。七日過後,世尊從定中出來,在夜晚的中分,仔細思惟逆順緣起:

此無故彼無,此滅故彼滅(當這麼沒有那個也沒有,當這個消滅那個也被滅)

即:無明滅則行滅(由無明滅則行滅),行滅則識滅,識滅則名色滅,名色滅則六入滅,六入滅則觸滅,觸滅則受滅,受滅則愛滅,愛滅則取滅,取滅則有滅,有滅則生滅,生滅則老死、憂悲苦惱滅。如是這整個苦蘊滅盡。

於是,世尊了知此義,在那時候吟出這個偈言:

「對精進禪修的婆羅門而言,當諸法(教法、真理)顯現的時候;
    那時他的一切疑惑就會消失,因為他知道了諸緣的滅盡。」


優陀那 3 經

Ud.3/3. Tatiyabodhisuttaṃ
  3. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre bodhirukkhamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhahitvā rattiyā pacchimaṃ yāmaṃ paṭiccasamuppādaṃ anulomapaṭilomaṃ sādhukaṃ manasākāsi –
  ‘‘Iti imasmiṃ sati idaṃ hoti, imassuppādā idaṃ uppajjati, imasmiṃ asati idaṃ na hoti, imassa nirodhā idaṃ nirujjhati; yadidaṃ – avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti.
  ‘‘Avijjāya tveva asesavirāganirodhā saṅkhāranirodho, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, nāmarūpanirodhā saḷāyatananirodho, saḷāyatananirodhā phassanirodho, phassanirodhā vedanānirodho, vedanānirodhā taṇhānirodho , taṇhānirodhā upādānanirodho, upādānanirodhā bhavanirodho, bhavanirodhā jātinirodho, jātinirodhā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā nirujjhanti. Evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa nirodho hotī’’ti.
  Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
  ‘‘Yadā have pātubhavanti dhammā,
  Ātāpino jhāyato brāhmaṇassa;
  Vidhūpayaṃ tiṭṭhati mārasenaṃ,
  Sūriyova [suriyova (sī. syā. kaṃ. pī.)] obhāsayamantalikkha’’nti. tatiyaṃ;

優陀那 3 經

如是我聞,一時,世尊在優樓頻螺,尼連禪河邊菩提樹下,初成正覺。

那時,世尊結半跏趺坐,體驗解脫之樂,持續七日。七日過後,世尊從定中出,於後夜善作意順逆緣起:

此有故彼有,此生故彼生;此無故彼無,此滅故彼滅。

以無明為緣而有諸行,以諸行為緣而有識,

以識為緣而有名色,以名色為緣而有六入,

以六入為緣而有觸,以觸為緣而有受,

以受為緣而有愛,以愛為緣而有取,

以取為緣而有有,以有為緣而有生,

以生為緣而有老死,悲嘆、痛苦、悲傷和苦惱(一起)產生,這些是純粹苦聚集的集合。

無明滅則行滅,行滅則識滅,識滅則名色滅,名色滅則六入滅,六入滅則觸滅,觸滅則受滅,受滅則愛滅,愛滅則取滅,取滅則有滅,有滅則生滅,生滅則老死、憂悲苦惱滅。如是這整個苦蘊滅盡。

於是,世尊了知此義,在那時候吟出這個偈言:

「對精進禪修的婆羅門而言,當諸法(教法、真理)顯現的時候;

破壞魔軍的這個人站立,如同太陽照亮天空。』

(驅散魔軍而安住, 如日照耀虛空。)

優陀那 4 經

Ud.4/4. Huṃhuṅkasuttaṃ
  4. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre ajapālanigrodhe paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṃvedī. Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi.
  Atha kho aññataro huṃhuṅkajātiko [huhuṅkajātiko (sī. syā. kaṃ. pī.)] brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhito kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kittāvatā nu kho, bho gotama, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā [brāhmaṇakārakā (ka.)] dhammā’’ti?
  Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
  ‘‘Yo brāhmaṇo bāhitapāpadhammo,
  Nihuṃhuṅko [nihuhuṅko (sī. syā. kaṃ pī.)] nikkasāvo yatatto;
  Vedantagū vūsitabrahmacariyo,
  Dhammena so brahmavādaṃ vadeyya;
  Yassussadā natthi kuhiñci loke’’ti. catutthaṃ;

優陀那 4 經

如是我聞,一時,初成正覺的世尊在優樓頻螺,尼連禪河邊牧羊人的榕樹處。

那時,世尊以半跏趺坐七日,體驗解脫之樂,七日過後,世尊從定中出來。

這時,一位傲慢的婆羅門來到世尊處。

相互問候後,婆羅門站在一旁,問道:「喬達摩,如何才能成為婆羅門?成為婆羅門的法是什麼?」

於是,世尊了知此義,在那時候吟出這個偈言:

「去除惡法的婆羅門, 不傲慢,無煩惱,自制, 通達吠陀,梵行已立,

他可以正當地說婆羅門之語,於世間無所執著。」

優陀那 5 經

Ud.5/5. Brāhmaṇasuttaṃ
  5. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā ca sāriputto āyasmā ca mahāmoggallāno āyasmā ca mahākassapo āyasmā ca mahākaccāno [mahākaccāyano (sī. pī. ka.)] āyasmā ca mahākoṭṭhiko āyasmā ca mahākappino āyasmā ca mahācundo āyasmā ca anuruddho āyasmā ca revato āyasmā ca nando [ānando (sī. pī.)] yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu .
  Addasā kho bhagavā te āyasmante dūratova āgacchante; disvāna bhikkhū āmantesi – ‘‘ete, bhikkhave, brāhmaṇā āgacchanti; ete, bhikkhave, brāhmaṇā āgacchantī’’ti. Evaṃ vutte , aññataro brāhmaṇajātiko bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘kittāvatā nu kho, bhante, brāhmaṇo hoti, katame ca pana brāhmaṇakaraṇā dhammā’’ti?
  Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
  ‘‘Bāhitvā pāpake dhamme, ye caranti sadā satā;
  Khīṇasaṃyojanā buddhā, te ve [teva (sī.)] lokasmi brāhmaṇā’’ti. pañcamaṃ;

優陀那 5 經

如是我聞,一時世尊在舍衛城祈樹給孤獨園。

那時,尊者舍利弗、尊者大目揵連、尊者大迦葉、尊者大迦旃延、尊者大拘絺羅、尊者大劫賓、尊者大純陀、尊者阿那律、尊者離婆多、尊者阿難去見佛陀。

當時佛陀看見他們從遠處走來,就告訴比丘說:「諸比丘啊!這些婆羅門來了;諸比丘啊!這些婆羅門來了。」

這時,一位出身婆羅門的比丘問世尊:「世尊,如何才能成為婆羅門?成為婆羅門的法(素養、準則、標準、規範)是什麼?」

於是,世尊了知此義,在那時候吟出這個偈言: 

「摒除惡法之後,他們總是保持正念,諸漏已盡的覺者,他們是在世間中的婆羅門。」

優陀那 6 經

Ud.6/6. Mahākassapasuttaṃ
  6. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati veḷuvane kalandakanivāpe. Tena kho pana samayena āyasmā mahākassapo pippaliguhāyaṃ [pipphaliguhāyaṃ (syā.), simbaliguhāyaṃ (ka.)] viharati ābādhiko [ābādhiko hoti (syā. pī.)] dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho āyasmā mahākassapo aparena samayena tamhā ābādhā vuṭṭhāsi. Atha kho āyasmato mahākassapassa tamhā ābādhā vuṭṭhitassa etadahosi – ‘‘yaṃnūnāhaṃ rājagahaṃ piṇḍāya paviseyya’’nti.
  Tena kho pana samayena pañcamattāni devatāsatāni ussukkaṃ āpannāni honti āyasmato mahākassapassa piṇḍapātapaṭilābhāya. Atha kho āyasmā mahākassapo tāni pañcamattāni devatāsatāni paṭikkhipitvā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya rājagahaṃ piṇḍāya pāvisi – yena daliddavisikhā kapaṇavisikhā pesakāravisikhā. Addasā kho bhagavā āyasmantaṃ mahākassapaṃ rājagahe piṇḍāya carantaṃ yena daliddavisikhā kapaṇavisikhā pesakāravisikhā.
  Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
  ‘‘Anaññaposimaññātaṃ, dantaṃ sāre patiṭṭhitaṃ;
  Khīṇāsavaṃ vantadosaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti. chaṭṭhaṃ;

優陀那 6 經

如是我聞,一時,世尊住在王舍城竹林栗鼠養飼處。

當時,尊者大迦葉住在毗婆利洞,身患重病,痛苦難忍。後來,尊者大迦葉從病中康復。

從病中痊癒的大迦葉想:「為了托缽,我應該到王舍城。」

那時,有五百位天神熱切希望供養大迦葉鉢食。

大迦葉拒絕了他們,午前搭衣持鉢,入王舍城乞食,走向貧困、窮困和織工的街道。

世尊看見大迦葉在王舍城走向貧困、窮困和織工的街道乞食。

於是,世尊了知此義,在那時候吟出這個偈言:

「不養育其他人者、了知者,調御者、在核心上住立者, 漏盡離垢之人, 我稱他為婆羅門。」


優陀那 7 經

Ud.7/7. Ajakalāpakasuttaṃ
  7. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā pāvāyaṃ [pāṭaliyaṃ (pī.)] viharati ajakalāpake cetiye, ajakalāpakassa yakkhassa bhavane. Tena kho pana samayena bhagavā rattandhakāratimisāyaṃ abbhokāse nisinno hoti; devo ca ekamekaṃ phusāyati. Atha kho ajakalāpako yakkho bhagavato bhayaṃ chambhitattaṃ lomahaṃsaṃ uppādetukāmo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavato avidūre tikkhattuṃ ‘‘akkulo pakkulo’’ti akkulapakkulikaṃ akāsi – ‘‘eso te, samaṇa, pisāco’’ti.
  Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
  ‘‘Yadā sakesu dhammesu, pāragū hoti brāhmaṇo;
  Atha etaṃ pisācañca, pakkulañcātivattatī’’ti. sattamaṃ;

優陀那 7 經

如是我聞,一時,世尊住波吒梨羊羣夜叉處之羊群處的塔廟。

那時,世尊坐在暗黑夜晚的戶外,天空下著雨。

羊羣夜叉將欲令世尊生起害怕恐懼,毛髮豎立 ,往詣佛所。

到達之後,在不遠的地方,對世尊發出嚇人的聲音「 akkulo pakkulo」三次之後:

「沙門!這是你的惡鬼。」

於是,世尊了知此義,在那時候吟出這個偈言:

「婆羅門已於諸法,到達於彼岸之時,超越惡鬼(鬼魅)和恐怖的聲音。」

優陀那 8 經

Ud.8/8. Saṅgāmajisuttaṃ
  8. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā saṅgāmaji sāvatthiṃ anuppatto hoti bhagavantaṃ dassanāya. Assosi kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā – ‘‘ayyo kira saṅgāmaji sāvatthiṃ anuppatto’’ti. Sā dārakaṃ ādāya jetavanaṃ agamāsi.
  Tena kho pana samayena āyasmā saṅgāmaji aññatarasmiṃ rukkhamūle divāvihāraṃ nisinno hoti. Atha kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā yenāyasmā saṅgāmaji tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ saṅgāmajiṃ etadavoca – ‘‘khuddaputtañhi [khuddaputtāmhi (sī.)], samaṇa, posa ma’’nti. Evaṃ vutte, āyasmā saṅgāmaji tuṇhī ahosi.
  Dutiyampi kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā āyasmantaṃ saṅgāmajiṃ etadavoca – ‘‘khuddaputtañhi, samaṇa, posa ma’’nti. Dutiyampi kho āyasmā saṅgāmaji tuṇhī ahosi.
  Tatiyampi kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā āyasmantaṃ saṅgāmajiṃ etadavoca – ‘‘khuddaputtañhi, samaṇa, posa ma’’nti. Tatiyampi kho āyasmā saṅgāmaji tuṇhī ahosi.
  Atha kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā taṃ dārakaṃ āyasmato saṅgāmajissa purato nikkhipitvā pakkāmi [pakkami (ka.) evamuparipi] – ‘‘eso [esa (sī. ka.)] te, samaṇa, putto; posa na’’nti.
  Atha kho āyasmā saṅgāmaji taṃ dārakaṃ neva olokesi nāpi ālapi. Atha kho āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikā avidūraṃ [avidūre (syā. pī.)] gantvā apalokentī addasa āyasmantaṃ saṅgāmajiṃ taṃ dārakaṃ neva olokentaṃ nāpi ālapantaṃ, disvānassā etadahosi – ‘‘na cāyaṃ samaṇo puttenapi atthiko’’ti. Tato paṭinivattitvā dārakaṃ ādāya pakkāmi. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena āyasmato saṅgāmajissa purāṇadutiyikāya evarūpaṃ vippakāraṃ.
  Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
  ‘‘Āyantiṃ nābhinandati, pakkamantiṃ na socati;
  Saṅgā saṅgāmajiṃ muttaṃ, tamahaṃ brūmi brāhmaṇa’’nti. aṭṭhamaṃ;

優陀那 8 經

如是我聞,一時,世尊住在舍衛城祇樹給孤獨園。

當時,尊者僧迦摩耆到達舍衛城,欲見世尊。他的前妻聽說尊者來到舍衛城,便帶著孩子來到祇樹園。

那時,尊者僧迦摩耆正在某棵樹下坐著午休。他的前妻走近他,說道:「沙門啊,請養育這個小男孩。」但尊者保持沉默。

第二次,尊者僧迦摩耆的前妻再次對他說:「沙門啊,請養育這個小男孩。」 尊者僧迦摩耆還是保持沈默。

第三次,尊者僧迦摩耆的前妻又對他說:「沙門啊,請養育這個小男孩。」 尊者僧迦摩耆仍然保持沈默。

最後,她將孩子放在尊者面前離開,說:「沙門啊,請養育這個小男孩。」

尊者既不看孩子,也不與之說話。前妻走到不遠處後回頭看,發現尊者對孩子無動於衷,便想:「這沙門連自己的孩子也不關心。」於是轉身帶走了孩子。

佛陀以清淨超越凡夫的天眼看見尊者前妻這樣的變化,在那時候吟出這個偈言:

「迎來不歡喜,離去不悲傷; 解脫一切羈絆的人,我稱他為婆羅門。」

優陀那 9 經

Ud.9/9. Jaṭilasuttaṃ
  9. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā gayāyaṃ viharati gayāsīse. Tena kho pana samayena sambahulā jaṭilā sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhake himapātasamaye gayāyaṃ ummujjantipi nimujjantipi, ummujjanimujjampi karonti osiñcantipi, aggimpi juhanti – ‘‘iminā suddhī’’ti.
  Addasā kho bhagavā te sambahule jaṭile sītāsu hemantikāsu rattīsu antaraṭṭhake himapātasamaye gayāyaṃ ummujjantepi nimujjantepi ummujjanimujjampi karonte [ummujjanimujjaṃ karontepi (sī. pī. ka.)] osiñcantepi aggimpi juhante – ‘‘iminā suddhī’’ti.
  Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –
  ‘‘Na udakena sucī hotī, bahvettha nhāyatī [nahāyatī (sī.)] jano;
  Yamhi saccañca dhammo ca, so sucī so ca brāhmaṇo’’ti. navamaṃ;

優陀那 9 經

如是我聞,一時,世尊住在伽耶象頭山。

當時,許多結髮苦行者在伽耶河冬季降雪期最冷的八日中,在伽耶河中時而潛入,時而浮出,進行著反復潛浮,並灑水、供養火(祭祀火)—“以此清淨”。

世尊看見這些結髮苦行者在伽耶河冬季降雪期最冷的八日中,在伽耶河中時而潛入,時而浮出,進行著反復潛浮,並灑水、供養火(祭祀火)—“以此清淨”。

於是,世尊了知此義,在那時候吟出這個偈言:

「許多在此沐浴者,非以水而有諸純淨;

若有諦實法,〔身心〕得清淨,是為婆羅門。」