讀取中請稍後...
Sasapaṇḍitacariyā兔子賢者所行
兔子賢者所行

Sasapaṇḍitacariyā

兔子賢者所行
偈頌
偈頌

1.Punāparaṃ yadā homi, sasako pavanacārako;
   tiṇapaṇṇasākaphalabhakkho, paraheṭhanavivajjito.[注]

我是生活在森林中的一隻兔子,吃草、樹葉、水果,不會危害別的動物。

2.Makkaṭo ca siṅgālo ca, suttapoto cahaṃ tadā;
   vasāma ekasāmantā, sāyaṃ pāto ca padissare.[注]

那時,猴子、狐、一隻年輕水獺和我,住在同一區,我們早晚都會聚在一起。

3.Ahaṃ te anusāsāmi, kiriye kalyāṇapāpake;
   “pāpāni parivajjetha, kalyāṇe abhinivissatha”.

我對他們教導善行和惡行:「你們要避免諸惡,行諸善行。」

4.Uposathamhi divase, candaṃ disvāna pūritaṃ;
   etesaṃ tattha ācikkhiṃ, divaso ajjuposatho.

在布薩日,看到了滿月,我告訴他們:「今天是布薩日。

5.Dānāni paṭiyādetha, dakkhiṇeyyassa dātave;
   datvā dānaṃ dakkhiṇeyye, upavassathuposathaṃ.

準備布施給應供者!布施給應供者是布薩日的意義。」

6.Te me sādhūti vatvāna, yathāsatti yathābalaṃ;
   dānāni paṭiyādetvā, dakkhiṇeyyaṃ gavesisuṃ.

他們說:「善哉!」隨他們的能力所及,準備布施給應供者。

7.Ahaṃ nisajja cintesiṃ, dānaṃ dakkhiṇanucchavaṃ;
  ‘yadihaṃ labhe dakkhiṇeyyaṃ, kiṃ me dānaṃ bhavissati.

我坐在那裡,思惟可供養的布施物:「若我遇上應供者,我應該供養什麼樣的布施物?

8.Na me atthi tilā muggā, māsā vā taṇḍulā ghataṃ;
   ahaṃ tiṇena yāpemi, na sakkā tiṇa dātave.

我沒有芝麻、綠豆、豆類、米、酥油。我以野草為生,但是不能將草當做供養品。

9.Yadi koci eti dakkhiṇeyyo, bhikkhāya mama santike;
   dajjāhaṃ sakamattānaṃ, na so tuccho gamissati”.

若有任何應供者跟我乞求食物,我將以自己的身體做布施。他絕不會空手而去。」

10.Mama saṅkappamaññāya, sakko brāhmaṇavaṇṇinā;
     āsayaṃ me upāgacchi, dānavīmaṃsanāya me.

帝釋知道我的想法,化身為婆羅門來靠近我所居住的洞穴,為了試驗我布施的精神。

11.Tamahaṃ disvāna santuṭṭho, idaṃ vacanamabraviṃ;
     “sādhu khosi anuppatto, ghāsahetu mamantike.

我很高興看見他,說:「善哉!你為了乞求食物來到我面前。

12.Adinnapubbaṃ dānavaraṃ, ajja dassāmi te ahaṃ;
     tuvaṃ sīlaguṇūpeto, ayuttaṃ te paraheṭhanaṃ.

今天我將給你一個我從未給過的供養品。你具備了戒行,傷害他人對你來說是不適宜的。

13.“Ehi aggiṃ padīpehi, nānākaṭṭhe samānaya;
     ahaṃ pacissamattānaṃ, pakkaṃ tvaṃ bhakkhayissasi”.

來!你點燃火苗,並聚集種種薪柴,我將自我燒烤,然後你可以食用。」

14.“Sādhū”ti so haṭṭhamano, nānākaṭṭhe samānayi;
     mahantaṃ akāsi citakaṃ, katvā aṅgāragabbhakaṃ.

他說:「很好!」就很高興地聚集種種薪柴。以〔前火的〕餘燼為底,積集成一堆大的薪柴。

15.Aggiṃ tattha padīpesi, yathā so khippaṃ mahā bhave;
     phoṭetvā rajagate gatte, ekamantaṃ upāvisiṃ.

然後他點燃了火,不久就成為大火。抖落了身上的泥土,我坐在一旁。

16.Yadā mahākaṭṭhapuñjo, āditto dhamadhamāyati;
     taduppatitvāpapatiṃ, majjhe jālasikhantare.

當這大的薪堆熊熊燃燒時,我就跳起從燃燒的光焰中落下。

17.Yathā sītodakaṃ nāma, paviṭṭhaṃ yassa kassaci;
     sameti darathapariḷāhaṃ, assādaṃ deti pīti ca.

就像有人入於冷水時,能夠讓人消除酷熱和苦惱,產生滿足與喜樂那樣;

18.Tatheva jalitaṃ aggiṃ, paviṭṭhassa mamaṃ tadā;
     sabbaṃ sameti darathaṃ, yathā sītodakaṃ viya.

當我跳進燃燒的火時,感覺到我的苦惱都消除了,就像跳進冰涼水中感覺一樣。

19.“Chaviṃ cammaṃ maṃsaṃ nhāruṃ, aṭṭhiṃ hadayabandhanaṃ;
      kevalaṃ sakalaṃ kāyaṃ, brāhmaṇassa adāsahan”ti.

我將我全身給婆羅門,〔包括〕毛髮、皮膚、肉、腱、骨、心臟。

注釋書
Sasapaṇḍitacariyāvaṇṇanā
注釋書
兔子賢者所行注釋書

Dasame
 yadā homi, sasako ti ahaṃ, sāriputta, bodhipariyesanaṃ caramāno yadā sasapaṇḍito homi.
Bodhisattā hi kammavasippattā pi tādisānaṃ tiracchānānaṃ anuggaṇhanatthaṃ tiracchānayoniyaṃ nibbattanti. 
Pavanacārako ti mahāvanacārī.

第十個故事
「Yadā homi sasako(當我是一隻兔子)」〔世尊說:〕「舍利弗!當我追求菩提行的時候,那時我是兔子賢者。」
菩薩由於業力的關係,也由攝受〔眾生〕的義意,投生在畜生趣。
「pavanacāriko(叢林行者)」是指大森林行者(mahāvanacārī
)。

Dabbādi-tiṇāni rukkhagacchesu paṇṇāni yaṃ kiñci sākaṃ rukkhato patitaphalāni ca bhakkho etassā ti tiṇa-paṇṇa-sāka-phalabhakkho.
Paraheṭhanavivajjito ti parapīḷāvirahito.
Sutt-apoto cā ti uddapoto ca.
Ahaṃ tadā ti yadāhaṃ sasako homi tadā ete makkaṭādayo tayo sahāye ovadāmi.

以吉祥草等草,樹旁的樹葉,野菜,和從樹上所落下的果實等為食物,這就是「tiṇa-paṇṇa-sāka-phala-bhakkho(吃草、樹葉、水果)」。
「paraheṭhanavivajjito(不會危害別的動物)」是指不會壓迫別人。
「sutta-poto cā(和水獺)」指的是水獺(uddapoto)。
「ahaṃ
 tadā」當我是兔子的時候,那時對猴子等三隻動物教誡。

Kiriye kalyāṇapāpake ti kusale c’ eva akusale c’ eva kamme.
Pāpānīti anusāsanākāradassanaṃ.
Tattha pāpāni parivajjethā ti pāṇātipāto micchādiṭṭhī ti imāni pāpāni parivajjetha.

kiriye kalyāṇapāpake(善行和惡行)」是指善、不善業。
「pāpāni(惡)」是指被教誡不應做的事。
「pāpāni parivajjetha
(避免諸惡)」是指遠離殺生〔等〕邪見。

Kalyāṇe abhinivissathā ti dānaṃ sīlaṃ…pe… Diṭṭhujukamman ti idaṃ kalyāṇaṃ, imasmiṃ kalyāṇe attano kāyavācācittāni abhimukhabhāvena nivissatha; imaṃ kalyāṇapaṭipattiṃ paṭipajjathāti attho.

kalyāṇe abhinivissatha(行諸善行)」,善行是指布施、持戒等正見的業。對於這樣的善,你們要持守自己的身、口、意而實踐。這就是趨向善行的意義。

Evaṃ mahāsatto tiracchānayoniyaṃ nibbatto pi ñāṇasampannatāya kalyāṇamitto hutvā tesaṃ tiṇṇaṃ janānaṃ kālena kālaṃ upagatānaṃ ovādavasena dhammaṃ desesi.
Te tassa ovādaṃ sampaṭicchitvā attano vasanaṭṭhānaṃ pavisitvā vasanti.

如是,大士雖然投生在畜生趣,但仍具有智慧,而為一善知識,常常對三位眾生教誡,開示法義。
他們在領受他的教誡之後,就回到自己的住處休息。

Evaṃ kāle gacchante bodhisatto ākāsaṃ oloketvā candapāripūriṃ disvā ‘‘ uposathakammaṃ karothā ’’ ti ovadi.
Tenāha –

如是,時光流逝,菩薩觀察天空,看到了滿月後,就教誡說:「是你們該做布薩的時候了」。
如是:

4. Uposathamhi divase, candaṃ disvāna pūritaṃ;
    etesaṃ tattha ācikkhiṃ, divaso ajj’uposatho.
5. Dānāni paṭiyādetha, dakkhiṇeyyassa dātave;
    datvā dānaṃ dakkhiṇeyye, upavassathuposathaṃ.

在布薩日,看到了滿月,我告訴他們:「今天是布薩日。
準備布施給應供者!布施給應供者,這是布薩日的意義。」

Tattha candaṃ disvā na pūritan ti juṇhapakkhe cātuddasiyaṃ īsakaṃ aparipuṇṇabhāvena candaṃ na paripūritaṃ disvā tato vibhātāya rattiyā aruṇuggamanavelāyameva eva uposathamhi divase pannarase etesaṃ makkaṭādīnaṃ mayhaṃ sahāyānaṃ divaso ajj’ uposatho; tasmā dānāni paṭiyādethā ti ādinā tattha uposathadivase paṭipattividhānaṃ ācikkhin ti yojetabbaṃ.

candaṃ disvāna pūritaṃ(看到了滿月)」在明月分[注],十四日的時候,就看到月亮只差一點就快滿月。在明亮的晚上〔過後〕,當日出時,「Uposathamhi divase(在布薩日)」是指十五日。「etesaṃ(他們)」是指猴子等我的朋友。「divaso ajj’uposatho(今天是布薩日)」,因此,「dānāni paṭiyādetha(準備布施)」等是指在布薩日的時候,「ācikkhiṃ(說)」是準備要做的時候了。

Tattha dānānī ti deyyadhamme.

Paṭiyādethā ti yathāsatti yathābalaṃ sajjetha.

Dātave ti dātuṃ.

dānāni(布施物)」是指所布施的東西(deyadhamma)。
「paṭiyādetha(準備)」是指以自己能做的能力、能做的力量。
「dātave(給予)」是指給予(dātuṃ)[注] 

Upavassathā ti uposathakammaṃ karotha, uposathasīlāni rakkhatha; sīle patiṭṭhāya dinnadānaṃ mahapphalaṃ hoti, tasmā yācake sampatte tumhehi khāditabbāhārato datvā khādeyyāthāti dasseti.

upavassatha(做布薩)[注]是教示說要做布薩的事,護守布薩的戒。當依止戒時,所做的布施會有大果報。當遇上乞求者時,你們給與能吃的食物。

Te “sādhū’’ ti bodhisattassa ovādaṃ sirasā sampaṭicchitvā uposathaṅgāni adhiṭṭhahiṃsu.

他們說「sādhu(善哉)」,他們點頭領受菩薩的教誡,受持八關齋戒。

Tesu uddapoto ‘‘ tāva gocaraṃ pariyesissāmī ’’ ti nadītīraṃ gato.
Ath’ eko bāḷisiko satta rohitamacche uddharitvā valliyā āvuṇitvā nadītīre vālukāya paṭicchādetvā macche gaṇhanto nadiyā adhosotaṃ bhassi.

水瀨想:「我要去平常去〔獵食〕的地方」,於是在早上到了河岸。
那時,有位漁夫在抓了七條魚,以草繩將魚串成一串之後,藏在河岸邊,用砂覆蓋在上面。為了抓魚,又再度跳入河裏面。

Uddo macchagandhaṃ ghāyitvā vālukaṃ viyūhitvā macche disvā nīharitvā ‘‘ atthi nu kho etesaṃ sāmiko ’’ ti tikkhattuṃ ghosetvā sāmikaṃ apassanto valliyaṃ ḍaṃsitvā attano vasanagumbe ṭhapetvā ‘‘ velāyam eva khādissāmī ’’ ti attano sīlaṃ āvajjento nipajji.

水瀨聞到魚的香味,〔來到藏魚的地方〕,挖開了砂,看到了魚,然後將它們都取了出來。然後高喊三次:「有沒有人是這些〔魚〕的主人?」由於沒看到主人,所以咬著草繩,回到自已的住處才放下。〔心想:〕「我會在適當的時間吃」,持守自已的戒,然後就躺了下來。

Sigālo pi gocaraṃ pariyesanto ekassa khettagopakassa kuṭiyaṃ dve maṃsasūlāni ekaṃ godhaṃ ekañ ca dadhivārakaṃ disvā ‘‘ atthi nu kho etesaṃ sāmiko ’’ ti tikkhattuṃ ghosetvā sāmikaṃ adisvā dadhivārakassa uggahaṇarajjukaṃ gīvāya pavesetvā maṃsasūle ca godhañ ca mukhena ḍaṃsitvā attano vasanagumbe ṭhapetvā ‘‘ velāyam eva khādissāmī ’’ ti attano sīlaṃ āvajjento nipajji.

狐也到了它平常去〔獵食〕的地方,在一個地主的茅屋中,發現了兩條肉串、一隻蟋蜴、和一瓶牛奶。然後高喊三次:「有沒有人是這些〔東西〕的主人?」由於沒看到主人,就將牛奶瓶上的把手套在頭上,嘴叼著兩條肉串和那隻蟋蜴,回到自已的窩才放下。〔心想:〕「我會在適當的時間吃」,持守自已的戒,然後就躺了下來。

Makkaṭo pi vanasaṇḍaṃ pavisitvā ambapiṇḍaṃ āharitvā attano vasanagumbe ṭhapetvā ‘‘ velāyam eva khādissāmī ’’ ti attano sīlaṃ āvajjento nipajji.

猴子也進入樹林中,收集了一堆芒果。回到自已的住處,而放下。〔心想:〕「我會在適當的時間吃」,持守自已的戒,然後就躺了下來。

Tiṇṇam pi ‘‘ aho idha nūna yācako āgaccheyyā ’’ ti cittaṃ uppajji. Tena vuttaṃ –

這三隻動物心想:「現在呢,確實是應供者該來的時候了。」

6. Te me sādhūti vatvāna, yathāsatti yathābalaṃ;
    dānāni paṭiyādetvā, dakkhiṇeyyaṃ gavesisuṃ

他們說:「善哉!」隨他們的能力所及,準備布施給應供者。

Bodhisatto pana ‘‘ velāyameva nikkhamitvā dabbāditiṇāni khādissāmī ’’ ti attano vasana-gumbe yeva nisinno cintesi: ‘‘ mama santikaṃ āgatānaṃ yācakānaṃ tiṇāni dātuṃ na sakkā, tilataṇḍulādayo pi mayhaṃ n’ atthi, sace me santikaṃ yācako āgamissati, ahaṃ tiṇena yāpemi, attano sarīramaṃsaṃ dassāmī ’’ ti.
Tenāha bhagavā –

菩薩想:「到時候我要出去,找野草等來吃。」那時坐在自己森林的草地上,思惟:「對於所遇到的應供者,我不能拿野草去供養他,而我又沒有像油、米一類的東西。若是有任何應供者出現在我的面前,我會將以我身上的肉做供養」。
所以世尊:

7. Ahaṃ nisajja cintesiṃ, dānaṃ dakkhiṇanucchavaṃ:
    “yadihaṃ labhe dakkhiṇeyyaṃ, kiṃ me dānaṃ bhavissati.

我坐在那裡,思惟可供養的布施物:「若我遇上應供者,我應該供養什麼樣的布施物?

8. Na me atthi tilā muggā, māsā vā taṇḍulā ghataṃ;
    ahaṃ tiṇena yāpemi, na sakkā tiṇa dātave”.

我沒有芝麻、綠豆、豆類、米、酥油。我以野草生活,但是不能將草做供養品。

9. Yadi koci eti dakkhiṇeyyo, bhikkhāya mama santike;
    dajjāhaṃ sakamattānaṃ, na so tuccho gamissati”.

若有任何應供者跟我乞求食物,我將以自己的身體做布施。他絕不會空手而去。

Tattha dānaṃ dakkhiṇanucchavan ti dakkhiṇābhāvena anucchavikaṃ dānaṃ dakkhiṇeyyassa dātabbaṃ deyyadhammaṃ.

dānaṃ dakkhiṇanucchavaṃ(可供養的布施物)」是指適當的布施物(anucchavikaṃ dānaṃ)、可供布施的東西(dātabbaṃ)、所供養物(deyyadhammaṃ)。

Cintesiṃ: yadihaṃ labhe ti yadi ahaṃ kiñci dakkhiṇeyyaṃ ajja labheyyaṃ.
Kiṃ me dānaṃ bhavissatī ti kiṃ mama dātabbaṃ bhavissati.
Na sakkā tiṇa dātave ti yadi dakkhiṇeyyassa dātuṃ tilamuggādikaṃ mayhaṃ n’ atthi, yaṃ pana mama āhārabhūtaṃ, taṃ na sakkā tiṇaṃ dakkhiṇeyyassa dātuṃ.

cintesiṃ: yadihaṃ labhe(思惟:「若我遇上」)」是指今日若我遇上任何應供者。
「kiṃ me dānaṃ bhavissati(應該供養什麼)」是指我有什麼供養物。
「na sakkā tiṇaṃ dātave
(不能給草)」當遇上應供者,我沒有芝麻、綠豆等東西,不能夠將我的食物,如草,給應供者。

Dajjāhaṃ sakamattānan ti kiṃ vā mayhaṃ etāya deyyadhammacintāya, nanu idam eva mayhaṃ anavajjaṃ aparādhīnatāya sulabhaṃ paresañ ca paribhogārahaṃ sarīraṃ, sace koci dakkhiṇeyyo mama santikaṃ āgacchati, tayidaṃ sakam attānaṃ tassa dajjām ’haṃ; evaṃ sante na so tuccho mama santikaṃ āgato arittahattho hutvā gamissatī ti.

dajjāhaṃ sakamattānaṃ(我將布施自己的身體)」思惟我有什麼供養物?我這無過的,沒有後代的依存,對他們來說,我這身體是容易取得的適當食物。若是有任何應供者出現在我面前,我就會供養出我的身體。如是,「na so tuccho(他絕不會空手)」出現在我面前真實的雙手,我就會給「gamissati」。

Evaṃ mahāpurisassa yathābhūtasabhāvaṃ parivitakkentassa parivitakkānubhāvena sakkassa paṇḍukambalasilāsanaṃ uṇhākāraṃ dassesi.
So āvajjento imaṃ kāraṇaṃ disvā ‘‘ sasarājaṃ vīmaṃsissāmī ’’ ti paṭhamaṃ uddassa vasanaṭṭhānaṃ gantvā brāhmaṇavesena aṭṭhāsi.
Tena ‘‘ kim atthaṃ, brāhmaṇa, ṭhito ’sī ’’ ti ca vutte “sace kañci āhāraṃ labheyyaṃ, uposathiko hutvā samaṇadhammaṃ kareyyan” ti.
So ‘‘ sādhū ti, te āhāraṃ dassāmī ’’ ti āha.
Tena vuttaṃ –

如是,具有追求真實自性的大士,以尋求的威神力,帝釋的大理石座具[注]就熱了起來。他觀察,看見這樣的因之後,說:「我要去審察(vīmaṃsissāmi)這兔王(sasarājaṃ)[注]」首先,他先去水瀨的處所,化身為婆羅門,站在外面。
然後,水瀨說:「婆羅門!你為什麼站在這裡?」〔帝釋說:〕「若是我能獲得一些食物的話,持守齋戒日的我,將會做些沙門法。」
水瀨說:「善哉!我會給您食物」。
然後說:

Satta me rohitā macchā, udakā thalam ubbhatā;
idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.[注]

有七條紅魚被我從河中捉到岸上,婆羅門啊!請接受這些,住在這林中吧!

Brāhmaṇo ‘‘ pageva tāva hotu, pacchā jānissāmī ’’ ti tath’ eva siṅgālassa makkaṭassa ca santikaṃ gantvā tehi pi attano vijjamānehi deyyadhammehi nimantito ‘‘ pageva hotu tāva, pacchā jānissāmī ’’ ti āha.
Tena vuttaṃ –

婆羅門說:「請等到明天,讓我考慮一下。」然後,又分別到狼和猴子的面前,受到類似的招待,他也一樣說:「請等到明天,讓我考慮一下。」
如偈頌說:

Assa me khettapālassa, rattibhattaṃ apābhataṃ; maṃsasūlā ca dve godhā,
ekañca dadhithālakaṃ; idaṃ brāhmaṇa me atthi, etaṃ bhutvā vane vasa.[注]

〔狐說:〕
兩串肉、一隻蟋蜴、和一瓶乳酪,這些原本是從地主偷來的晚餐。
婆羅門啊!請接受這些,住在這林中吧!

Ambapakkodakaṃ[注] sītaṃ, sītacchāyaṃ manoramaṃ[注];
idaṃ brāhmaṇa me atthi,etaṃ bhutvā vane vasa.[注]

〔猴子說:〕
成熟的芒果、冰涼的﹝河﹞水、舒適的陰涼草蔭,
婆羅門啊!請接受這些,住在這林中吧[注]

Tattha assā ti amussa.
Rattibhattaṃ apābhatan ti rattibhojanato apanītaṃ.
Maṃsasūlā ca dve godhā ti aṅgārapakkāni dve maṃsasūlāni ekañ ca godhā.
Dadhivārakan ti dadhivārako.

assa(這)」。是指這〔地主〕的(amussa)[注]
「rattibhattam apābhataṃ(被偷的晚餐)」是指被偷來的晚餐(rattibhojanato apanītaṃ)。「maṃsasūlā ca dve godhā(兩串肉、一隻蟋蜴)」是指[106]
有兩串烤過的肉串,和一隻蟋蜴。

Atha brāhmaṇo sasapaṇḍitassa santikaṃ gato, tenāpi ‘‘ kim attham āgato ’sī ’’ ti vutte tath’ evāha.

Tena vuttaṃ: ‘‘ Mama saṅkappam aññāyā ’’ ti ādi.

之後,婆羅門就到了兔子賢者的面前。當被問到:「您為什麼來到這裡?」,婆羅門也說了相同的話。就如「mama saṅkappamaññāya(知道我的想法)」等偈頌中所說的。

Tattha mama saṅkappam aññāyā ti pubbe vuttappakāraṃ parivitakkaṃ jānitvā.
Brāhmaṇavaṇṇinā ti brāhmaṇarūpavatā attabhāvena.
Āsayan ti vasanagumbaṃ.
Santuṭṭho ti samaṃ sabba-bhāgen’ eva tuṭṭho.
Ghāsahetū ti āhārahetu.

mama saṅkappamaññāya(知道我的想法)」是指了知之前所說的種種願求(parivitakkaṃ)[注]
「brāhmaṇavaṇṇinā(化身為婆羅門)」是指將自已變身為一婆羅門的形象。
「āsayaṃ(處所)」是指所居住的洞穴。
「santuṭṭho(知足)」是指以所有的一切而滿足。
「ghāsahetu
(乞求食物)」是指以求食物為因。

Adinnapubban ti yehi kehi pi abodhisattehi adinnapubbaṃ.
Dānavaran ti uttamadānaṃ.

Adinnapubba(以前沒給過)」是指不是以菩薩的方式,以前沒供養過。
「dānavara
(供養品)」是指最高級的供養。

Ajja dassāmi te ahan ti vatvā tuvaṃ sīlaguṇūpeto ayuttaṃ te paraheṭhanan ti taṃ pāṇātipātato apanetvā idāni tassa paribhogayoggaṃ attānaṃ katvā dātuṃ ‘‘ ehi aggiṃ padīpehī ’’ ti ādim āha.

Adinnapubba(以前沒給過)」是指不是以菩薩的方式,以前沒供養過。
「dānavara(供養品)」是指最高級的供養。
說了「ajja dassāmi te ahaṃ(今天我將給)」之後,「tuvaṃ sīlaguṇūpeto, ayuttaṃ te paraheṭhanaṃ(你具備了戒行,傷害他人對你來說是不適宜的。)」是指由不殺生,現在將自已做為適當的受用。然後說「Ehi aggiṃ padīpehi
(來!你點燃火苗)」等等。

Tattha ahaṃ pacissamattānan ti tayā kate aṅgāragabbhe aham eva patitvā attānaṃ pacissaṃ.
Pakkaṃ tvaṃ bhakkhayissasī ti tathā pana pakkaṃ tvaṃ khādissasi.
Nānākaṭṭhe samānayī ti so brāhmaṇavesadhārī sakko nānādārūni samānento viya ahosi.

ahaṃ pacissamattānaṃ(我將自我燒烤)」:我會跳進由他所做的火堆,將我烹煮。
「pakkaṃ tvaṃ bhakkhayissasi(然後你可以食用)」,如是熟了之後,你就可食用了。
「nānākaṭṭhe samānaya
(聚集種種薪柴)」:這個由帝釋所變身的婆羅門聚集了種種木材。

Mahantaṃ akāsi citakaṃ, katvā aṅgāragabbhakan ti vītaccikaṃ vigatadhūmaṃ aṅgārabharitabbhantaraṃ samantato jalamānaṃ mama sarīrassa nimujjanappahonakan taṃ khaṇaññeva mahantaṃ citakaṃ akāsi; sahasā iddhiyā abhinimminī ti adhippāyo.

mahantaṃ akāsi citakaṃ, katvā aṅgāragabbhakaṃ(以〔前火的〕餘燼為底,積集成一堆大的薪柴。)」:在火紅、沒有煙的大火中,我的身體就落在當中。而這剎那間所成的大火堆,是由其大神通所化作的。

Aggiṃ tattha padīpesi yathā so khippaṃ mahābhave ti tattha so ti so aggikkhandho sīghaṃ mahanto yathā bhaveyya, tathā padīpesi.

所以說「Aggiṃ tattha padīpesi, yathā so khippaṃ mahā bhave(然後他點燃了火,不久就成為大火。)」 如是,「So(這)」是指這火堆的大火在突然間就造成了。就這樣「padīpesi (點燃)」。

Phoṭetvā rajagate gatte ti sace lomantaresu pāṇakā atthi, “te mā mariṃsū,’’ ti paṃsugate mama gatte tikkhattuṃ vidhunitvā.
Ekamantaṃ upāvisin ti na tāva kaṭṭhāni ādittānīti tesaṃ ādipanaṃ udikkhanto thokaṃ ekamantaṃ nisīdiṃ.

phoṭetvā rajagate gatte(抖落了身上的塵垢)」是指若是在毛端上有附著小生命,不要讓牠們死去。為了抖落自身的塵垢,總共抖動了三次。
「ekamantaṃ upāvisiṃ
(坐在一旁)」是指慢慢地坐在一旁,觀察這火直到薪火點燃。

Yadā mahākaṭṭhapuñjo āditto dhamadhamāyatī ti yadā pana so dārurāsi samantato āditto vāyuvegasamuddhaṭānaṃ jālasikhānaṃ vasena dhamadhamā ti evaṃ karoti.
Taduppatitvā patatiṃ majjhe jālasikhantare ti tadā tasmiṃ kāle ‘‘ mama sarīrassa jhāpanasamattho ayaṃ aṅgārarāsī ’’ ti cintetvā uppatitvā ullaṅghitvā jālasikhānaṃ abbhantarabhūte tassa aṅgārarāsissa majjhe padumapuñje rājahaṃso viya pamuditacitto sakalasarīraṃ dānamukhe datvā patati.

Yadā mahākaṭṭhapuñjo, āditto dhamadhamāyati(當這大的薪堆熊熊燃燒時)」是指當這柴火由於急風所引出的火燄,而全部燃燒的時候,而有「dhamadhama(熊熊火燒聲)」的感覺。
「taduppatitvā papatiṃ, majjhe jālasikhantare(我就跳起,從燃燒的光焰中落下)」是指就在那個時候,我想:「這柴火已能夠燒烤我的身體」,於是跳躍起來,往柴火堆中,火燄的中間落下[107]
,宛如皇家天鵝在蓮花池中般地,心中懷著喜悅,一心想將整個身體獻入布施者口中。

Paviṭṭhaṃ yassa kassacī ti yathā ghammakāle sītalaṃ udakaṃ yena kenaci paviṭṭhaṃ tassa darathapariḷāhaṃ vūpasameti, assādaṃ pītiñca uppādeti.
Tath’ eva jalitaṃ aggin ti evaṃ tathā pajjalitaṃ aṅgārarāsi tadā mama paviṭṭhassa usumamattam pi nāhosi, aññadatthu dānapītiyā sabbadarathapariḷāhavūpasamo eva ahosi, cirassaṃ vata me chavi-cammādiko sabbo sarīrāvayavo dānamukhe juhitabbataṃ upagato abhipatthito manoratho matthakaṃ pattoti.

Tena vuttaṃ –

paviṭṭhaṃ yassa kassaci(當我跳進)」是指就在跳入炎熱火中的時候,感到的卻是清涼的水,止息了不安與苦惱,並產生了喜、樂的感受。
「Tatheva jalitaṃ aggiṃ
(燃燒的火)」是指當我跳進如是燃燒柴火的時候,卻沒感受到炎熱。只有對布施的喜樂,一切不安、苦惱都止息了。的確,我所有的一切毛髮、皮膚等身體、肢體將供養給受施者的口中,悅意和願望,我已完全得到。

Chaviṃ cammaṃ maṃsaṃ nhāruṃ, aṭṭhiṃ hadayabandhanaṃ;Kevalaṃ sakalaṃ kāyaṃ, brāhmaṇassa adāsaha ’’ nti.Tattha hadayabandhanan ti hadayamaṃsapesi; taṃ hi hadayavatthuṃ bandhitvā viya ṭhitattā hadayabandhanan ti vuttaṃ; athavā hadayabandhanan ti hadayañ ca bandhanañ ca; hadayamaṃsaṃ c’ eva taṃ bandhitvā viya ṭhitayakanamaṃsaṃ cā ti attho.
Kevalaṃ sakalaṃ kāyan ti anavasesaṃ sabbaṃ sarīraṃ.

Chaviṃ cammaṃ maṃsaṃ nahāruṃ, aṭṭhiṃ hadayabandhanaṃ; kevalaṃ sakalaṃ kāyaṃ, brāhmaṇassa adāsaham(我將我全身的一切給婆羅門,毛髮、皮膚、肉、腱、骨、心臟等。)」其中,「心臟等(hadayabandhanaṃ)」是指肉團心。就像心以肉團心為基礎而自住,所以說「心臟等(hadayabandhanaṃ)」。或者說心臟以及與其連結的內臟。由連結肉團心和其他器官,如肝臟等。
 「kevalaṃ sakalaṃ kāyaṃ
(全身的一切)」,是指身體所有的一切。

Etasmiṃ aggimhi attano sarīre lomakūpamattam pi uṇhaṃ kātuṃ asakkonto bodhisatto pi himagabbhaṃ paviṭṭho viya hutvā brāhmaṇarūpadharaṃ sakkaṃ evamāha: ‘‘ brāhmaṇa, tayā kato aggi atisītalo, kiṃ nām’ etan?” ti.

如是,在火中,連菩薩的毛孔也無法傷害,就像落入涼爽的地方一樣。然後對化身為婆羅門的帝釋說:「婆羅門!您所生的火清涼無比,這是怎麼回事?」

“Paṇḍita, nāhaṃ brāhmaṇo, sakko ‘ham ’asmi, tava vīmaṃsanatthaṃ āgato evam akāsin”ti.
‘‘ Sakka, tvaṃ tāva tiṭṭha, sakalo pi ce loko maṃ dānena vīmaṃseyya, n’ eva me adātukāmataṃ passeyya’’ ti. bodhisatto sīhanādaṃ nadi.

〔帝釋說:〕「我並不是婆羅門,我是帝釋。我是來試驗你〔的德行〕,所以才這樣做。」「帝釋!即使不是你,全世界的人要來試驗我的布施,他們也看不到我有任何不願意供養的意願。」菩薩發出了獅子吼般的聲音。

Atha naṃ sakko ‘‘ sasapaṇḍita, tava guṇā sakalakappam pi pākaṭā hontū ’’ ti pabbataṃ pīḷetvā pabbatarasaṃ ādāya candamaṇḍale sasalakkhaṇaṃ ālikhitvā bodhisattaṃ āmantetvā tasmiṃ vanasaṇḍe tatth’ eva vanagumbe taruṇadabbatiṇapīṭhe nipajjāpetvā attano devalokam eva gato.

然後,帝釋說:「兔子賢者!你的功德照耀了整個劫!」然後,牠就將一座山壓縮,將山壓成汁,把汁塗在圓圓的月亮上,[108]劃成兔子的形象。接著就在這樹林中,將這菩薩輕放在叢林中的嫩草上,然後就回到自己的天界了。

Te pi cattāro paṇḍitā samaggā sammodamānā niccasīlaṃ uposathasīlañ ca pūretvā yathārahaṃ puññāni katvā yathākammaṃ gatā.

這四隻聰明的動物就愉快地在一起,恆常持守著戒和布薩齋戒,直到圓滿自已的功德,依照自己的業而分離。

Tadā uddo āyasmā ānando ahosi, siṅgālo mahā-moggallāno, makkaṭo sāriputto, sasapaṇḍito pana lokanātho aham evā ti.

如是,水獺是阿難,狐就是摩訶目楗連,猴子是舍利弗,兔子賢者就是世間的怙主。

Tassa idhāpi sīlādi-pāramiyo heṭṭhā vuttanayen’ eva yathārahaṃ niddhāretabbā.
Tathā sati pi tiracchān’upapattiyaṃ kusalādi-dhamme kusalādito yathābhūtāvabodho, tesu aṇumattam pi vajjaṃ bhayato disvā suṭṭhu akusalato oramaṇaṃ, sammad eva ca kusaladhammesu attano patiṭṭhāpanaṃ, paresañ ca ime nāma pāpadhammā te evaṃ gahitā evaṃ parāmaṭṭhā evaṃ gatikā bhavanti.evaṃ abhisamparāyan ti ādīnavaṃ dassetvā tato viramaṇe niyojanaṃ, idaṃ dānaṃ nāma, idaṃ sīlaṃ nāma, idaṃ uposathakammaṃ nāma, ettha patiṭṭhitānaṃ devamanussasampattiyo hatthagatā evā tiādinā puññakammesu ānisaṃsaṃ dassetvā patiṭṭhāpanaṃ, attano sarīrajīvitanirapekkhaṃ paresaṃ sattānaṃ anuggaṇhanaṃ, uḷāro ca dān’ ajjhāsayo ti evamādayo idha bodhisattassa guṇānubhāvā ti vibhāvetabbā.

如此,從以下持戒婆羅蜜等所述說的方式,應該如是確立。
即使在畜生道中也能造諸善法;以諸善故,而能了悟實相。即使是微細的罪,也會怖畏,由離不善法而喜悅。在善法中正確地安立已身,並教誡他人:「對於諸惡法如此把握,如此執取,如此傾向,直到來世」的過患,引導其遠離;教誡這是布施、這是持戒、這是布薩羯磨,這就是獲得人天法的確立,及功德業中的利益。不顧自己的身體與生命,攝護其他眾生,具有偉大的意樂。如是,應詳說菩薩的功德威神力[注]