讀取中請稍後...
Yogasūtra-bhāṣya《瑜伽經注》譯注
第一〈三昧品〉

prathamaḥ samādhi-pādaḥ

第一〈三昧品〉
(一)、歸敬頌

yas tyaktvā rūpam ādyaṃ prabhavati jagato 'nekadhānugrahāya 
prakṣīṇakleśarāśir viṣamaviṣadharo 'nekavaktraḥ subhogī /

sarvajñānaprasūtir bhujagaparikaraḥ prītaye yasya nityaṃ 
devo 'hīśaḥ sa vo 'vyāt sitavimalatanur yogado yogayuktaḥ //

(一)、歸敬頌

他脫離原本形象,以眾多方式護祐眾生,
有著莊嚴頂冠與多頭[形象][注],由承受劇毒而消除[眾生的]大量痛苦。

他是一切知識的泉源,身旁的眾蛇圍繞,有著恒常的喜悅。
他是眾蛇之神,有著白晰而無瑕的身軀,他實踐瑜伽,是瑜伽的給與者,祈願他護祐[我們]!

(二)、瑜伽的定義與作用
(二)、瑜伽的定義與作用
1.1

atha yogānuśāsanam /1.1/

athety ayam adhikārārthaḥ.
yogānuśāsanaṃ śāstram adhikṛtaṃ veditavyam.
yogaḥ samādhiḥ. sa ca sārvabhaumaś cittasya dharmaḥ.
 kṣiptaṃ mūḍhaṃ vikṣiptam ekāgraṃ niruddham iti cittabhūmayaḥ.
tatra vikṣipte cetasi vikṣepopasarjanībhūtaḥ samādhir na yogapakṣe vartate.
yas tv ekāgre cetasi sadbhūtam arthaṃ pradyotayati kṣiṇoti ca kleśān karmabandhanāni ślathayati nirodham abhimukhaṃ karoti sa saṃprajñāto yoga ity ākhyāyate.
 sa ca vitarkānugato vicārānugata ānandānugato 'smitānugata ity upariṣṭān nivedayiṣyāmaḥ.
 sarvavṛttinirodhe tv asaṃprajñātaḥ samādhiḥ.

1.1

現在開始教授瑜伽

現在」表示現在開始。
應該知道瑜伽的教義就從[這部]論典開始。
瑜伽就是三昧(samādhi),這是一切心念狀態的基礎。
心念的基礎[狀態]有:慌亂(kṣipta)愚癡(mūdha)散亂(vikṣipta)心一境(ekāgram)止滅(niruddham)
其中,在散亂心中,伴隨著散亂的三昧就不算是瑜伽的類別。
心一境性中,照耀如實義(sadbhūtam arthaṃ),滅盡煩惱,紓解業的結鎖,能有現前解脫,這就稱為「有想[三昧]瑜伽(aṃprajñāto yoga)」。
這[有想三昧]伴隨著有尋、有伺、喜、自我意識,在底下還會再加以說明。
然而,所有心念活動的息滅是無想三昧。

1.2

tasya lakṣaṇābhidhitsayedaṃ sūtraṃ pravavṛte.
yogaś cittavṛttinirodhaḥ /1.2/

sarvaśabdāgrahaṇāt saṃprajñāto 'pi yoga ity ākhyāyate.
cittaṃ hi prakhyāpravṛttisthitiśīlatvāt triguṇam.
prakhyārūpaṃ hi cittasattvaṃ rajastamobhyāṃ saṃsṛṣṭam aiśvaryaviṣayapriyaṃ bhavati.
tad eva tamasānuviddham adharmājñānāvairāgyānaiśvaryopagaṃ bhavati.
tad eva prakṣīṇamohāvaraṇaṃ sarvataḥ pradyotamānam anuviddhaṃ rajomātrayā dharmajñāna- vairāgyaiśvaryopagaṃ bhavati.

1.2

[以下]這句經文主要在說明瑜伽的特徵。
瑜伽是心念活動的息滅。

由於這句經文並沒有「一切」這個字[出現在心念前面],所以「有想三昧」也算是瑜伽的定義[注]
心是由三種質性所構成:光明性(sattva)是以彰顯(prakhyā)為體,燥動性(rajas)是以活動(pravṛtti)為體,闇性(tamas)是以穩定(sthiti)為體。
當心以光明性為主體,雜有燥動性和闇性的時候,就較喜歡享受、舒適的對境。
若[以光明性為主體]伴隨著闇性(tamas),會傾向非法、非智、有欲望、喜歡享受。
愚癡(moha)的覆蓋已消除,[以光明性為主體]伴隨著燥動性(rajas),[心的]整體就會[像日光般]照耀,會傾向正法、智、離欲、遠離享受。

tad eva rajoleśamalāpetaṃ svarūpapratiṣṭhaṃ sattvapuruṣānyatākhyātimātraṃ dharmameghadhyānopagaṃ bhavati.
tat paraṃ prasaṃkhyānam ity ācakṣate dhyāyinaḥ.
citiśaktir apariṇāminy apratisaṃkramā darśitaviṣayā śuddhā cānantā ca sattvaguṇātmikā ceyam ato viparītā vivekakhyātir iti.
atas tasyāṃ viraktaṃ cittaṃ tām api khyātiṃ niruṇaddhi.
tadavasthaṃ saṃskāropagaṃ bhavati.
sa nirbījaḥ samādhiḥ.
na tatra kiṃcit saṃprajñāyata ity asaṃprajñātaḥ.
dvividhaḥ sa yogaś cittavṛttinirodha iti.

當[以光明性為主體]連絲毫的闇性(tamas)都已去除(malāpeta),光明性安住於自體中,了知[光明性]不同於神我(puruṣa)純智(khyātimātra),就能夠接近法雲定(dharmameghadhyāna)
禪修者能照見這為「最上甚深禪定(prasaṃkhyānam)」。
原覺力(citiśakti)不會變化、不會變動,能顯現所見的對境,清淨、喜悅、不是以光明性為自體,這就是「決擇智(vivekakhyāti)」。
由此,對這[決擇]智而言,離貪的心也是要斷除,此時只伴隨著業行(saṃskāra)而安住。
這是無種子三昧。
有想三昧中什麼都沒有,就是無想三昧。
如是,心念活動的息滅有兩種方法。

1.3

tadavasthe cetasi viṣayābhāvād buddhibodhātmā puruṣaḥ kiṃsvabhāva iti
tadā draṣṭuḥ svarūpe 'vasthānam /1.3/

svarūpapratiṣṭhā tadānīṃ citiśaktir yathā kaivalye. vyutthānacitte tu sati tathāpi bhavantī na tathā.

1.3

由於沒有對境,心在這種狀態下,以覺知菩提(buddhibodha)為本體的神我,其自性是什麼?
此時,見者[注]安住於自體之中。

這時,原覺力(citiśakti)[注]安住在自體之中,就像在獨存中。但是在散亂心的時候,雖然原覺力依然如此,卻無法展現出來。

1.4

kathaṃ tarhi, darśitaviṣayatvāt ---
vṛttisārūpyam itaratra /1.4/

vyutthāne yāś cittavṛttayas tadaviśiṣṭavṛttiḥ puruṣaḥ.
tathā ca sūtram "ekam eva darśanaṃ khyātir eva darśanam" iti.
cittam ayaskāntamaṇikalpaṃ saṃnidhimātropakāri dṛśyatvena svaṃ bhavati puruṣasya svāminaḥ.
tasmāc cittavṛttibodhe puruṣasyānādiḥ saṃbandho hetuḥ.

1.4

當所見的對境呈現時,什麼是它的[自性]?
若不是這樣,[神我]就會隨順[心念的]活動。

當心念活動是散亂的時候,神我與心念活動就沒有差別。
如經所說:「[神我]見只有一,智即是見。」[注]
心就像磁石、寶珠一樣,是唯一能接近[神我],雖是為神我[覺知]的對象,卻能以所見性(dṛśyatva)為[覺知]主體。
因此,從無始來,心念覺知(cittavṛttibodha)神我就已連繫在一起。

(三)、五種心念活動與定義
(三)、五種心念活動與定義
1.5

āḥ punar niroddhavyā bahutve sati cittasya ---
vṛttayaḥ pañcatayyaḥ kliṣṭākliṣṭāḥ /1.5/

kleśahetukāḥ karmāśayapracaye kṣetrībhūtāḥ kliṣṭāḥ.
khyātiviṣayā guṇādhikāravirodhinyo 'kliṣṭāḥ.
kliṣṭapravāhapatitā apy akliṣṭāḥ.
kliṣṭacchidreṣv apy akliṣṭā bhavanti.akliṣṭacchideṣu kliṣṭā iti.
tathājātīyakāḥ saṃskārā vṛttibhir eva kriyante. saṃskāraiś ca vṛttaya iti.
evaṃ vṛttisaṃskāracakram aniśam āvartate.
tad evaṃbhūtaṃ cittam avasitādhikāram ātmakalpena vyavatiṣṭhate pralayaṃ vā gacchatīti.
tāḥ kliṣṭāś cākliṣṭāś ca pañcadhā vṛttayaḥ. 

1.5

這些心念應該息滅,但這些心念有許多種:
心的活動有五種,可分為染污和非染污。

染污是煩惱因,是業所依的蓄積,而為其[滋長的]田地。
非染污是以智(khyāti)為對境,能違害質性(guṇa)的功用。
非染污即使落於染污之流,仍是非染污。
非染污會出現在染污的空隙中;染污也會出現在非染污的空隙中。
同類的業行是由心念活動所產生,而同類的心念活動是由業行所產生。
心念活動和業行[就像]是輪子一樣,[不斷地]連續轉動。
如實性、本身統制的心透過自體覺想而安住或是息滅。
因此,這五種心念活動可分為染污和非染污。

1.6-7

pramāṇaviparyayavikalpanidrāsmṛtayaḥ /1.6/
 pratyakṣānumānāgamāḥ pramāṇāni /1.7/

indriyapraṇālikayā cittasya bāhyavastūparāgāt tadviṣayā sāmānyaviśeṣātmano 'rthasya viśeṣāvadhāraṇapradhānā vṛttiḥ pratyakṣaṃ pramāṇam.
phalam aviśiṣṭaḥ pauruṣeyaś cittavṛttibodhaḥ.
pratisaṃvedī puruṣa ity upariṣṭād upapādayiṣyāmaḥ.
anumeyasya tulyajātīyeṣv anuvṛtto bhinnajātīyebhyo vyāvṛttaḥ saṃbandho yas tadviṣayā sāmānyāvadhāraṇapradhānā vṛttir anumānam.
yathā deśāntaraprāpter gatimac candratārakaṃ caitravat, vindhyaś cāprāptir agatiḥ. 

1.6-7

[心念活動有]正量、顛倒想、虛妄分別、睡眠、和記憶[等五種]。
 正量有現量、比量、聖言量[等三種]。


心透過感官的媒介,受外在事物的影響。[心的]對境(viṣaya)以共[相]、別[相]為自體,而以別相為主,這是[心念]活動中正量的現量。
其果報是神我沒有差別覺察(bodha)心念活動。
我們稍後會解釋神我的覺知(pratisaṃvedī)。
比量是一種[心念]活動,與所緣的對境連繫,對同類的事物呈現,對不同類的事物就不會呈現。
心的對境主要是以共相為主。舉例來說,月亮和星星會運行就像制恒羅會行走一樣,而不像頻陀山都不會動。

āptena dṛṣṭo 'numito vārthaḥ paratra svabodhasaṃkrāntaye śabdenopadiśyate, śabdāt tadarthaviṣayā vṛttiḥ śrotur āgamaḥ.
yasyāśraddheyārtho vaktā na dṛṣṭānumitārthaḥ sa āgamaḥ plavate.
mūlavaktari tu dṛṣṭānumitārthe nirviplavaḥ syāt.

由一個心智正常的人所見的、或所推理的外境,透過自我的了解,以語詞傳達、表達給他人。
由語詞[所傳達的]對象、對境,聽者的心念活動能夠了解。
說者描述難以相信的對境,或者沒見過、沒推理過的,那他的推理就無法成立。
但是原本說話者曾見過、或曾推理過的對境,那就可以成立。

1.8

viparyayo mithyājñānam atadrūpapratiṣṭham /1.8/

sa kasmān na pramāṇam. yataḥ pramāṇena bādhyate.
bhūtārthaviṣayatvāt pramāṇasya.
Tatra pramāṇena bādhanam apramāṇasya dṛṣṭam.
tadyathā dvicandradarśanaṃ sadviṣayeṇaikacandradarśanena bādhyata iti.
seyaṃ pañcaparvā bhavaty avidyā. avidyāsmitārāgadveṣābhiniveśāḥ kleśā iti.
eta eva svasaṃjñābhis tamo moho mahāmohas tāmisro 'ndhatāmisra iti.
ete cittamalaprasaṅgenābhidhāsyante. 

1.8

顛倒想是對實際的東西產生另一種錯誤的理解。

為什麼[顛倒想]不屬於正量?因為會被正量所遮除。
正量是以實際的事物為外境。
其中,由非正量所見的,會被正量所遮除。
舉例來說,看見兩個月亮,會被正確的外境─一個月亮─所遮除。
[顛倒想]主要就是無明(avidyā),可分為五種,就是無明我執、貪著、瞋恚、生命欲等五種煩惱
從專門術語來說,這些就稱為闇(tamas)癡(moha)大癡(mahāmoha)重闇(tāmisra)盲闇(andhatāmisra)[注]
這些在討論心垢染的時候會再說明。

1.9

śabdajñānānupātī vastuśūnyo vikalpaḥ /1.9/

sa na pramāṇopārohī. na viparyayopārohī ca.
vastuśūnyatve 'pi śabdajñānam āhātmyanibandhano vyavahāro dṛśyate.
tad yathā caitanyaṃ puruṣasya svarūpam iti.
yadā citir eva puruṣas tadā kim atra kena vyapadiśyate.
bhavati ca vyapadeśe vṛttiḥ.
yathā caitrasya gaur iti.
tathā pratiṣiddhavastudharmo niṣkriyaḥ puruṣaḥ, tiṣṭhati bāṇaḥ sthāsyati sthita iti. gatinivṛttau dhātvarthamātraṃ gamyate.
tathānutpattidharmā puruṣa iti, utpattidharmasyābhāvamātram avagamyate na puruṣānvayī dharmaḥ.
tasmād vikalpitaḥ sa dharmas tena cāsti vyavahāra iti.

1.9

虛妄分別是在沒有實體存在的事物上,產生言語的概念。

這[虛妄分別]不屬於正量,也不屬於顛倒想
在沒有實體存在的事物上,以語詞概念的力量連結世間的所見,如說:「心思(caitanya)神我的自體。」
當覺性就是神我,那由什麼而看見到什麼?這樣的看見必需是[見與所見是]不同的。
舉例來說:「制恒羅的牛。」、「神我是遮止事物、現象,非所作性。」、在最後的例子中,動詞是沒有動作的。
當我們說:「神我是無生法。」這是說有生法是不存在的、不屬於神我的性質。
因此,虛妄分別這樣的現象只是世俗的安立而已。

abhāvapratyayālambanā vṛttir nidrā /1.10/

sā ca saṃprabodhe pratyavamarśāt pratyayaviśeṣaḥ.
katham, sukham aham asvāpsam.prasannaṃ me manaḥ.
prajñāṃ me viśāradīkaroti.
duḥkham aham asvāpsam.
styānaṃ me mano bhramaty anavasthitam gāḍhaṃ mūḍho 'ham asvāpsam.
gurūṇi me gātrāṇi.
klāntaṃ me cittam.
alasaṃ muṣitam iva tiṣṭhatīti. 

a khalv ayaṃ prabuddhasya pratyavamarśo na syād asati pratyayānubhave tadāśritāḥ smṛtayś ca tadviṣayā na syuḥ.
tasmāt pratyayaviśeṣo nidrā.
sā ca samādhāv itarapratyayavan niroddhavyeti. 

睡眠是緣取不存在事物的[心念]活動。

[睡眠]是緣取醒時的不同的所緣。
如說:「我睡得很好。我的心很安定。我頭腦很清楚。」、「我睡得不好、我的心昏沈、不安定、我在昏睡狀態、我四肢沈重、我的心疲累、軟弱無力,好像有人抽走了[我的精力]。」。他在醒的時候,所緣是不一樣的,不會緣取睡時的所緣,也不會緣取記憶的對境。因此,睡眠是不同的所緣。而且就跟其他的所緣一樣,在三昧中也是要息滅的。

1.11

anubhūtaviṣayāsaṃpramoṣaḥ smṛtiḥ /1.11/

kiṃ pratyayasya cittaṃ smaraty āhosvid viṣayasyeti.
grāhyoparaktaḥ pratyayo grāhyagrahaṇobhayākāranirbhāsas tajjātīyakaṃ saṃskāram ārabhate.
sa saṃskāraḥ svavyañjakāñjanas tadākārām eva grāhyagrahaṇobhayātmikāṃ smṛtiṃ janayati.
tatra grahaṇākārapūrvā buddhiḥ. grāhyākārapūrvā smṛtiḥ.
sā ca dvayī --- bhāvitasmartavyā cābhāvitasmartavyā ca.
svapne bhāvitasmartavyā.
jāgratsamaye tv abhāvitasmartavyeti.

1.11

記憶是不忘失之前所經驗到的對境

心如何能記憶心的所緣(pratyaya)對境(viṣaya)
所緣(pratyaya)是受所取(grāhya)的影響,而所取(grāhya)能取(grahaṇa)行相(ākāra)所彰顯出來,而產生業行。
業行是由其行相所影響而以所取能取的自體為其行相,這樣記憶就會產生。
其中,覺知是之前能取行相,而記憶是之前所取行相
這[記憶]有兩種:由想像所記憶(bhāvitasmartavyā),由非想像所記憶(abhāvitasmartavyā)
在睡夢中是想像所記憶,而醒著的時候是非想像所記憶

sarvāḥ smṛtayaḥ pramāṇaviparyayavikalpanidrāsmṛtīnām anubhavāt prabhavanti.
sarvāś caitā vṛttayaḥ sukhaduḥkhamohātmikāḥ.
sukhaduḥkhamohāś ca kleśeṣu vyākhyeyāḥ.
sukhānuśayī rāgaḥ.
duḥkhānuśayī dveṣaḥ. mohaḥ punar avidyeti.
etāḥ sarvā vṛttayo niroddhavyāḥ.
āsāṃ nirodhe saṃprajñāto vā samādhir bhavaty asaṃprajñāto veti.

所有的記憶是隨著現量、顛倒想、虛妄分別、睡眠、記憶的影響而產生。所有心念的活動是以樂、苦、癡為本質(ātmika)。樂、苦、癡在[描述]煩惱時會有所解釋。[如說:]「隨順樂[受],有貪欲。隨順苦[受],有瞋恨。而[隨順]癡,有無明。」這所有的[心念]活動都應息滅。當這些[心念活動]息滅的時候,就會有「有想三昧」和「無想三昧」。

(四)、息滅心念的方法
(四)、息滅心念的方法
1.12

athāsāṃ nirodhe ka upāya iti ---
abhyāsavairāgyābhyāṃ tannirodhaḥ /1.12/

cittanadī nāmobhayatovāhinī vahati kalyāṇāya vahati pāpāya ca.
yā tu kaivalyaprāgbhārāvivekaviṣayanimnā sā kalyāṇavahā.
saṃsāraprāgbhārāvivekaviṣayaniṃnā pāpavahā.
tatra vairāgyeṇa viṣayasrotaḥ khilīkriyate.
vivekadarśanābhyāsena vivekasrota udghāṭyata ity ubhayādhīnaś cittavṛttinirodhaḥ. 

1.12

這些息滅的方法是什麼?
[心念的]息滅是經由修習[注]離欲

 這稱為「心的河流(cittanadī)」,會流向兩種方向,一是流向善,一是流向惡。
 傾向善[行]的,隨順決擇[智]的對境,是為善流。
 傾向輪迴的,隨順非決擇[智]的對境,是為惡流。
 對境流(viṣayasrota)離欲而停息;決擇流(vivekasrota)以修習決擇見而彰顯。心念的息滅需要依賴兩方。

1.13

tatra sthitau yatno 'bhyāsaḥ /1.13/

cittasyāvṛttikasya praśāntavāhitā sthitiḥ.
tadarthaḥ prayatno vīryam utsāhaḥ.
tat saṃpipādayiṣayā tat sādhanānuṣṭhānam abhyāsaḥ. 

1.13

其中,修習是努力於安定。

心念不再活動時,就會成為寂靜而穩定的[心]相續。
其意義是要能夠努力、精進、勇猛。
修習是以修鍊的方式以達到成就而穩定。

1.14

sa tu[注] dīrghakālanairantaryasatkārāsevito dṛḍhabhūmiḥ /1.14/

dīrghakālāsevito nirantarāsevitaḥ satkārāsevitaḥ.
tapasā brahmacaryeṇa vidyayā śraddhayā ca saṃpāditaḥ satkāravān dṛḍhabhūmir bhavati.
vyutthānasaṃskāreṇa drāg ity evānabhibhūtaviṣaya ity arthaḥ. 

1.14

長時間、不間斷地精進用功,就會有穩固的基礎。

長時間地修習,不間斷地修習,精進地修習。
 透過苦行,透過梵行,透過智慧上的學習,透過信念,精進地鍛鍊,這將成為穩固的基礎。
 這意思是說以散亂的業行是無法勝過對境的。

1.15

dṛṣṭānuśravikaviṣayavitṛṣṇasya vaśīkārasaṃjñā vairāgyam /1.15/

striyo 'nnapānam aiśvaryam iti dṛṣṭaviṣaye vitṛṣṇasya svargavaidehyaprakṛtilayatvaprāptāv ānuśravikaviṣaye vitṛṣṇasya divyādivyaviṣayasaṃprayoge 'pi cittasya viṣayadoṣadarśinaḥ prasaṃkhyānabalād.
 anābhogātmikā heyopādeyaśūnyā vaśīkārasaṃjñā vairāgyam

1.15

離欲是對於所見的、所聽聞的對境不產生渴愛,能有自在想。

 當心不再渴求所見對境,如女人、佳餚飲食、[感官的]享受自在,或者不再渴求所聽聞到的境界,如能到天界、沒有身體的感覺、沈入於原質等境界。透過甚深禪定力(prasaṃkhyānabala),能夠看到心對境的過患,不論是與天界或非天界的對境相應。
離欲是以不享受為自性(ātmika),[對所經驗的]不遠離也不貪求,能夠有自在想。

1.16

tat paraṃ puruṣakhyāter guṇavaitṛṣṇyam /1.16/

dṛṣṭānuśravikaviṣayadoṣadarśī viraktaḥ puruṣadarśanābhyāsāt tacchuddhipravivekāpyāyitabuddhir guṇebhyo vyaktāvyaktadharmakebhyo virakta iti.
tad dvayaṃ vairāgyam. tatra yad uttaraṃ taj jñānaprasādamātram.
yasyodaye sati yogī pratyuditakhyātir evaṃ manyate --- prāptaṃ prāpaṇīyaṃ, kṣīṇāḥ kṣetavyāḥ kleśāḥ, chinnaḥ śliṣṭaparvā bhavasaṃkramaḥ, yasyāvicchedāj janitvā mriyate mṛtvā ca jāyata iti. jñānasyaiva parā kāṣṭhā vairāgyam. etasyaiva hi nāntarīyakaṃ kaivalyam iti. 1.16

1.16

更殊勝的離欲是能夠審察[注]神我,離三質性[注]想。

這是說透過修習神我見,能夠離貪(virakta),能夠看到所見、所聽對境的過患,能夠充滿清淨決擇[智]的覺知,能夠遠離顯現的、不顯現法的質性
離欲有兩種,其中比較殊勝的是「純淨智(jñānaprasādamātra)」。
當這[智]生起的時候,瑜伽行者就會如此思惟「遠離智(pratyuditakhyāti)」:「已經獲得了應該要獲得的。已經滅除了應該滅除的煩惱。已經斷除了生之輪迴(bhavasaṃkrama)連結鎖鍊(śliṣṭaparva)。由鎖鍊未斷除,就會再生、死亡;死亡之後又會再生。」

(五)、三昧的分類
(五)、三昧的分類
1.17

athopāyadvayena niruddhacittavṛtteḥ katham ucyate saṃprajñātaḥ samādhir iti
vitarkavicārānandāsmitānugamāt[注] saṃprajñātaḥ /1.17/

vitarkaś cittasyālambane sthūla ābhogaḥ. sūkṣmo vicāraḥ. ānando hlādaḥ.
ekātmikā saṃvid asmitā.
tatra prathamaś catuṣṭayānugataḥ samādhiḥ savitarkaḥ. dvitīyo vitarkavikalaḥ savicāraḥ. tṛtīyo vicāravikalaḥ sānandaḥ. caturthas tadvikalo 'smitāmātra iti. sarva ete sālambanāḥ samādhayaḥ. 

1.17

有兩種方法[能達到]心念的息滅。什麼是有想三昧?
具有、喜、自我意識[注],[稱為]有想[三昧]。

尋(vitarka)」是[心]緣取較粗大的所緣。「伺(vicāra)」是[心]緣取較微細的所緣。喜是高興。
 自我意識是覺知一境性(ekātmikā)
 其中,第一種是具足四種[禪支]的有尋三昧。第二種是缺少有尋的有伺[三昧]。第三種是缺少有伺的俱喜[三昧]。第四種是缺少俱喜的唯自我意識[三昧]。這些都是所緣(sālambana)三昧。

1.18

athāsaṃprajñātaḥ samādhiḥ kimupāyaḥ kiṃsvabhāvo veti ---
virāmapratyayābhyāsapūrvaḥ saṃskāraśeṣo 'nyaḥ /1.18/

sarvavṛttipratyastamaye saṃskāraśeṣo nirodhaś cittasya samādhir asaṃprajñātaḥ.
tasya paraṃ vairāgyam upāyaḥ.
sālambano hy abhyāsas tatsādhanāya na kalpata iti virāmapratyayo nirvastuka ālambanīkriyate.
sa cārthaśūnyaḥ.
tadabhyāsapūrvakaṃ hi cittaṃ nirālambanam abhāvaprāptam iva bhavatīty eṣa nirbījaḥ samādhir asaṃprajñātaḥ. 

1.18

其次,什麼是無想三昧的方法和自性?
另一種[無想三昧]是之前修習於終止後,只有業行還留著。

一切[心念]活動停止的時候,心念已息滅,只有業行餘留,這就是無想三昧。
[無想三昧生起的]原因是殊勝的離欲(vairāgyam)
透過不再修習所緣[三昧],緣取無對境(nirvastuka)終止緣(virāmapratyaya)
對境(artha)就變成空的。
由之前的修習,無所緣的心就像是不存在的狀態。這就是無種子無想三昧。

1.19

sa khalv ayaṃ dvividhaḥ—upāyapratyayo bhavapratyayaś ca. tatropāyapratyayo yogināṃ bhavati—
bhavapratyayo videhaprakṛtilayānām /1.19/

videhānāṃ devānāṃ bhavapratyayaḥ.
te hi svasaṃskāramātropayogena cittena kaivalyapadam ivānubhavantaḥ svasaṃskāravipākaṃ tathājātīyakam ativāhayanti.
tathā prakṛtilayāḥ sādhikāre cetasi prakṛtilīne kaivalyapadam ivānubhavanti, yāvan na punar āvartate 'dhikāravaśāc cittam iti. 

1.19

這[無種子三昧]有兩種:善巧方便機緣(upāyapratyaya)[注]存在機緣(bhavapratyaya)[注]。其中,瑜伽行者是屬於「善巧方便機緣(upāyapratyaya)」。
[此時]沒有身體[感覺],入於原質,這是存在機緣

沒有身體的感覺,[如同]天人[一般],這是存在機緣
雖然心還[遺留]有自身業行,會體驗到如獨存般的境界,這是同類業行的異熟。
「入於原質(prakṛtilaya)」也是一樣,[瑜伽行者的心融入]原質,體驗如獨存般的境界,直到心念再回到世間,以完成尚未圓滿[的事]。

1.20

śraddhāvīryasmṛtisamādhiprajñāpūrvaka itareṣām /1.20/

upāyapratyayo yogināṃ bhavati.
śraddhā cetasaḥ saṃprasādaḥ. sā hi jananīva kalyāṇī yoginaṃ pāti.
tasya hi śraddadhānasya vivekārthino vīryam upajāyate.
samupajātavīryasya smṛtir upatiṣṭhate.
smṛtyupasthāne ca cittam anākulaṃ samādhīyate.
samāhitacittasya prajñāviveka upāvartate.
yena yathārthaṃ vastu jānāti.
tadabhyāsāt tattadviṣayāc ca vairāgyād asaṃprajñātaḥ samādhir bhavati. 

1.20

其他的[要入無想三昧],則需虔信、精進、正念、三昧、智慧為前行。

這是瑜伽行者的方式與概念。
信是心的澄淨,這能守護瑜伽行者,就像一位稱職的母親。
精進的生起來自於[瑜伽行者]保持信心和追求決擇智。
當精進生起時,正念就能安住。
當正念安住時,心就能不受干擾地進入禪定。
定心中,決擇智就能出現。
這會如實了知實相。
透過修習和對境離欲,就能夠生起無想三昧。

(六)、進入三昧的方法
(六)、進入三昧的方法
1.21

te khalu nava yogino mṛdumadhyādhimātropāyā bhavanti.
 tadyathā --- mṛdūpāyo madhyopāyo 'dhimātropāya iti. tatra mṛdūpāyas trividhaḥ --- mṛdusaṃvego madhyasaṃvegas tīvrasaṃvega iti. tathā madhyopāyas tathādhimātropāya iti. tatrādhimātropāyānām ---
tīvrasaṃvegānām āsannaḥ /1.21/

samādhilābhaḥ samādhiphalaṃ ca bhavatīti.

1.21

伽行者就以下、中、上位的方式分為九種。
 瑜基本上先是:下位、中位、上位。其次,下位又分為三種:弱的離欲、中的離欲、強的離欲。同樣地,中位和上位也是這樣的分法[注]其中,上位的方式是:
[若]懷有強烈的悚惕[心],就能接近[無想三昧]

 這樣就能夠獲得三昧和三昧的果報。

1.22

mṛdumadhyādhimātratvāt tato 'pi viśeṣaḥ /1.22/

mṛdutīvro madhyatīvro 'dhimātratīvra iti. tato 'pi viśeṣaḥ.
 tadviśeṣād api mṛdutīvrasaṃvegasyāsannaḥ tato madhyatīvrasaṃvegasyāsannataraḥ, tasmād adhimātratīvrasaṃvegasyādhimātropāyasyāpy āsannatamaḥ samādhilābhaḥ samādhiphalaṃ ceti.

1.22

由下、中、上位,而有差別。

 這是說有下強、中強、和上強。這就是它的差別。
 也由於其差別,下強烈能夠接近獲得三昧和三昧果報,而中強更接近[獲得三昧和三昧果報],而上強最接近[獲得三昧和三昧果報]。

(七)、祈求自在神
(七)、祈求自在神
1.23

kim etasmād evāsannatamaḥ samādhir bhavati.
 athāsya lābhe bhavaty anyo 'pi kaścid upāyo na veti ---
īśvarapraṇidhānād vā /1.23/

 praṇidhānād bhaktiviśeṣād āvarjita īśvaras tam anugṛhṇāty abhidhyānamātreṇa.
 tadabhidhyānamātrād api yogina āsannatamaḥ samādhilābhaḥ samādhiphalaṃ ca bhavatīti.

1.23

只有這樣的方式能最[快速地]獲得三昧?
還是有其他的方式可以獲得[三昧]?
或由祈求自在神

透過祈求,透過殊勝的虔信,由於純然地願求,自在神就會靠近他。
 透過純然地願求,瑜伽行者就能夠最接近獲得三昧和三昧果報。

1.24

atha pradhānapuruṣavyatiriktaḥ ko 'yam īśvaro nāmeti ---
kleśakarmavipākāśayair aparāmṛṣṭaḥ puruṣaviśeṣa īśvaraḥ /1.24/

avidyādayaḥ kleśāḥ.
kuśalākuśalāni karmāṇi.
tatphalaṃ vipākaḥ.
tadanuguṇā vāsanā āśayāḥ.
te ca manasi vartamānāḥ puruṣe vyapadiśyante, sa hi tatphalasya bhokteti.

1.24

有人問:「這名為自在神本質(pradhāna)[注]神我是不一樣嗎?」
自在神是最殊勝的神我,不被煩惱、業、異熟、習氣所沾染。

煩惱無明等。
業是善、不善。
異熟是這[業的]果報。
習氣是隨著這異熟[不斷地]熏習。
這些是心意的運轉,都會被神我所照見。神我是這些果報的享用者

yathā jayaḥ parājayo vā yoddhṛṣu vartamānaḥ svāmini vyapadiśyate.
yo hy anena bhogenāparāmṛṣṭaḥ sa puruṣaviśeṣa īśvaraḥ.
kaivalyaṃ prāptās tarhi santi ca bahavaḥ kevalinaḥ.
te hi trīṇi bandhanāni cchittvā kaivalyaṃ prāptā īśvarasya ca tatsaṃbandho na bhūto na bhāvī.
yathā muktasya pūrvā bandhakoṭiḥ prajñāyate naivam īśvarasya.
yathā vā prakṛtilīnasyottarā bandhakoṭiḥ saṃbhāvyate naivam īśvarasya.
sa tu sadaiva muktaḥ sadaiveśvara iti.

舉例來說,就像在戰場上的成功或失敗,都會被指揮者(svāmin)所照見。
然而,不會被[世俗]經驗所沾染的,就是最殊勝的神我自在神
有許多人是能夠斷除了三結(bandhana)後而獲得獨存的獨存者(kevalin)
自在神從沒有,而且也不會有這些結。
就像煩惱結(bandhakoṭi)存在於解脫者之前[的心念中],但不存在於自在神
也就像融入於原質的人也有可能生起煩惱結,但自在神不會。
他是永遠解脫,永遠自在的。

yo 'sau prakṛṣṭasattvopādānād īśvarasya śāśvatika utkarṣaḥ sa kiṃ sanimitta āhosvin nirnimitta iti. tasya śāstraṃ nimittam.
śāstraṃ punaḥ kiṃnimittam, prakṛṣṭasattvanimittam.
etayoḥ śāstrotkarṣayor īśvarasattve vartamānayor anādiḥ saṃbandhaḥ.
etasmād etad bhavati sadaiveśvaraḥ sadaiva mukta iti.
tac ca tasyaiśvarya sāmyātiśayavinirmuktam.
na tāvad aiśvaryāntareṇa tad atiśayyate.
yad evātiśayi syāt tad eva tat syāt.
tasmād yatra kāṣṭhāprāptir aiśvaryasya sa īśvara iti.
na ca tatsamānam aiśvaryam asti.

這如此殊勝、永恒、具有最勝光明性的自在神,他是具有可證明因相(nimitta),還是沒有可證明因相?在論中有可證明因相
那麼,在論中的可證明因相是什麼?可證明因相就是最勝光明性。
從無始以來,這論的殊勝性自在神光明性就[一直]相連繫在一起。
因此,他是永遠解脫,永遠自在的。
而且,他的殊勝性(aiśvarya)是無可超越的。
沒有其他的殊勝者能夠超越他。
那位能夠超越者,就是唯一無可超越者。
因此,能夠獲得最高極限,他就是具有殊勝性神我
再也沒有跟他同等者可以超越。

kasmāt, dvayos tulyayor ekasmin yugapatkāmite 'rthe navam idam astu purāṇam idam astv ity ekasya siddhāv itarasya prākāmyavighātād ūnatvaṃ prasaktam.
dvayoś ca tulyayor yugapatkāmitārthaprāptir nāsti. arthasya viruddhatvāt.
tasmād yasya sāmyātiśayair vinirmuktam aiśvarya sa eveśvaraḥ.
sa ca puruṣaviśeṣa iti.

為何?就像有兩位對手,在同一時間中,一位祈求讓這東西成新的,一位祈求讓這東西成舊的。其中有一位會成功,而另一位會違背他的希求而失望。
不可能兩位在同一時間都能夠達成他們的祈求,因為[兩者的]意義是相反的關係。
因此,具有無可超越的殊勝性,那位就是自在神
他就是最為特殊的神我

1.25

kiṃ ca ---
tatra niratiśayaṃ sarvajñabījam /1.25/

yad idam atītānāgatapratyutpannapratyekasamuccayātīndriyagrahaṇam alpaṃ bahv iti sarvajñabījam etad vivardhamānaṃ yatra niratiśayaṃ sa sarvajñaḥ.
asti kāṣṭhāprāptiḥ sarvajñabījasya sātiśayatvāt parimāṇavad iti.
yatra kāṣṭhāprāptir jñānasya sa sarvajñaḥ. sa ca puruṣaviśeṣa iti.
sāmānyamātropasaṃhāre ca kṛtopakṣayam anumānaṃ na viśeṣapratipattau samartham iti. tasya saṃjñādiviśeṣapratipattir āgamataḥ paryanveṣyā.
tasyātmānugrahābhāve 'pi bhūtānugrahaḥ prayojanam.
jñānadharmopadeśena kalpapralayamahāpralayeṣu saṃsāriṇaḥ puruṣān uddhariṣyāmīti.
tathā coktam --- ādividvān nirmāṇacittam adhiṣṭhāya kāruṇyād bhagavān paramarṣir āsuraye jijñāsamānāya tantraṃ provāceti. 

1.25

此中─
[自在神]是無上的一切智種子。

無論是過去、未來、現在,無論是個別的、或是集體的、或是超感官所認知的,也無論是少的,還是多的,這一切智的種子能夠增長到無可超越,這就是一切智。
以一切智種子的超越性,能夠獲得最高極限,如同轉變一樣。
智的最高極限就是一切智。他就是最為特殊的神我
比量是給與共通[的相],盡已作義,無法獲得特殊義。
要獲得概念等不同的[意義],需從經典(āgama)中追求。
他的目的不是為了自身的利益,而是為了眾生的利益。
「為了教授智與法,在劫末的大劫中,我會護持輪迴中的眾生。」
如是說:「最初智[真實]者(ādividvān)以仁慈安立變化的心,勝仙(paramarṣir)薄伽梵教導欲求真理的阿須理(āsuri)。」
[注]

1.26

sa eṣaḥ—
pūrveṣām api guruḥ kālenānavacchedāt /1.26/

pūrve hi guravaḥ kālenāvacchidyante.
 yatrāvacchedārthena kālo nopāvartate sa eṣa pūrveṣām api guruḥ.
 yathāsya sargasyādau prakarṣagatyā siddhas tathātikrāntasargādiṣv api pratyetavyaḥ.

1.26

他—
[自在神]是過去諸師的老師,因為他不受時間的束縛。

過去的老師受到時間的限制[,無法存活到現在]。
[自在神]他不歸屬於時間,不受時間所限制,是過去老師的老師。
就如同在世界開始時,他就已成就最勝性;如是,我們也應知他已存在於遠古的世界。

1.27

tasya vācakaḥ praṇavaḥ /1.27/

vācya īśvaraḥ praṇavasya.
kim asya saṃketakṛtaṃ vācyavācakatvam atha pradīpaprakāśavad avasthitam iti.
sthito 'sya vācyasya vācakena saha saṃbandhaḥ.
saṃketas tv īśravasya sthitam evārtham abhinayati.
yathāvasthitaḥ pitṛputrayoḥ saṃbandhaḥ saṃketenāvadyotyate, ayam asya pitā, ayam asya putra iti.
sargāntareṣv api vācyavācakaśaktyapekṣas tathaiva saṃketaḥ kriyate.
saṃpratipattinityatayā nityaḥ śabdārthasaṃbandha ity āgaminaḥ pratijānate. 

1.27

[自在神]的咒語是「Oṁ」。

自在神的所詮[咒語]是「嗡(Oṁ)」。
而這能詮、所詮關係的安立是否就像燈和燈火的關係一樣?
能詮、所詮的關係是確定的。
所使用的意義是確定與自在神所安立的。
舉例來說,就像安立父親、兒子的關係一樣:「這是他的父親。這是他的兒子。」
在不同的世界中,也是要依賴能詮、所詮的力量,如是而能夠安立。
這經典的作者確信:「語詞和意義相繫關係是永恒的,真實理解(saṃpratipatti)也是永恒的。」

1.28

vijñātavācyavācakatvasya yoginaḥ ---
tajjapas tadarthabhāvanam /1.28/

praṇavasya japaḥ praṇavābhidheyasya ceśvarasya bhāvanam.
tad asya yoginaḥ praṇavaṃ japataḥ praṇavārthaṃ ca bhāvayataś cittam ekāgraṃ saṃpadyate.
tathā coktam --
"svādhyāyād yogam āsīta yogāt svādhyāyam āmanet /
  svādhyāyayogasaṃpattyā paramātmā prakāśate //" iti. 

1.28

對瑜伽行者來說,他能夠了知能詮所詮[的力量]。
反覆唱誦這咒語,思惟它的意義。

重覆這咒語,[思惟]咒語的意義,就是思惟自在神
當瑜伽行者重覆咒語,思惟這咒語的意義,就會生起心一境性。
就如說:
「願透過念誦而修習瑜伽,願透過瑜伽而思惟念誦[的意義]。
    透過理解念誦和瑜伽,勝義我得以彰顯。[注]

1.29

kiṃ cāsya bhavati ---
tataḥ pratyakcetanādhigamo 'py antarāyābhāvaś ca /1.29/

ye tāvad antarāyā vyādhiprabhṛtayas te tāvad īśvarapraṇidhānān na bhavanti.
svarūpadarśanam apy asya bhavati.
yathaiveśvaraḥ puruṣaḥ śuddhaḥ prasannaḥ kevalo 'nupasargas tathāyam api buddheḥ pratisaṃvedī yaḥ puruṣas tam adhigacchati.

1.29

然後他會如何?
從這些,也會產生內心的證悟,而不會有障礙。

當祈求自在神時,就不會有障礙,例如疾病就不會生起。
[瑜伽行者]就能夠見到[神我]自體。
自在神是清淨的、是純淨的、是獨存的、是沒有任何阻礙的神我
如是,這能夠覺知覺性的人,就能夠證悟神我

(八)、心念息滅的障礙
(八)、心念息滅的障礙
1.30

atha ke 'ntarāyā ye cittasya vikṣepāḥ. ke punas te kiyanto veti ---
Vyādhi-styāna-saṃśaya-pramāda-ālasya-avirati-bhrāntidarśana-alabdhabhūmikatva-anavasthitatvāni cittavikṣepās te 'ntarāyāḥ /1.30/

1.30

那麼,這些心散亂的障礙是什麼?它們是什麼,數目又有多少?
障礙是指心的散亂,就是生病倦怠疑惑放逸昏沈不節制邪見無法得定、[修行]不穩定

navāntarāyāś cittasya vikṣepāḥ.
sahaite cittavṛttibhir bhavanti.
eteṣām abhāve na bhavanti pūrvoktāś cittavṛttayaḥ.
 
vyādhir dhāturasakaraṇavaiṣamyam.
styānam akarmaṇyatā cittasya.
saṃśaya ubhayakoṭispṛg vijñānaṃ syād idam evaṃ naivaṃ syād iti.
pramādaḥ samādhisādhanānām abhāvanam.
ālasyaṃ kāyasya cittasya ca gurutvād apravṛttiḥ.
aviratiś cittasya viṣayasaṃprayogātmā gardhaḥ.
bhrāntidarśanaṃ viparyayajñānam.
alabdhabhūmikatvaṃ samādhibhūmer alābhaḥ.
anavasthitatvaṃ
 yal labdhāyāṃ bhūmau cittasyāpratiṣṭhā. samādhipratilambhe hi sati tadavasthitaṃ syād iti.
ete cittavikṣepā nava yogamalā yogapratipakṣā yogāntarāyā ity abhidhīyante. 

 心的散亂有九種障礙。
 這些存在於心念活動中。
 當前述的情況沒有時,這些[障礙]就不會有。

生病(vyādhi)」是指界的功能不平衡。
倦怠(styānam)」是指心無法起作用。
疑惑(saṃśaya)」是指意識碰觸兩端[的想法]:「這可能是這樣」、「這可能不是這樣」。
放逸(pramāda)」是指不去修習對三昧有助益的事。
昏沈(ālasyam)」是指身和心都覺得沈重,難以活動。
不節制(avirati)」是指貪求、親近心的對境
邪見(bhrāntidarśana)」是指顛倒的智慧。
無法得定(alabdhabhūmikatva)」是指無法獲得三昧的基礎。
「[修行]不穩定(anavasthitatva)」是指心無法獲得穩定的基礎。當獲得三昧的時候,心就是穩定的。
這些散亂心就被稱為是九種瑜伽染垢(yogamalā)瑜伽妨礙(yogapratipakṣā)瑜伽障礙(yogāntara)

1.31

duḥkhadaurmanasyāṅgamejayatvaśvāsapraśvāsā vikṣepasahabhuvaḥ /1.31/

duḥkham ādhyātmikam ādhibhautikam ādhidaivikaṃ ca.
yenābhihatāḥ prāṇinas tadapaghātāya prayatante tad duḥkham.
daurmanasyam icchāvighātāc cetasaḥ kṣobhaḥ.
yad aṅgāny ejayati kampayati tad aṅgamejayatvam.
prāṇo yad bāhyaṃ vāyum ācāmati sa śvāsaḥ.
yat kauṣṭhyaṃ vāyuṃ niḥsārayati sa praśvāsaḥ.
ete vikṣepasahabhuvo vikṣiptacittasyaite bhavanti. samāhitacittasyaite na bhavanti. 

1.31

苦、憂愁、四肢顫動、呼吸[粗重]會伴隨著心的散亂

苦[有三種,]來自本身[的苦]、來自外來[的苦]、來自天[的苦]。
受到加害的眾生,想要脫離,這就是苦。
「憂愁(daurmanasya)」是指由於欲望沒被滿足,心念[生起]擾動。
四肢顫動、抖動,[造成身體不穩定,]這是「四肢顫動」。
將外在的氣吸進來,這是「吸氣(śvāsa)」。
將腹部的氣排出去,這是「呼氣(praśvāsa)」。
這些散亂[的情形]是伴隨著散亂的心,而不會出現在定心(samāhitacitta)中。

1.32

athaite vikṣepāḥ samādhipratipakṣās tābhyām evābhyāsavairāgyābhyāṃ niroddhavyāḥ. tatrābhyāsasya viṣayam upasaṃharann idam āha ---
tatpratiṣedhārtham ekatattvābhyāsaḥ /1.32/

vikṣepapratiṣedhārtham ekatattvāvalambanaṃ cittam abhyaset.
yasya tu pratyarthaniyataṃ pratyayamātraṃ kṣaṇikaṃ ca cittaṃ tasya sarvam eva cittam ekāgraṃ nāsty eva vikṣiptam.
yadi punar idaṃ sarvataḥ pratyāhṛtyaikasminn arthe samādhīyate tadā bhavaty ekāgram ity ato na pratyarthaniyatam.

1.32

這些散亂能制止進入三昧,由透過修習和離欲而滅盡。對於修習的對境,簡言之,如是說:
為對治這些[修行障礙],應修習唯一真實義

為了能夠對治散亂,心應以唯一真實義(ekatattva)所緣
那些主張一剎那心只緣取一個所緣[注],那麼所有的心應都是專注的,而不會有散亂
如果一切時都集中於一個外境,這就是專注,而不是散亂的。

yo 'pi sadṛśapratyayapravāhena cittam ekāgraṃ manyate tasyaikāgratā yadi pravāhacittasya dharmas tadaikaṃ nāsti pravāhacittaṃ kṣaṇikatvāt.
atha pravāhāṃśasyaiva pratyayasya dharmaḥ, sa sarvaḥ sadṛśapratyayapravāhī vā visadṛśapratyayapravāhī vā pratyarthaniyatatvād ekāgra eveti vikṣiptacittānupapattiḥ.
tasmād ekam anekārtham avasthitaṃ cittam iti.
yadi ca cittenaikenānanvitāḥ svabhāvabhinnāḥ pratyayā jāyerann atha katham anyapratyayadṛṣṭasyānyaḥ smartā bhavet.
anyapratyayopacitasya ca karmāśayasyānyaḥ pratyaya upabhoktā bhavet.
kathaṃcit samādhīyamānam apy etad gomayapāyasīyanyāyam ākṣipati.
kiṃ ca svātmānubhavāpahnavaś cittasyānyatve prāpnoti.
katham, yad aham adrākṣaṃ tat spṛśāmi yac cāsprākṣaṃ tat paśyāmīty aham iti pratyayaḥ sarvasya pratyayasya abheda sati pratyayiny abhedenopasthitaḥ.

[佛教教義]說:「心一境性是由[穩定的]同一所緣相續(pratyayapravāha)[而產生]。」
[答:]如果說心一境性是[同一]所緣相續的話,那就不會有所謂的「相續心(pravāhacitta)」,因為心是剎那變化的。
[佛教教義]說:「相續[心不同]是依於[不同]對象的所緣而說的」。
[答:]那麼不論是同一所緣相續,還是不同所緣相續,那心永遠都是心一境性,因為所緣對象永遠是固定的。
因此可以說,一心可以安住於許多對境
如果[心的]所緣的自性相異,[前心]與[後]心不相應,一心的生起,對於不同的所緣又如何能記憶?
一個不同所緣的心就會感受另一個不同業累積。
若是那樣[同樣由牛產生出的]牛屎和牛奶就應該是一樣了。
[佛教教義]說:「由心的相異性(anyatva),怎麼會有自我(svātma)的經驗?」。
[答:]那麼,[例如說:]「我正觸摸我已看見的。」或者「我正在看我已觸摸的。」,當[前後念]有不同的時候,所謂「我」的概念是能以不相異(abheda)的性質安立在一切概念─「所緣性(pratyayin)」上。

ekapratyayaviṣayo 'yam abhedātmāham pratyayaḥ katham atyantabhinneṣu citteṣu vartamānaḥ sāmānyam ekaṃ pratyayinam āśrayet.
svānubhavagrāhyaś cāyam abhedātmāham iti pratyayaḥ.
na ca pratyakṣasya māhātmyaṃ pramāṇāntareṇābhibhūyate.
pramāṇāntaraṃ ca pratyakṣabalenaiva vyavahāraṃ labhate.
tasmād ekam anekārtham avasthitaṃ ca cittam.

一個所緣對境(pratyayaviṣaya)就是一個不相異自體的概念。那麼,當有著絕對相異的種種心的時候,如何能夠依存於一個相同所緣性(pratyayin)呢?
[因為]這所謂「不相異自體」的概念能執持著本身的勢力。
現量有著強大的勢力,其他的認知方法[注]不能遮蔽。
其他的認知方法都比不上現量力而更有效用。[注]
因此,一心可安住於許多對境(artha)

(九)、獲得心安定的方法
(九)、獲得心安定的方法
1.33

yasya cittasyāvasthitasyedaṃ śāstreṇa parikarma nirdiśyate. tat katham ---
maitrīkaruṇāmuditopekṣāṇāṃ sukhaduḥkhapuṇyāpuṇyaviṣayāṇāṃ bhāvanātaś cittaprasādanam /1.33/

tatra sarvaprāṇiṣu sukhasaṃbhogāpanneṣu maitrīṃ bhāvayet. duḥkhiteṣu karuṇām. puṇyātmakeṣu muditām. apuṇyaśīleṣūpekṣām.
evam asya bhāvayataḥ śuklo dharma upajāyate.
tataś ca cittaṃ prasīdati. prasannam ekāgraṃ sthitipadaṃ labhate. 

1.33

此論[接著]會說明心的清淨。如何呢?
心的澄淨來自修習以對治樂、苦、福、非福的對境

其中,對於一切眾生,以修習[心]願[眾生]能享用樂;以修習[心願眾生能離]苦;以修習[心對待]有福德[的眾生];以修習[心對待]非福德[的眾生]。
如是修習,他會生起白法。
然後,心念會沈寂,而獲得清淨[心]一境性的狀態。

1.34

Pracchardana-vidhāraṇābhyāṃ vā prāṇasya /1.34/

kauṣṭhyasya vāyor nāsikāpuṭābhyāṃ prayatnaviśeṣād vamanaṃ pracchardanam, vidhāraṇaṃ prāṇāyāmas tābhyāṃ vā manasaḥ sthitiṃ saṃpādayet. 

1.34

或者以吐出氣息、停止氣息[,而達到心的安定]。

腹部的氣用力地從鼻孔吐出來,是為「吐出氣息(pracchardana)」。停止氣息(vidhāraṇa)是呼吸暫時停止。透過這二者[瑜伽行者]能獲得意的穩定。

1.35

viṣayavatī vā pravṛttir utpannā manasaḥ sthitinibandhanī /1.35/

nāsikāgre dhārayato 'sya yā divyagandhasaṃvit sā gandhapravṛttiḥ.
jihvāgre rasasaṃvit.
tāluni rūpasaṃvit.
jihvāmadhye sparśasaṃvit.
jihvāmūle śabdasaṃvid ity etā vṛttaya utpannāś cittaṃ sthitau nibadhnanti, saṃśayaṃ vidhamanti, samādhiprajñāyāṃ ca dvārībhavantīti.

1.35

或者意的穩定和安定是起於專注於對境(viṣayavat)

當[瑜伽行者]專注在鼻子的尖端,就能獲得天嗅通(gandhapravṛtti)
 [當瑜伽行者專注]在舌頭的尖端,就能獲得味覺的神通(rasasaṃvit)
 [當瑜伽行者專注]在上顎,就能獲得對物質的神通(rūpasaṃvit)
 [當瑜伽行者專注]在舌面上,就能獲得觸覺的神通(sparśasaṃvit)
 [當瑜伽行者專注]在舌根上,就能獲得聽覺的神通。
這些心念的生起,是將心繫於穩定,能夠滅除疑惑,能夠通往三昧慧

etena candrādityagrahamaṇipradīparaśmyādiṣu pravṛttir utpannā viṣayavaty eva veditavyā yady api hi tattacchāstrānumānācāryopadeśair avagatam arthatattvaṃ sadbhūtam eva bhavati.
eteṣāṃ yathābhūtārthapratipādanasāmarthyāt, tathāpi yāvad ekadeśo 'pi kaścin na svakaraṇasaṃvedyo bhavati tāvat sarvaṃ parokṣam ivāpavargādiṣu sūkṣmeṣv artheṣu na dṛḍhāṃ buddhim utpādayati.

由此,我們應該知道這是以月亮、太陽、星星、寶石、燈等光為緣所生起的心念是具有對境的(viṣayavat)。由論典的比量推理和阿闍梨的教導而如實地了解事物的本質。
雖然依此而能得知如實義,但是若沒有親身的體驗,即使只是體驗到一部分也好,那麼一切就像模糊不定一樣,對於如解脫等微細對境,也就不會生起堅定的覺知。

tasmāc chāstrānumānācāryopadeśopodbalanārtham evāvaśyaṃ kaścid arthaviśeṣaḥ pratyakṣīkartavyaḥ.
tatra tadupadiṣṭārthaikadeśapratyakṣatve sati sarvaṃ sūkṣmaviṣayam api āpavargāc chraddhīyate.  
etadartham evedaṃ cittaparikarma nirdiśyate.
aniyatāsu vṛttiṣu tadviṣayāyāṃ vaśīkārasaṃjñāyām upajātāyāṃ samarthaṃ syāt tasya tasyārthasya pratyakṣīkaraṇāyeti.
tathā ca sati śraddhāvīryasmṛtisamādhayo 'syāpratibandhena bhaviṣyantīti.

因此,為了確立論典的比量推理和阿闍黎的教導,應要有直接體驗的殊勝對境。當某一部分的教理能夠直接體驗的時候,那麼不論是一切微細的對境,乃至到解脫,就都會相信。
因為如此,[本論才會來]描述心的鍛練。
在心念不受控制的情形下,[心]對於所緣境能夠生起控制想,就能直接體驗對境
如此,當有這情況出現的時候,信、進、念、定、慧[的生起]就沒有妨礙。

1.36

viśokā vā jyotiṣmatī /1.36/

pravṛttir utpannā manasaḥ sthitinibandhanīty anuvartate. hṛdayapuṇḍarīke dhārayato yā buddhisaṃvit, buddhisattvaṃ hi bhāsvaram ākāśakalpaṃ, tatra sthitivaiśāradyāt pravṛttiḥ sūryendugrahamaṇiprabhārūpākāreṇa vikalpate.
tathāsmitāyāṃ samāpannaṃ cittaṃ nistaraṅga-mahodadhi-kalpaṃ śāntam anantam asmitāmātraṃ bhavati. 

1.36

或者無有憂愁,[心]具有光明[,而達到心的安定]。

這句偈頌後面可加上[上句偈頌的字句]:「而達到意的穩定和安定」。這是把覺知專注於心[輪]蓮華上。光明性(sattva)覺知(buddhi)是具有光輝,[遍如]虛空,由安住無礙,[心就能]如日、月、星、寶珠般光耀。
在自我意識中,心如沒有波浪的大海,安住於寂靜、無邊、純自我意識。

yatredam uktam --- "tam aṇumātram ātmānam anuvidyāsmīty evaṃ tāvat saṃprajānīte" iti. eṣā dvayī viśokā viṣayavatī, asmitāmātrā ca pravṛttir jyotiṣmatīty ucyate.
yayā yoginaś cittaṃ sthitipadaṃ labhata iti.

就如是說:「了知這唯微(aṇumātram)的本體,就能知曉『自我』」[注]無憂[的覺知]有兩種:[一是]具有對境(viṣayavat),[一是]具有光輝的純自我意識。
由此,瑜伽行者的心獲得安住的狀態。

1.37

vītarāgaviṣayaṃ vā cittam /1.37/

vītarāgacittālambanoparaktaṃ vā yoginaś cittaṃ sthitipadaṃ labhata iti. 

1.37

或者心的對境是離欲[,而達到心的安定]。

 當瑜伽行者緣取離欲心的時候,心就能夠獲得安定。

1.38

svapnanidrājñānālambanaṃ vā /1.38/

svapnajñānālambanaṃ vā nidrājñānālambanaṃ vā tadākāraṃ yoginaś cittaṃ sthitipadaṃ labhata iti. 

1.38

或者以[了知]夢、無夢睡眠的智為所緣[,而達到心的安定]。

 緣取夢的了知,或緣取無夢的了知,以那樣的行相,瑜伽行者就能夠獲得心的穩定。

1.39

Yathābhimatadhyānād vā /1.39/

yad evābhimataṃ tad eva dhyāyet. tatra labdhasthitikam anyatrāpi sthitipadaṃ labhata iti.

1.39

或者無論以所想的為定的所緣[,而達到心的安定]。

 或者以他所想要的所緣來做為定的所緣。在穩定之後,他會獲得穩定的狀態。

1.40

Paramāṇu-paramamahattvānto 'sya vaśīkāraḥ /1.40/

sūkṣme niviśamānasya paramāṇvantaṃ sthitipadaṃ labhata iti.
 sthūle niviśamānasya paramamahattvāntaṃ sthitipadaṃ cittasya.
 evaṃ tām ubhayīṃ koṭim anudhāvato yo 'syāpratīghātaḥ sa paro vaśīkāraḥ. tadvaśīkārāt paripūrṇaṃ koṭiyoginaś cittaṃ na punar abhyāsakṛtaṃ parikarmāpekṣata iti.

1.40

[心穩定的]行者能夠控制極大和極小[的物質]。

當心專注於微細[的事物],在定中就能看到極微。
 當心專注於碩大[的事物],在定中就能看到超極大。
 如是,往兩邊觀察直到俱胝遠,也沒有任何障礙,這是最高的征服。
 同樣地,圓滿了這樣,瑜伽行者的心就無需修習而清淨了。

(十)、三昧的分類與解脫
(十)、三昧的分類與解脫
1.41

atha labdhasthitikasya cetasaḥ kiṃsvarūpā kiṃviṣayāsamāpattir iti, tad ucyate ---
Kṣīṇavṛtter abhijātasyeva maṇer grahītṛ-grahaṇa-grāhyeṣu tat-stha-tad-añjanatā samāpattiḥ /1.41/

kṣīṇavṛtter
 iti pratyastamitapratyayasyety arthaḥ.
abhijātasyeva
 maṇer iti dṛṣṭāntopādānam.
 yathā sphaṭika upāśrayabhedāt tattadrūpoparakta upāśrayarūpākāreṇa nirbhāsate tathā grāhyālambanoparaktaṃ cittaṃ grāhyasamāpannaṃ grāhyasvarūpākāreṇa nirbhāsate. 

1.41

當心獲得穩定的時候,什麼是等至定自體性(svarūpa)對境(viṣaya)?於是說:
心念息滅時,就像晶瑩的珠寶會染上[所緣的顏色],取者(認識主體)、能取(認識作用)、所取(認識對象)[三者][注]會統合起來,這就是等至定(samāpatti)

心念息滅(kṣīṇavṛtter)」是指[心的]緣(pratyaya)停止的意思。
「晶瑩的珠寶」是這裏所引用的譬喻。
就像水晶,由於附近的物品不同,會被附近的物品所薰染(uparakta)而顯現出物品的樣子;同樣地,由於所取所緣的不同,心會被所緣取[的對境]所薰染而顯現出所緣取的樣子。

bhūtasūkṣmoparaktaṃ bhūtasūkṣmasamāpannaṃ bhūtasūkṣmasvarūpābhāsaṃ bhavati.
tathā sthūlālambanoparaktaṃ sthūlarūpasamāpannaṃ sthūlarūpābhāsaṃ bhavati.
tathā viśvabhedoparaktaṃ viśvabhedasamāpannaṃ viśvarūpābhāsaṃ bhavati.
tathā grahaṇeṣv apīndriyeṣv api draṣṭavyam.
grahaṇālambanoparaktaṃ grahaṇasamāpannaṃ grahaṇasvarūpākāreṇa nirbhāsate.
tathā grahītṛpuruṣālambanoparaktaṃ grahītṛpuruṣasamāpannaṃ grahītṛpuruṣa- svarūpākāreṇa nirbhāsate.
tathā muktapuruṣālambanoparaktaṃ muktapuruṣasamāpannaṃ muktapuruṣasvarūpākāreṇa nirbhāsata iti.
tad evam abhijātamaṇikalpasya cetaso grahītṛ grahaṇagrāhyeṣu puruṣendriyabhūteṣu yā tatsthatadañjanatā teṣu sthitasya tadākārāpattiḥ sā samāpattir ity ucyate.

當被微細的物品所染,[心]就會顯現出微細物品的樣子。
如是,當被巨大的物品所薰染,[心]就會顯現出巨大物品的樣子。
如是,當被不同的物品所薰染,[心]就會顯現出不同物品的樣子。
如是,應了解能取(grahaṇa)根(indriya)也是一樣。
能取所緣(ālambana)所薰染,能取的自體行相(svarūpa-ākāra)就會顯現出所緣的樣子。
如是,[心以]取者神我為所緣所薰染,[心就會以]取者神我的自體行相顯現出來。
如是,[心以]解脫神我所緣所薰染,[心就會以]解脫神我的自體行相顯現出來。
如是,心就像極殊勝的寶珠一樣,安住於無論是取者-神我、能取-根、所取-諸物之中,這稱為「有行相等至定(samāpatti)」。

1.42

Tatra śabdārthajñānavikalpaiḥ saṃkīrṇā savitarkā samāpattiḥ /1.42/

tadyathā gaur iti śabdo gaur ity artho gaur iti jñānam ity avibhāgena vibhaktānām api grahaṇaṃ dṛṣṭam.
 vibhajyamānāś cānye śabdadharmā anye 'rthadharmā anye vijñānadharmā ity eteṣāṃ vibhaktaḥ panthāḥ.
 tatra samāpannasya yogino yo gavādyarthaḥ samādhiprajñāyāṃ samārūḍhaḥ sa cec chabdārthajñānavikalpānuviddha upāvartate sā saṃkīrṇā samāpattiḥ savitarkety ucyate. 

1.42

有尋定(savitarka samāpatti)是雜揉了語言、意義、知識等概念而成。

也就是說,雖有「牛」這樣的語詞,有「牛」這樣的意義,和對「牛」這樣的理解等的差別,但在認知過程中並沒有差別。
 若分析起來,語詞的性質是一種,意義的性質是另一種,理解的性質又是另外一種,而構成有差別的[認知]過程。
 如是,像「牛」等這樣的意義出現在瑜伽行者的三昧慧中,混合了語詞和理解等[概念],這就稱為「有尋定」。

1.43

yadā punaḥ śabdasaṃketasmṛtipariśuddhau śrutānumānajñānavikalpaśūnyāyāṃ samādhiprajñāyāṃ svarūpamātreṇāvasthito 'rthas tatsvarūpākāramātra- tayaivāvacchidyate.
sā ca nirvitarkā samāpattiḥ.
tat paraṃ pratyakṣam.
tac ca śrutānumānayor bījam. tataḥ śrutānumāne prabhavataḥ.
na ca śrutānumānajñānasahabhūtaṃ tad darśanam.
tasmād asaṃkīrṇaṃ praṃmāṇāntareṇa yogino nirvitarkasamādhijaṃ darśanam iti.
nirvitarkāyāḥ samāpatter asyāḥ sūtreṇa lakṣaṇaṃ dyotyate—

1.43

當語詞已確立指定,而記憶已清淨,聽聞智(śruta-jñāna)和思惟智(anumāna-jñāna)等概念都不存在時,對境(artha)安立在三昧慧(samādhiprajñā)的純自體(svarūpamātra)中,而且純自體行相已斷除。
這就是無尋定(nirvitarkā samāpatti)
這是更殊勝的現量(pratyakṣam)
這是聽聞和思惟[智]的種子,而後聽聞和思惟[智]才會生起。
但這殊勝的現量並不會與聽聞和思惟智同時生起。
因此,量的生起不混雜其他方式的量,這是瑜伽行者的無尋三昧的生起。

這無尋定的相就如[瑜伽]經文所描述的:

smṛtipariśuddhau svarūpaśūnyevārthamātranirbhāsā nirvitarkā /1.43/

yā śabdasaṃketaśrutānumānajñānavikalpasmṛtipariśuddhau grāhyasvarūpoparaktā prajñā svam iva prajñāsvarūpaṃ grahaṇātmakaṃ tyaktvā padārthamātrasvarūpā grāhyasvarūpāpanneva bhavati sā tadā nirvitarkā samāpattiḥ.
tathā ca vyākyātaṃ tasyā ekabuddhyupakramo hy arthātmāṇupracayaviśeṣātmā gavādir ghaṭādir vā lokaḥ.
sa ca saṃsthānaviśeṣo bhūtasūkṣmāṇāṃ sādhāraṇo dharma ātmabhūtaḥ phalena vyaktenānumitaḥ svavyañjakāñjanaḥ prādurbhavati.

當念清淨時,自體成空,唯有對境發光,這是無尋定

聽聞智、思惟智是建立在以語詞為基礎,當這[二種智的]概念、記憶等都能清淨時,也就是說這被所取自體(grāhyasvarūpa)所薰染的慧能夠捨棄了能取自體─[也就是]慧自體(prajñāsvarūpa)時,[這認知過程的]純句義自體就是所取自體。這就是無尋定(nirvitarkā samāpatti)
如是,可以有這樣的解釋:「一個覺知[概念]只相對應於一個對境本質(arthātma)。由特定極微所積集的事物,如世間說牛、瓶等。」
這由各各不同[聚集方式所產生]的集合狀態卻有著共同屬性[注]也就是說[有著共同屬性]的各種微細元素組成而成為本體(ātmabhūta),而[這樣的本體是]由[所產生的]結果而顯現。


dharmāntarasya kapālāder udaye ca tirobhavati.
sa eṣa dharmo 'vayavīty ucyate. yo 'sāv ekaś ca mahāṃś cāṇīṃyaś ca sparśavāṃś ca kriyādharmakaś cānityaś ca tenāvayavinā vyavahārāḥ kriyante.
yasya punar avastukaḥ sa pracayaviśeṣaḥ. sūkṣmaṃ ca kāraṇam anupalabhyam avikalpasya tasyāvayavyabhāvād atadrūpapratiṣṭhaṃ mithyājñānam iti prāyeṇa sarvam eva prāptaṃ mithyājñānam iti.
tadā ca samyagjñānam api kiṃ syād viṣayābhāvāt. yad yad upalabhyate tat tad avayavitvenāmnātam. tasmād asty avayavī yo mahattvādivyavahārāpannaḥ samāpatter nirvitarkāyā viṣayī bhavati.

例如瓦片等一些屬性顯現時[其他屬性的特性]就會隱沒。
這樣的屬性就稱為「整體性(avayavin)」,不論是巨大的,還是微小的,都是能認知到的[注],是所作法,也是無常。如是,世間的語詞就是以這樣的「整體性」而存在。
有說:「這特定的積集是沒有實體的。這微細的因是無法獲得。對於[進入]無分別[定]的人來說,整體性這樣的概念是不存在的,因為所依的基礎是無法成立的。[認為有整體性]是邪智。」
[回答:「若是這樣的話,]那幾乎一切能認知[的法]也都是邪智。」
因為沒有任何對境是正智[的對境]。凡任何能認知[的法],就可稱為「整體性」。因此,由有整體性,而能產生大[或小]等的語詞,這是無尋定對境
[注]

1.44

etayaiva savicārā nirvicārā ca sūkṣmaviṣayā vyākhyātā /1.44/

tatra bhūtasūkṣmakeṣv abhivyaktadharmakeṣu deśakālanimittānubhavāvacchinneṣu yā samāpattiḥ sā savicārety ucyate.
 tatrāpy ekabuddhinirgrāhyam evoditadharmaviśiṣṭaṃ bhūtasūkṣmam ālambanībhūtaṃ samādhiprajñāyām upatiṣṭhate.
 yā punaḥ sarvathā sarvataḥ śāntoditāvyapadeśyadharmānavacchinneṣu sarvadharmānupātiṣu sarvadharmātmakeṣu samāpattiḥ sā nirvicārety ucyate.
 evaṃsvarūpaṃ hi tadbhūtasūkṣmam etenaiva svarūpeṇālambanībhūtam eva samādhiprajñāsvarūpam uparañjayati. 

1.44

跟[有尋定、無尋定]類似,只是對境較為微細,而說有伺定、無伺定。

在此,對於所顯現的微細[對境],有空間、時間、相(nimitta)的差別,這稱為「有尋定」。
在這樣的狀態中,對於某一個各別生起的微細所緣,會產生某一種覺知,在三昧慧(samādhiprajñā)中生起。
對於這些所緣無論是靜止的、活動的、或無法確定的,在一切時、一切處,順應著一切法,也以一切法的自體(ātmaka)[為所緣而入定],這稱為「無伺定」。
如是,[所緣是]微細的自體,以這樣的自體為所緣,也呈現在三昧慧自體上。

prajñā ca svarūpaśūnyevārthamātrā yadā bhavati tadā nirvicārety ucyate. 
tatra mahadvastuviṣayā savitarkā nirvitarkā ca, sūkṣmavastuviṣayā savicārā nirvicārā ca.
evam ubhayor etayaiva nirvitarkayā vikalpahānir vyākhyāteti. 

這慧的自體為空,唯有對境,這稱為「無伺定」。 
其中,以較大的所緣為對境有尋定和有伺定,以微細的所緣對境是無尋定和無伺定。
如是,這無尋定[和無伺定]兩者被描述為沒有虛妄分別(vikalpa)。 

1.45

sūkṣmaviṣayatvaṃ cāliṅgaparyavasānam /1.45/

pārthivasyāṇor gandhatanmātraṃ sūkṣmo viṣayaḥ.
āpyasya rasatanmātram.
taijasasya rūpatanmātram.
vāyavīyasya sparśatanmātram.
ākāśasya śabdatanmātram iti.
teṣām ahaṃkāraḥ.
asyāpi liṅgamātraṃ sūkṣmo viṣayaḥ.
liṅgamātrasyāpy aliṅgaṃ sūkṣmo viṣayaḥ.
na cāliṅgāt paraṃ sūkṣmam asti. 

nanv asti puruṣaḥ sūkṣma iti satyam. yathā liṅgāt param aliṅgasya saukṣmyaṃ na caivaṃ puruṣasya. kiṃtu, liṅgasyānvayikāraṇaṃ puruṣo na bhavati, hetus tu bhavatīti.
ataḥ pradhāne saukṣmyaṃ niratiśayaṃ vyākhyātam.

1.45

微細的對境止於無相

地極微(aṇu)的微細對境是香唯量(tanmātra)
水極微的微細對境是味唯量
光極微的微細對境是色唯量
風極微的微細對境是觸唯量
空極微的微細對境是聲唯量
以上這些的極微是自我意識(ahaṃkāra)[的微細對境]。
[自我意識的]微細對境唯相(liṅgamātra)
唯相的微細對境無相(aliṅga)
沒有什麼比無相更微細的。
[有問:]「神我不是最微細嗎?」[答:]「是的!就如無相唯相更微細,可是不會比神我更微細。何以故?因為神我不會變化,而是[變化]因。」
由此而說明無相是最微細的。


1.46

tā eva sabījaḥ samādhiḥ /1.46/

tāś catasraḥ samāpattayo bahirvastubījā iti samādhir api sabījaḥ.
tatra sthūle 'rthe savitarko nirvitarkaḥ, sūkṣme 'rthe savicāro nirvicāra iti caturdhopasaṃkhyātaḥ samādhir iti.

1.46

這就是種子三昧

這四種等至定是「有外在對境、有種子」,是種子三昧(sabījasamādhi)[注]
其中,就粗顯對境,是有尋
[三昧]。就微細的對境,是有伺、無伺[三昧]。這就是四種三昧。

1.47

nirvicāravaiśāradye 'dhyātmaprasādaḥ /1.47/

aśuddhyāvaraṇamalāpetasya prakāśātmano buddhisattvasya rajastamobhyām anabhibhūtaḥ svacchaḥ sthitipravāho vaiśāradyam.
 yadā nirvicārasya samādher vaiśāradyam idaṃ jāyate tadā yogino bhavaty adhyātmaprasādo bhūtārthaviṣayaḥ kramānanurodhī sphuṭaḥ prajñālokaḥ.
 tathā coktam --- “prajñāprasādam āruhya aśocyaḥ śocato janān, bhūmiṣṭhān iva śailasthaḥ sarvān prājño 'nupaśyati”. 

1.47

當無伺定已獲善巧,就會[生起]內在的澄淨。

以光明為自性的覺知悅性(buddhisattva)移除了不清淨的蔽蓋。[內心]鎮伏了燥動性闇性,是清淨的、恒定的、無所畏的。
當在無伺三昧中,產生了無所畏,然後瑜伽行者有內在的清淨,以真實義(bhūtārtha)對境,不隨順於次第,充滿智慧之光。
因此,有句話說:「智者生起清淨慧,遠離愁苦,就像站在山頂上看站在地面上的一切眾生。」
[注]

1.48

ṛtaṃbharā tatra prajñā /1.48/

tasmin samāhitacittasya yā prajñā jāyate tasyā ṛtaṃbhareti saṃjñā bhavati.
anvarthā ca sā, satyam eva bibharti na ca tatra viparyāsajñānagandho 'py astīti.
 
tathā coktam ---
"āgamenānumānena dhyānābhyāsarasena ca /
 tridhā prakalpayan prajñāṃ labhate yogam uttamam" iti. 

1.48

在此,[生起的是]真實慧般若。

定心(samāhita-citta)中所產生的慧可知為「真實慧(ṛtaṃbharā)」。
這會隨順正義,和可承受真理,而且不會有顛倒智(viparyāsa-jñāna)的作用。
如是,有諺語提到:「透過經典、透過思惟、和透過禪定的修習,以這三種方式鍛鍊智慧,行者會獲得無上瑜伽。
[注]

1.49

sā punaḥ ---
śrutānumānaprajñābhyām anyaviṣayā viśeṣārthatvāt /1.49/

śrutam āgamavijñānaṃ tat sāmānyaviṣayam.
na hy āgamena śakyo viśeṣo 'bhidhātum, kasmāt, na hi viśeṣeṇa kṛtasaṃketaḥ śabda iti.
tathānumānaṃ sāmānyaviṣayam eva.
yatra prāptis tatra gatir yatrāprāptis tatra na bhavati gatir ity uktam. anumānena ca sāmānyenopasaṃhāraḥ.
tasmāc chrutānumānaviṣayo na viśeṣaḥ kaścid astīti.
na cāsya sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭasya vastuno lokapratyakṣeṇa grahaṇam asti. na cāsya viśeṣasyāpramāṇakasyābhāvo 'stīti samādhiprajñānirgrāhya eva sa viśeṣo bhavati bhūtasūkṣmagato vā puruṣagato vā.
tasmāc chrutānumānaprajñābhyām anyaviṣayā sā prajñā viśeṣārthatvād iti.

1.49

其次
由於對境的差異,聽聞慧、思惟慧與[三昧慧]的對境也有所不同。

聽聞是指[理解]經典的智慧,這是共境(sāmānyaviṣaya)
經典不能夠稱為別境,因為並沒有表達別境的語詞。
同樣地,思惟也是共境
有句話說:「當有到達,就有去[的動作];當沒有到達,就沒有去[的動作]。」所以可說為思惟共境。
有因此,聽聞和思惟的境並不是別境。
以世間人的現量是無法認知太微細、太隱秘、太遙遠的事物。但是我們不能說由於現量無法認知,所以別境就不存在。只有三昧慧才能認知的別境,如微細境、或神我
因此,由於三昧慧是以別境為所緣,與聽聞慧、思惟慧不同。

1.50

samādhiprajñāpratilambhe yoginaḥ prajñākṛtaḥ saṃskāro navo navo jāyate ---
tajjaḥ saṃskāro 'nyasaṃskārapratibandhī /1.50/

samādhiprajñāprabhavaḥ saṃskāro vyutthānasaṃskārāśayaṃ bādhate.
vyutthānasaṃskārābhibhavāt tatprabhavāḥ pratyayā na bhavanti.
pratyayanirodhe samādhir upatiṣṭhate.
tataḥ samādhijā prajñā, tataḥ prajñākṛtāḥ saṃskārā iti navo navaḥ saṃskārāśayo jāyate.

1.50

當獲得了三昧慧的時候,瑜伽行者會生起新、更新的由慧所造的業行
由這[三昧慧]所生的業行能抑制其他業行。

三昧慧所產生的業行能夠違害散亂[心]傾向的業行
從制伏散亂[心]業行,緣(pratyaya)就不會有效力。
當緣息滅的時候,三昧就能安住。
因此,由三昧所生而有慧。由慧所造作[而生]而有業行,也就有新、更新的業行就會生起。

tataś ca prajñā, tataś ca saṃskārā iti katham asau saṃskārātiśayaś cittaṃ sādhikāraṃ na kariṣyatīti.
na te prajñākṛtāḥ saṃskārāḥ kleśakṣayahetutvāc cittam adhikāraviśiṣṭaṃ kurvanti.

cittaṃ hi te svakāryād avasādayanti.
khyātiparyavasānaṃ hi cittaceṣṭitam iti.

由慧所造[而生]的業行,因此就會有[更多的]慧,也因此而有[更多的]業行
為何這業行不會支持心念的安住?

因為[這業行是]能夠煩惱息滅的因,這些慧所造的業行不會成為造作心運作的因。

由這些[業行的所作]能制伏心念。
心念活動是到究竟智(khyātiparyavasāna)[的生起就停止]。

1.51

kiṃ cāsya bhavati ---
tasyāpi nirodhe sarvanirodhān nirbījaḥ samādhiḥ /1.51/

sa na kevalaṃ samādhiprajñāvirodhī prajñākṛtānām api saṃskārāṇāṃ pratibandhī bhavati.
kasmāt, nirodhajaḥ saṃskāraḥ samādhijān saṃskārān bādhata iti.
nirodhasthitikālakramānubhavena nirodhacittakṛtasaṃskārāstitvam anumeyam.
vyutthānanirodhasamādhiprabhavaiḥ saha kaivalyabhāgīyaiḥ saṃskāraiś cittaṃ svasyāṃ prakṛtāv avasthitāyāṃ pravilīyate.
tasmāt te saṃskārāś cittasyādhikāravirodhino na sthitihetavo bhavantīti.
yasmād avasitādhikāraṃ saha kaivalyabhāgīyaiḥ saṃskāraiś cittaṃ nivartate, tasmin nivṛtte puruṣaḥ svarūpamātrapratiṣṭho 'taḥ śuddhaḥ kevalo mukta ity ucyata iti.

1.51

會有什麼樣的情況呢?
當[三昧慧的業行]息滅時,[其他的]一切[業行]也已息滅,這就是無種子三昧。

這[無種子三昧]不但能夠完全地遮止三昧[所生的]慧(samādhiprajñā),也能息滅慧所造的業行
為何?由止息而生的業行能息滅由三昧而生的業行
由隨著經驗安住於息滅的時間長短,會有相對應的息滅心所造作的業行性。
透過息滅散亂[心]的三昧和順獨存分(kaivalyabhāgīya)[注]業行,心就會安止於自身的原質中而消失。
因此,這些業行能違害心念[生起]的因,而不會成為[心念]持續的因。
透過順獨存分(kaivalyabhāgīya)業行,心就會有停息的因而不運轉。當心念不運轉時,安住於純然自體的神我就被稱為:「清淨、純然、解脫(mukta)」。

iti śrīpātañjale sāṃkhyapravacane yogaśāstre śrīmadvyāsabhāṣye prathamaḥ samādhipādaḥ

以上為聖帕坦伽利的數論言教、瑜伽論典[注],吉祥毗耶沙解說的第一〈三昧品〉。

第二〈修煉品〉

dvitīyaḥ sādhana-pādaḥ

第二〈修煉品〉
(一)、行瑜伽的定義與目的
(一)、行瑜伽的定義與目的
2.1

uddiṣṭaḥ samāhitacittasya yogaḥ. kathaṃ vyutthitacitto 'pi yogayuktaḥ syād ity etad ārabhyate ---
tapaḥsvādhyāyeśvarapraṇidhānāni kriyāyogaḥ /2.1/

nātapasvino yogaḥ sidhyati.
anādikarmakleśavāsanācitrā pratyupasthitaviṣayajālā cāśuddhir nāntareṇa tapaḥ saṃbhedam āpadyata iti tapasa upādānam.
tac ca cittaprasādanam abādhamānam anenāsevyam iti manyate.
svādhyāyaḥ praṇavādipavitrāṇāṃ japo mokṣaśāstrādhyayanaṃ vā.
īśvarapraṇidhānaṃ sarvakriyāṇāṃ paramagurāv arpaṇaṃ tatphalasaṃnyāso vā. 2.1

2.1

[在上一章]已解釋瑜伽是指[瑜伽行者的]專注心。[這一章]開始[說明行者]如何以散亂心與瑜伽相應。
苦行、念誦、祈求自在神,這是行瑜伽。

 一位不修習苦行的行者,瑜伽是無法成就。
 [心的]不淨是由無始以來業煩惱的漏(vāsana)所沾染,也是現前[感官]對境的網,若不以持續苦行是不會壞滅的,因此苦行是必需的。
 由此,[瑜伽行者應]精勤於沒有惱害、清淨的心。
 「念誦(svādhyāya)」是持續地念誦唵(Oṁ)等神聖的咒語,或者是讀誦[能趨向]解脫的典籍。
 「祈求自在神(īśvara)」是奉獻、或者是捨棄一切作為的果報,獻給最殊勝的上師。

2.2

sa hi kriyāyogaḥ.
samādhibhāvanārthaḥ kleśatanūkaraṇārthaś ca /2.2/

sa hy āsevyamānaḥ samādhiṃ bhāvayati kleśāṃś ca pratanūkaroti.
 pratanūkṛtān kleśān prasaṃkhyānāgninā dagdhabījakalpān aprasavadharmiṇaḥ kariṣyatīti.
 teṣāṃ tanūkaraṇāt punaḥ kleśair aparāmṛṣṭā sattvapuruṣānyatāmātrakhyātiḥ sūkṣmā prajñā samāptādhikārā pratiprasavāya kalpiṣyata iti. 2.2

2.2

這是行瑜伽:
[行瑜伽的]目的是修習三昧和減弱煩惱。

努力修習這[行瑜伽],就能夠深化三昧和滅弱煩惱
就像以甚深禪定[力](prasaṃkhyāna)的火燒焦種子,讓已弱化的煩惱不再生起。
透過[煩惱的]弱化,不受煩惱所染污的微細慧能夠決擇區分善性神我的不同。當所作已圓滿,[微細慧]就將會回歸[其因]。

(二)、煩惱的定義與解釋
(二)、煩惱的定義與解釋
2.3

atha ke kleśāḥ kiyanto veti ---
avidyāsmitārāgadveṣābhiniveśāḥ kleśāḥ [注]/2.3/

kleśā 
iti pañca viparyayā ity arthaḥ.
te spandamānā guṇādhikāraṃ draḍhayanti, pariṇāmam avasthāpayanti, kāryakāraṇasrota unnamayanti, parasparānugrahatantrībhūtvā karmavipākaṃ cābhinirharantīti. 2.3

2.3

那麼,何謂煩惱,而且有幾種呢?
無明我執、貪愛、瞋恚、有執[注],這些是煩惱

煩惱(kleśa)」是指五種顛倒妄想的意思。
當這些[煩惱]活躍時,便會強化[三]質性的作用,建立了轉變,增長了果和因之相續流,相互支持、依靠,而產生了業果報(karmavipāka)

2.4

avidyā kṣetram uttareṣāṃ prasuptatanuvicchinnodārāṇām /2.4/

atrāvidyā kṣetraṃ prasavabhūmir uttarareṣām asmitādīnāṃ caturvidhavikalpānāṃ prasuptatanuvicchinnodārāṇām.
tatra kā prasuptiḥ.
cetasi śaktimātrapratiṣṭhānāṃ bījabhāvopagamaḥ.
tasya prabodha ālambane saṃmukhībhāvaḥ.
prasaṃkhyānavato dagdhakleśabījasya saṃmukhībhūte 'py ālambane nāsau punar asti, dagdhabījasya kutaḥ praroha iti.
ataḥ kṣīṇakleśaḥ kuśalaś caramadeha ity ucyate.
tatraiva sā dagdhabījabhāvā pañcamī kleśāvasthā nānyatreti.
satāṃ kleśānāṃ tadā bījasāmarthyaṃ dagdham iti viṣayasya saṃmukhībhāve 'pi sati na bhavaty eṣāṃ prabodha ity uktā prasuptir dagdhabījānām aprarohaś ca.

2.4

無明是其他[煩惱]的溫床,不論是睡眠中、薄弱的、中斷的、或現行的。

其中,無明我執(asmitā)等等的溫床,無論是睡眠中、薄弱的、中斷的、或現行的等四種之一。
其中,什麼是睡眠?
是僅有能力的狀況,在心中保持種子的狀態。
這當醒來時,所緣就會現前(saṃmukhībhāva)
具有甚深禪定[力](prasaṃkhyāna)的人,以煩惱種子已燒焦,所緣就不會現前,[因為]燒焦的種子怎會生長?
因此煩惱燒盡的善巧者被稱為最後身者(caramadeha)[注]
這對他來說,種子已經燒焦,是煩惱的第五種情況,但其他人不會[有這第五種]。
雖然這時煩惱還在,但種子的能力已燒毀了。即使所緣境(viṣaya)現前,這些[煩惱]也不會醒來。如是,睡眠的[煩惱]和不會發芽的燒焦種子已說明如上。

tanutvam ucyate --- pratipakṣabhāvanopahatāḥ kleśās tanavo bhavanti.
tathā vicchidya vicchidya tena tenātmanā punaḥ punaḥ samudācarantīti vicchinnāḥ.
kathaṃ, rāgakāle krodhasyādarśanāt.
na hi rāgakāle krodhaḥ samudācarati.
rāgaś ca kvacid dṛśyamāno na viṣayāntare nāsti.
naikasyāṃ striyāṃ caitro rakta ity anyāsu strīṣu viraktaḥ, kiṃtu tatra rāgo labdhavṛttir anyatra tu bhaviṣyadvṛttir iti.
sa hi tadā prasuptatanuvicchinno bhavati.
viṣaye yo labdhavṛttiḥ sa udāraḥ.

其次,說明薄弱的狀態。透過修習對治,有所損害的煩惱就會變得薄弱。
接著,一次一次地中斷後,又一次一次地以自己[的力量]生起。
這是如何呢?當在愛欲[產生]的時候,是看不到瞋恚的。
的確,在愛欲[產生]的時候,是無法感受到瞋恚。
另外,當對某一外境產生愛欲時,並不會對其他所緣境沒有[愛欲]。
例如說制恒羅對一女人著迷,但不表示他不會對其他女人不著迷。這是因為對某一愛著已獲得時,對其他愛著還在追求的階段。
這就是睡眠、薄弱、中斷的情況。
對已獲得的所緣境產生活動時,就是[煩惱的]現行。

sarva evaite kleśaviṣayatvaṃ nātikrāmanti.
kas tarhi vicchinnaḥ prasuptas tanur udāro vā kleśa iti, ucyate ---
satyam evaitat, kiṃtu viśiṣṭānām evaiteṣāṃ vicchinnāditvam.
yathaiva pratipakṣabhāvanāto nivṛttas tathaiva svavyañjakāñjanenābhivyakta iti.
sarva evāmī kleśā avidyābhedāḥ.
kasmāt, sarveṣv avidyaivābhiplavate.
yad avidyayā vastv ākāryate tad evānuśerate kleśā viparyāsapratyayakāla upalabhyante kṣīyamāṇāṃ cāvidyām anu kṣīyanta iti. 2.4

一切煩惱所緣境[的種類]不外乎這四種。
或許問煩惱為何是睡眠、薄弱、中斷、或現行這四種?
雖然這是真實[的情況],但是[煩惱]有特殊的[情況],這[四種]就會有所間斷。
透過修習對治,[煩惱]就不再活動,或以適當的對境(añjana),[煩惱]會顯現。
這一切的煩惱都是無明的不同差別。
為何呢?無明滲透一切。
無明見諸事,煩惱隨之所依。當無明滅的話,所跟隨的[煩惱]也就消滅。

2.5

tatrāvidyāsvarūpam ucyate ---
anityāśuciduḥkhānātmasu nityaśucisukhātmakhyātir avidyā /2.5/

anitye kārye nityakhyātiḥ. tadyathā --- dhruvā pṛthivī, dhruvā sacandratārakā dyauḥ, amṛtā divaukasa iti.
 tathāśucau paramabībhatse kāye, ---
 "sthānād bījād upaṣṭambhān niḥsyandān nidhanād api /
 kāyam ādheyaśaucatvāt paṇḍitā hy aśuciṃ viduḥ" //


2.5

其中,無明的自體描述如下:
無明是將無常、不淨、苦、無我認為是、淨、樂、我。

這是將無常所作當成是,如說:「地為恒常,有著月亮與星星的天空也是恒常。禰舞迦天神是不死的。」
同樣地,關於不淨、極為污穢的身體[,有句話說]:「以其位置、以其種子、以其增長、以其流出、以其保存,由於需清潔身體,智者知其為不淨。」

iti aśucau śucikhyātir dṛśyate.
naveva śaśāṅkalekhā kamanīyeyaṃ kanyā madhvamṛtāvayavanirmiteva candraṃ bhittvā niḥsṛteva jñāyate, nīlotpalapatrāyatākṣī hāvagarbhābhyāṃ locanābhyāṃ jīvalokam āśvāsayantīveti kasya kenābhisaṃbandhaḥ.
bhavati caivam aśucau śuciviparyāsapratyaya iti.
etenāpuṇye puṇyapratyayas tathaivānarthe cārthapratyayo vyākhyātaḥ.

如是,應知這是把不淨當成清淨。
就像說如弦月般可愛,四肢如蜂蜜、甘露,宛如破月而出的少女,眼睛就像青蓮華花瓣[一般大],靈活的眼神,讓這世界活躍了起來。那[少女]與這些[譬喻]的關連性是什麼呢?這就是緣取不淨為清淨。
如是這就是在說明緣取非福德為福德,緣取無意義為意義。

tathā duḥkhe sukhakhyātiṃ vakṣyati ---
"pariṇāmatāpasaṃskāraduḥkhair guṇavṛttivirodhāc ca duḥkham eva sarvaṃ vivekinaḥ" iti.
tatra sukhakhyātir avidyā.
tathānātmany ātmakhyātir bāhyopakaraṇeṣu cetanācetaneṣu bhogādhiṣṭhāne vā śarīre puruṣopakaraṇe vā manasy anātmany ātmakhyātir iti.

然後再將苦認為快樂:「具有決擇[智]的人(vivekin),[了知]一切皆苦,因為由轉變苦、惱苦和業行苦,而對立於[三]質性的活動。」
如是,[將苦]認為是快樂,這就是無明
如是,將無我認為我,就像是外在的資助,不論是能思或非能思,或是將享用所依的身體,或是將神我資助的心意,[當成是我。]這就是將無我認為我。

tathaitad atroktam --- "vyaktam avyaktaṃ vā sattvam ātmatvenābhipratītya tasya saṃpadam anu nandaty ātmasaṃpadaṃ manvānas tasya vyāpadam anu śocaty ātmavyāpadaṃ manvānaḥ sa sarvo 'pratibuddhaḥ" iti. eṣā catuṣpadā bhavaty avidyā mūlam asya kleśasaṃtānasya karmāśayasya ca savipākasyeti.

如說:「相信顯現的或未顯現的為自我的本性,喜悅於其成就,認為這是我的成就;憂傷於其衰微,認為這是我的衰微。這樣的人並未完全覺悟。」這就是無明的四句,這是業、煩惱相續異熟的根本。

tasyāś cāmitrāgoṣpadavadvastusatattvaṃ vijñeyam.
yathā nāmitro mitrābhāvo na mitramātraṃ kiṃtu tadviruddhaḥ sapatnaḥ.
yathā vāgoṣpadaṃ na goṣpadābhāvo na goṣpadamātraṃ kiṃtu deśa eva tābhyām anyad vastvantaram.
evam avidyā na pramāṇaṃ na pramāṇābhāvaḥ kiṃtu vidyāviparītaṃ jñānāntaram avidyeti. 2.5

其中,無明應了解為實有的事,就像對「敵人」、「未去過之地」[的理解一樣]。
「敵人」不應理解為沒有朋友,或是某一類的朋友,而是跟朋友相反的敵對的人。
同樣地,「未去過之地」不應理解為沒有牛的足跡,或是某一種牛的足跡,而是跟前二者相反的地方。
如是,無明不是沒有量,也不是某一種量,而是跟明相反的量。

2.6

dṛgdarśanaśaktyor ekātmatevāsmitā /2.6/

puruṣo dṛkśaktir buddhir darśanaśaktir ity etayor ekasvarūpāpattir ivāsmitā kleśa ucyate.
bhoktṛbhogyaśaktyor atyantavibhaktayor atyantāsaṃkīrṇayor avibhāgaprāptāv iva satyāṃ bhogaḥ kalpate.
svarūpapratilambhe tu tayoḥ kaivalyam eva bhavati kuto bhoga iti.
tathā coktam --- "buddhitaḥ paraṃ puruṣam ākāraśīlavidyādibhir vibhaktam apaśyan kuryāt tatrātmabuddhiṃ mohena" iti. 2.6

2.6

我執是將見者(dṛk)和能見(darśana)的能力視為同一我性。

神我是見者的能力。覺知是能見的能力。將這兩者視為一體,這是我執煩惱
經驗者和受經驗者的能力是不同的、有所差別的,若將這兩者虛妄認為沒有分別,那就會將經驗視為真實。
對於獲得[神我的]自體,這就是獨存,又那來的經驗?
如是說:「不了解[注]神我更高於覺知,也與行相(ākāra)、性格、知識不同。由於愚癡,將覺知當成自我。」

2.7

sukhānuśayī [注]rāgaḥ /2.7/

sukhābhijñasya sukhānusmṛtipūrvaḥ sukhe tatsādhane vā yo gardhas tṛṣṇā lobhaḥ sa rāga iti. 2.7

2.7

貪愛是隨增於樂。

知道快樂,記得以前的快樂,貪圖、渴愛、貪著快樂或[獲得快樂的]方法。

2.8

duḥkhānuśayī[注] dveṣaḥ /2.8/

duḥkhābhijñasya duḥkhānusmṛtipūrvo duḥkhe tatsādhane vā yaḥ pratigho manyur jighāṃsā krodhaḥ sa dveṣaḥ. 2.8

2.8

瞋恚是隨增於苦。

知道苦,記得以前的苦,厭惡、憤怒、報復、瞋恚苦或[獲得苦的]方法。

2.9

svarasavāhī viduṣo 'pi tathā rūḍho 'bhiniveśaḥ /2.9/

sarvasya prāṇina iyam ātmāśīr nityā bhavati mā na bhūvaṃ bhūyāsam iti. na cānanubhūtamaraṇadharmakasyaiṣā bhavaty ātmāśīḥ. etayā ca pūrvajanmānubhavaḥ pratīyate.
sa cāyam abhiniveśaḥ kleśaḥ svarasavāhī kṛmer api jātamātrasya pratyakṣānumānāgamair asaṃbhāvito maraṇatrāsa ucchedadṛṣṭyātmakaḥ pūrvajanmānubhūtaṃ maraṇaduḥkham anumāpayati.
yathā cāyam atyantamūḍheṣu dṛśyate kleśas tathā viduṣo 'pi vijñātapūrvāparāntasya rūḍhaḥ.
kasmāt samānā hi tayoḥ kuśalākuśalayor maraṇaduḥkhānubhavād iyaṃ vāsaneti. 2.9

2.9

有執是對自我存在的渴求,即使在智者中也會生起。

在一切眾生中,這種對我的執著是恒常存在的:「我不要不存在!」、「我想要[持續地]存在著!」若是沒有之前的死亡經驗,這種對我的執著也沒有;若是有前生的經驗,就會有[我的執著]。
這種有執的煩惱是在自身相續(svarasavāhi)中,即使是新生的小蟲[也有],透過現量、比量、聖言量,推論前生死亡痛苦經驗。
這種煩惱可見於極為愚笨的人,也可見於了知前、後際[生命]生起的智者之中。
如何呢?這種從死亡痛苦經驗而來的習氣,對善巧者和不善巧者都一樣。

2.10

te pratiprasavaheyāḥ sūkṣmāḥ /2.10/

 te pañca kleśā dagdhabījakalpā yoginaś caritādhikāre cetasi pralīne saha tenaivāstaṃ gacchanti. 2.10

2.10

為回歸到最初狀態,這[五種]微細[煩惱]應斷除。

這五種煩惱就像燒焦的種子,當瑜伽行者的心念息滅時,這些[煩惱]就會跟著消滅。

(三)、斷除煩惱的方式
(三)、斷除煩惱的方式
2.11

sthitānāṃ tu bījabhāvopagatānām—
dhyānaheyās tadvṛttayaḥ /2.11/

kleśānāṃ yā vṛttayaḥ sthūlās tāḥ kriyāyogena tanūkṛtāḥ satyaḥ prasaṃkhyānena dhyānena hātavyā yāvat sūkṣmīkṛtā yāvad dagdhabījakalpā iti.
yathā vastrāṇāṃ sthūlo malaḥ pūrvaṃ nirdhūyate paścāt sūkṣmo yatnenopāyena cāpanīyate tathā svalpapratipakṣāḥ sthūlā vṛttayaḥ kleśānāṃ, sūkṣmās tu mahāpratipakṣā iti. 2.11

2.11

當這些[煩惱]還存在,或以種子狀態存在時,
由禪那可斷除這些[煩惱心念]活動。

粗重煩惱的活動可透過由行瑜伽而變成薄弱,而且能夠透過甚深禪定[力](prasaṃkhyāna)所斷除,直到種子燒焦為止。
就像衣服上粗重的污垢會被先去掉,而後微細[的污垢]以較用力的方式才會清除。同樣,粗重的煩惱可以用較簡單的對治,而微細的煩惱就要用較強大的對治[方式]。

2.12

kleśamūlaḥ karmāśayo dṛṣṭādṛṣṭajanmavedanīyaḥ /2.12/

tatra puṇyāpuṇyakarmāśayaḥ kāmalobhamohakrodhabhavaḥ.
sa dṛṣṭajanmavedanīyaś cādṛṣṭajanmavedanīyaś ca.
tatra tīvrasaṃvegena mantratapaḥsamādhibhir nirvartita īśvaradevatāmaharṣimahānubhāvānām ārādhanād vā yaḥ pariniṣpannaḥ sa sadyaḥ paripacyate puṇyakarmāśaya iti.
tathā tīvrakleśena bhītavyādhitakṛpaṇeṣu viśvāsopagateṣu vā mahānubhāveṣu vā tapasviṣu kṛtaḥ punaḥ punar apakāraḥ sa cāpi pāpakarmāśayaḥ sadya eva paripacyate.
yathā nandīśvaraḥ kumāro manuṣyapariṇāmaṃ hitvā devatvena pariṇataḥ.
tathā nahuṣo 'pi devānām indraḥ svakaṃ pariṇāmaṃ hitvā tiryaktvena pariṇata iti.
tatra nārakāṇāṃ nāsti dṛṣṭajanmavedanīyaḥ karmāśayaḥ. kṣīṇakleśānām api nāsty adṛṣṭajanmavedanīyaḥ karmāśaya iti. 2.12

2.12

業的所依是以煩惱為根源,是能成為現世、來世的感受。

福、非福業的所依(āśaya)是愛欲、貪著、愚癡、瞋恚。
這[樣的業]能在現世[注]所感受和在未來世[注]所感受。
其中,透過強烈悚惕心,以咒語、苦行、三昧等感召,或者以事奉自在神(īśvara)、天神、大仙人、有大威神力者,福業所依就能快速地成就圓滿。
[注]同樣地,透過強大的煩惱,對於恐懼的人、生病的人、悲慘無助的人,或是對信任[自己]的人,或是具有大威神力者,一再地做惡,這樣惡業所依就能快速地成就圓滿。[注]
就像喜自在童子(nandīśvara kumāra)[以事奉濕婆神],得以轉化人身而成為天神。
同樣地,農沙王(nahuṣa)曾做為眾神之主的因陀羅神(indra),[因藐視仙人]捨棄了神的身份,而轉化為一畜生。[注]
其中,犯墮地獄的業報不會在現世感受。煩惱滅盡的業報也不會感受未來世。

2.13

sati mūle tadvipāko jātyāyurbhogāḥ /2.13/

satsu kleśeṣu karmāśayo vipākārambhī bhavati nocchinnakleśamūlaḥ.
yathā tuṣāvanaddhāḥ śālitaṇḍulā adagdhabījabhāvāḥ prarohasamarthā bhavanti, nāpanītatuṣā dagdhabījabhāvā vā tathā kleśāvanaddhaḥ karmāśayo vipākaprarohī bhavati, nāpanītakleśo na prasaṃkhyānadagdhakleśabījabhāvo veti.
sa ca vipākas trividho jātir āyur bhoga iti.

2.13

當根源存在,就會有出生、壽命、和經驗的異熟。

煩惱存在,就會有業報所依的異熟[果報],但煩惱根源一旦斷除,就不會有[異熟果報]。
就像帶殼的稻穀,或是沒有被燒焦的種子,就具有發芽的功能;而沒有殼的稻穀,或是已被燒焦的種子,就沒有[發芽的功能]。同樣地,被煩惱所束縛、業報所依的異熟會就生長,或者是還沒被遣除的煩惱,或是還沒有透過甚深禪定[力](prasaṃkhyāna)[讓煩惱]變成燒焦的種子[就會生長]。
這樣的異熟有三種:出生、壽命、和經驗。
 

tatredaṃ vicāryate—kim ekaṃ karmaikasya janmanaḥ kāraṇam athaikaṃ karmānekaṃ janmākṣipatīti.
dvitīyā vicāraṇā—kim anekaṃ karmānekaṃ janma nirvartayati athānekaṃ karmaikaṃ janma nirvartayatīti.
na tāvad ekaṃ karmaikasya janmanaḥ kāraṇam.
kasmāt, anādikālapracitasyāsaṃkhyeyasyāvaśiṣṭasya karmaṇaḥ sāṃpratikasya ca phalakramāniyamād anāśvāso lokasya prasaktaḥ, sa cāniṣṭa iti.
na caikaṃ karmānekasya janmanaḥ kāraṇam.
kasmāt, anekeṣu karmasu ekaikam eva karmānekasya janmanaḥ kāraṇam ity avaśiṣṭasya vipākakālābhāvaḥ prasaktaḥ, sa cāpy aniṣṭa iti.
na cānekaṃ karmānekasya janmanaḥ kāraṇam.
kasmāt, tad anekaṃ janma yugapan na saṃbhavatīti krameṇaiva vācyam.
tathā ca pūrvadoṣānuṣaṅgaḥ.

在此要思考這個[問題]:是一種業引生一種生,或是一種業引生多種生的因?
 第二個要思考[的問題]:是多種業[結合]引生一種生,或是多種業引生多種生的因?
 一種業不會是引生一種生的因。
 為何呢?從無始時間以來所累積的無量阿僧祇(asaṃkhyeya)所遺留的業,和現在果報的次第是未定的,[若說一種業引生一種生的話,]這樣世間人會不安穩,所以這是無法接受的[注]
 也不是一種業引生多種生的因。
 為何呢?在多種業中,[若說]只一種業引生多種生,那就缺乏其他餘留的異熟時間,所以這也是無法接受的。
 也不是多種業引生多種生。
 為何呢?多種生不可能同時發生,只能依序發生。
 如是,也是犯了跟上述同樣的錯誤。

asmāj janmaprāyaṇāntare kṛtaḥ puṇyāpuṇyakarmāśayapracayo vicitraḥ pradhānopasarjanabhāvenāvasthitaḥ prāyaṇābhivyakta ekapraghaṭṭakena maraṇaṃ prasādhya saṃmūrchita ekam eva janma karoti.
tac ca janma tenaiva karmaṇā labdhāyuṣkaṃ bhavati.
tasminn āyuṣi tenaiva karmaṇā bhogaḥ saṃpadyata iti.
asau karmāśayo janmāyurbhogahetutvāt trivipāko 'bhidhīyata iti.
ata ekabhavikaḥ karmāśaya ukta iti.
dṛṣṭajanmavedanīyas tv ekavipākārambhī bhogahetutvād dvivipākārambhī vāyurbhogahetutvān nandīśvaravan nahuṣavad veti.
kleśakarmavipākānubhavanirvartitābhis tu vāsanābhir anādikālasaṃmūrchitam idaṃ cittaṃ vicitrīkṛtam iva sarvato matsyajālaṃ granthibhir ivātatam ity etā anekabhavapūrvikā vāsanāḥ.
yas tv ayaṃ karmāśaya eṣa evaikabhavika ukta iti.
ye saṃskārāḥ smṛtihetavas tā vāsanās tāś cānādikālīnā iti.

因此,在出生與死亡之間,有種種所做的福德、非福的業所依的累積,在主要、次要的出生安立,在死亡時,昏沈地聚集在一起,而引起一種出生。
這種出生以這樣的業而有壽命。
在這壽命中,也以這樣的業而生起[生命的]經驗。
這種業所依是出生、壽命、經驗的因,而被稱為「三種異熟」。
因此,業所依被說成「一次生存(ekabhavika)」。
現世所感受的,或是生起經驗一種異熟的因,或是生起壽命、經驗兩種異熟的因。就像喜自在童子(nandīśvara)農沙王(nahuṣa)一樣。[注]
煩惱、業、異熟的體驗,從無始時以來心積聚的習氣,就像一張撒開帶結的漁網。這是多次前生的習氣。
而這業所依就稱為「一次生存」。
這些引起記憶的業行是從無始時以來的習氣[所熏習]。

yas tv asāv ekabhavikaḥ karmāśayaḥ sa niyatavipākaś cāniyatavipākaś ca.
tatra dṛṣṭajanmavedanīyasya niyatavipākasyaivāyaṃ niyamo na tv adṛṣṭajanmavedanīyasyāniyatavipākasya kasmāt.
yo hy adṛṣṭajanmavedanīyo 'niyatavipākas tasya trayī gatiḥ --- kṛtasyāvipakvasya nāśaḥ, pradhānakarmaṇy āvāpagamanaṃ vā, niyatavipākapradhānakarmaṇābhibhūtasya vā ciram avasthānam iti.
(1)tatra kṛtasyāvipakvasya nāśo yathā śuklakarmodayād ihaiva nāśaḥ kṛṣṇasya.
yatredam uktam --- "dve dve ha vai karmaṇī veditavye pāpakasyaiko rāśiḥ puṇyakṛto 'pahanti tad icchasva karmāṇi sukṛtāni kartum ihaiva te karma kavayo vedayante."
(2)pradhānakarmaṇy āvāpagamanam.
yatredam uktaṃ—"syāt svalpaḥ saṃkaraḥ saparihāraḥ sapratyavamarṣaḥ kuśalasya nāpakarṣāyālam. kasmāt, kuśalaṃ hi me bahv anyad asti yatrāyam āvāpaṃ gataḥ svarge 'py apakarṣam alpaṃ kariṣyati" iti.
(3) niyatavipākapradhānakarmaṇābhibhūtasya vā ciram avasthānam.
katham iti, adṛṣṭajanmavedanīyasyaiva niyatavipākasya karmaṇaḥ samānaṃ maraṇam abhivyaktikāraṇam uktam. na tv adṛṣṭajanmavedanīyasyāniyatavipākasya.
yat tv adṛṣṭajanmavedanīyaṃ karmāniyatavipākaṃ tan naśyed āvāpaṃ vā gacched abhibhūtaṃ vā ciram apy upāsīta, yāvat samānaṃ karmābhivyañjakaṃ nimittam asya na vipākābhimukhaṃ karotīti.
tadvipākasyaiva deśakālanimittānavadhāraṇād iyaṃ karmagatiś citrā durvijñānā ceti.
na cotsargasyāpavādān nivṛttir ity ekabhavikaḥ karmāśayo 'nujñāyata iti. 2.13

然而,一次生存的業所依有決定異熟,也有未定異熟。
在此,現世生所感受的決定異熟是確定的,而不屬於未來世生所感受的未定異熟。為何呢?
由未來世生所感受的未定異熟有三種去向:(1)已作的不產生異熟而消滅、(2)淹沒在主要業中、(3)或在長時間中,受到決定異熟的主要業所壓制。
(1)已作的不產生異熟而消滅:就像是白業生起,而黑業就消除。
有句話說:「兩種!應該知道有兩種業。福德所作能消除惡作的累積。因此,智者勸誡說,要努力行善行。」
(2)淹沒在主要業中:
有句話說:「如果有少量[惡業]的混合,是可以排除,是可以忍受,不足以消除善[業]。為何呢?因為我有其他相當多的善業,這種少量的混合會淹沒在其中。在天界中,這種[惡業要]去除[善業]也是微弱的。」
(3)在長時間中,受到決定異熟的主要業所壓制:
為何呢?死亡被說是未來生應受的業報和決定異熟的業報共同的顯現因(abhivyaktikāraṇa),而不是未來生應受的業報和不定異熟的因。
然而,未來生應受的未定業報所依有可能壞滅、混雜(其他業)、或者長期停留而受到壓制,乃至業報顯現的動力因並未顯現為異熟。
由於異熟[果]的地點、時間、因相(nimitta)無法確定,這業報的去向也就有種種不同而難以了知。
例外並不能否定規則,因此應承認「一生業報(ekabhavika karmāśaya)」的所依。

2.14

te hlādaparitāpaphalāḥ puṇyāpuṇyahetutvāt /2.14/

te janmāyurbhogāḥ puṇyahetukāḥ sukhaphalā apuṇyahetukā duḥkhaphalā iti.
 yathā cedaṃ duḥkhaṃ pratikūlātmakam evaṃ viṣayasukhakāle 'pi duḥkham asty eva pratikūlātmakaṃ yoginaḥ. 2.14

2.14

以福德和非福為因,產生了這些喜悅、痛苦的果報。

這些出生、壽命、經驗,若以福德為因,是樂果;若以非福為因,是為苦果。
同樣地,若說苦以「違逆性」[注]為自體,以瑜伽行者而言,即使面對快樂境界的時候,也是[會感受到]以「違逆性」為自體的苦。

2.15

kathaṃ, tad upapādyate ---
pariṇāmatāpasaṃskāraduḥkhair guṇavṛttivirodhāc ca duḥkham eva sarvaṃ vivekinaḥ /2.15/

sarvasyāyaṃ rāgānuviddhaś cetanācetanasādhanādhīnaḥ sukhānubhava iti tatrāsti rāgajaḥ karmāśayaḥ.
tathā ca dveṣṭi duḥkhasādhanāni muhyati ceti dveṣamohakṛto 'py asti karmāśayaḥ.
tathā coktam --- "nānupahatya bhūtāny upabhogaḥ saṃbhavatīti hiṃsākṛto 'py asti śarīraḥ karmāśayaḥ" iti. viṣayasukhaṃ cāvidyety uktam.
yā bhogeṣv indriyāṇāṃ tṛpter upaśāntis tat sukham.
yā laulyād anupaśāntis tad duḥkham.
na cendriyāṇāṃ bhogābhyāsena vaitṛṣṇyaṃ kartuṃ śakyam.
kasmāt, yato bhogābhyāsam anu vivardhante rāgāḥ kauśalāni cendriyāṇām iti.
tasmād anupāyaḥ sukhasya bhogābhyāsa iti. 

2.15

那應如何解釋?
有決擇[智]者(vivekin),[了知]一切皆苦,因為由轉變苦、惱苦和業行苦,而對立於[三]質性的活動[注]

所有的快樂經驗[主要]是對眾生、物質對象所產生的貪著,這就是由貪欲所生的業所依。
其次,對痛苦的經驗產生忿怒、混亂,這就是由瞋恚、愚癡所生的業所依。
如有句話說:「『不傷害眾生,就不會有享樂』這是殺害眾生的業所依。」
這也就是說:「以感官對象為快樂,是為無明。」
在種種經驗享受中,當感官獲得滿足而平靜,這就是快樂。
有所貪求而不得平靜,這就是痛苦。
反覆感官的享受並無法離欲(vaitṛṣṇya)
為何呢?反覆感官的享受反而使感官運用和貪著更增長。
因此,反覆享樂並不是獲得快樂的方法。

sa khalv ayaṃ vṛścikaviṣabhīta ivāśīviṣeṇa daṣṭo yaḥ sukhārthī viṣayānuvāsito mahati duḥkhapaṅke nimagna iti.
eṣā pariṇāmaduḥkhatā nāma pratikūlā sukhāvasthāyām api yoginam eva kliśnāti.
atha kā tāpaduḥkhatā, sarvasya dveṣānuviddhaś cetanācetanasādhanādhīnas tāpānubhava iti tatrāsti dveṣajaḥ karmāśayaḥ.
sukhasādhanāni ca prārthayamānaḥ kāyena vācā manasā ca parispandate tataḥ param anugṛhṇāty upahanti ceti parānugrahapīḍābhyāṃ dharmādharmāv upacinoti.
sa karmāśayo lobhān mohāc ca bhavatīty eṣā tāpaduḥkhatocyate.
kā punaḥ saṃskāraduḥkhatā, sukhānubhavāt sukhasaṃskārāśayo duḥkhānubhavād api duḥkhasaṃskārāśaya iti.
evaṃ karmabhyo vipāke 'nubhūyamāne sukhe duḥkhe vā punaḥ karmāśayapracaya iti.

所以,追求快樂,沈溺在感官對境中,而陷入痛苦的大泥沼中。這就像害怕蠍子毒的人被毒蛇咬。
這種名為「轉變苦性(pariṇāmaduḥkhatā)」具有違逆性,即使身處快樂中,瑜伽行者也感受到折磨。
其次,什麼是「惱苦性(tāpaduḥkhatā)」?所有這種焦慮的經驗,不論是對於眾生、物質,都帶有瞋恚。而這就是瞋恚的業所依。
以身、口、意,追求快樂的人,會施惠給其他[眾生],也會傷害其他[眾生]。如是,他以施惠、傷害,累積正法、非法。
以貪著、愚癡,而造成這業所依。這就稱為「惱苦性」。
什麼是「業行苦性(saṃskāraduḥkhatā)」?由於快樂的經驗,而有快樂的業所依;由於痛苦的經驗,而有痛苦的業所依。
如是,業報異熟的快樂、痛苦經驗,會成為[未來]業報的累積。

evam idam anādi duḥkhasroto viprasṛtaṃ yoginam eva pratikūlātmakatvād udvejayati.
kasmāt, akṣi pātrakalpo hi vidvān iti. yathorṇātantur akṣipātre nyastaḥ sparśena duḥkhayati na cānyeṣu gātrāvayaveṣu, evam etāni duḥkhāny akṣipātrakalpaṃ yoginam eva kliśnanti netaraṃ pratipattāram.
itaraṃ tu svakarmopahṛtaṃ duḥkham upāttam upāttaṃ tyajantaṃ tyaktaṃ tyaktam upādadānam anādivāsanāvicitrayā cittavṛttyā samantato 'nuviddham ivāvidyayā hātavya evāhaṃkāramamakārānupātinaṃ jātaṃ jātaṃ bāhyādhyātmikobhayanimittās triparvāṇas tāpā anuplavante.
tad evam anādinā duḥkhasrotasā vyuhyamānam ātmānaṃ bhūtagrāmaṃ ca dṛṣṭvā yogī sarvaduḥkhakṣayakāraṇaṃ samyagdarśanaṃ śaraṇaṃ prapadyata iti.

如是,這無始以來的痛苦相續流,具有違反性的性質,只有瑜伽行者感受到折磨。 
為何呢?因為智者就像眼球,一絲羊毛落入眼中,接觸就會引起痛苦,而這種情況不會發在其他身體部位。[注]其他人不斷接受自己行動所帶來的痛苦。
接受後捨棄,捨棄後又接受。從無始以來,心念活動有各種各樣熏習,彷彿全身浸透無知,執著「我」和「我所」,不捨棄應捨棄的事物,一再輪迴投生。具有外在和內在的兩種原因的三重痛苦便緊緊相連。
如是,從無始以來,看到自己和眾生沈浮在痛苦的相續流中,因此,瑜伽行者在尋求滅除一切苦因正見的護祐

guṇavṛttivirodhāc ca duḥkham eva sarvaṃ vivekinaḥ.
prakhyāpravṛttisthitirūpā buddhiguṇāḥ parasparānugrahatantrī bhūtvā śāntaṃ ghoraṃ mūḍhaṃ vā pratyayaṃ triguṇam evārabhante.
calaṃ ca guṇavṛttam iti kṣiprapariṇāmi cittam uktam.

rūpātiśayā vṛttyatiśayāś ca paraspareṇa virudhyante, sāmānyāni tv atiśayaiḥ saha pravartante. evam ete guṇā itaretarāśrayeṇopārjitasukhaduḥkhamohapratyayāḥ sarve sarvarūpā bhavantīti, guṇapradhānabhāvakṛtas tv eṣāṃ viśeṣa iti.
tasmād duḥkham eva sarvaṃ vivekina iti.

透過對立於[三]質性的活種,有決擇[智]的人了知一切皆苦。
覺知(buddhi)有明亮、活動、停滯等三種性質。這三質性各有其特性,但會彼此相互影響,或[使其他質性]平靜、或[使之]混亂、或[使之]蒙昧。
由於三質性是變動的,因此說心念也是快速轉變的。
若具有強烈形態和強烈活動,則質性彼此會對立。若是普通[形態]與強烈一起,則會跟隨[強烈一起活動]。如是,這些質性相互依附、相互積集,而有快樂、痛苦、愚癡的概念,而具備了一切的形態。  
因此說:「有決擇[智]的人(vivekin),[了知]一切皆苦」

tad asya mahato duḥkhasamudāyasya prabhavabījam avidyā.
tasyāś ca samyagdarśanam abhāvahetuḥ.
yathā cikitsāśāstraṃ caturvyūham --- rogo rogahetur ārogyaṃ bhaiṣajyam iti.
evam idam api śāstram caturvyūham eva. tadyathā --- saṃsāraḥ saṃsārahetur mokṣo mokṣopāya iti.
tatra duḥkhabahulaḥ saṃsāro heyaḥ.
pradhāna puruṣayoḥ saṃyogo heyahetuḥ.
saṃyogasyātyantikī nivṛttir hānam. hānopāyaḥ samyagdarśanam.
tatra hātuḥ svarūpam upādeyaṃ vā heyaṃ vā na bhavitum arhatīti hāne tasyocchedavādaprasaṅga upādāne ca hetuvādaḥ.
ubhayapratyākhyāne śāśvatavāda ity etat samyagdarśanam. 2.15

無明是生起這大苦的種子。
正見是消除這[苦]的因。
就像醫方論(cikitsāśāstra)四莊嚴(caturvyūha):患病、患病的因、病愈、藥方。
在這部論典也有四法:輪迴(saṃsāra)輪迴的因、解脫(mokṣa)解脫的方法。[注]
其中,有著眾多苦的輪迴應該要斷除。
誤認原質(pradhāna)[注]神我(puruṣa)[是相同],這就是混合,是應斷除的因。
斷除的方式就是正見(samyagdarśana)
其中,[對於正見而言,]棄捨者本身既不是可獲得或是可斷除。可斷除者則落入斷見論(ucchedavāda),可獲得者則落入因見論(hetuvāda)[注]
排除這兩者,就是常見論(śāśvatavāda),這就是正見(samyagdarśana)

2.16

tad etac chāstraṃ caturvyūham ity abhidhīyate ---
heyaṃ duḥkham anāgatam /2.16/

duḥkham atītam upabhogenātivāhitaṃ na heyapakṣe vartate.
vartamānaṃ ca svakṣaṇe bhogārūḍham iti na tat kṣaṇāntare heyatām āpadyate.
tasmād yad evānāgataṃ duḥkhaṃ tad evākṣipātrakalpaṃ yoginaṃ kliśnāti netaraṃ pratipattāram.
tad eva heyatām āpadyate. 2.16

2.16

如是,這部經典提到四莊嚴
[行者]應斷除未來苦。

過去苦已經經驗了,不是應斷除的一類。
在當下的剎那,正在經驗中,也不是在下一剎那就能斷除的。
因此,只有未來苦應斷除。這樣的苦折磨著瑜伽行者,如同[有異物]在眼球裏,但對其他人就沒有[這樣的折磨]。
這類的[未來]苦是應斷除的。

2.17

tasmād yad eva heyam ity ucyate tasyaiva kāraṇaṃ pratinirdiśyate ---
draṣṭṛdṛśyayoḥ saṃyogo heyahetuḥ /2.17/

draṣṭā buddheḥ pratisaṃvedī puruṣaḥ.
dṛśyā buddhisattvopārūḍhāḥ sarve dharmāḥ.
tad etad dṛśyam ayaskāntamaṇikalpaṃ saṃnidhimātropakāri dṛśyatvena svaṃ bhavati puruṣasya dṛśirūpasya svāminaḥ, anubhavakarmaviṣayatām āpannaṃ yataḥ.
anyasvarūpeṇa pratilabdhātmakaṃ svatantram api parārthatvāt paratantram.

2.17

如此,已描述了應斷除[苦]的因。
混合了見者(draṣṭṛ)所見(dṛśya)[注],是應斷除[苦]的因。

見者(draṣṭṛ)是能覺知(buddhi)的感受者,也就是神我(puruṣa)
所見(dṛśya)是能影響覺知中善性的一切法。
所見就像磁石一樣,對鄰近的東西會[產生]影響,以所見性(dṛśyatva)成為見者神我、主人的自我所屬,隨著活動對境而具有[其特性]。
雖然[所見]也有其本體(ātmaka),但這與[神我]是相異的自體(anyasvarūpa),其本身也能獨立存在,由於是為了它者的緣故[注],就會成為依他者(paratantra)。

tayor dṛgdarśanaśaktyor anādir arthakṛtaḥ saṃyogo heyahetur duḥkhasya kāraṇam ity arthaḥ.
tathā coktam --- tatsaṃyogahetuvivarjanāt syād ayam ātyantiko duḥkhapratīkāraḥ.
kasmāt, duḥkhahetoḥ parihāryasya pratīkāradarśanāt.
tadyathā— pādatalasya bhedyatā, kaṇṭakasya bhettṛtvaṃ, parihāraḥ kaṇṭakasya pādānadhiṣṭhānaṃ pādatrāṇavyavahitena vādhiṣṭhānam, etat trayaṃ yo veda loke sa tatra pratīkāram ārabhamāṇo bhedajaṃ duḥkhaṃ nāpnoti.
kasmāt, tritvopalabdhisāmarthyād iti.
atrāpi tāpakasya rajasaḥ sattvam eva tapyam.
kasmāt, tapikriyāyāḥ karmasthatvāt, sattve karmaṇi tapikriyā nāpariṇāmini niṣkriye kṣetrajñe, darśitaviṣayatvāt.
sattve tu tapyamāne tadākārānurodhī puruṣo 'py anutapyata iti. 2.17

從無始來就混合了見者和能見這兩者的能力,這是應斷除的因,這也是苦的能作因(kāraṇa)的意義。
就像有句話說:「排除了混合的因,苦的防治就能究竟。」[注]
為何呢?因為了知了遮止苦因的防治方法。
就像譬喻說:腳底是被刺性,荊棘是能刺性,不讓腳踏在荊棘上,或者腳穿上護腳的鞋,就能避免[腳被刺]。如是,能知這世間的三者[注],就有防治的方法,而不會受苦。
為何呢?因為能獲得這三者的性質。
在此,已受折磨[注]動性善性也受折磨。
為何呢?因為折磨的所作性能安立業報。相當於善性能受到折磨,智聚者(kṣetrajña)[注]不會受到折磨,也不會轉變,因為[善性]是所見對境性。
然而,神我會隨順受折磨的善性,因而也隨著受折磨。

2.18

dṛśyasvarūpam ucyate ---
prakāśakriyāsthitiśīlaṃ bhūtendriyātmakaṃ bhogāpavargārthaṃ dṛśyam /2.18/

prakāśaśīlaṃ sattvam.
kriyāśīlaṃ rajaḥ sthitiśīlaṃ tama iti.
ete guṇāḥ parasparoparaktapravibhāgāḥ pariṇāminaḥ saṃyogaviyogadharmāṇa itaretaropāśrayeṇopārjitamūrtayaḥ parasparāṅgāṅgitve 'py asaṃbhinnaśaktipravibhāgās tulyajātīyātulyajātīyaśaktibhedānupātinaḥ pradhānavelāyām upadarśitasaṃnidhānā guṇatve 'pi ca vyāpāramātreṇa pradhānāntarṇītānumitāstitāḥ puruṣārthakartavyatayā prayuktasāmarthyāḥ saṃnidhimātropakāriṇo 'yaskāntamaṇikalpāḥ pratyayam antareṇaikatamasya vṛttim anuvartamānāḥ pradhānaśabdavācyā bhavanti.
etad dṛśyam ity ucyate.

2.18

所見的自體(svarūpa)描述如下:
所見是具有光亮性、活動性、和停滯性[等三質性][注],以大種、根為本質,目的是為了體驗[神我]和解脫(apavarga)

善性(sattva)是具有光亮的性質。
動性(rajas)是具有活動的性質。惰性(tamas)是具有停滯的性質。
如是說名為「所見(dṛśya)」。這些質性相互影響但又有所區分,具有轉變性質,也具有結合、分離的性質。[這三質性]彼此依附而獲得形態。雖然相互依賴,但其功能是可區別而不混雑,[對物質的形成]有等量或不等量的能力差別。當[某一質性]處於主導時,其他質性則處於輔助。雖是輔助,但不失其功能、作用。這些[質性]是為了神我的意義而相應作用,就像磁石對於鄰近[的東西]而起作用。由於這些[質性]相互地依存作用、和隨[其他質性]起作用,這些[質性]獲得「本性(pradhāna)」的名稱。
這就是所謂的「所見(dṛśya)」。

tad etad bhūtendriyātmakaṃ bhūtabhāvena pṛthivyādinā sūkṣmasthūlena pariṇamate. 
tathendriyabhāvena śrotrādinā sūkṣmasthūlena pariṇamata iti.
tat tu nāprayojanam api tu prayojanam urarīkṛtya pravartata iti bhogāpavargārthaṃ hi tad dṛśyaṃ puruṣasyeti.
tatreṣṭāniṣṭaguṇasvarūpāvadhāraṇam avibhāgāpannaṃ bhogo bhoktuḥ svarūpāvadhāraṇam apavarga iti.
dvayor atiriktam anyad darśanaṃ nāsti.

tathā coktam --- ayaṃ tu khalu triṣu guṇeṣu kartṛṣv akartari ca puruṣe tulyātulyajātīye caturthe tatkriyāsākṣiṇy upanīyamānān sarvabhāvān upapannān anupaśyann adarśanam anyac chaṅkata iti.

[所見]具有了大種、根(indriya)的本質(ātmaka)。由大種轉變為微細、粗大的地等等[元素]。
由根轉變為微細、粗大的耳等等[器官]。
這樣的轉變並不是沒有目的,是有目的而展開變化的,就是說對神我而言,所見的目的是為了體驗和解脫。
除了這[體驗和解脫]二者之外,沒有其他的認知。
在此,了知可愛、不可愛的性質、自體,不跟[神我]再以區別,這是體驗。解脫(apavarga)是能了知體驗者的自體。

因此,有句話說:「這三質性是行動者,而不動者的神我是第四者,有時相同,有時不同於這三質性,能觀察[三質性]的[種種]活動,就不會懷疑正見的存在。」

tāv etau bhogāpavargau buddhikṛtau buddhāv eva vartamānau kathaṃ puruṣe vyapadiśyete iti.
yathā vijayaḥ parājayo vā yoddhṛṣu vartamānaḥ svāmini vyapadiśyate, sa hi tatphalasya bhokteti, evaṃ bandhamokṣau buddhāv eva vartamānau puruṣe vyapadiśyete, sa hi tatphalasya bhokteti.
buddher eva puruṣārthāparisamāptir bandhas tadarthāvasāyo mokṣa iti. etena grahaṇadhāraṇohāpohatattvajñānābhiniveśā buddhau vartamānāḥ puruṣe 'dhyāropitasadbhāvāḥ.
sa hi tatphalasya bhokteti. 2.18

體驗和解脫是由覺知(buddhi)所產生,並出現在覺知中,如何說是神我呢?
就像在戰場上的勝利、失敗是歸屬於將軍,因為他是果報的體驗者。如是,出現在覺知中的繫縛和解脫,是歸屬於神我,因為他是果報的體驗者。
覺知具有[覺察]未完成神我意義是繫縛,而完成其意義是解脫。因為它是這果報的經驗者,如是覺知能夠[覺察]繫縛、解脫,顯現、活動於神我之中。以這些認知、反思、推論、排除、真實、智慧、求生慾都是屬於覺知(buddhi),而覺知活動於神我之中。
因為它是這果報的經驗者

2.19

dṛśyānāṃ guṇānāṃ svarūpabhedāvadhāraṇārtham idam ārabhyate ---
viśeṣāviśeṣaliṅgamātrāliṅgāni [注]guṇaparvāṇi[注] /2.19/

tatrākāśavāyvagnyudakabhūmayo bhūtāni śabdasparśarūparasagandhatanmātrāṇām aviśeṣāṇāṃ viśeṣāḥ.
tathā śrotratvakcakṣurjihvāghrāṇāni buddhīndriyāṇi, vākpāṇipādapāyūpasthāḥ karmendriyāṇi, ekādaśaṃ manaḥ sarvārtham, ity etāny asmitālakṣaṇasyāviśeṣasya viśeṣāḥ.
guṇānām eṣa ṣoḍaśako viśeṣapariṇāmaḥ.
ṣaḍ aviśeṣāḥ. tadyathā—śabdatanmātraṃ sparśatanmātraṃ rūpatanmātraṃ rasatanmātraṃ gandhatanmātraṃ ceti ekadvitricatuḥpañcalakṣaṇāḥ śabdādayaḥ pañcāviśeṣāḥ, ṣaṣṭhaś cāviśeṣo 'smitāmātra iti.
ete sattāmātrasyātmano mahataḥ ṣaḍaviśeṣapariṇāmāḥ. 

2.19

[以下]這[偈頌]的意義開始描述所見質性的自體與差別。
有差異、無差異、唯相無相是三質性的區別。

此中,空、風、火、水、地[等五]大種[元素],是有差異[相]。聲[唯微]、觸[唯微]、色[唯微]、味[唯微]、香唯微,是無差異[相]。
其中,耳、身、眼、舌、鼻等是[五種]覺知感官(buddhīndriya),和口、手、足、肛門、生殖器是[五種]行動感官(karmendriya作根)。第十一種是意,是有差異,以一切為對境,是以無差異的自我意識(asmitā)為其特徵。
這十六種是[三]質性的差異[、無差異]的轉變。
有六無差異,就是:聲唯微、觸唯微、色唯微、味唯微、香唯微。這六無差異是[從大]轉變的。這是[說五大種]具有一、二、三、四、五種聲等無差異。[注]第六種是唯自我意識(asmitāmātra),是無差異。
這些唯存在(sattāmātra)是大我的六種無差異的轉變。

yat tat paramaviśeṣebhyo liṅgamātraṃ mahattattvaṃ tasminn ete sattāmātre mahaty ātmany avasthāya vivṛddhikāṣṭhām anubhavanti.
pratisaṃsṛjyamānāś ca tasminn eva sattāmātre mahaty ātmany avasthāya yat tan niḥsattāsattaṃ niḥsadasan nirasad avyaktam aliṅgaṃ pradhānaṃ tat pratiyanti.
eṣa teṣāṃ liṅgamātraḥ pariṇāmo niḥsattāsattaṃ cāliṅgapariṇāma iti.
aliṅgāvasthāyāṃ na puruṣārtho hetur nāliṅgāvasthāyām ādau puruṣārthatā kāraṇaṃ bhavatīti.
na tasyāḥ puruṣārthatā kāraṇaṃ bhavatīti.
nāsau puruṣārthakṛteti nityākhyāyate.
trayāṇāṃ tv avasthāviśeṣāṇām ādau puruṣārthatā kāraṇaṃ bhavati.
sa cārtho hetur nimittaṃ kāraṇaṃ bhavatīty anityākhyāyate.

這「大諦(mahattattva)[注]是「唯相(liṅgamātra)」,是超越了差異。當[諸法]安住在大我的「唯存在(sattāmātra)」中,這就是它們的增長達到了頂點。
當它們解體時,也會安住在大我的「唯存在(sattāmātra)」中,返回到非存在非不存在、非有非無、非無而不顯現的無相的原始物質中。
這是它們轉變為「唯相(liṅgamātra)」,再轉變為非存在非不存在的「無相(aliṅga)」。
無相(aliṅga)安立的因並不是為了神我目的(puruṣārtha)無相安立的因不是從太初時為了神我目的而存在。[注]
[所以說]神我目的不成為[無相]存在的因。
[無相]不是神我目的所造作的,這就稱為「常(nitya)」。
而在太初時,神我目的是三[質性]無差異[相]安立的因。
而神我成為[三質性]的意義、原因、因相、因,這就稱為「無常(anitya)」。

guṇās tu sarvadharmānupātino na pratyastam ayante nopajāyante.
vyaktibhir evātītānāgatavyayāgamavatībhir guṇānvayinībhir upajananāpāyadharmakā iva pratyavabhāsante.
yathā devadatto daridrāti. kasmāt yato 'sya mriyante gāva iti, gavām eva maraṇāt tasya daridrāṇaṃ na svarūpahānād iti samaḥ samādhiḥ.
liṅgamātram aliṅgasya pratyāsannaṃ, tatra tat saṃsṛṣṭaṃ vivicyate kramān ativṛttayaḥ.
tathā ṣaḍ aviśeṣā liṅgamātre saṃsṛṣṭā vivicyante pariṇāmakramaniyamāt.
tathā teṣv aviśeṣeṣu bhūtendriyāṇi saṃsṛṣṭāni vivicyante.
tathā coktaṃ purastāt.
na viśeṣebhyaḥ paraṃ tattvāntaram astīti viśeṣāṇāṃ nāsti tattvāntarapariṇāmaḥ.
teṣāṃ tu dharmalakṣaṇāvasthāpariṇāmā vyākhyāyiṣyante. 2.19

這些具有一切性質(sarvadharma)的質性既不消失也不生起。
如是有著過去、未來、現在的差別,質性看來似乎(iva)具有消失和生起的質性。
就像天授變窮了,為何呢?因為他的牛隻死了。如是,天授是因為牛死而貧窮,並不是因為他的本性有所缺失,或是[其他原因]等等。
[在演化中]無相(aliṅga)會演變成唯相(liṅgamātra),其中,由於次第地演變,從相合中而有所區別。
如是,由於次第性的轉變,六種無差異[相]與唯相從相合中而有所區別。
如是,大種、諸根與無差異[相]從相合中而有所區別。
如是就如上述。
從諦而言,差異[相]是最後[的演變],沒有超越差異[相]的諦的轉變。
這些性質、特徵、安住的轉變,在後面的經文中會再描述。

2.20

vyākhyātaṃ dṛśyam atha draṣṭuḥ svarūpāvadhāraṇārtham idam ārabhyate—
draṣṭā dṛśimātraḥ śuddho 'pi pratyayānupaśyaḥ /2.20/

dṛśimātra iti dṛkśaktir eva viśeṣaṇāparāmṛṣṭety arthaḥ.
sa puruṣo buddheḥ pratisaṃvedī. sa buddher na sarūpo nātyantaṃ virūpa iti.
na tāvat sarūpaḥ kasmāt. jñātājñātaviṣayatvāt pariṇāminī hi buddhiḥ.
tasyāś ca viṣayo gavādir ghaṭādir vā jñātaś cājñātaś ceti pariṇāmitvaṃ darśayati.
sadājñātaviṣayatvaṃ tu puruṣasyāpariṇāmitvaṃ paridīpayati kasmāt.
na hi buddhiś ca nāma puruṣaviṣayaś ca syād agṛhītā gṛhītā ceti siddhaṃ puruṣasya sadājñātaviṣayatvaṃ tataś cāpariṇāmitvam iti. 

2.20

已經解釋了所見。現在開始[說明]見者的自體的意義。
見者唯見,雖然清淨,但能現見外緣。

見者的能力是「唯見」,也就是不沾染差異相。
神我能感知覺知(buddhi),既不是與覺知相同,也不是完全不相同。
為何說不是相同?因為覺知是了知、不了知的對境,總是在轉變。
[覺知的]認知對境,如牛等、罐等,已了知的,未了知的,顯示出轉變性。
雖然[覺知]能夠照見[諸物],但永遠是[神我]所知對境,而這[神我]是不會轉變。為何呢?
因為覺知神我對境,不會不被執取(agṛhīta),永遠被執取(gṛhīta)。所以說[覺知]永遠是神我的所知對境,而且神我是不會轉變。

kiṃ ca parārthā buddhiḥ saṃhatyakāritvāt, svārthaḥ puruṣa iti.
tathā sarvārthādhyavasāyakatvāt triguṇā buddhis triguṇatvād acetaneti.
guṇānāṃ tūpadraṣṭā puruṣa ity ato na sarūpaḥ.
astu tarhi virūpa iti. nātyantaṃ virūpaḥ kasmāt.
śuddho 'py asau pratyayānupaśyo yataḥ.
pratyayaṃ bauddham anupaśyati, tam anupaśyann atadātmāpi tadātmaka iva pratyavabhāsate.
tathā coktam—apariṇāminī hi bhoktṛśaktir apratisaṃkramā ca pariṇāminy arthe pratisaṃkrānteva tadvṛttim anupatati, tasyāś ca prāptacaitanyopagraharūpāyā buddhivṛtter anukāramātratayā buddhivṛttyaviśiṣṭā hi jñānavṛttir ity ākhyāyate. 2.20

透過集合[諸質性],覺知的存在是為了他者的意義,而神我是為了本身。
如是,覺知是三質性[所成],因為能感知一切對境。覺知無思,因為具有三質性的性質。
然而神我是無見於諸質性,所以說[神我跟覺知]不是相同。
說是不同,但也不是完全不相同,為何呢?
[神我]雖然清淨,但能觀察所緣
在觀察所緣能知時,雖然不是其本體(atadātma),但因觀察時,會顯現以為就是本體(tadātmaka)。
就如有句話說:「經驗者[注]的能力既不轉變,也不變化,但彷彿似乎會跟著轉變的對境而隨著變化。覺知活動的方式會具有鄰近心思的形態,由於跟覺知活動相當類似,於是有說覺知活動跟智的活動沒有什麼差別。」

2.21

tadartha eva dṛśyasyātmā /2.21/

dṛśirūpasya puruṣasya karmarūpatām āpannaṃ dṛśyam iti tadartha eva dṛśyasyātmā bhavati. svarūpaṃ bhavatīty arthaḥ.
svarūpaṃ tu pararūpeṇa pratilabdhātmakaṃ bhogāpavargārthatāyāṃ kṛtāyāṃ puruṣeṇa na dṛśyata iti.
svarūpahānād asya nāśaḥ prāpto na tu vinaśyati. 2.21

2.21

所見(dṛśya)的本質(ātman)只是為了那[神我的]意義。

這意義是說所見的生起是作為神我種種活動[而有]的種種所見,這就是所見(dṛśya)的本質(ātman),或者說是自體(svarūpa)的意思。
然而,由被他者(pararūpa)[注]所感知的本質,若[生命]經驗、解脫的意義已完成,那就不需再被知見了。
因為捨棄了自體,[所見]也就消失,但並不會完全不見。

2.22

kasmāt ---
kṛtārthaṃ prati naṣṭam apy anaṣṭaṃ tadanyasādhāraṇatvāt /2.22/

kṛtārtham ekaṃ puruṣaṃ prati dṛśyaṃ naṣṭam api nāśaṃ prāptam apy anaṣṭaṃ tadanyapuruṣasādhāraṇatvāt.
kuśalaṃ puruṣaṃ prati nāśaṃ prāptam apy akuśalān puruṣān prati na kṛtārtham iti teṣāṃ dṛśeḥ karmaviṣayatām āpannaṃ labhata eva pararūpeṇātmarūpam iti.
ataś ca dṛgdarśanaśaktyor nityatvād anādiḥ saṃyogo vyākhyāta iti.
tathā coktam—dharmiṇām anādisaṃyogād dharmamātrāṇām apy anādiḥ saṃyoga iti. 2.22

2.22

為何呢?
當目的已達成,[所見]就會消失,但若與其他共通,就不會消失。

對唯一的神我而言,當所見的目的已達成,就會消失。但是對其他一般人來說,因為具有普遍性,這[所見]不會消失。
對善巧者,這[所見]是消失,但是對不善巧者,由於目的尚未達成,這[所見]仍是見者的活動對境(karmaviṣaya),而且是透過其他的形態,而獲得本身的形態。
如是,見者(dṛk)和能見(darśana)的能力是恒常的。混合說是從無始以來就有的。
就像如是說:「就如原質[注]從無始以來就[跟神我]產生了混合,[原質的]屬性[注]也是從無始以來就產生了混合。」

2.23

saṃyogasvarūpābhidhitsayedaṃ sūtraṃ pravavṛte ---
svasvāmiśaktyoḥ svarūpopalabdhihetuḥ saṃyogaḥ /2.23/

puruṣaḥ svāmī dṛśyena svena darśanārthaṃ saṃyuktaḥ.
tasmāt saṃyogād dṛśyasyopalabdhir yā sa bhogaḥ.
yā tu draṣṭuḥ svarūpopalabdhiḥ so 'pavargaḥ.
darśanakāryāvasānaḥ saṃyoga iti darśanaṃ viyogasya kāraṇam uktam.
darśanam adarśanasya pratidvandvīty adarśanaṃ saṃyoganimittam uktam.
nātra darśanaṃ mokṣakāraṇam adarśanābhāvād eva bandhābhāvaḥ sa mokṣa iti.
darśanasya bhāve bandhakāraṇasyādarśanasya nāśa ity ato darśanaṃ jñānaṃ kaivalyakāraṇam uktam.

2.23

偈頌[注]開始描述混合的自體。
把主宰和自我[能見]的作用,[視為]自體[同一]的原因,這是混合

透過自我能見的作用,作為主宰的神我與能見的對象相混合。
因此,由於混合,而獲知所見,這是經驗。
然而,能夠獲得見者的自體(svarūpa),就是解脫。
正見所作的終止,是為混合。如說正見是離繫因。
正見(darśana)非正見(adarśana)[注]的相違背[情況]。因此說非正見是混合的因相(nimitta)
在此,正見並不是解脫的因,而是沒有了非正見(adarśana),就沒有繫縛,這才是解脫(mokṣa)
正見存在的時候,繫縛的非正見就會消滅。因此說正見智(darśanaṃ jñānaṃ)是獨存的因(kāraṇa)。

kiṃcedam adarśanaṃ nāma, kiṃ guṇānām adhikāra āhosvid dṛśirūpasya svāmino darśitaviṣayasya pradhānacittasyānutpādaḥ. svasmin dṛśye vidyamāne yo darśanābhāvaḥ.
kim arthavattā guṇānām.
athāvidyā svacittena saha niruddhā svacittasyotpattibījam.
kiṃ sthitisaṃskārakṣaye gatisaṃskārābhivyaktiḥ.
yatredam uktaṃ pradhānaṃ sthityaiva vartamānaṃ vikārākaraṇād apradhānaṃ syāt.
tathā gatyaiva vartamānaṃ vikāranityatvād apradhānaṃ syāt.
ubhayathā cāsya vṛttiḥ pradhānavyavahāraṃ labhate nānyathā.
āraṇāntareṣv api kalpiteṣv eva samānaś carcaḥ.
darśanaśaktir evādarśanam ity eke, "pradhānasyātmakhyāpanārthā pravṛttiḥ" iti śruteḥ.

那麼,什麼是非正見(adarśana)?(1)這是質性的作用嗎?(2)或者是做為見者(dṛśirūpa)的主宰者(svāmin)已有所見對境(darśitaviṣaya),但做為原質(pradhāna)的心並不生起?[也就是說]見者的主宰者有所了知(vidyamāna),但[心]沒有認知[的作用]?
(3) [或者是]質性的目的?
(4)或者是無明與自心息滅後,[成為]自心內會再生起的種子?
(5)[或者是]當靜止的業行(sthitisaṃskāra)止息時,行動的業行(gatisaṃskāra)起現行?
就如說:「如果原質一直靜止的話,那就不會有變化的因。
同樣地,如果一直活動,那就永遠變化,就不會[回歸為]原質
唯有具備這兩者,才能稱為『原質(pradhāna)』,沒有其他可能。
同樣的理由可運用於其他適合的因。」
有人說:「不正見是正見的動力。」如經典中所說:「原質活動的目的是為了展現其本體」

sarvabodhyabodhasamarthaḥ prākpravṛtteḥ puruṣo na paśyati sarvakāryakaraṇasamarthaṃ dṛśyaṃ tadā na dṛśyata iti.
ubhayasyāpy adarśanaṃ dharma ity eke.
tatredaṃ dṛśyasya svātmabhūtam api puruṣapratyayāpekṣaṃ darśanaṃ dṛśyadharmatvena bhavati.
tathā puruṣasyānātmabhūtam api dṛśyapratyayāpekṣaṃ puruṣadharmatvenevādarśanam avabhāsate.
darśanaṃ jñānam evādarśanam iti kecid abhidadhati.
ity ete śāstragatā vikalpāḥ.
tatra vikalpabahutvam etat sarvapuruṣāṇāṃ guṇānāṃ saṃyoge sādhāraṇaviṣayam. 2.23

神我能覺知一切可覺知,但在活動之前,[神我]見不到所見所見具有一切能作因的功能,而在那時不被看到。
非正見是這兩者的性質。
另有人說這種覺知雖然是能見(dṛśi)的本質,但還是有賴於神我的覺知,以所見(dṛśya)的性質而成為正見(darśana)
同樣地,非正見(adarśana)雖然不是神我的本體,但有賴於所見,而呈現為神我的性質。
有人說正見智就是非正見
以上所提的是經典中[關於非正見]的各種說法。
對於所有關於神我、質性的混合,也是有各式各樣的說法。

2.24

yas tu pratyakcetanasya svabuddhisaṃyogaḥ ---
tasya hetur avidyā /2.24/

viparyayajñānavāsanety arthaḥ.
viparyayajñānavāsanāvāsitā ca na kāryaniṣṭhāṃ puruṣakhyātiṃ buddhiḥ prāpnoti sādhikārā punar āvartate.
sā tu puruṣakhyātiparyavasānāṃ kāryaniṣṭhāṃ prāpnoti, caritādhikārā nivṛttādarśanā bandhakāraṇābhāvān na punar āvartate.
atra kaścit paṇḍako[注] pākhyānenodghāṭayati --- mugdhayā bhāryayābhidhīyate --- paṇḍakāryaputra, apatyavatī me bhaginī kimarthaṃ nāma nāham iti, sa tām āha --- mṛtas te 'ham apatyam utpādayiṣyāmīti.
tathedaṃ vidyamānaṃ jñānaṃ cittanivṛttiṃ na karoti, vinaṣṭaṃ kariṣyatīti kā pratyāśā.
tatrācāryadeśīyo vakti --- nanu buddhinivṛttir eva mokṣo 'darśanakāraṇābhāvād buddhinivṛttiḥ. tac cādarśanaṃ bandhakāraṇaṃ darśanān nivartate. tatra cittanivṛttir eva mokṣaḥ, kimartham asthāna evāsya mativibhramaḥ. 2.24

2.24

然而,混合是將內在思惟(pratyakcetana)自我覺知(svabuddhi)[認為是同一]。
這混合的因是無明

這意義是指顛倒知(viparyayajñāna)的習氣。
由於顛倒知的習氣熏習,將神我智(puruṣakhyāti)以為就是覺知(buddhi),所作未盡,而有種種增上[邪行]。
然而,究竟神我智,所作已盡,增上所行,非見寂滅,因為束縛因已不存在。
在此,有個關於男根受損者鎮的小故事:「有位單純的婦女對他的丈夫說:『半擇迦[注]啊!我的姊姊能夠受孕,為什麼我不能呢?』他[丈夫]對她說:『等我死後,我就會讓妳受孕。』」
同樣地,當智(jñāna)現時前,都無法讓心念息滅,又如何期待未來[智不現前時,]能夠止息[心念]?
在此,有位地方上的阿闍梨(ācāryadeśīya)[注]說:「覺知(buddhi)息滅了,就是解脫了,不是嗎?由於非見(adarśana)的因沒有了,覺知就會息滅。非見(adarśana)是繫縛因,可透過見(darśana)來止息。這裏,心念息滅就是解脫。」他的意義令人迷惑,而且站不住腳。

2.25

heyaṃ duḥkhaṃ heyakāraṇaṃ ca saṃyogākhyaṃ sanimittam uktam ataḥ paraṃ hānaṃ vaktavyam ---
tadabhāvāt saṃyogābhāvo hānaṃ taddṛśeḥ kaivalyam /2.25/

tasyādarśanasyābhāvād buddhipuruṣasaṃyogābhāva ātyantiko bandhanoparama ity arthaḥ.
etad dhānam.
taddṛśeḥ kaivalyaṃ puruṣasyāmiśrībhāvaḥ punar asaṃyogo guṇair ity arthaḥ.
duḥkhakāraṇanivṛttau duḥkhoparamo hānam, tadā svarūpapratiṣṭhaḥ puruṣa ity uktam. 2.25

2.25

應斷除的苦、應斷除的因,和名為「混合」的行相(nimitta)已經解釋了。更好的斷除[方式,以下]將要說明:
由[無明]消失,混合就會斷除,這是見者的獨存。

 由非見(adarśana)消失,[誤認]覺知神我[是同一]的混合也就消失,這就是繫縛究竟息滅的意思。
 這就是存有(dhāna)
 這是指不會將獨存的神我誤認為所見,也就是不被質性所混合的意思。
 當苦因止息時,苦就也就息滅、斷除,而說「神我是安立於自體中(svarūpapratiṣṭha puruṣa)」。

(四)、決擇勝智的生起與八支瑜伽
(四)、決擇勝智的生起與八支瑜伽
2.26

atha hānasya kaḥ prāptyupāya iti ---
vivekakhyātir aviplavā hānopāyaḥ /2.26/

sattvapuruṣānyatāpratyayo vivekakhyātiḥ.
sā tv anivṛttamithyājñānā plavate.
yadā mithyājñānaṃ dagdhabījabhāvaṃ vandhyaprasavaṃ saṃpadyate tadā vidhūtakleśarajasaḥ sattvasya pare vaiśāradye parasyāṃ vaśīkārasaṃjñāyāṃ vartamānasya vivekapratyayapravāho nirmalo bhavati.
vivekakhyātir aviplavā hānopāyaḥ.
tato mithyājñānasya dagdhabījabhāvopagamaḥ punaś cāprasava ity eṣa mokṣasya mārgo hānasyopāya iti. 2.26

2.26

如何能夠獲得這斷除的方式?
斷除的方式是以安定[注]決擇勝智(vivekakhyāti)

決擇勝智是一種確信[注],能夠了知善性神我(puruṣa)是不同的。
然而,當邪智(mithyājñāna)還在活動,這種狀態就會持續地浮動。
邪智變成燒焦種子的狀態,不再生長,那善性就能滌除煩惱塵垢而變得清晰。當達到極致的自在想[階段]時,這無垢(nirmala)的決擇[勝智]相續就變得明確。
這就是安定的決擇勝智,是斷除[煩惱]的方式。
因此,邪智就像是燒焦種子的狀態,無法再生起。這就是解脫之道,也就是斷除的方式。

2.27

tasya saptadhā prāntabhūmiḥ prajñā /2.27/

tasyeti pratyuditakhyāteḥ pratyāmnāyaḥ.
saptadheti aśuddhyāvaraṇamalāpagamāc cittasya pratyayāntarānutpāde sati saptaprakāraiva prajñā vivekino bhavati.
tadyathā ---
(1) parijñātaṃ heyaṃ nāsya punaḥ parijñeyam asti.
(2) kṣīṇā heyahetavo na punar eteṣāṃ kṣetavyam asti.
(3) sākṣātkṛtaṃ nirodhasamādhinā hānam.
(4) bhāvito vivekakhyātirūpo hānopāya iti.
eṣā catuṣṭayī kāryā vimuktiḥ prajñāyāḥ.
cittavimuktis tu trayī
(5) caritādhikārā buddhiḥ.
(6) guṇā giriśikharataṭacyutā iva grāvāṇo niravasthānāḥ svakāraṇe pralayābhimukhāḥ saha tenāstaṃ gacchanti. na caiṣāṃ pravilīnānāṃ punar asty utpādaḥ prayojanābhāvād iti.
(7) etasyām avasthāyāṃ guṇasaṃbandhātītaḥ svarūpamātrajyotir amalaḥ kevalī puruṣa iti. etāṃ saptavidhāṃ prāntabhūmiprajñām anupaśyan puruṣaḥ kuśala ity ākhyāyate. pratiprasave 'pi cittasya muktaḥ kuśala ity eva bhavati guṇātītatvād iti. 2.27

2.27

[決擇勝智行者]在究竟的階段,他有七種智。

 [偈頌中的]「tasya(他有)」是指對他而言,最終[的解脫]已出現。
 所謂「七種」是指當心已去除不淨、遮蔽、垢,當心中其他的緣不再生起,他就有七種決擇勝智
 這些是:
 (1) 遍知智(parijñāta prajñā):應該斷除的煩惱已經遍知了,不需再有其他應遍知。
 (2) 斷盡智(heya kṣīna prajñā):應斷的已經斷除,不需再有其他應斷。
 (3) 得應得智(prāpya prāpti prajñā):已經證悟(sākṣātkṛtaṃ),是由滅定(nirodhasamādhi)而斷除。
 所作成就智(kārya śuddhi prajñā):斷除法已修(bhāvita),決擇勝智成形。
 以上是四種稱為「所作解脫智(kāryā vimukti prajñā)」。
 另外,還有三種「心解脫智(cittavimukti prajñā)」─
 (5) 已至智(caritādhikāra prajñā):證得了已至智。
 (6) 離德智(guṇātīta prajñā):就像石頭從山頂上落下來一樣,三德本身沒有可立足的地方,將歸於息滅。當這三德已息滅後,就不會再生起,因為因緣已不存在。
 (7)自體唯光智(svarūpa mātra jyoti prajñā):神我已不再與三質性相關連,自體唯光,無垢且獨存。若是見到這究竟階段七種智的人,就可稱為「神我善巧者(puruṣa kuśala)」。心回歸[到息滅],他就是位解脫者
、善巧者,因為已超越質性。

2.28

siddhā bhavati vivekakhyātir hānopāya iti, na ca siddhir antareṇa sādhanam ity etad ārabhyate—
yogāṅgānuṣṭhānād aśuddhikṣaye jñānadīptir āvivekakhyāteḥ /2.28/

yogāṅgāny aṣṭāv abhidhāyiṣyamāṇāni.
teṣām anuṣṭhānāt pañcaparvaṇo viparyayasyāśuddhirūpasya kṣayo nāśaḥ.
tatkṣaye samyagjñānasyābhivyaktiḥ.
yathā yathā ca sādhanāny anuṣṭhīyante tathā tathā tanutvam aśuddhir āpadyate.
yathā yathā ca kṣīyate tathā tathā kṣayakramānurodhinī jñānasyāpi dīptir vivardhate.
sā khalv eṣā vivṛddhiḥ prakarṣam anubhavatyā vivekakhyāteḥ, ā guṇapuruṣasvarūpavijñānād ity arthaḥ.
yogāṅgānuṣṭhānam aśuddher viyogakāraṇam.
yathā paraśuś chedyasya.
vivekakhyātes tu prāptikāraṇaṃ yathā dharmaḥ sukhasya nānyathā kāraṇam. 

2.28

如是,斷除[煩惱]方法的決擇勝智已成立。然而,沒有其他方式輔助,也無法成就。如以下說:
由隨住於諸瑜伽支,當斷除不淨時,[生起]智慧之光,引生出決擇勝智(āvivekakhyāti)

瑜伽支[在此]決定為八[支]。
透過這些[瑜伽支]的安立,能夠息滅、殆盡五種結(parvaṇa)[注]的顛倒不淨。
當這[些結]滅盡的時候,正智(samyagjñāna)就會顯現。
修習能夠一次次地安立,不淨就會一次次地變得薄弱。
能夠一次次地[修習]滅盡,滅盡的次第就會呈現,智慧之光也會增強。
這決擇勝智(vivekakhyāti)就能增長,乃至到最勝。這意義就是能夠識別質性和神我(puruṣa)的自體[不同]。
透過瑜伽支的安立,就能離除不淨因。
就像斧頭是能斷[因]。
[修習瑜對伽支]也是決擇勝智(vivekakhyāti)的獲得因(kāraṇa),如同正法是樂的因,並不是以其他的[方式]。

kati caitāni kāraṇāni śāstre bhavanti.
navaivety āha. tadyathā ---
"utpattisthityabhivyaktivikārapratyayāptayaḥ /
viyogānyatvadhṛtayaḥ kāraṇaṃ navadhā smṛtam //" iti.
tatrotpattikāraṇaṃ mano bhavati vijñānasya, sthitikāraṇaṃ manasaḥ puruṣārthatā, śarīrasyevāhāra iti.
abhivyaktikāraṇaṃ yathā rūpasyālokas tathā rūpajñānam, vikārakāraṇaṃ manaso viṣayāntaram. yathāgniḥ pākyasya.
pratyayakāraṇaṃ dhūmajñānam agnijñānasya.
prāptikāraṇaṃ yogāṅgānuṣṭhānaṃ vivekakhyāteḥ.
viyogakāraṇaṃ tad evāśuddheḥ.
anyatvakāraṇaṃ yathā suvarṇasya suvarṇakāraḥ.
evam ekasya strīpratyayasyāvidyā mūḍhatve dveṣo duḥkhatve rāgaḥ sukhatve tattvajñānaṃ mādhyasthye.

在這部典籍中,有多少種因?
共有九種,如下:
生起、持續、顯現、變化、推理、獲得、分離、異化、保持等因。
其中,意是識的生起因(utpatti-kāraṇa)神我的意義是心的持續因(sthiti-kāraṇa),就如食物是身體[的持續因]。
色的光線是了知色的顯現因(abhivyakti-kāraṇa)。不同對境是意的變化因(vikāra-kāraṇa),就像火是食物[變化因]。
了知有煙是了知有火的推理因(pratyaya-kāraṇa)
瑜伽支的安立是決擇勝智獲得因(prāpti-kāraṇa)[注]
這[諸瑜伽支的安立]也是諸不淨的分離因(viyoga-kāraṇa)
就像金匠是黃金的異化因(anyatva-kāraṇa)
同樣地,對於女人的種種想像是由無明,而無明是具有癡迷性、對苦瞋恚性、對樂貪著性、且無視於真實智[,這也是異化因]。

dhṛtikāraṇaṃ śarīram indriyāṇām. tāni ca tasya.
mahābhūtāni śarīrāṇām, tāni ca parasparaṃ sarveṣāṃ tairyagyaunamānuṣadaivatāni ca parasparārthatvād ity evaṃ nava kāraṇāni.
tāni ca yathāsaṃbhavaṃ padārthāntareṣv api yojyāni.
yogāṅgānuṣṭhānaṃ tu dvidhaiva kāraṇatvaṃ labhata iti. 2.28

身體是諸根的保持因(dhṛtaya-kāraṇa),反之亦然。
大種是身體[的保持因],如畜生、人、天人的相互之間延續。
如是,[以上]共有九種因。
這種種起因也適合於運用在其他例子上。
瑜伽支的安立是唯一能獲得兩種因性[注]

2.29

tatra yogāṅgāny avadhāryante─
yamaniyamāsanaprāṇāyāmapratyāhāradhāraṇādhyānasamādhayo 'ṣṭāv aṅgāni /2.29/

yathākramam eṣām anuṣṭhānaṃ svarūpaṃ ca vakṣyāmaḥ. 2.29

2.29

其中,瑜伽支( yogāṅga)決定為[以下八支]:
瑜伽的八支是禁戒、律儀、體位、調息、[諸根]內攝、專注、禪那、三昧。

如是,這些[瑜伽支]的安立與性質[注]將會次第地說明。

(五)、八支瑜伽的禁戒與律儀
(五)、八支瑜伽的禁戒與律儀
2.30

tatra—
ahiṃsāsatyāsteyabrahmacaryāparigrahā yamāḥ /2.30/

tatrāhiṃsā sarvathā sarvadā sarvabhūtānām anabhidrohaḥ.
uttare ca yamaniyamās tanmūlās tatsiddhiparatayaiva tatpratipādanāya pratipādyante. Tadavadātarūpakaraṇāyaivopādīyante.
tathā coktam --- sa khalv ayaṃ brāhmaṇo yathā yathā vratāni bahūni samāditsate tathā tathā pramādakṛtebhyo hiṃsānidānebhyo nivartamānas tām evāvadātarūpām ahiṃsāṃ karoti.

2.30

在此—
不害、真實、不偸盜、梵行、無所有,這是禁戒

其中,不害是指無論任何方式、任何時間、對任何眾生都不傷害。
其他的禁戒和律儀都是以這為根基,都是從這[不害]的成就而實踐其方式,而且這些[其他的禁戒和律儀]也是能讓這[不害]純淨的因。
如是說:「這婆羅門能夠持守更多的誓約,他就能夠遠離放逸所作、傷害[眾生]的因,這就能讓不害更純淨。」

satyaṃ yathārthe vāṅmanase.
 yathā dṛṣṭaṃ yathānumitaṃ tathā vāṅmanaś ceti.
 paratra svabodhasaṃkrāntaye vāg uktā, sā yadi na vañcitā bhrāntā vā pratipattivandhyā vā bhaved iti. eṣā sarvabhūtopakārārthaṃ pravṛttā na bhūtopaghātāya.
yadi caivam apy abhidhīyamānā bhūtopaghātaparaiva syān na satyaṃ bhavet pāpam eva bhavet tena puṇyābhāsena puṇyapratirūpakeṇa kaṣṭaṃ tamaḥ prāpnuyāt. tasmāt parīkṣya sarvabhūtahitaṃ satyaṃ brūyāt.

真實是語言和思想能符合事實。
語言和思想[的表達應該]是根據所見(dṛṣṭa)所聞(anumita)[注]。語言是將自己的覺知傳達給他人,如果這其中沒有欺騙、不會令人迷惑,也不會令人無法理解。 這就能護衛一切眾生,而不損害眾生。

如果不是為了護衛眾生,而是為了自我。這就不是真實,這是罪惡。這是福德的影像,是與福德相似,[但不是福德],所以這是最邪惡的。因此,我們應思擇[所說的話],[因為]真實能夠利益一切眾生。

steyam aśāstrapūrvakaṃ dravyāṇāṃ parataḥ svīkaraṇaṃ, tatpratiṣedhaḥ punar aspṛhārūpam asteyam iti.
brahmacaryaṃ guptendriyasyopasthasya saṃyamaḥ.
viṣayāṇām arjanarakṣaṇakṣayasaṅgahiṃsādoṣadarśanād asvīkaraṇam aparigraha ity ete yamāḥ. 2.30

偷盜是違背律法,將他人的財物據為己有。與此相反,而且沒有[想偷的]意圖,這就是不偷盜。
梵行是能夠守護[自己]生殖器官[注]的誓戒。
無所有是看到感官上的對境有著獲得、收藏、損失、執著、傷害等過失。以上這些是禁戒(yama)

2.31

te tu ---
jātideśakālasamayānavacchinnāḥ sārvabhaumā mahāvratam /2.31/

 tatrāhiṃsā jātyavacchinnā matsyavadhakasya matsyeṣv eva nānyatra hiṃsā.
 saiva deśāvacchinnā na tīrthe haniṣyāmīti.
 saiva kālāvacchinnā na caturdaśyāṃ na puṇye 'hani haniṣyāmīti.
 saiva tribhir uparatasya samayāvacchinnā devabrāhmaṇārthe nānyathā haniṣyāmīti.
 yathā ca kṣatriyāṇāṃ yuddha eva hiṃsā nānyatreti.
 ebhir jātideśakālasamayair anavacchinnā ahiṃsādayaḥ sarvathaiva paripālanīyāḥ. sarvabhūmiṣu sarvaviṣayeṣu sarvathaivāviditavyabhicārāḥ sārvabhaumā mahāvratam ity ucyante. 2.31

2.31

而這些[禁戒]
不限於物種、地點、時間、場合[等]所有的情況,這是大戒行

 在此,[有人]以物種區分不害,例如漁夫會殺害魚,但不會[殺害]其他的[眾生]。
 [有人]以地點區分不害,如說:「在聖地我不會殺生。」
 [有人]以時間區分不害,如說:「在[每月]十四日[注]吉祥[注]日我不殺生。」
 除了以上三者,[有人]以場合區分不害,如說:「為了天神和婆羅門,我會殺生,但不會在其他[場合]。」
 如同剎帝利只在戰場上殺生,但不會在其他[場合殺生]。
 不區分以上[所提的]物種、地點、時間、場合,無論在任何條件下護衛[眾生],這就是受持不害。

2.32

śaucasaṃtoṣatapaḥsvādhyāyeśvarapraṇidhānāni niyamāḥ /2.32/

tatra śaucaṃ mṛjjalādijanitaṃ medhyābhyavaharaṇādi ca bāhyam.
ābhyantaraṃ cittamalānām ākṣālanam.
saṃtoṣaḥ saṃnihitasādhanād adhikasyānupāditsā.
tapo dvaṃdvasahanam.
dvaṃdvāś ca jighatsāpipāse śītoṣṇe sthānāsane kāṣṭhamaunākāramaune ca. vratāni caiṣāṃ yathāyogaṃ kṛcchracāndrāyaṇasāṃtapanādīni.
svādhyāyo mokṣaśāstrāṇām adhyayanaṃ praṇavajapo vā.
īśvarapraṇidhānaṃ tasmin paramagurau sarvakarmārpaṇam.
śayyāsanastho 'tha pathi vrajan vā svasthaḥ parikṣīṇavitarkajālaḥ /
saṃsārabījakṣayam īkṣamāṇaḥ syān nityayukto 'mṛtabhogabhāgī //
yatredam uktaṃ tataḥ pratyakcetanādhigamo 'py antarāyābhāvaś ceti. 2.32

2.32

清浄、知足、苦行、念誦、祈求自在神,這是律儀。

 其中,由灰和水洗滌[身體]和吃潔淨的食物等,這是外在[清淨]。
 滌除心念污垢,這是內在[清淨]。
 不貪求比實際所有的更多東西,這是知足。
 苦行是能夠忍耐兩端。
 兩端可以是飢和渴、冷和熱、站和坐、無相默然[注]有相默然[注],也包括難行[注]月齋戒[注]、極端苦行等戒行(vrata)
 念誦是指研讀與解脫有關的典籍,和持續地念誦唵(Oṁ)[的咒語]。
 祈求自在神是把一切行為[所成的功德]奉獻給最殊勝的上師。
 無論是躺著、坐著、或是走在路上,妄念之網已破除,自身安隱。
 看到輪廻種子已滅盡,成就永恒,安享不死甘露分。
 就像這樣說:「能夠通達內觀(pratyakcetana),也就不會有障礙」

2.33

eteṣāṃ yamaniyamānām ---
vitarkabādhane pratipakṣabhāvanam /2.33/

 yadāsya brāhmaṇasya hiṃsādayo vitarkā jāyeran haniṣyāmy aham apakāriṇam anṛtam api vakṣyāmi dravyam apy asya svīkariṣyāmi dāreṣu cāsya vyavāyī bhaviṣyāmi parigraheṣu cāsya svāmī bhaviṣyāmīti.
 evam unmārgapravaṇavitarkajvareṇātidīptena bādhyamānas tatpratipakṣān bhāvayet.
 ghoreṣu saṃsārāṅgāreṣu pacyamānena mayā śaraṇam upāgataḥ sarvabhūtābhayapradānena yogadharmaḥ.
 sa khalv ahaṃ tyaktvā vitarkān punas tān ādadānas tulyaḥ śvavṛtteneti bhāvayet.
 yathā śvā vāntāvalehī tathā tyaktasya punar ādadāna iti.
 evamādi sūtrāntareṣv api yojyam. 2.33

2.33

對於這禁戒、律儀:
[若禁戒、律儀]有惡念妨害時,應修習其對治。

 當一位婆羅門生起惡念:「我要殺死害我的人。」、「我要說謊話。」、「我要強取這財物。」、「我要強占別人的妻子。」、「我要把別人的財物歸為己有。」
 如是受到熾烈的惡念所熱惱,[而引導到]邪道深淵時,想要從這狀況中出離,就應該修習這對治。
 由於怖畏會被輪迴烈火所燒焦,我以瑜伽正法(yogadharma)為歸依處,以無畏[之心]護佑一切眾生。
 若是我已捨棄了這種種惡念,但是後來又受持這些[惡念],那[我這樣的行為]不就像狗一樣嗎?
 就像狗會舔食自己的嘔吐物,我也受持自己曾捨棄的[行為]。
 這[樣的道理]也適合用在其他的經文上。

2.34

vitarkā hiṃsādayaḥ kṛtakāritānumoditā lobhakrodhamohapūrvakā mṛdumadhyādhimātrā duḥkhājñānānantaphalā iti pratipakṣabhāvanam /2.34/

tatra hiṃsā tāvat --- kṛtā kāritānumoditeti tridhā.
ekaikā punas tridhā lobhena māṃsacarmārthena krodhenāpakṛtam aneneti mohena dharmo me bhaviṣyatīti.
lobhakrodhamohāḥ punas trividhā mṛdumadhyādhimātrā iti. evaṃ saptaviṃśatir bhedā bhavanti hiṃsāyāḥ.
mṛdumadhyādhimātrāḥ punas tridhā --- mṛdumṛdur madhyamṛdus tīvramṛdur iti. tathā mṛdumadhyo madhyamadhyas tīvramadhya iti. tathā mṛdutīvro madhyatīvro 'dhimātratīvra iti.
evam ekāśītibhedā hiṃsā bhavati.
sā punar niyamavikalpasamuccayabhedād asaṃkhyeyā, prāṇabhṛdbhedasyāparisaṃkhyeyatvād iti.
evam anṛtādiṣv api yojyam.

2.34

有殺生等的惡念(vitarka)時,不論已作、令作、隨喜,具有貪、瞋、[等心念],或弱、或中、或強[的心念],就會產生無量苦與無智的果報,這是修習對治。

在此,關於殺生--可分為已作、令作、隨喜三種。
每一種又可分為三種:以想要[眾生的]肉、皮的貪婪心,以他曾傷害我的瞋恚心,以這樣的[殺生]儀式[可產生功德]的愚癡心。
如是,[分為]貪、瞋、癡三種,又分為弱、中、強三種,如是殺生可分為二十七種。
弱、中、強又可再各分三種,如[弱又分為]弱弱、中弱、強弱;[中又分為]弱中、中中、強中;[強又分為]弱強、中強、強強。
如是殺生可分為八十一種。
若是以來規則、選擇、綜合區分的話,則有無數種。而且以眾生種類區分的話,也是有無數種。
這樣的分類也適用於謊話的分類。

te khalv amī vitarkā duḥkhājñānānantaphalā iti pratipakṣabhāvanam. duḥkham ajñānaṃ cānantaṃ phalaṃ yeṣām iti pratipakṣabhāvanam.
tathā ca hiṃsakas tāvat prathamaṃ vadhyasya vīryam ākṣipati.
tataś ca śastrādinipātena duḥkhayati.
tato jīvitād api mocayati.

[偈頌中提到]:「產生無量苦與無智的果報,這是修習對治」,就是思惟:「這些惡念[會產生]無量的苦和無量的無智的果報。」
如是,殺生者首先讓受害者失去力氣[注]
然後用刀等武器[傷害它],讓它痛苦。
之後再殺死它。

tato vīryākṣepād asya cetanācetanam upakaraṇaṃ kṣīṇavīryaṃ bhavati.
duḥkhotpādān narakatiryakpretādiṣu duḥkham anubhavati, jīvitavyaparopaṇāt pratikṣaṇaṃ ca jīvitātyaye vartamāno maraṇam icchann api duḥkhavipākasya niyatavipākavedanīyatvāt kathaṃcid evocchvasiti.
yadi ca kathaṃcit puṇyāvāpagatā hiṃsā bhavet tatra sukhaprāptau bhaved alpāyur iti. 
evam anṛtādiṣv api yojyaṃ yathāsaṃbhavam. 
evaṃ vitarkāṇāṃ cāmum evānugataṃ vipākam aniṣṭaṃ bhāvayan na vitarkeṣu manaḥ praṇidadhīta. 2.34

由於[漸漸]失去力氣,它的心念和身體[注][的機能][慢慢]停止了。
所產生的苦[],他會感受到地獄、畜生、餓鬼等的苦。由於殺害[眾生的]生命,會時時刻刻徘徊在生命的邊緣,即使想要死,但是在痛苦果報還沒有確定受完之前,是不會死去的。
如果這樣的殺害夾雜著福德,那麼他會獲得快樂[的果報],但是短命同樣地,虛誑等等[惡行]也是同理可證。如是,我們應該思惟惡念的運作會產生不可愛果報,不讓心念有這些惡念

(六)、修持禁戒與律儀的利益
(六)、修持禁戒與律儀的利益
2.35

pratipakṣabhāvanād dhetor heyā vitarkā[注] yadāsya syur aprasavadharmāṇas tadā tatkṛtam aiśvaryaṃ yoginaḥ siddhisūcakaṃ bhavati. tadyathā ---
ahiṃsāpratiṣṭhāyāṃ tatsaṃnidhau vairatyāgaḥ /2.35/

 sarvaprāṇināṃ bhavati. 2.35

2.35

透過修習對治,這就是妄念能斷的因。當這[妄念]不再生起,而[修習]已作而[產生的]自在,就成為瑜伽行者成就的標誌[注]。也就是:
當[行者]安住於不害,[眾生]靠近他時,都會捨棄敵意。

這是指一切眾生[都會捨棄敵意]。

2.36

satyapratiṣṭhāyāṃ kriyāphalāśrayatvam /2.36/

 dhārmiko bhūyā iti bhavati dhārmikaḥ, svargaṃ prāpnuhīti svargaṃ prāpnoti amoghāsya vāg bhavati. 2.36

2.36

當[行者]安住於真實,他的所做會與果報相應。

 [假如他說:]「願[成為]正法者!」,他就會成為正法者。[假如他說:]「願往生天界!」,他就會往生天界。這[行者]所說的不會成為虛妄。

2.37

asteyapratiṣṭhāyāṃ sarvaratnopasthānam /2.37/

 sarvadiksthāny asyopatiṣṭhante ratnāni. 2.37

2.37

當[行者]安住於不偷盜,一切的珠寶將現前。

 當他安住[不偷盜]時,珠寶就會從四方而來。

2.38

brahmacaryapratiṣṭhāyāṃ vīryalābhaḥ /2.38/

 yasya lābhād apratighān guṇān utkarṣayati. siddhaś ca vineyeṣu jñānam ādhātuṃ samartho bhavatīti. 2.38

2.38

當[行者]安住於梵行,將會獲得精進。

 由於獲得[精進],[他的]功德就會增長。而且當他成就時,他就能夠對其弟子們傳授知識。

2.39

aparigrahasthairye janmakathaṃtāsaṃbodhaḥ /2.39/

 asya bhavati ko 'ham āsaṃ, katham aham āsaṃ, kiṃsvid idaṃ, kathaṃsvid idaṃ, ke vā bhaviṣyāmaḥ, kathaṃ vā bhaviṣyāma ity evam asya pūrvāntaparāntamadhyeṣv ātmabhāvajijāsā svarūpeṇopāvartate.
 etā yamasthairye siddhayaḥ. 2.39

2.39

當[行者]住於無所有,能了知任何一生。

 不論是過去世、未來世,還是現世,能透過自身(svarūpa)[的神通],想要知道「[那一生]我是誰?」、或是「[那一生]我過得如何?」、或是「[那一生]發生了什麼?」、或是「[那一生]為何是這樣過的?」、或是「[那一生]應該如何過?」等等自己的狀態。
 這[樣的神通]都是安住於禁戒而能成就。

2.40

niyameṣu vakṣyāmaḥ ---
śaucāt svāṅgajugupsā parair asaṃsargaḥ /2.40/

svāṅge jugupsāyāṃ śaucam ārabhamāṇaḥ kāyāvadyadarśī kāyānabhiṣvaṅgī yatir bhavati.
 kiṃca parair asaṃsargaḥ kāyasvabhāvāvalokī svam api kāyaṃ jihāsur mṛjjalādibhir ākṣālayann api kāyaśuddhim apaśyan kathaṃ parakāyair atyantam evāprayataiḥ saṃsṛjyeta. 2.40

2.40

現在說明律儀:
由[修習]清淨,會對自己的身體感到厭惡,也不想接觸到別人。

 當對自己的身體感到厭惡,想要變成清淨時,看見身體的過患,不會貪戀身體,而成為隱修者(yatin)
 如是,不想接觸別人。由觀察身體的本質(svabhāva),想要捨棄自己的身體,即使以灰土和水清潔,也看不到身體的清淨,又如何能夠承受碰觸別人的身體?

2.41

kiṃca ---
sattvaśuddhisaumanasyaikāgryendriyajayātmadarśanayogyatvāni ca /2.41/

bhavantīti vākyaśeṣaḥ.
śuceḥ sattvaśuddhis tataḥ saumanasyaṃ tata aikāgryaṃ tata indriyajayas tataś cātmadarśanayogyatvaṃ buddhisattvasya bhavatīty etac chaucasthairyād adhigamyata iti. 2.41

2.41

這是如何呢?
清淨[三質性中的]善性,喜悅、[心]一境、善制諸根,將產生能力。

 這句偈頌應再加「bhavanti(具有)」這一字。
 [由內心淨化]而有清淨的善性,而有喜悅,而有心一境性,而有善制諸,而有善性覺知就具有見到本我(ātman)的能力。這是由清淨的確立而獲得。

2.42

saṃtoṣād anuttamaḥ sukhalābhaḥ /2.42/

tathā coktam"yac ca kāmasukhaṃ loke yac ca divyaṃ mahat sukham,
 tṛṣṇākṣayasukhasyaite nārhataḥ ṣoḍaśīṃ kalām" iti. 2.42

2.42

由[修習]知足,將獲得無上安樂。

如同這樣說:「世間上感官的快樂,和天界的極樂,都無法比得上渴愛滅盡樂的十六分之一。」[注]

2.43

kāyendriyasiddhir aśuddhikṣayāt tapasaḥ /2.43/

nirvartyamānam eva tapo hinasty aśuddhyāvaraṇamalaṃ tadāvaraṇamalāpagamāt kāyasiddhir aṇimādyā. tathendriyasiddhir dūrāc chravaṇadarśanādyeti. 2.43

2.43

由[修習]苦行,滅盡諸不淨,身體諸根將成就[神通]。

苦行的修習能減損[種種]不淨、遮蔽、垢。透過去除種種微細的不淨、遮蔽、垢,而有身體的成就。如是,諸根成就時,就能聽見、看見遠方[的一切]。

2.44

svādhyāyād iṣṭadevatāsaṃprayogaḥ /2.44/

devā ṛṣayaḥ siddhāś ca svādhyāyaśīlasya darśanaṃ gacchanti, kārye cāsya vartanta iti. 2.44

2.44

由[修習]讀誦,將會與所祈願的神相應。

天神、仙人、成就者會顯現在樂於讀誦者[面前],並協助他所作[的事]。

2.45

samādhisiddhir īśvarapraṇidhānāt /2.45/

 īśvarārpitasarvabhāvasya samādhisiddhir yayā sarvam īpsitam avitathaṃ jānāti deśāntare dehāntare kālāntare ca.
 tato 'sya prajñā yathābhūtaṃ prajānātīti. 2.45

2.45

由祈求自在神,得以成就三昧。

一切[所作]奉獻給自在神,就能成就三昧。他就能真實地[注]知道他想要知道關於其他地方、其他身體、或其他時間[的種種一切]。

如是他就會有如實[注]知的智慧。

(七)、體式
(七)、體式
2.46

uktāḥ saha siddhibhir yamaniyamāḥ āsanādīni vakṣyāmaḥ tatra ---
sthirasukham āsanam /2.46/

tadyathā padmāsanaṃ vīrāsanaṃ[注] bhadrāsanaṃ svastikaṃ daṇḍāsanaṃ sopāśrayaṃ paryaṅkaṃ krauñcaniṣadanaṃ hastiniṣadanam uṣṭraniṣadanaṃ samasaṃsthānaṃ sthirasukhaṃ yathāsukhaṃ cety evamādīni. 2.46

2.46

禁戒和律儀的成就已如上所說,現在要說明體式等[的其他瑜伽支]:
穩定與舒適[注]體式[注]

[體式]就是:蓮華式體式[注]、英雄式體式、賢善式體式[注]卍字式[注]、杖式體式、有依式[注]榻式[注] 鷺坐式[注]大象坐式[注]駱駝坐式[注]直立式[注]。當在這些體位中能夠穩定與舒適[,是為體式]。

2.47

Prayatnaśaithilyānanta[注]-samāpattibhyām /2.47/

bhavatīti vākyaśeṣaḥ prayatnoparamāt sidhyaty āsanaṃ yena nāṅgamejayo bhavati. anante vā samāpannaṃ cittam āsanaṃ nirvartayatīti. 2.47

2.47

[這是來自]鬆緩力道[注]觀想[注]到無邊無際。

 [這偈頌]應該補進「bhavati(有…狀態)」這個字,而說透過放鬆力道,[就如]有了四肢不搖晃的狀態,體式能得以成就。或者說心觀想到無邊無際,而這體式就[圓滿]具足。

2.48

tato dvandvānabhighātaḥ /2.48/

śītoṣṇādibhir dvandvair āsanajayān nābhibhūyate. 2.48

2.48

由此,不受兩邊[極端]所害。

透過精通體式,[瑜伽行者]能不受[極]寒和[極]熱兩端所傷害。

(八)、調息法
(八)、調息法
2.49

tasmin sati śvāsapraśvāsayor gativicchedaḥ prāṇāyāmaḥ /2.49/

saty āsanajaye bāhyasya vāyor ācamanaṃ śvāsaḥ, kauṣṭhyasya vāyor niḥsāraṇaṃ praśvāsaḥ, tayor gativiccheda ubhayābhāvaḥ prāṇāyāmaḥ. 2.49

2.49

當在[體位]中,停止吸氣和呼氣的動作,這是調息。

當體式熟練時,[就應修習調息法]。吸氣是將外在的氣吸進來。呼氣是將腹部的氣吐出去。停止這兩者的動作,這是調息。

2.50

sa tu ---
bāhyābhyantarastambhavṛttir deśakālasaṃkhyābhiḥ paridṛṣṭo dīrghasūkṣmaḥ /2.50/

 yatra praśvāsapūrvako gatyabhāvaḥ sa bāhyaḥ.
 yatra śvāsapūrvako gatyabhāvaḥ sa ābhyantaraḥ.
 tṛtīyaḥ stambhavṛttir yatrobhayābhāvaḥ sakṛṭprayatnād bhavati.
 yathā tapte nyastam upale jalaṃ sarvataḥ saṃkocam āpadyate tathā dvayor yugapad gatyabhāva iti.
 trayo 'py ete deśena paridṛṣṭā iyān asya viṣayo deśa iti.
 kālena paridṛṣṭāḥ kṣaṇānām iyattāvadhāraṇenāvacchinnā ity arthaḥ.
 saṃkhyābhiḥ paridṛṣṭā etāvadbhiḥ śvāsapraśvāsaiḥ prathama udghātas tadvan nigṛhītasyaitāvadbhir dvitīya udghāta evaṃ tṛtīyaḥ.
 evaṃ mṛdur evaṃ madhya evaṃ tīvra iti saṃkhyāparidṛṣṭaḥ.
 sa khalv ayam evam abhyasto dīrghasūkṣmaḥ. 2.50

2.50

然而---
[調息是]了知外在的、內在的、和靜止時的[氣息]活動,也由空間、時間、和數數而了知,[這氣息]將會長而微細。

 在呼氣之後就止息,這是「外在」。
 在吸氣之後就止息,這是「內在」。
 第三種是用力[吸、呼氣]一次後,不吸氣也不呼氣,完全「靜止」[氣息]。
 就像把水倒在燒熱的石頭上,水就會從四周縮小。同樣地,[吸、呼氣]這兩者同時停止。
 這三種都是以空間來控制[氣],這是空間範圍。
 以時間來控制,是說以這麼多的剎那來停止氣息。
 以數目來控制,是說首次以這樣數量的呼氣、吸氣,其次也是一樣,第三次也是一樣。
 [氣息]如是輕柔,如是中等,如是強烈。
 當這樣修習時,[氣息]就會變得悠長而且微細。

2.51

bāhyābhyantaraviṣayākṣepī caturthaḥ /2.51/

 deśakālasaṃkhyābhir bāhyaviṣayaparidṛṣṭa ākṣiptaḥ.
 tathābhyantaraviṣayaparidṛṣṭa ākṣiptaḥ.
 ubhayathā dīrghasūkṣmaḥ.
 tatpūrvako bhūmijayāt krameṇobhayor gatyabhāvaś caturthaḥ prāṇāyāmaḥ.
 tṛtīyas tu viṣayānālocito gatyabhāvaḥ sakṛdārabdha eva deśakālasaṃkhyābhiḥ paridṛṣṭo dīrghasūkṣmaḥ.
 caturthas tu śvāsapraśvāsayor viṣayāvadhāraṇāt krameṇa bhūmijayād ubhayākṣepapūrvako gatyabhāvaś caturthaḥ prāṇāyāma ity ayaṃ viśeṣa iti. 2.51

2.51

第四種[調息]超越了外在的、內在的範圍。

 [氣息]以空間、時間、數目的方式來控制,而超越外在範圍。
 如是,以同樣的方法超越內在範圍。
 如是,這兩者[會變得]悠長而微細。
 透過次第地熟練了之前[三種]階段,停止了[吸、呼氣]這兩者,這是第四種調息。
 第三種[調息]是用力一次[吸、呼氣]之後,停止氣息,以空間、時間、數目的方式來控制,[讓氣息變得]悠長而微細。
 第四種能夠掌握吸氣、呼氣的範圍,透過次第地熟練了之前[三種]階段,停止了[吸、呼氣]這兩者,這是第四種調息的殊勝之處。

2.52

tataḥ kṣīyate prakāśāvaraṇam /2.52/

prāṇāyāmān abhyasyato 'sya yoginaḥ kṣīyate vivekajñānāvaraṇīyaṃ karma.
yat tad ācakṣate. mahāmohamayenendrajālena prakāśaśīlaṃ sattvam āvṛtya tad evākārye niyuṅkta iti.
tad asya prakāśāvaraṇaṃ karma saṃsāranibandhanaṃ prāṇāyāmābhyāsād durbalaṃ bhavati pratikṣaṇaṃ ca kṣīyate.
tathā coktam. "tapo na paraṃ prāṇāyāmāt tato viśuddhir malānāṃ dīptiś ca jñānasya" iti. 2.52

2.52

由此,就能滅除[決擇勝智]光輝的蔽蓋。

當瑜伽行者修練調息法,蔽蓋決擇勝智的業就會滅除。
如是說:「由於大愚癡所成的因陀羅網(indrajāla),障蔽了善性(sattva)的光輝,讓人做了不應做的事。」
透過修練調息,蔽蓋決擇勝智、繫縛在輪迴中的業就會剎那剎那地變得薄弱而消滅。
因此說:「沒有比調息更極致的苦行[注],由此能清淨污垢,彰顯智慧。」

2.53

kiṃca ---
dhāraṇāsu ca yogyatā manasaḥ /2.53/

prāṇāyāmābhyāsād eva "pracchardanavidhāraṇābhyāṃ vā prāṇasya" iti vacanāt. 2.53

2.53

這是如何呢?
由此,心有能力能維持專注

透過調息的修習,而說:「或者透過呼氣、止息。」

(九)、諸根內攝
(九)、諸根內攝
2.54

atha kaḥ pratyāhāraḥ ---
svaviṣayāsaṃprayoge cittasvarūpānukāra ivendriyāṇāṃ pratyāhāraḥ /2.54/

svaviṣayasaṃprayogābhāve cittasvarūpānukāra iveti, cittanirodhe cittavanniruddhānīndriyāṇi netarendriyajayavadupāyāntaram apekṣante.
yathā madhukararājaṃ makṣikā utpatantam anūtpatanti niviśamānam anu niviśante tathendriyāṇi cittanirodhe niruddhānīty eṣa pratyāhāraḥ. 2.54

2.54

什麼是[諸根]內攝?
當[心]不相應本身的對境,[諸根]就像會隨行心的自體,這就是諸根內攝。

當沒有了相應本身的對境,就像隨行心的自體,當心息滅時,像心一樣,諸根也止息,不需再做其他任何努力的方法了。
就像蜜蜂隨著蜂王飛動而飛動,也隨著[蜂王]停留而停留。同樣地,當心息滅時,諸根也就止息,這就是[諸根]內攝。

2.55

tataḥ paramā vaśyatendriyāṇām /2.55/

śabdādiṣv avyasanam indriyajaya iti kecit.
saktir vyasanaṃ vyasyaty enaṃ śreyasa iti.
aviruddhā pratipattir nyāyyā.
śabdādisaṃprayogaḥ svecchayety anye.
rāgadveṣābhāve sukhaduḥkhaśūnyaṃ śabdādijñānam indriyajaya iti kecit.
cittaikāgryād apratipattir eveti jaigīṣavyaḥ.
tataś ca paramā tv iyaṃ vaśyatā yac cittanirodhe niruddhānīndriyāṇi netarendriyajayavat prayatnakṛtam upāyāntaram apekṣante yogina iti. 2.55

2.55

由此,產生最殊勝的控制的諸根內攝。

有說:「對聲音[注]等[感官對象]不耽著是精通諸。」
執著、耽著會讓人遠離幸福。
[或有人說:]「由不違反[聖言量等]而有正確的修行[,這就是諸根內攝]。」
其他人說:「以[本身]能隨意自在對聲音等[感官對象]的關連。」
也有人說:「沒有貪著、瞋恚,了知聲等[感官對象]也無樂無苦,這是精通諸根。」
遮吉舍毗耶(jaigīṣavya)[注]說:「由心一境性而[對感官對象]不起反應[,這就是諸根內攝]。」
因此,這種最殊勝的自在是當心[念]息滅時,諸根也止息,瑜伽行者對於精通諸根,不需再做其他任何努力的方法了。

iti śrīpātāñjale sāṃkhyapravacane yogaśāstre śrīmadvyāsabhāṣye dvitīyaḥ sādhanapādaḥ

以上為聖帕坦伽利的數論言教、瑜伽論典,吉祥毗耶沙解說的第二〈成就品〉。

第三〈神通品〉

tṛtīyaḥ vibhūti-pādaḥ

第三〈神通品〉
(一)、專注、禪那、三昧
(一)、專注、禪那、三昧
3.1

uktāni pañca bahiraṅgāni(ṇi) sādhanāni. dhāraṇā vaktavyā ---
deśabandhaś cittasya dhāraṇā /3.1/

nābhicakre hṛdayapuṇḍarīke mūrdhni jyotiṣi nāsikāgre jihvāgra ity evamādiṣu deśeṣu bāhye vā viṣaye cittasya vṛttimātreṇa bandha iti dhāraṇā. 3.1

3.1

[在修煉品]已說了五種外[瑜伽]支。
心的專注就是[將心]集中於一處。

將心念專一地維繫[注]在臍輪上、或在心輪的蓮華上、或在頭頂之光、在鼻尖、或在舌尖上等等[身體]外在的地方,這就是「專注(dhāraṇā)」。

3.2

tatra pratyayaikatānatā dhyānam /3.2/

tasmin deśe dhyeyālambanasya pratyayasyaikatānatā sadṛśaḥ pravāhaḥ pratyayāntareṇāparāmṛṣṭo dhyānam. 3.2

3.2

然後,由同一所緣而延伸,就成了禪那。

在[所維繫]的地方,對著應該專注的對境、同一所緣,[保持著]相同的[心流]相續,不受其他所緣所影響,這就是禪那。

3.3

tad evārthamātranirbhāsaṃ svarūpaśūnyam iva samādhiḥ /3.3/

 dhyānam eva dhyeyākārānirbhāsaṃ pratyayātmakena svarūpeṇa śūnyam iva yadā bhavati dhyeyasvabhāvāveśāt tadā samādhir ity ucyate. 3.3

3.3

當[禪那的]所緣只發光,而自體彷彿是空的,這就是三昧。

當禪那所專注的[禪修]行相(ākāra)發出光芒,而所緣的本體(ātmaka)、自體(svarūpa)彷彿是空的,由憑藉於所專注的自性,這就稱為「三昧」。

(二)、總制的定義與運用
(二)、總制的定義與運用
3.4

trayam ekatra saṃyamaḥ /3.4/

tad etad dhāraṇādhyānasamādhitrayam ekatra saṃyamaḥ.
ekaviṣayāṇi trīṇi sādhanāni saṃyama ity ucyate.
tad asya trayasya tāntrikī paribhāṣā saṃyama iti. 3.4

3.4

這[專注、禪那、三昧]三者合一,就是總制[注]

當這專注、禪那、三昧三者合一,就是總制(saṃyama)
就是說這三種修煉法同一所緣,就稱為「總制(saṃyama)」。
以專門的術語來說,將這三者合稱就是「總制(saṃyama)」。

3.5

tajjayāt prajñālokaḥ /3.5/

tasya saṃyamasya jayāt samādhiprajñāyā bhavaty āloko yathā yathā saṃyamaḥ sthirapado bhavati tathā tathā samādhiprajñā viśāradī bhavati. 3.5

3.5

由通達總制,而有智慧之光。

 由通達總制,而有三昧般若(samādhiprajñā)[注][所產生的]光。當總制變得愈來愈穩定,三昧般若也會愈來愈清晰。

3.6

tasya bhūmiṣu viniyogaḥ /3.6/

 tasya saṃyamasya jitabhūmer yānantarā bhūmis tatra viniyogaḥ.
 na hy ajitādharabhūmir anantarabhūmiṃ vilaṅghya prāntabhūmiṣu saṃyamaṃ labhate.
 tadabhāvāc ca kutas tasya prajñālokaḥ.
 īśvaraprasādāj jitottarabhūmikasya ca nādharabhūmiṣu paracittajñānādiṣu saṃyamo yuktaḥ.
 Kasmāt, tadarthasyānyata evāvagatatvāt.
 bhūmer asyā iyam anantarā bhūmir ity atra yoga evopādhyāyaḥ.
 katham evaṃ hy uktam."yogena yogo jñātavyo yogo yogāt pravartate  yo 'pramattas tu yogena sa yoge ramate ciram" iti. 3.6

3.6

[總制]可運用在諸階地的次第上。

當[行者]以總制克服了所在的階地,便可[按照順序地]運用到諸階地的次第上。
沒有克服所在的階地而跳到下一階地,甚至[直接]獲得在最高階地的總制,這對行者而言是不可能的。
若是沒有這[最高階地的總制],又怎會有般若之光(prajñāloka)呢?
然而,透過對自在神淨信(prasāda),可以沒有獲得較低階地的他心智,而[直接]達到較高階地的總制
為何呢?因為他可以透過其他方式獲得。[注]
對於所在的階地要到更高的階地,瑜伽是[最好的]引導。
就如[這偈頌]說:「惟有透過瑜伽才能了解瑜伽;也惟有透過瑜伽才能讓瑜伽進步。對瑜伽不放逸的人,就能在瑜伽中長久安樂。」

3.7

trayam antaraṅgaṃ pūrvebhyaḥ /3.7/

tad etad dhāraṇādhyānasamādhitrayam antaraṅgaṃ saṃprajñātasya samādheḥ pūrvebhyo yamādibhyaḥ pañcabhyaḥ sādhanebhya iti. 3.7

3.7

比起前[幾支的修習],[總制]這三支更內化。

專注、禪那、三昧等三支是內支,是有助於有想定[的修煉],這是相對於禁戒等的前五支修煉[為外支]。

3.8

tad api bahiraṅgaṃ nirbījasya /3.8/

tad apy antaraṅgaṃ sādhanatrayaṃ nirbījasya yogasya bahiraṅgaṃ bhavati kasmāt, tadabhāve bhāvād iti. 3.8

3.8

但對無種子三昧而言,這還是外支。

雖然這三項修煉是屬於內支,但對無種子瑜伽而言,還算是外支(bahiraṅga)。為何呢?因為即使沒有了這[專注、禪那、三昧]三支,[無種子三昧]還是有現前的可能。

(三)、轉變的種類與說明
(三)、轉變的種類與說明
3.9

atha nirodhacittakṣaṇeṣu calaṃ guṇavṛttam iti kīdṛśas tadā cittapariṇāmaḥ ---
vyutthānanirodhasaṃskārayor abhibhavaprādurbhāvau nirodhakṣaṇacittānvayo nirodhapariṇāmaḥ /3.9/

vyutthānasaṃskārāś cittadharmā na te pratyayātmakā iti pratyayanirodhe na niruddhā nirodhasaṃskārā api cittadharmās tayor abhibhavaprādurbhāvau vyutthānasaṃskārā hīyante nirodhasaṃskārā ādhīyante.
nirodhakṣaṇaṃ cittam anveti tad ekasya cittasya pratikṣaṇam idaṃ saṃskārānyathātvaṃ nirodhapariṇāmaḥ.
tadā saṃskāraśeṣaṃ cittam iti nirodhasamādhau vyākhyātam. 3.9

3.9

當質性活動改變時,心在剎那間息滅了,這時心是什麼樣的轉變?
業行有顯現和息滅,當顯現受到降服,會有剎那的[心念]息滅,這是息滅轉變。

顯現的業行是屬於心念的表象,但不是以諸緣為主體,因此,息滅諸緣並不算是止息(niruddha)。由息滅的業行和心念的表象這兩者為主,顯現[的業行]受到降服,顯現的業行就會減少,息滅的業行就能持續。
隨著剎那息滅的心,就這一[剎那]心而言,在下一剎那中業行的變異,這就是息滅轉變。
關於心業行餘留的問題,這在[心念]息滅三昧中已經說明了。[注]

3.10

tasya praśāntavāhitā saṃskārāt /3.10/

nirodhasaṃskārābhyāsapāṭavāpekṣā praśāntavāhitā cittasya bhavati.
tatsaṃskāramāndye vyutthānadharmiṇā saṃskāreṇa nirodhadharmasaṃskāro 'bhibhūyata iti. 3.10

3.10

從[息滅的]業行[,而有]寂靜的[心]流。

對於息滅業行(nirodhasaṃskāra)能夠猛烈地修煉,就會有寂靜的心流[注]
當[息滅]業行微弱時,具有息滅性質的業行就會被具有生起性質的業行所壓伏。

3.11

sarvārthataikāgratayoḥ kṣayodayau cittasya samādhipariṇāmaḥ /3.11/

sarvārthatā cittadharmaḥ.
ekāgratāpi cittadharmaḥ.
sarvārthatāyāḥ kṣayas tirobhāva ity arthaḥ.
ekāgratāyā udaya āvirbhāva ity arthaḥ.
tayor dharmitvenānugataṃ cittaṃ, tad idaṃ cittam apāyopajanayoḥ svātmabhūtayor dharmayor anugataṃ samādhīyate sa cittasya samādhipariṇāmaḥ. 3.11

3.11

所有對境止滅,生起一境性,這是心的三昧轉變。

所有的對境(sarvārthatā)指的是心的表象。
一境性(ekāgrata)指的也是心的表象。
所有對境止滅(kṣaya)[注]是指隱沒狀態的意思。
「生起[心]一境性[注] 是指現前狀態的意思。
伴隨著前兩者的心,也就是這個心是以附隨著消隱和伴隨著[心的]表象為自體而入於三昧。這是心的三昧轉變。

3.12

tataḥ punaḥ[注] śāntoditau tulyapratyayau cittasyaikāgratāpariṇāmaḥ /3.12/

samāhitacittasya pūrvapratyayaḥ śānta uttaras tatsadṛśa uditaḥ, samādhicittam ubhayor anugataṃ punas tathaivāsamādhibhreṣād iti.
sa khalv ayaṃ dharmiṇaś cittasyaikāgratāpariṇāmaḥ.

3.12

再者,當所緣的寂靜和生起成為一致,這是心一境性轉變。

在之前的諸緣已止息,之後的相似[止息心]生起,這是定心(samāhitacitta)定心伴隨著前兩者[注][,三昧就會穩定],若不是這樣,那[定心]就會動搖。
這樣的性質,就是心一境性轉變。

3.13

etena bhūtendriyeṣu dharmalakṣaṇāvasthāpariṇāmā vyākhyātāḥ /3.13/

etena pūrvoktena cittapariṇāmena dharmalakṣaṇāvasthārūpeṇa bhūtendriyeṣu dharmapariṇāmo lakṣaṇapariṇāmo 'vasthāpariṇāmaś cokto veditavyaḥ.
tatra vyutthānanirodhayor abhibhavaprādurbhāvau dharmiṇi dharmapariṇāmaḥ.
lakṣaṇapariṇāmaś ca nirodhas trilakṣaṇas tribhir adhvabhir yuktaḥ.
sa khalv anāgatalakṣaṇam adhvānaṃ prathamaṃ hitvā dharmatvam anatikrānto vartamānalakṣaṇaṃ pratipannaḥ.
yatrāsya svarūpeṇābhivyaktiḥ.
eṣo 'sya dvitīyo 'dhvā. na cātītānāgatābhyāṃ lakṣaṇābhyāṃ viyuktaḥ.
athā vyutthānaṃ trilakṣaṇaṃ tribhir adhvabhir yuktaṃ vartamānalakṣaṇaṃ hitvā dharmatvam anatikrāntam atītalakṣaṇaṃ pratipannam.
eṣo 'sya tṛtīyo 'dhvā. na cānāgatavartamānābhyāṃ lakṣaṇābhyāṃ viyuktam.
evaṃ punar vyutthānam upasaṃpadyamānam anāgatalakṣaṇaṃ hitvā dharmatvam anatikrāntaṃ vartamānalakṣaṇaṃ pratipannam.
yatrāsya svarūpābhivyaktau satyāṃ vyāpāraḥ eṣo 'sya dvitīyo 'dhvā. na cātītānāgatābhyāṃ lakṣaṇābhyāṃ viyuktam iti.
evaṃ punar nirodha evaṃ punar vyutthānam iti.
tathāvasthāpariṇāmaḥ tatra nirodhakṣaṇeṣu nirodhasaṃskārā balavanto bhavanti durbalā vyutthānasaṃskārā iti.
eṣa dharmāṇām avasthāpariṇāmaḥ.
tatra dharmiṇo dharmaiḥ pariṇāmo dharmāṇāṃ tryadhvanāṃ lakṣaṇaiḥ pariṇāmo lakṣaṇānām apy avasthābhiḥ pariṇāma iti. 

3.13

由此,解釋為對於大種和感官的表象、時相、狀態轉變。

就像上面所描述的[注],心的轉變由表象、時相、狀態[的不同],透過大種和感官,有表象轉變時相轉變狀態轉變。這以下將說明。
其中,由於生起的抑止和息滅的產生,而有實體[注]表象轉變(dharmapariṇāma)[注]
對於時相轉變(lakṣaṇapariṇāma)[的描述],首先說明三世的三時相之一的息滅(nirodha)[相]。
捨離了第一世─未來相之後,實體不會超越,而獲得現在相。
在此,這是彰顯本身的自體。
這是第二世,但不會脫離過去和未來的時相。
同樣地,三時相之一的生起相,在捨離了現在相之後,實體不會超越,獲得了過去相。
這是第三世,但不會完全與未來和現在的時相無關。
同樣地,顯現了生起[相],捨離了未來相之後,實體不會超越,獲得了現在相。
在彰顯了自體(svarūpa),真正地發揮作用。這是第二世,但不會完全與過去和未來的時相無關。
因此,如是地息滅,如是地生起。
同樣地,狀態轉變(avasthāpariṇāma)是在息滅的剎那中,息滅的業行變強,而生起的業行轉弱。
這是表象的狀態轉變
其中,對實體而言,有透過表象的轉變,透過表象的三世的時相轉變,和狀態轉變

vaṃ dharmalakṣaṇāvasthāpariṇāmaiḥ śūnyaṃ na kṣaṇam api guṇavṛttam avatiṣṭhate.
calaṃ ca guṇavṛttam.
guṇasvābhāvyaṃ tu pravṛttikāraṇam uktaṃ guṇānām iti.
etena bhūtendriyeṣu dharmadharmibhedāt trividhaḥ pariṇāmo veditavyaḥ.
paramārthatas tv eka eva pariṇāmaḥ.
dharmisvarūpamātro hi dharmo dharmivikriyaivaiṣā dharmadvārā prapañcyata iti.
tatra dharmasya dharmiṇi vartamānasyaivādhvasv atītānāgatavartamāneṣu bhāvānyathātvaṃ bhavati na tu dravyānyathātvam.

yathā suvarṇabhājanasya bhittvānyathākriyamāṇasya bhāvānyathātvaṃ bhavati na suvarṇānyathātvam iti.
apara āha --- dharmānabhyadhiko dharmī pūrvatattvānatikramāt. pūrvāparāvasthābhedam anupatitaḥ kauṭasthyenaiva parivarteta yady anvayī syād iti.
ayam adoṣaḥ. kasmāt. Ekāntatānabhyupagamāt.

如是,若沒有表象、時相、狀態轉變的話,那麼就算是一剎那,質性(guṇa)也無法活動。
質性的活動是變化不定的。
活動的因就稱為是「質性的自性(svābhāvya)」。
透過表象與實體的不同,應該知道大種、感官的三種轉變。
然而,從勝義而言,只有一種轉變。
因為表象僅僅是實體的自體[呈現],透過實體變化的不同,以表象的方式而說明。
其中,這是具有表象的實體在現在的時間中,有著過去、未來、現在[的狀態],這是狀態的變異,而不是實物的變異。
有人說:「實體並不會比表象更加殊勝,因為無法超越表象的真實性[注]。若是實體(anvayin)存在的話,那實體就會應以永恒不變性,卻可以隨著前後狀態的不同而改變。[注]
這樣的責難是不成立的。為何呢?因為沒有恒一性(ekāntatā)

tad etat trailokyaṃ vyakter apaiti nityatvapratiṣedhāt.
apetam apy asti vināśapratiṣedhāt.
saṃsargāc cāsya saukṣmyaṃ, saukṣmyāc cānupalabdhir iti.
lakṣaṇapariṇāmo dharmo 'dhvasu vartamāno 'tīto 'tītalakṣaṇayukto 'nāgatavartamānābhyāṃ lakṣaṇābhyām aviyuktaḥ.
tathānāgato 'nāgatalakṣaṇayukto vartamānātītābhyāṃ lakṣaṇābhyām aviyuktaḥ.
tathā vartamāno vartamānalakṣaṇayukto 'tītānāgatābhyāṃ lakṣaṇābhyām aviyukta iti.
yathā puruṣa ekasyāṃ striyāṃ rakto na śeṣāsu virakto bhavatīti.

atra lakṣaṇapariṇāme sarvasya sarvalakṣaṇayogād adhvasaṃkaraḥ prāpnotīti parair doṣaś codyata iti.
tasya parihāraḥ --- dharmāṇāṃ dharmatvam aprasādhyam. sati ca dharmatve lakṣaṇabhedo 'pi vācyo na vartamānasamaya evāsya dharmatvam. evaṃ hi na cittaṃ rāgadharmakaṃ syāt krodhakāle rāgasyāsamudācārād iti.

在三界中,[諸事物]會顯現、消失,而這違反恒常性(nityatva)
雖然消失,仍然存在,違反斷滅性(vināśa)
透過聚合性(saṃsarga),而有微妙性(saukṣmya)。而這微妙性是無法感知的。
時相轉變(lakṣaṇapariṇāma)存在於[三]世時態的表象。過去與過去的時相相關連,但不遠離未來與現在的時相。
同樣地,未來與未來的時相相關連,但不遠離現在與過去的時相。
同樣,現在與現在的時相相關連,但不遠離過去與未來的時相。
就像是一名男子喜愛一名女子,但並不表示他不喜愛其他女子。

另有人提出責難:「在時相的轉變中,由於所有[的表象]與所有的時相相關連,這些時態就會混亂。」
對此回應是:「表象的表象性(dharmatva)無需證成。若是存在表象性,那也可以說時相是有區別的,表象性也不止出現在現在。如是,在忿怒的時候,由於沒有貪欲生起現行,就可以說心中沒有貪欲的性質嗎!」

kiṃca trayāṇāṃ lakṣaṇānāṃ yugapad ekasyāṃ vyaktau nāsti saṃbhavaḥ.
krameṇa tu svavyañjakāñjanasya bhāvo bhaved iti.
uktaṃ ca rūpātiśayā vṛttyatiśayāś ca virudhyante, sāmānyāni tv atiśayaiḥ saha pravartante. tasmād asaṃkaraḥ yathā rāgasyaiva kvacit samudācāra iti na tadānīm anyatrābhāvaḥ, kiṃtu kevalaṃ sāmānyena samanvāgata ity asti tadā tatra tasya bhāvaḥ tathā lakṣaṇasyeti.
na dharmī tryadhvā dharmās tu tryadhvānas te lakṣitā alakṣitās tatra lakṣitās tāṃ tām avasthāṃ prāpnuvanto 'nyatvena pratinirdiśyante 'vasthāntarato na dravyāntarataḥ.
yathaikā rekhā śatasthāne śataṃ daśasthāne daśaikā caikasthāne yathā caikatve 'pi strī mātā cocyate duhitā ca svasā ceti.

avasthāpariṇāme kauṭasthyaprasaṅgadoṣaḥ kaiścid uktaḥ.
katham. adhvano vyāpāreṇa vyavahitatvāt.
yadā dharmaḥ svavyāpāraṃ na karoti tadānāgato yadā karoti tadā vartamāno yadā kṛtvā nivṛttas tadātīta ity evaṃ dharmadharmiṇor lakṣaṇānām avasthānāṃ ca kauṭasthyaṃ prāpnotīti parair doṣa ucyate.
nāsau doṣaḥ.

三種時相不會在同時、同處出現。
事物只會按照順序地出現、隱沒。
對此也這樣說:「強烈的形態和活動是相互衝突的。共同性與強烈性可共處,因此不會混亂。就像是貪欲在某處生起,但不是說在其他地方就不存在,只是別處是呈共同性。」
實體沒有三種時態,但表象有三種時態,有顯現和未顯現。其中,顯現有種種狀態,是由不同的狀態而呈現差異,但不是由不同的實物[呈現差異]。
就像數字一在一百的位置為一百,在十的位置為十,在一的位置為一。也就像有一女子,可被稱為「母親」,也可被稱為「女兒」和「姐妹」。
有人說:「[若說]狀態是會轉變,那就會導致[實體]為永恒性是謬誤的。」
為何呢?因為有時態作用的區隔。
當表象沒有作用時,那就是未來。當有作用時,那就是現在。當已作用後而不再活動,那就是過去。如是,實體有表象、時相、狀態,但又具有永恒性。有人認為這是謬誤。
這責難不成立。

kasmāt. guṇinityatve 'pi guṇānāṃ vimardavaicitryāt.
yathā saṃsthānam ādimad dharmamātraṃ śabdādīnāṃ guṇānāṃ vināśyavināśinām.
evaṃ liṅgam ādimad dharmamātraṃ sattvādīnāṃ guṇānāṃ vināśyavināśinā tasmin vikārasaṃjñeti.
tatredam udāharaṇaṃ mṛddharmī piṇḍākārād dharmād dharmāntaram upasaṃpadyamāno dharmataḥ pariṇamate ghaṭākāra iti.
ghaṭākāro 'nāgataṃ lakṣaṇaṃ hitvā vartamānalakṣaṇaṃ pratipadyata iti lakṣaṇataḥ pariṇamate.
ghaṭo navapurāṇatāṃ pratikṣaṇam anubhavann avasthāpariṇāmaṃ pratipadyata iti.

為何呢?即使三質性者(guṇin)的恒常性(nityatva)中,也有質性的種種衝突。
就像原本就只是現象的聚合物,雖是不滅者,卻有聲等質性的消滅[現象]。
如是,形狀原本就只是現象的聚合物,雖是不滅者,卻有光明性(sattva)等質性的消滅[現象]。因此,這就稱為「認知上的變化(vikārasaṃjña)」。
就如這譬喻:做為實體的泥土,由泥團的形狀,而有不同的表象,由現顯的形相,由表象轉變而有瓶的形相。
泥瓶從捨棄未來相,獲得現在相,這就是從相而來的轉變。
瓶有新、舊剎那的接續,這狀態轉變(avasthāpariṇāma)就會產生。

dharmiṇo 'pi dharmāntaram avasthā dharmasyāpi lakṣaṇāntaram avasthety eka eva dravyapariṇāmo bhedenopadarśita iti.
evaṃ padārthāntareṣv api yojyam iti.
ta ete dharmalakṣaṇāvasthāpariṇāmā dharmisvarūpam anatikrāntā ity eka eva pariṇāmaḥ sarvān amūn viśeṣān abhiplavate.
atha ko 'yaṃ pariṇāmaḥ.
avasthitasya dravyasya pūrvadharmanivṛttau dharmāntarotpattiḥ pariṇāma iti. 3.13

當實體有不同表象,這是狀態[轉變];當表象不同,這也是相(lakṣaṇa)[轉變]。雖然在描述上有各各不同,但[實際上]只有一個實物轉變(dravyapariṇāma)
如是,這樣的詮釋也適用到其他情形。
這些表象、時相、狀態的轉變,不超越實體的自體(svarūpa)。這是涵蓋所有的差異相的唯一轉變。
那麼,這種轉變是什麼?
這是實物的狀態中,之前的表象停止,而另一個表象生起的轉變。

3.14

tatra ---
śāntoditāvyapadeśyadharmānupātī dharmī /3.14/

 yogyatāvacchinnā dharmiṇaḥ śaktir eva dharmaḥ.
 sa ca phalaprasavabhedānumita ekasyānyo 'nyaś ca paridṛṣṭaḥ.
 tatra vartamānaḥ svavyāpāram anubhavan dharmī dharmāntarebhyaḥ śāntebhyaś cāvyapadeśyebhyaś ca bhidyate.
 yadā tu sāmānyena samanvāgato bhavati tadā dharmisvarūpamātratvāt ko 'sau kena bhidyeta.

3.14

其中---
實體(dharmin)有[過去的]息滅、[現在的]生起、[未來的]未定名(avyapadeśya)等表象(dharma)

表象(dharma)是由實體(dharmin)的功能所歸範出[能夠展現]的適合性。
由不同產生力量變成的結果所決定,而呈現出各各不同[的表象]。
其中,現在是實體發揮本身的作用,與[過去的]息滅和[未來的]未定名的表象不一樣。
當[現在]與實體具有共同性(sāmānya)而俱同展現,與實體的自體(svarūpa)一致。那麼,[現在]是什麼?又以什麼而不同?

tatra ye khalu dharmiṇo dharmāḥ śāntā uditā avyapadeśyāś ceti, tatra śāntā ye kṛtvā vyāpārānuparatāḥ savyāpārā uditās te cānāgatasya lakṣaṇasya samanantarā vartamānasyānantarā atītāḥ kimartham atītasyānantarā na bhavanti vartamānāḥ, pūrvapaścimatāyā abhāvāt.
yathānāgatavartamānayoḥ pūrvapaścimatā naivam atītasya.
tasmān nātītasyāsti samanantaraḥ tadanāgata eva samanantaro bhavati vartamānasyeti.

其中,實體具有[過去的]息滅(śānta)、[現在的]生起、[未來的]未定名(avyapadeśya)等表象。其中,「息滅(śānta)」是說作用已完成,「生起(udita)」是說本身的作用正在運作,而且[現在相]緊接著未來相(anāgata lakṣaṇa)。緊接著現在[相]的是過去[相]。為何不說是過去緊接著現在?這是因為沒有前後[的緊接性]。
 就像未來和現在有前後[的緊接性],但過去與[現在]並沒有。
 總之,過去與現在並沒有無間斷性,而未來與現在有無間斷性。

athāvyapadeśyāḥ ke sarvaṃ sarvātmakam iti.
yatroktam --- jalabhūmyoḥ pāriṇāmikaṃ rasādivaiśvarūpyaṃ sthāvareṣu dṛṣṭam. tathā sthāvarāṇāṃ jaṅgameṣu jaṅgamānāṃ sthāvareṣv ity evaṃ jātyanucchedena sarvaṃ sarvātmakam iti.
deśakālākāranimittāpabandhān na khalu samānakālam ātmanām abhivyaktir iti.
ya eteṣv abhivyaktānabhivyakteṣu dharmeṣv anupātī sāmānyaviśeṣātmā so 'nvayī dharmī.
yasya tu dharmamātram evedaṃ niranvayaṃ tasya bhogābhāvaḥ.

什麼是「未定名(avyapadeśya)」?是說一切具有一切本性(ātmaka)
如有諺語說:「由水、地等[元素的]轉變,而有味等種種的體現,這可見於植物中。如此,植物的情形也見於動物中,動物的情形也見於植物中。」如是,由不分種類,一切具有一切本性
由於地點、時間、形態和原因的不一樣,不會一起,也不會在同一時間顯現自體(ātman)。
實體有伴隨者,伴隨著那些顯現、未顯現的表象,有一致性(sāmānya)和差異性(viśeṣa)的自體(ātman)。
但是,[若有人認為]這[世界]只是表象而已,沒有依隨者,那麼[我們的生命]就不會有任何經驗。

kasmāt, anyena vijñānena kṛtasya karmaṇo 'nyat kathaṃ bhoktṛtvenādhikriyate.
tatsmṛtyabhāvaś ca nānyadṛṣṭasya smaraṇam anyasyāstīti.
vastupratyabhijñānāc ca sthito 'nvayī dharmī yo dharmānyathātvam abhyupagataḥ pratyabhijñāyate tasmān nedaṃ dharmamātraṃ niranvayam iti. 3.14

為何呢?對於已作業[而生起]的認知,經驗者會[生起]其他不同的認知。
那樣的記憶也不會存在,因為他人所見的記憶不會成為[我們的記憶]。
由於有伴隨者的實體是存在的,才能對事物有再次的認知(pratyabhijñāna)。因為我們能夠理解表象雖有所不同,但還是能夠再次的認知。因此,並非只有表象,而沒有實體[注]

3.15

kramānyatvaṃ pariṇāmānyatve hetuḥ /3.15/

ekasya dharmiṇa eka eva pariṇāma iti prasakte kramānyatvaṃ pariṇāmānyatve hetur bhavatīti.
tadyathā cūrṇamṛtpiṇḍamṛdghaṭamṛtkapālamṛtkaṇamṛd iti ca kramaḥ.
yo yasya dharmasya samanantaro dharmaḥ sa tasya kramaḥ.
piṇḍaḥ pracyavate ghaṭa upajāyata iti dharmapariṇāmakramaḥ.
lakṣaṇapariṇāmakramo ghaṭasyānāgatabhāvād vartamānabhāvaḥ kramaḥ.
tathā piṇḍasya vartamānabhāvād atītabhāvaḥ kramaḥ.
nātītasyāsti kramaḥ. 

3.15

順序的不同是轉變不同的因。

若是固執地認為:「一個實體只會轉變一次。」[這是不對的,因為]不同的順序是不同的轉變的因。
例如說從泥土顆粒、泥團、泥瓶、泥瓶碎片、泥瓶顆粒等這樣的順序。
一種表象(dharma)無間斷地跟著另一種表象(dharma),這就是[轉變的]順序。
當泥團消失後,泥瓶就產生出來,這就是表象轉變(dharmapariṇāma)的順序。
時相轉變(lakṣaṇapariṇāma)的順序是泥瓶從未來狀態轉化成現在狀態的順序。
如是,泥團從現在的狀態變成過去的狀態,這是順序。
「過去(atīta)」是[一種]存在的[狀態],並沒有順序。

Kasmāt, pūrvaparatāyāṃ satyāṃ samanantaratvaṃ, sā tu nāsty atītasya tasmād dvayor eva lakṣaṇayoḥ kramaḥ.
tathāvasthāpariṇāmakramo 'pi ghaṭasyābhinavasya prānte purāṇatā dṛśyate.
sā ca kṣaṇaparamparānupātinā krameṇābhivyajyamānā parāṃ vyaktim āpadyata iti.
dharmalakṣaṇābhyāṃ ca viśiṣṭo 'yaṃ tṛtīyaḥ pariṇāma iti.
ta ete kramā dharmadharmibhede sati pratilabdhasvarūpāḥ.
dharmo 'pi dharmī bhavaty anyadharmasvarūpāpekṣayeti.

為何呢?當前後關係存在時,才有這無間斷性。但是「過去」並沒有[前後關係],因此,這兩者只是時相上的順序。
同樣地,位轉變(avasthāpariṇāma)順序也是一樣,當泥瓶的新到了盡頭,就看到這[泥瓶的]舊。
這種一一剎那的變化,以順序顯現,而到最確切的呈現。
這跟表象[轉變]和時相[轉變]不一樣,這是第三種轉變。
當有實體和表象的不同時,這些順序就存在[注]
若是與其他表象有相關連的話,表象(dharma)也可以是實體(dharmin)。

yadā tu paramārthato dharmiṇy abhedopacāras taddvāreṇa sa evābhidhīyate dharmas tadāyam ekatvenaiva kramaḥ pratyavabhāsate.
cittasya dvaye dharmā paridṛṣṭāś cāparidṛṣṭāś ca.
tatra pratyayātmakāḥ paridṛṣṭā vastumātrātmakā aparidṛṣṭāḥ.
te ca saptaiva bhavanty anumānena prāpitavastumātrasadbhāvāḥ.
"nirodhadharmasaṃskārāḥ pariṇāmo 'tha jīvanam /
ceṣṭā śaktiś ca cittasya dharmā darśanavarjitāḥ //" iti. 3.15

若從勝義(paramārtha)的角度,[我們]安立[表象]與實體並沒有差別,而且[實體]是透過表象的描述[才能了知]。因此,這順序顯現[在心中]是唯一。
心念的表象有兩種:可見的(paridṛṣṭa)不可見的(aparidṛṣṭa)
其中,以能夠感知為自體的,是可見。以唯事為自體的,是不可見
以推論來說,唯事有七種。
「息滅(nirodha)、功德[注]業行(saṃskāra)、轉變、命、變動、能力,這些心的性質是看不到的。」

(四)、總制的運用與智的神通
(四)、總制的運用與智的神通
3.16

ato yogina upāttasarvasādhanasya bubhutsitārthapratipattaye saṃyamasya viṣaya upakṣipyate ---
pariṇāmatrayasaṃyamād atītānāgatajñānam /3.16/

dharmalakṣaṇāvasthāpariṇāmeṣu saṃyamād yogināṃ bhavaty atītānāgatajñānam.
dhāraṇādhyānasamādhitrayam ekatra saṃyama uktaḥ.
tena pariṇāmatrayaṃ sākṣātkriyamāṇam atītānāgatajñānaṃ teṣu saṃpādayati. 3.16

3.16

瑜伽行者為了能夠實踐一切的修煉,希望了解[瑜伽的]意義,[以下]將說明總制的對境(viṣaya)
透過總制的三種轉變,而了知過去、未來。

透過總制對於表象、時相、狀態轉變的修習,瑜伽行者就會有過去、未來智。
專注、禪那、三昧三者合一,這就是「總制(saṃyama)」。
當能夠親自見證這三種轉變的話,就會生起過去、未來智。

3.17

śabdārthapratyayānām itaretarādhyāsāt saṃkaras tatpravibhāgasaṃyamāt sarvabhūtarutajñānam /3.17/

tatra gvarṇeṣv evārthavatī.
śrotra ca dhvanipariṇāmamātraviṣayam.
pada punar nādānusaṃhārabuddhinirgrāhyam iti.

3.17

由於誤解了字音、所指事物、和語義的相互關係,而產生了混亂。透過總制[對這些]區別[的修習],能夠了知一切眾生的言語。

其中,言說(vāc)是依據音素而具有意義。
聽聞(śrotra)是領受聲音變化的對象。
語詞(pada)是聲音結束時,能夠掌握[其意義]而理解。

varṇā ekasamayāsaṃbhavitvāt parasparaniranugrahātmānas te padam asaṃspṛśyānupasthāpyāvirbhūtās tirobhūtāś ceti pratyekam apadasvarūpā ucyante.
varṇaḥ punar ekaikaḥ padātmā sarvābhidhānaśaktipracitaḥ sahakārivarṇāntara- pratiyogitvād vaiśvarūpyam ivāpannaḥ pūrvaś cottareṇottaraś ca pūrveṇa viśeṣe 'vasthāpita ity evaṃ bahavo varṇāḥ kramānurodhino 'rthasaṃketenāvacchinnā iyanta ete sarvābhidhānaśaktiparivṛtā gakāraukāravisarjanīyāḥ sāsnādimantam arthaṃ dyotayantīti.

音素並不會在同一時出現,音素不是詞[注]也不是完整的詞[注],只是出現和消失。個別的音素不等於詞本身[注]
然而,一個一個的音素就能構成詞,具有命名一切的能力。透過這個音素與其他[音素]的相互聯繫,就能有種種[的詞]。前面的和後面的、後面的和前面的位置差別,如是,許多音素遵照著順序、依照習慣形成的意義而有所差異。這些音素能夠命名一切,如「g」、「au」、「ḥ」[注]表達出具有垂肉等[時相]的動物[注]

tad eteṣām arthasaṃketenāvacchinnānām upasaṃhṛtadhvanikramāṇāṃ ya eko buddhinirbhāsas tatpadaṃ vācakaṃ vācyasya saṃketyate.
tad ekaṃ padam ekabuddhiviṣaya ekaprayatnākṣiptam abhāgam akramam avarṇaṃ bauddham antyavarṇapratyayavyāpāropasthāpitaṃ paratra pratipipādayiṣayā varṇair evābhidhīyamānaiḥ śrūyamāṇaiś ca śrotṛbhir anādivāgvyavahāravāsanānuviddhayā lokabuddhyā siddhavatsaṃpratipattyā pratīyate.

這些音素以約定俗成的意義、依次地發音而造成不同詞的差異。這是認知的展現,讓能說者以約定俗成[的方式]來了解所說)的詞。
一個單詞是一個認知的對象,一個概念,這沒有部分,也沒有順序,也不是音素,只是認知了解,由了知最後一個音素的作用而運作。為了對他人表達,透過音素而說出的詞可以[讓他人]聽取[而了解]。從無始以來的言語習慣的熏習,聽者以世俗認知而獲得共識。

tasya saṃketabuddhitaḥ pravibhāga etāvatām evaṃjātīyako 'nusaṃhāra ekasyārthasya vācaka iti.
saṃketas tu padapadārthayor itaretarādhyāsarūpaḥ smṛtyātmako yo 'yaṃ śabdaḥ so 'yam artho yo 'yam arthaḥ so 'yaṃ śabda iti.
evam itaretarādhyāsarūpaḥ saṃketo bhavatīti.
evam ete śabdārthapratyayā itaretarādhyāsāt saṃkīrṇā gaur iti śabdo gaur ity artho gaur iti jñānam.
ya eṣāṃ pravibhāgajñaḥ sa sarvavit.
sarvapadeṣu cāsti vākyaśaktivṛkṣa ity ukte 'stīti gamyate.
na sattāṃ padārtho vyabhicaratīti.
tathā na hy asādhanā kriyāstīti.

[我們的]理解是以約定俗成[的方式]來區分。如是,說者[能運用]這樣的音素,這樣的次序,來表達這樣的意義。
然而,約定俗成是記憶各個詞義和其詞義所指事物有彼此相似之處。如說:「這是字音和[其相關]所指事物。」、「這是所指事物和[其相關]字音。」
如是,認為彼此有相似之處而約定俗成。
如是,由於字音、所指事物、語義之間彼此間有相似處,因此,對於理解「這是牛」的字音,「這是牛」的所指事物,「這是牛」的語義等,這些[容易有所]混淆。
能夠了知這些區別,這就是全知(sarvavit)
對於所有的[每個]單詞,都能構成一完整表述。例如說「樹」,我們就能理解這樹是存在的。
若沒有所指事物的單詞,那[所指事物]就不存在。
同樣地,[要運用]動詞是不可能沒有一個動作[的呈現]。

tathā ca pacatīty ukte sarvakārakāṇām ākṣepo niyamārtho 'nuvādaḥ kartṛkaraṇakarmaṇāṃ caitrāgnitaṇḍulānām iti.
dṛṣṭaṃ ca vākyārthe padaracanaṃ śrotriyaś chando 'dhīte, jīvati prāṇān dhārayati.'
tatra vākye padārthābhivyaktis tataḥ padaṃ pravibhajya vyākaraṇīyaṃ kriyāvācakaṃ vā kārakavācakaṃ vā.
anyathā bhavaty aśvo 'jāpaya ity evamādiṣu nāmākhyātasārūpyād anirjñātaṃ kathaṃ kriyāyāṃ kārake vā vyākriyeteti.

如是,當我們說「煮」的時候,就會期待與其相關的一切格位,而確定其意義。[如說] 主格是吉多羅,具格是火,受格是米[注]
由字詞的安排,就可了解所描述的意思。如是,「[吠陀]學者」[代表]努力研習[吠陀]偈頌的人,「活著」[代表]持續地呼吸。
其中,在這描述中,顯現了詞義的意義。如是,區分詞義),分析出是動詞[注]的表述,還是名詞的[注]表述。
若沒有這些[分析]的話,那「bhavati」、「aśva」、「ajāpaya」如是等等這些字在各別使用時,有不同的意思。因為[這些字]可理解為動詞,也可理解為名詞[注]

teṣāṃ śabdārthapratyayānāṃ pravibhāgaḥ.
tadyathā śvetate prāsāda iti kriyārthaḥ, śvetaḥ prāsāda iti kārakārthaḥ śabdaḥ, kriyākārakātmā tadarthaḥ pratyayaś ca.
kasmāt so 'yam ity abhisaṃbandhād ekākāra eva pratyayaḥ saṃketa iti.
yas tu śveto 'rthaḥ sa śabdapratyayayor ālambanībhūtaḥ.
sa hi svābhir avasthābhir vikriyamāṇo na śabdasahagato na buddhisahagataḥ.
evaṃ śabda evaṃ pratyayo netaretarasahagata ity anyathā śabdo 'nyathārtho 'nyathā pratyaya iti vibhāgaḥ.
evaṃ tatpravibhāgasaṃyamād yoginaḥ sarvabhūtarutajñānaṃ saṃpadyata iti. 3.17

這是字音、所指事物、語義的區別。
例如說:「宮殿變白。」這是動詞的用法,「白宮殿。」,這是名詞的用法。字音是基於動詞和名詞,而能[了解每個]詞義就是語義。
為何呢?「這是他」,由於這種關連,同一個形態成為約定俗成的語義。
白色的事物依靠於字音和語義[而理解]。
[事物]依靠自身的狀態而變化,不依隨字音,也不依隨認知。
這樣的字音、這樣的語義,彼此互不相依。不同的字音、不同的事物、不同的語義,這是它們的區別。
如是,瑜伽行者透過總制對這些區別的修習,而生起了知一切眾生的言語。

3.18

saṃskārasākṣātkaraṇāt pūrvajātijñānam /3.18/

dvaye khalv amī saṃskārāḥ: smṛtikleśahetavo vāsanārūpā, vipākahetavo dharmādharmarūpāḥ.
te pūrvabhavābhisaṃskṛtāḥ pariṇāmaceṣṭānirodhaśaktijīvanadharmavad aparidṛṣṭāś cittadharmāḥ.
teṣu saṃyamaḥ saṃskārasākṣātkriyāyai samarthaḥ.
na ca deśakālanimittānubhavair vinā teṣām asti sākṣātkaraṇam.
tad itthaṃ saṃskārasākṣātkaraṇāt pūrvajātijñānam utpadyate yoginaḥ.
paratrāpy evam eva saṃskārasākṣātkaraṇāt parajātisaṃvedanam.

3.18

由能現見業行,這是前生智。

業行有兩種:一種是以記憶和煩惱為因,屬於熏習一類。另一種是以[果報]異熟為因,屬於善、不善法一類。
這些是前生的活動,就如轉變、活動、止滅、能力、生命、性質,是未現的,心的性質。
透過總制[的修習],就能夠親自見證業行
若不知地點、時間、原因,就不會有親自見證。
如是,瑜伽行者透過親自見證業行,而生起前生智。
對於他人也是一樣,透過親自見證業行,而了知他人的前生[智]。

atredam ākhyānaṃ śrūyate --- bhagavato jaigīṣavyasya saṃskārasākṣātkaraṇād daśasu mahāsargeṣu janmapariṇāmakramam anupaśyato vivekajaṃ jñānaṃ prādurabhūt.
atha bhagavān āvaṭyas tanudharas tam uvāca --- daśasu mahāsargeṣu bhavyatvād anabhibhūtabuddhisattvena tvayā narakatiryaggarbhasaṃbhavaṃ duḥkhaṃ saṃpaśyatā devamanuṣyeṣu punaḥ punar utpadyamānena sukhaduḥkhayoḥ kim adhikam upalabdham iti.
bhagavantam āvaṭyaṃ jaigīṣavya uvāca. daśasu mahāsargeṣu bhavyatvād anabhibhūtabuddhisattvena mayā narakatiryagbhavaṃduḥkhaṃ saṃpaśyatā devamanuṣyeṣu punaḥ punar utpadyamānena yat kiṃcid anubhūtaṃ tat sarvaṃ duḥkham eva pratyavaimi.
bhagavān āvaṭya uvāca-- yad idam āyuṣmataḥ pradhānavaśitvam anuttamaṃ ca saṃtoṣasukhaṃ kim idam api duḥkhapakṣe nikṣiptam iti.
bhavagāñ jaigīṣavya uvāca -- viṣayasukhāpekṣayaivedam anuttamaṃ saṃtoṣasukham uktam. kaivalyasukhāpekṣayā duḥkham eva.buddhisattvasyāyaṃ dharmas triguṇas triguṇaś ca pratyayo heyapakṣe nyasta iti.duḥkharūpas tṛṣṇātantuḥ. tṛṣṇāduḥkhasaṃtāpāpagamāt tu prasannam abādhaṃ sarvānukūlaṃ sukham idam uktam iti. 3.18

在此,聽說有個故事:由於親自見證業行持祇沙(jaigīṣavya)尊者[注]在經歷了十次的[宇宙生滅]大創造期的時間中,都能看見[自己]前世次第地轉變[投胎],而獲得了由決擇而生之智。
阿婆陀(āvaṭya)尊者這時化為人身,[對持祇沙尊者]說:「您經歷了十次的[宇宙生滅]大創造期,覺知光明性並沒有被隱藏,見證了地獄、畜生道中的痛苦,也曾一再地投生在天神和人間,對於快樂和痛苦,那種感受最多?」
持祇沙尊者回答說:「經歷了十次的[宇宙生滅]大創造期,覺知光明性並沒有被隱藏,見證了地獄、畜生道中的痛苦,也曾一再地投生在天神和人間,我認為我所經驗的一切全然都是苦。」
阿婆陀(āvaṭya)尊者說:「尊者您能控制原質(pradhāna),有著無上的滿足與快樂。為何認為這也算是一種苦?」
持祇沙(jaigīṣavya)尊者說:「與感官的快樂相比,這的確是無上的滿足與快樂。但是與獨存的快樂相比,這也算是苦。具有光明性知覺也具有三種質性。凡是能[生起]三種質性的緣,都必定要斷除。就像說:『只有一點點
的渴愛也是一種苦。透過去除渴愛的憂悲苦,才會有清淨、無礙、隨順一切的快樂。』」

3.19

pratyayasya paracittajñānam /3.19/

 pratyaye saṃyamāt pratyayasya sākṣātkaraṇāt tataḥ paracittajñānam. 3.19

3.19

由能現見緣,這是他心智。

 由專注在諸緣上,由能親證諸緣,這是他心智。

3.20

na ca tat sālambanaṃ tasyāviṣayībhūtatvāt /3.20/[注]

raktaṃ pratyayaṃ jānāty amuṣminn ālambane raktam iti na jānāti.
parapratyayasya yad ālambanaṃ tad yogicittena nālambanīkṛtaṃ parapratyayamātraṃ tu yogicittasyālambanībhūtam iti. 3.20

3.20

[瑜伽行者的心他智]不知[他人的]所緣(ālambana),因為不是[他心智的]對境(aviṣayī)

 [瑜伽行者]能夠知道他人有貪著的諸緣,但不會知道他人貪著的對境(ālambana)[注]
 對於他人諸緣的所緣,以瑜伽行者的心並不是以他人的諸緣為對象,而是以他人的概念[注]為對象。

3.21

kāyarūpasaṃyamāt tadgrāhyaśaktistambhe cakṣuḥprakāśāsaṃprayoge 'ntardhānam /3.21/[注]

 kāyasya rūpe saṃyamād rūpasya yā grāhyā śaktis tāṃ pratiṣṭabhnāti.
 grāhyaśaktistambhe sati cakṣuṣprakāśāsaṃprayoge 'ntardhānam utpadyate yoginaḥ.
 etena śabdādyantardhānam uktaṃ veditavyam. 3.21

3.21

透過總制[的修習],對於身體的外形,能停止感受所取的能力,也中止了眼對於光的相應,而讓身體隱形。

透過總制對身體外形[的修習],能停止感受攝取[外形]的能力。
當能夠停止感受攝取[外形]的能力時,[別人的]眼睛和光線的接觸,瑜伽行者的身體就能隱形。
同樣地,對於聲音等也應是同樣的道理。

3.22

sopakramaṃ nirupakramaṃ ca karma tatsaṃyamād aparāntajñānam ariṣṭebhyo vā /3.22/

 āyurvipākaṃ karma dvividhaṃ sopakramaṃ nirupakramaṃ ca.
 tatra yathārdraṃ vastraṃ vitānitaṃ laghīyasā kālena śuṣyet tathā sopakramam.
 yathā ca tad eva saṃpiṇḍitaṃ cireṇa saṃśuṣyed evaṃ nirupakramam.
 yathā vāgniḥ śuṣke kakṣe mukto vātena samantato yuktaḥ kṣepīyasā kālena dahet tathā sopakramam.
 yathā vā sa evāgnis tṛṇarāśau kramaśo 'vayaveṣu nyastaś cireṇa dahet tathā nirupakramam.
 tadaikabhavikam āyuṣkaraṃ karma dvividhaṃ sopakramaṃ nirupakramaṃ ca. 

3.22

業可以是快速[成熟]、或緩慢[成熟]。透過總制[的修習],或由徵兆,而有死智(aparāntajñāna)

業壽命的異熟有兩種:快速的和緩慢的。
其中,就像將濕布攤開,就會在短時間變乾,這是快速[成熟]。
將這[濕布]折疊在一起,就會花較久時間才變乾,這是緩慢[成熟]。
或者,如在乾草中起火,有風從四面吹來,很快地就會完全燒完,這就是快速[成熟]。
若是一綑乾草起火後,再逐漸放一綑綑乾草,在沒有風的狀態下,這些乾草就會花比較久的時間才燒完,這就是緩慢[成熟]。
由此,在一生中,業壽命有兩種:快速[成熟]和緩慢[成熟]。

tatsaṃyamād aparāntasya prāyaṇasya jñānam.
ariṣṭebhyo veti trividham ariṣṭam ādhyātmikam ādhibhautikam ādhidaivikaṃ ceti.
tatrādhyātmikaṃ ghoṣaṃ svadehe pihitakarṇo na śṛṇoti, jyotir vāetre 'vaṣṭabdhe na paśyati.
tathādhibhautikaṃ yamapuruṣān paśyati, pitṝn atītān akasmāt paśyati.
tathādhidaivikaṃ svargam akasmāt siddhān vā paśyati.
viparītaṃ vā sarvam iti anena vā jānāty aparāntam upasthitam iti. 3.22

透過總制[的修習],瑜伽行者就會有[了知]生命死亡的智。
「或由徵兆」是說徵兆有三種:本身的、其他眾生的、天神的
其中,本身的[徵兆]是指摀住耳朵後,聽不到自己身體的聲音,或閉上眼睛後,看不見眼睛中的光。
其他眾生的[徵兆]是指看到了[死神]閻摩的鬼差,或看見過亡的祖先突然到來。
天神的[徵兆]是指突然看見天界或成就者,或看見一切顛倒錯亂。
由這些[徵兆]所生的,就[知道]死亡靠近了。

3.23

maitryādiṣu balāni /3.23/

maitrī karuṇā muditeti tisro bhāvanās tatra bhūteṣu sukhiteṣu maitrīṃ bhāvayitvā maitrībalaṃ labhate.
 duḥkhiteṣu karuṇāṃ bhāvayitvā karuṇābalaṃ labhate.
 puṇyaśīleṣu muditāṃ bhāvayitvā muditābalaṃ labhate.
bhāvanātaḥ samādhir yaḥ sa saṃyamas tato balāny avandhyavīryāṇi jāyante.
 pāpaśīleṣūpekṣā na tu bhāvanā.
 tataś ca tasyāṃ nāsti samādhir ity ato na balam upekṣātas tatra saṃyamābhāvād iti. 3.23

3.23

[透過修習總制,]對慈[、悲、喜心等],能得到[慈、悲、喜等心的]力。

慈(maitrī)悲(karuṇā)喜(mudita)是三種觀想。對眾生修習[給與]樂的[心],可獲得[心]力。
[對眾生]修習[拔除]苦的[心],可獲得[心]力。
對具有福德者[隨其][心],可獲得[心]力。
由修習[前三者而]生起的三昧,這就是總制,能夠產生功不唐捐(avandhya)的精進力。
對具惡者則不修習捨[心](upekṣa)
因為修習這樣[的捨心]不能進入三昧,因此透過總制對[心]的修習,是無法生起[捨心]力。



3.24

baleṣu hastibalādīni /3.24/

 hastibale saṃyamād dhastibalo bhavati.
 vainateyabale saṃyamād vainateyabalo bhavati.
 vāyubale saṃyamād vāyubalo bhavatīty evamādi. 3.24

3.24

[透過總制]對力[的修習],而有如大象般的力。

 透過總制對大象般力的修習,就會如大象般的力量。
 透過總制金翅鳥[注]的修習,就會如金翅鳥般的力量。
 透過總制對風的修習,就會如風般的力量。如是等等。

3.25

pravṛttyālokanyāsāt sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭajñānam /3.25/

 jyotiṣmatī pravṛttir uktā manasas tasyā ya ālokas taṃ yogī sūkṣme vā vyavahite vā viprakṛṣṭe vārthe vinyasya tam artham adhigacchati. 3.25

3.25

透過放射出[心的]光曜,而有[了知]微細的、隱藏的、遙遠的智。

 這是說心具有發光的作用。瑜伽行者以[心]所發出的光曜,不論是微細的、隱藏的、遙遠的對象,都能夠了知。

3.26

bhuvanajñānaṃ sūrye saṃyamāt /3.26/

 tatprastāraḥ sapta lokāḥ.
 tatrāvīceḥ prabhṛti merupṛṣṭhaṃ yāvad ity evaṃ bhūrlokaḥ.
 merupṛṣṭhād ārabhya ādhruvād grahanakṣatratārāvicitro 'ntarikṣalokaḥ.
 tataḥ paraḥ svarlokaḥ pañcavidho māhendras tṛtīyo lokaḥ. caturthaḥ prājāpatyo maharlokaḥ.
 trividho brāhmaḥ tadyathā -- janalokas tapolokaḥ satyaloka iti.
 "brāhmas tribhūmiko loka prājāpatyas tato mahān /
 māhendraś ca svar ity ukto divi tārā bhuvi prajāḥ //"
 iti saṃgrahaślokaḥ.

3.26

[透過總制]對太陽[的修習],有[了知]世界的智。

這[宇宙]有七重世界。[注]
(1) 從無間地獄到須彌山底是為地界。
(2) 從須彌山底到北極星之間,以及各種行星、星座、星星是為空界。
在這之上,有五重天界:(3)大因陀羅界;(4)生主所領導的摩訶界。
之後有三重梵界:(5)天人界、(6)苦行界、(7)真實界。如是總攝為一世界。
有攝頌如下:
「三重梵天、生主摩訶界、大因陀羅為天界。星星在空界,眾生在地界。」

tatrāvīcer upary upari niviṣṭāḥ ṣaṇmahānarakabhūmayo ghanasalilānalānilākāśatamaḥpratiṣṭhā mahākālāmbarīṣarauravamahārauravakālasūtrāndhatāmisrāḥ.
yatra svakarmopārjitaduḥkhavedanāḥ prāṇinaḥ kaṣṭam āyur dīrgham ākṣipya jāyante. tato mahātalarasātalātalasutalavitalatalātalapātālākhyāni sapta pātālāni.
bhūmir iyam aṣṭamī saptadvīpā vasumatī, yasyāḥ sumerur madhye parvatarājaḥ kāñcanaḥ.
tasya rājatavaidūryasphaṭikahemamaṇimayāni śṛṅgāṇi.
tatra vaidūryaprabhānurāgān nīlotpalapatraśyāmo nabhaso dakṣiṇo bhāgaḥ, śvetaḥ pūrvaḥ, svacchaḥ paścimaḥ, kuraṇṭakābha uttaraḥ.

在這無間地獄之上,依次有六種大地獄,由地、水、火、風和闇所形成。這些是大時[地獄]、煎油鍋[地獄]、號叫[地獄]、大號叫[地獄]、黑繩[地獄]、闇黑[地獄]。
眾生依照自己所累積的業,在此長時恒常承受痛苦。[接著]有七下界:大下界、液下界、無底界、善下界、離下界、下下界、和下界。
第八是大地[注],是為世間。有七大洲,在中央是稱為金色山王的須彌山。
須彌山頂有銀子、琉璃、水晶、金子、和摩尼寶珠。
由於這些珍寶的反映,南方的天空看起來是深藍色,就像是藍蓮華的花瓣顏色。東方的天空是白色,西方[的天空]是透明,北方[的天空]是黃色。

dakṣiṇapārśve cāsya jambūr yato 'yaṃ jambūdvīpaḥ.
tasya sūryapracārād rātriṃdivaṃ lagnam iva vartate.
tasya nīlaśvetaśṛṅgavanta udīcīnās trayaḥ parvatā dvisāhasrāyāmāḥ.
tadantareṣu trīṇi varṣāṇi nava nava yojanasāhasrāṇi ramaṇakaṃ hiraṇmayam uttarāḥ kurava iti.
niṣadhahemakūṭahimaśailā dakṣiṇato dvisāhasrāyāmāḥ.
tadantareṣu trīṇi varṣāṇi nava nava yojanasāhasrāṇi harivarṣaṃ kiṃpuruṣaṃ bhāratam iti.
sumeroḥ prācīnā bhadrāśva-mālyavatsīmānaḥ pratīcīnāḥ ketumālā gandhamādanasīmānaḥ.
madhye varṣamilāvṛtam.

[須彌山的]南方,有瞻部樹[注],所以稱為瞻部洲。
有白天與夜晚,這是跟太陽的運行有關連。
在[須彌山的]北方,有三座山,山頂呈現藍色和白色,寬兩千由旬。
在這[三座山峰]中間有三個地區,每區都是寬九千由旬,名為喜樂洲、黃金洲、北俱盧洲。
在[須彌山的]南方,有三座山峰,名為牡牛山、金頂山、雪嚴山,寬兩千由旬。
在這[三座山峰]中間有三個地區,每區都是寬九千由旬,名為訶梨雨洲、精靈洲、婆羅多洲。
在須彌山的東方有[地方名為]賢馬洲,以花鬘山為界。在[須彌山的]西方有[地方名為]計都鬘洲,以香醉山界。
在這中間是[名為]靜繞
洲。

tad etad yojanaśatasāhasraṃ sumeror diśidiśi tadardhena vyūḍham.
sa khalv ayaṃ śatasāhasrāyāmo jambūdvīpas tato dviguṇena lavaṇodadhinā valayākṛtinā veṣṭitaḥ.
tataś ca dviguṇā dviguṇāḥ śākakuśakrauñcaśālmalagomedha(plakṣa) puṣkaradvīpāḥ, samudrāś ca sarṣaparāśikalpāḥ savicitraśailāvataṃsā ikṣurasasurāsarpirdadhimaṇḍakṣīrasvādūdakāḥ.
sapta samudrapariveṣṭitā valayākṛtayo lokālokaparvataparivārāḥ pañcāśad yojanakoṭiparisaṃkhyātāḥ.
tad etat sarvaṃ supratiṣṭhitasaṃsthānamaṇḍamadhye vyūḍham.
aṇḍaṃ ca pradhānasyāṇur avayavo yathākāśe khadyota iti.

[瞻部洲]有十萬由旬,距離須彌山邊有一半[五萬]由旬。
十萬由旬寬的瞻部洲被兩倍大的鹽海以圓環狀所圍繞。
如是,有薩伽洲、俱薩洲、鶴洲、木棉洲、牛祭洲、青蓮華洲,後一洲[的面積]都比前一洲大兩倍,以及就像芥菜子聚集般[注]的海洋所圍繞。一海圍繞著一洲,如此交錯著。這所圍繞的七海分別是甘蔗汁、酒、奶油、乳酪、牛奶、鮮奶油[注]、糖水。
這些洲被腰帶般的七大海所圍繞,而七大海則被界非界的高山所圍繞。這大約有五億由旬廣。所有這些都安立在蛋卵狀的中間。
而這蛋卵般的世界在宇宙中只是如原質般的微塵,就像是在[浩翰]虛空中的[一隻]螢火蟲[大小]
一樣。

tatra pātāle jaladhau parvateṣv eteṣu devanikāyā asura-gandharva-kiṃnara-kiṃpuruṣa- yakṣarākṣasabhūtapretapiśācāpasmārakāpsarobrahmarākṣasakūṣmāṇḍavināyakāḥ prativasanti.
sarveṣu dvīpeṣu puṇyātmāno devamanuṣyāḥ.
sumerus tridaśānām udyānabhūmiḥ tatra miśravanaṃ nandanaṃ caitrarathaṃ sumānasam ity udyānāni.
sudharmā devasabhā sudarśanaṃ puram. vaijayantaḥ prāsādaḥ.
grahanakṣatratārakās tu dhruve nibaddhā vāyuvikṣepaniyamenopalakṣitapracārāḥ sumeror upary upari saṃniviṣṭā divi viparivartante.

在下界中,其中有海水和高山,住著有阿修羅、乾闥婆、緊那羅、妖精、夜叉、羅剎、鬼、魅、阿跋摩羅鬼、天女、婆羅門魅、惡魔、頻那夜迦。
在一切陸洲上住著具有福德的天人和人。
須彌山是三十三天人[注]所安住的處所,分別有雜林園、歡喜園、眾車園、善意園等四座園林。
「善法」[堂]是天人們的聚會堂,「善見」[城]是天人的城市名,「殊勝」[殿]是天人的宮殿名。
行星、星座、和恒星是在須彌山的天空中,以北極星為主,圍繞著須彌山,由穩定的風推動而轉動。

māhendranivāsinaḥ ṣaḍdevanikāyāḥ --- tridaśā agniṣvāttā yāmyās tuṣitā aparinirmitavaśavartinaḥ parinirmitavaśavartinaś ceti.
sarve saṃkalpasiddhā aṇimādyaiśvaryopapannāḥ kalpāyuṣo vṛndārakāḥ kāmabhogina aupapādikadehā uttamānukūlābhir apsarobhiḥ kṛtaparicārāḥ.
mahati loke prājāpatye pañcavidho devanikāyaḥ --- kumudā ṛbhavaḥ pratardanā añjanābhāḥ pracitābhā iti.
ete mahābhūtavaśino dhyānāhārāḥ kalpasahasrāyuṣaḥ.

在大因陀羅天又可分為六天:三十三天[注]、火祭天[注]、 夜摩天、兜率天、非他化自在天、他化自在天。
這些天神只須透過思維(saṃkalpa)就能獲得想要的東西,因為他們都有將極微聚合[化為物質]的能力。他們的壽命都超過一劫。他們長相莊嚴,而且其身體是由化生所成。但他們喜歡享受,且喜歡殊勝、柔順的天女陪伴。
在生主的摩訶界中,又可分為五類天神:白蓮華天、善巧天、通達天、合光天、和積光天。
這些天神能夠自在掌控大種,以禪悅為食,壽命可達一千劫。

prathame brāhmaṇo janaloke caturvidho devanikāyo brahmapurohitā brahmakāyikā brahmamahākāyikā amarā iti.
te bhūtendriyavaśino dviguṇadviguṇottarāyuñaḥ.
dvitīye tapasi loke trividho devanikāyaḥ --- ābhāsvarā mahābhāsvarāḥ satyamahābhāsvarā iti.
te bhūtendriyaprakṛtivaśino dviguṇadviguṇottarāyuṣaḥ sarve dhyānāhārā ūrdhvaretasa ūrdhvam apratihatajñānā adharabhūmiṣv anāvṛtajñānaviṣayāḥ.

tṛtīye brahmaṇaḥ satyaloke catvāro devanikāyā -- akṛtabhavananyāsāḥ svapratiṣṭhā uparyuparisthitāḥ pradhānavaśino yāvat sargāyuṣaḥ.

[三重]梵界的第一重是天人界,又可分為四類天神:梵輔天、梵眾天、 大梵眾天、 甘露[注]天。
這些天神也能掌控大種和諸根。後一類天人比前一類天人的壽命長兩倍。
[三重梵界的]第二重是苦行界,可分為三類天神:光音天、大光音天、真實大光音天。
這些天人能夠掌控大種、諸根和唯微粒子。這些天人以禪悅為食,且獨身[禁欲]。上界的天對他們沒有阻礙,下界對他們也沒有任何東西可隱藏。
[三重]梵天的第三重是真實界,有四類天神:無作處天、善住天、越上天、勝妙自在天,[注]且壽命跟這世界一樣久。 

tatrācyutāḥ savitarkadhyānasukhāḥ, śuddhanivāsāḥ savicāradhyānasukhāḥ, satyābhā ānandamātradhyānasukhāḥ, saṃjñāsaṃjñinaś cāsmitāmātradhyānasukhāḥ.
te 'pi trailokyamadhye pratitiṣṭhanti.
ta ete sapta lokāḥ sarva eva brahmalokāḥ.
videhaprakṛtilayaās tu mokṣapade vartanta iti na lokamadhye nyastā iti.
etad yoginā sākṣātkaraṇīyaṃ sūryadvāre saṃyamaṃ kṛtvā, tato 'nyatrāpi evaṃ tāvad abhyased yāvad idaṃ sarvaṃ dṛṣṭam iti. 3.26

在不退天 中,天神處於有尋(savitarka)的禪樂,在淨居[注]天中,天神處於有伺(savicāra)的禪樂。在真實光天中,天神處於唯喜的禪樂。在想非想天中,天神處於唯自我意識(asmitāmātra)的禪樂中。
這些都安立在三界中。
這些是包括梵天界在內的七重世界。
但是離身者(videha)和化入於原質者(prakṛtilaya)是屬於解脫者,並不算在這世界中。
透過總制修習太陽之門(sūryadvāra),以及修習其他[月亮、星星等],他就能看見這一切。

3.27

candre tārāvyūhajñānam /3.27/

candre saṃyamaṃ kṛtvā tārāṇāṃ vyūhaṃ vijānīyāt. 3.27

3.27

[透過總制]對月亮[的修習],有[了知]星位的智。

透過總制對月亮[的修習],能夠了知諸星的位置。

3.28

dhruve tadgatijñānam /3.28/

tato dhruve saṃyamaṃ kṛtvā tārāṇāṃ gatiṃ vijānīyāt ūrdhvavimāneṣu kṛtasaṃyamas tāni vijānīyāt. 3.28

3.28

[透過總制]對北極星[的修習],有[了知星]運行的智。

透過總制對北極星的修習,能夠了知諸星的運行。透過總制空中飛車(ūrdhvavimāna)[注]的修習,就能了知它們。

3.29

nābhicakre kāyavyūhajñānam /3.29/

nābhicakre saṃyamaṃ kṛtvā kāyavyūhaṃ vijānīyāt vātapittaśleṣmāṇas trayo doṣāḥ.dhātavaḥ sapta tvaglohitamāṃsasnāyvasthimajjāśukrāṇi pūrvaṃ pūrvam eṣāṃ bāhyam ity eṣa vinyāsaḥ. 3.29

3.29

[透過總制]對臍輪[的修習],有[了知]身體結構的智。

透過總制對臍輪的修習,就能夠了知身體的結構,[能了知]風、膽汁、黏液是三種病因,[注][和身體的]七元素是皮膚、血、肉、筋、骨、骨髓、精子。這些是由外向內排列。

3.30

kaṇṭhakūpe kṣutpipāsānivṛttiḥ /3.30/

jihvāyā adhastāt tantus tantor adhastāt kaṇṭhas tato 'dhastāt kūpas tatra saṃyamāt kṣutpipāse na bādhete. 3.30

3.30

[透過總制]對喉嚨穴道[的修習],饑餓與渴將消除。

在舌頭下方有軟骨。在軟骨下方有喉嚨。在喉嚨的下方有穴道。透過對喉嚨穴道的修習,就不會受饑渴折磨。

3.31

kūrmanāḍyāṃ sthairyam /3.31/

kūpād adha urasi kūrmākārā nāḍī, tasyāṃ kṛtasaṃyamaḥ sthirapadaṃ labhate yathā sarpo godhā veti. 3.31

3.31

[透過總制]對烏龜般氣脈[的修習],[身體就會]穩定。

在喉嚨穴道下方的胸腔中,有一條龜狀的脈管。透過總制對這龜狀脈管的修習,就能獲得[身體的]穩定,就像蛇和蜥蜴一樣。[注]

3.32

mūrdhajyotiṣi siddhadarśanam /3.32/

śiraḥkapāle 'ntaś chidraṃ prabhāsvaraṃ jyotis tatra saṃyamaṃ kṛtvā siddhānāṃ dyāvāpṛthivyor antarālacāriṇāṃ darśanam. 3.32

3.32

[透過總制]對頭上光明[的修習],而有[天眼]能見的成就[注]

在頭顱中間有光明。透過總制對這光明的修習,就具有能看見天上和地上之間的[各種]表象活動的成就。

3.33

prātibhād vā sarvam /3.33/

prātibhaṃ nāma tārakaṃ tadvivekajasya jñānasya pūrvarūpam.
yathodaye prabhā bhāskarasya.
tena vā sarvam eva jānāti yogī prātibhasya jñānasyotpattāv iti. 3.33

3.33

或者,由直觀智而[了知]一切

直觀智(prātibha)就是能解脫智(tāraka),是由決擇而生之智的前行[智]。
就像有太陽的光而有黎明。
直觀智生起時,瑜伽行者就能以這[直觀智]了知一切。

3.34

hṛdaye cittasaṃvit /3.34/

 yad idam asmin brahmapure daharaṃ puṇḍarīkaṃ veśma, tatra vijñānaṃ tasmin saṃyamāc cittasaṃvit. 3.34

3.34

[透過總制]對心臟[的修習],而了知心。

 [心]就[住]在這心臟[注]的小蓮華狀的居處中。其中,透過總制[的修習],[生起]心的覺知。

3.35

sattvapuruṣayor atyantāsaṃkīrṇayoḥ pratyayāviśeṣo bhogaḥ parārthāt svārthasaṃyamāt puruṣajñānam /3.35/

buddhisattvaṃ prakhyāśīlaṃ samānasattvopanibandhane rajastamasī vaśīkṛtya sattvapuruṣānyatāpratyayena pariṇatam.
tasmāc ca sattvāt pariṇāmino 'tyantavidharmā viśuddho 'nyaś citimātrarūpaḥ puruṣaḥ.
tayor atyantāsaṃkīrṇayoḥ pratyayāviśeṣo bhogaḥ puruṣasya darśitaviṣayatvāt sa bhogapratyayaḥ sattvasya parārthatvād dṛśyaḥ.
yas tu tasmād viśiṣṭaś citimātrarūpo 'nyaḥ pauruṣeyaḥ pratyayas tatra saṃyamāt puruṣaviṣayā prajñā jāyate.
na ca puruṣapratyayena buddhisattvātmanā puruṣo dṛśyate, puruṣa eva taṃ pratyayaṃ svātmāvalambanaṃ paśyati. tathā hy uktam --- "vijñātāramare kena vijānīyāt" iti. 3.35

3.35

在概念上認為光明性神我完全沒有差異,就會體驗以他者為對象;透過[總制的修習],以自我為對象,才會有神我智(puruṣajñāna)

[三質性的燥動性和闇黑性]與光明性是同等的,也是緊緊相互影響。覺知具有[三質性中的]光明性,以照耀為性質,能夠掌控燥動性闇黑性。能夠了知神我光明性的差別,就會有轉變。
因此,神我是以原覺(citi)為其性質,是不同[於光明性],[注]是為清淨(viśuddha),是完全地與可轉變的光明性不同性質。
[神我光明性是]完全不會混雜,但在概念上認為[神我光明性]這兩者沒有差異,就會有[世間的]體驗。而這是神我所見的對境(viṣaya)。這經驗上的概念,就是光明性以他者為對象。
然而,跟[光明性]不同的是「唯原覺(citimātra)」的神我。在此,透過總制[的修習],就能生起神我對境的般若。
但是,將神我做為概念,以具有光明性的覺知(buddhisattva)去了解,是無法見證到神我神我只能以神我本體(svātman)做為所緣,才能見到。就如有句話說:「要以什麼去知道這知者呢?」

3.36

tataḥ prātibhaśrāvaṇavedanādarśāsvādavārtā jāyante /3.36/

prātibhāt sūkṣmavyavahitaviprakṛṣṭātītānāgatajñānam.
śrāvaṇād divyaśabdaśravaṇam.
vedanād divyasparśādhigamaḥ.
ādarśād divyarūpasaṃvit.
āsvādād divyarasasaṃvit vārtāto divyagandhavijñānam ity etāni nityaṃ jāyante. 3.36

3.36

[透過修習總制],生起直觀的聽覺、觸覺、視覺、味覺、嗅覺[上的神通]。

透過直觀,能夠知道微細的、隱藏的、遙遠的、過去的、未來的[事物]。
透過聽覺,能夠聽見天界的聲音。
透過觸覺,能夠感知天界的感觸。
透過視覺,能夠看見天界的狀態。
透過味覺,能夠感知天界的味道。透過嗅覺,能夠感知天界的氣味。這些都是能恒常地感知到。

3.37

te samādhāv upasargā vyutthāne siddhayaḥ /3.37/

te prātibhādayaḥ samāhitacittasyotpadyamānā upasargās taddarśanapratyanīkatvāt vyutthitacittasyotpadyamānāḥ siddhayaḥ. 3.37

3.37

這些對三昧是障礙,[但]就[世間的]生起而言,是成就。

這些[透過]直觀[而生起的神通],對於定心的生起是種障礙,因為這對[瑜伽行者]證見[真理]是種牴觸。而相對於散亂心的生起,是種成就。

3.38

bandhakāraṇaśaithilyāt pracārasaṃvedanāc ca cittasya paraśarīrāveśaḥ /3.38/

 lolībhūtasya manaso 'pratiṣṭhasya śarīre karmāśayavaśād bandhaḥ pratiṣṭhety arthaḥ.
 tasya karmaṇo bandhakāraṇasya śaithilyaṃ samādhibalād bhavati.
 pracārasaṃvedanaṃ ca cittasya samādhijam eva, karmabandhakṣayāt svacittasya pracārasaṃvedanāc ca yogī cittaṃ svaśarīrān niṣkṛṣya śarīrāntareṣu nikṣipati.
 nikṣiptaṃ cittaṃ cendriyāṇy anu patanti.
 yathā madhukararājānaṃ makṣikā utpatantam anūtpatanti niviśamānam anu niviśante tathendriyāṇi paraśarīrāveśe cittam anu vidhīyanta iti. 3.38

3.38

當鬆緩了束縛的因,和能夠了知[心的]運行,心就能進入別人的身體。

 心思浮動(lolībhūta)、心不安穩(apratiṣṭha)的狀態,業隨眠還存留在身體中,這就是「依於束縛(bandhapratiṣṭha)」的意思。
 束縛的因是業,以三昧力就能夠[將業]鬆緩。
 心的感知運作是從三昧而生。由滅除業的束縛和自心的感知運作,瑜伽行者可以將心從自身中移出,而安置在別人的身體中,而感官就會跟隨著所安置的心。
 就像蜂王飛動時,蜜蜂群就隨著飛動;蜂王停留時,蜜蜂群就隨著停留。如是,感官會隨著心,進入別人的身體中。

(五)、氣的運用
(五)、氣的運用
3.39

udānajayāj jalapaṅkakaṇṭakādiṣv asaṅga utkrāntiś ca /3.39/

samastendriyavṛttiḥ prāṇādilakṣaṇā jīvanaṃ, tasya kriyā pañcatayī prāṇo mukhanāsikāgatir āhṛdayavṛttiḥ.
samaṃ nayanāt samānaś cānābhivṛttiḥ.
apanayanād apāna āpādatalavṛttiḥ unnayanād udāna āśirovṛttiḥ vyāpī vyāna iti.
eṣāṃ pradhānaṃ prāṇaḥ udānajayāj jalapaṅkakaṇṭakādiṣv asaṅga utkrāntiś ca prāyaṇakāle bhavati tāṃ vaśitvena pratipadyate. 3.39

3.39

從掌握了上氣,[走在水、泥土上]不會碰觸到水、泥、刺等,[死後]會上昇。

 生命是[種種]感官活種的總合,以氣等等為其時相。有五種氣:元氣是從口和鼻子通到心臟的活動作用。
 平氣是均勻的活動,直到肚臍。
 下氣是往下的活動,直到腳底。上氣是往向的活動,直到頭上。行氣遍布[全身]。
 這些[氣]中,以元氣為主。透過掌控上氣,[走在水、泥土上]不會碰觸到水、泥、刺等,而且生命停止時會上昇。這是因為能自在掌控這[上氣]。

3.40

samānajayāj jvalanam /3.40/

jitasamānas tejasa upadhmānaṃ kṛtvā jvalayati. 3.40

3.40

從掌握了平氣,[身體]會生起光芒。

透過掌握平氣,以[體內]所生起的熱,會產生光芒。

(六)、身體的神通
(六)、身體的神通
3.41

śrotrākāśayoḥ saṃbandhasaṃyamād divyaṃ śrotram /3.41/

sarvaśrotrāṇām ākāśaṃ pratiṣṭhā sarvaśabdānāṃ ca yathoktam --- tulyadeśaśravaṇānām ekadeśaśrutitvaṃ sarveṣāṃ bhavatīti tac caitad ākāśasya liṅgam.
anāvaraṇaṃ coktam.
tathāmūrtasyānāvaraṇadarśanād vibhutvam api prakhyātam ākāśasya.
śabdagrahaṇānumitaṃ śrotram.
badhirābadhirayor ekaḥ śabdaṃ gṛhṇāty aparo na gṛhṇātīti.
tasmāc chrotram eva śabdaviṣayam, śrotrākāśayoḥ saṃbandhe kṛtasaṃyamasya yogino divyaṃ śrotraṃ pravartate. 3.41

3.41

由[修習]總制,結合了耳朵和虛空,而有天耳通。

虛空是一切聲音發出和聲音接受的基礎。就如有句話說:「在相同地點的所有人,都會有相同的聽覺。」這就是虛空的特性。
也有說「無礙(anāvaraṇa)」[是虛空的特性]。
若是沒有物質[的東西],就能看到當中是[空的、]沒有阻礙的,這也是虛空能遍及[一切的特性]。
有聽覺是表示能接受聲音。
對於聾子和非聾子,[非聾子]能接受到聲音,但另一位無法[接受到聲音]。
因此,聽覺是以聲音為其對境(viṣaya)。瑜伽行者透過總制的修習,結合了耳朵和虛空,而有天耳通。

3.42

kāyākāśayoḥ saṃbandhasaṃyamāl laghutūlasamāpatteś cākāśagamanam /3.42/

 yatra kāyas tatrākāśaṃ tasyāvakāśadānāt kāyasya tena saṃbandhaḥ prāptis tatra kṛtasaṃyamo jitvā tatsaṃbandhaṃ laghuṣu vā tūlādiṣv ā paramāṇubhyaḥ samāpattiṃ labdhvā jitasaṃbandho laghur bhavati.
 laghutvāc ca jale pādābhyāṃ viharati tatas tūrṇanābhitantumātre vihṛtya raśmiṣu viharati tato yatheṣṭam ākāśagatir asya bhavatīti. 3.42

3.42

由[修習]總制,結合了身體和虛空,專注在棉花的輕盈,而能在空中行走。

 只要有身體,[其中]就有空間。虛空與身體的連繫是[對身體]提供了空間。透過總制對這[虛空與身體的]連繫修習而能掌控,[身體]就會變輕。
 由於這[身]輕性,就能在水上行走,站在蜘蛛網上,安住在陽光中。如是,他能在空中行走。

3.43

bahir akalpitā vṛttir mahāvidehā tataḥ prakāśāvaraṇakṣayaḥ /3.43/

śarīrād bahir manaso vṛttilābho videhā nāma dhāraṇā.
sā yadi śarīrapratiṣṭhasya manaso bahirvṛttimātreṇa bhavati sā kalpitety ucyate.
yā tu śarīranirapekṣā bahirbhūtasyaiva manaso bahirvṛttiḥ sā khalv akalpitā tatra kalpita sādhayanty akalpitā mahāvidehām iti.
yayā paraśarīrāṇy āviśanti yoginaḥ, tataś ca dhāraṇātaḥ prakāśātmano buddhisattvasya yadāvaraṇaṃ kleśakarmavipākatrayaṃ  rajastamomūlaṃ tasya ca kṣayo bhavati. 3.43

3.43

當心思能由[身]外[運作],不是想像的,這是大離身(mahāvideha)。[心]光明的覆障將會息滅。

心思能夠在身體外活動,這是稱為「離身(videha)」的專注(dhāraṇā)
如果心思安立在身體中,只有[心思的]活動是在[身]外,這稱為「想像(kalpita)」。
[如果心思]不依於身體,能夠以[身]外的形態活種,這就是「非想像(akalpita)」。其中,依於「想像」而達到「非想像」,這就是「大離身(mahāvideha)」。
以這樣的方式,瑜伽行者[的心思]能夠進入別人的身體。進而,透過專注(dhāraṇā),原本遮蓋著覺知光明的覆障就會息滅。這覆障是以燥動性闇黑性為根基,以煩惱、業、異熟[果報]等三者呈現出來。

3.44

sthūlasvarūpasūkṣmānvayārthavattvasaṃyamād bhūtajayaḥ /3.44/

tatra pārthivādyāḥ śabdādayo viśeṣāḥ sahākārādibhir dharmaiḥ sthūlaśabdena paribhāṣitāḥ etad bhūtānāṃ prathamaṃ rūpam.
dvitīyaṃ rūpaṃ svasāmānyaṃ mūrtir bhūmiḥ sneho jalaṃ vahnir uṣṇatā vāyuḥ praṇāmī sarvatogatir ākāśa ity etat svarūpaśabdenocyate.
asya sāmānyasya śabdādayo viśeṣāḥ tathā coktam --- ekajātisamanvitānām eṣāṃ dharmamātravyāvṛttir iti.

3.44

透過總制對[大種的]粗大性、自體性(svarūpa)、微妙性、同質性、意義性[的修習],就能掌控大種。

其中,地等以聲等為特性,以共同運作為其性質,稱之為「粗大性」,是大種的第一種形式。
[各各大種]有[各自]的共同性,如地有形態,水有濕潤,火有燥熱,風有變動,空遍及一切,這是[大種的]第二種形式。這稱之為「自體性(svarūpa)」。
這是說聲等的特性[與地等大種]具有共同性。如說:「歸為同一類,依其[不同]性質而有區分。」

sāmānyaviśeṣasamudāyo 'tra dravyam.
dviṣṭho hi samūhaḥ pratyastamitabhedāvayavānugataḥ śarīraṃ vṛkṣo yūthaṃ vanam iti.
śabdenopāttabhedāvayavānugataḥ samūha ubhaye devamanuṣyāḥ samūhasya devā eko bhāgo manuṣyā dvitīyo bhāgas tābhyām evābhidhīyate samūhaḥ.
sa ca bhedābhedavivakṣitaḥ.
āmrāṇāṃ vanaṃ brāhmaṇānāṃ saṃgha āmravaṇaṃ brāhmaṇasaṃgha iti.
sa punar dvividho yutasiddhāvayavo 'yutasiddhāvayavaś ca.
yutasiddhāvayavaḥ samūho vanaṃ saṃgha iti ayutasiddhāvayavaḥ saṃghātaḥ śarīraṃ vṛkṣaḥ paramāṇur iti.
ayutasiddhāvayavabhedānugataḥ samūho dravyam iti patañjaliḥ etat svarūpam ity uktam.

共同性(sāmānya)差異性(viśeṣa)的結合,而有實物。
這樣的集合有兩類:一類是在組成中差異部分已經消失,例如身體、樹、獸群、森林等。
一類是在組成中仍保持差異部分,例如神人,第一部分是神,第二部分是人,由[神與人]兩部分[都存在]而結合。
也可以[同時]表達差異與無差異性。
例如說芒果樹的森林為「芒果林」,婆羅門的群眾為「婆羅門眾」。
其次,還可以分為「組成部分能分離(yutasiddhāvayava)」、「組成部分不能分離(ayutasiddhāvayava)」等兩類。
組成部分能分離」的結合,如森林、群眾。「組成部分不能分離」的聚合,如身體、樹木、極微。
帕坦伽利將這「組成部分能分離」、「組成部分不能分離」的組合,稱為實物。這就是「自體性(svarūpa)」。

atha kim eṣāṃ sūkṣmarūpaṃ, tanmātra bhūtakāraṇaṃ, tasyaiko 'vayavaḥ paramāṇuḥ sāmānyaviśeṣātmāyutasiddhāvayavabhedānugataḥ samudāya ity evaṃ sarvatanmātrāṇy etat tṛtīyam.
atha bhūtānāṃ caturthaṃ rūpaṃ khyātikriyāsthitiśīlā guṇāḥ kāryasvabhāvānupātino 'nvayaśabdenoktāḥ.
athaiṣāṃ pañcamaṃ rūpam arthavattvaṃ, bhogāpavargārthatā guṇeṣv evānvayinī, guṇās tanmātrabhūtabhautikeṣv iti sarvam arthavat.
teṣv idānīṃ bhūteṣu pañcasu pañcarūpeṣu saṃyamāt tasya tasya rūpasya svarūpadarśanaṃ jayaś ca prādurbhavati.
tatra pañca bhūtasvarūpāṇi jitvā bhūtajayī bhavati tajjayād vatsānusāriṇya iva gāvo 'sya saṃkalpānuvidhāyinyo bhūtaprakṛtayo bhavanti. 3.44

什麼是微妙性形式?就是大種的因─唯微(tanmātra)。這[大種的]單一組成成分是極微,有共同性(sāmānya)差異性(viśeṣa)、組成部分能分離和組成部分不能分離等的結合。如是,所有的唯微(tanmātra)是[大種的]第三種形式。
大種的第四種形式是具有光明性、燥動性、停滯性等特性的[三]質性。這稱為同質性。
這[大種的]第五種形式是意義性,具有[輪迴]經驗和解脫(apavarga)的意義,具有三質性的相同性質,包括唯微(tanmātra)、大種、大種所造,這一切稱為「意義性」。
現在,透過總制對於五大種的五種形式的修習,就能夠見證、掌握每種形式的自體(svarūpa)。
其中,掌握了五大種的自體,就能掌握五大種。透過這樣的掌握,大種的原質(prakṛti)就能依隨著他的意願。就像母牛會跟隨著牠的小牛。

3.45

tato 'ṇimādiprādurbhāvaḥ kāyasaṃpat taddharmānabhighātaś ca /3.45/

tatrāṇimā bhavaty aṇuḥ laghimā laghur bhavati mahimā mahān bhavati.
prāptir aṅgulyagreṇāpi spṛśati candramasam.
prākāmyam icchānabhighātaḥ bhūmāv unmajjati nimajjati yathodake.
vaśitvaṃ bhūtabhautikeṣu vaśī bhavaty avaśyaś cānyeṣām.
īśitṛtvaṃ teṣāṃ prabhavāpyayavyūhānām īṣṭe.
Yatra-kāmāvasāyitvaṃ satyasaṃkalpatā yathā saṃkalpas tathā bhūtaprakṛtīnām avasthānam.
na ca śakto 'pi padārthaviparyāsaṃ karoti kasmāt anyasya yatra-kāmāvasāyinaḥ pūrvasiddhasya tathā bhūteṣu saṃkalpād iti.
etāny aṣṭāv aiśvaryāṇi.

3.45

由此,發展出「變小化」等,身體完美,以及它的法(元素)的確立。

其中,「變小化」是指[身體]能變得很小。「變輕化」是指[身體]能變得輕飄飄。「變大化」是指[身體]能變得巨大。
「能觸」是指能夠以指尖碰觸到月亮。
「如意」是指能如[瑜伽行者]所想要的,進入地下如同進入水裏一樣。
「調控」是指能夠自由調控大種和大種所造,而不受其他調控。
「自在」是指能夠掌控[大種和大種所造的]生起、消散、聚合。
「如其樂住」是指所想的都能實現,因為大種的原質能符合他的想法。
但是他雖然有能力,但不會違反事物[的法則]。為何呢?古代的其他成就者也有這樣的能力[,但也都按照一切事物的法則]。
以上這些是八種「自在無畏(aiśvarya)」。

kāyasaṃpad vakṣyamāṇā taddharmānabhighātaś ca pṛthvī mūrtyā na niruṇaddhi yoginaḥ śarīrādikriyāṃ, śilām apy anuviśatīti.
nāpaḥ snigdhāḥ kledayanti nāgnir uṣṇo dahati na vāyuḥ praṇāmī vahati anāvaraṇātmake 'py ākāśe bhavaty āvṛtakāyaḥ siddhānām apy adṛśyo bhavati. 3.45

「身體完美」會在下一個偈頌中說明,而其特性是不受阻礙。如地的堅硬不能阻礙瑜伽行者的身體行動,甚至能進入岩石中。
濕潤的水無法浸濕他。灼熱的火無法燒傷他。變動的風也無法吹動他。甚至在空曠的空中,他[的身體]也能隱藏不現,即使成就者也看不見。

3.46

Rūpalāvaṇya-bala-vajra-saṃhananatvāni kāyasaṃpat /3.46/

darśanīyaḥ kāntimān atiśayabalo vajrasaṃhananaś ceti. 3.46

3.46

身體完美是指色身是美麗的、有力的、如金剛般堅強。

[行者]會變成好看、容光煥發、十分強壯,如金剛般堅強。

3.47

grahaṇasvarūpāsmitānvayārthavattvasaṃyamād indriyajayaḥ /3.47/

sāmānyaviśeṣātmā śabdādir grāhyaḥ teṣv indriyāṇāṃ vṛttir grahaṇam.
na ca tatsāmānyamātragrahaṇākāraṃ katham anālocitaḥ sa viṣayaviśeṣa indriyeṇa manasānuvyavasīyeteti.
svarūpaṃ punaḥ prakāśātmano buddhisattvasya sāmānyaviśeṣayor ayutasiddhāvayavabhedānugataḥ samūho dravyam indriyam.
teṣāṃ tṛtīyaṃ rūpam asmitālakṣaṇo 'haṃkāraḥ.
tasya sāmānyasyendriyāṇi viśeṣāḥ.
caturthaṃ rūpaṃ vyavasāyātmakāḥ prakāśakriyāsthitiśīlā guṇā yeṣām indriyāṇi sāhaṃkārāṇi pariṇāmaḥ.
pañcamaṃ rūpaṃ guṇeṣu yad anugataṃ puruṣārthavattvam iti.
pañcasv eteṣv indriyarūpeṣu yathākramaṃ saṃyamas tatra tatra jayaṃ kṛtvā pañcarūpajayād indriyajayaḥ prādurbhavati yoginaḥ. 3.47

3.47

透過總制對感官對象自體性(svarūpa)自我意識(āsmita)同質性、意義性[的修習],掌控感官[注]

聲等感官對象是「所取(grāhya)」,[這是第一種形式,]具有共同性差異性。其中,感官的活動是「能取(grahaṇa)」。
感官並不僅僅緣取共同性,若不緣取其差異性,心意又如何能認知呢?
[第二種形式是]「自體性(svarūpa)」,是指能發出光耀的的光明性覺知(buddhisattva),能區分共同性差異性,是「組成部分不能分離(ayutasiddhāvayava)」的組合。感官是這樣的實物。
第三種形式是「自我意識(asmitā)」,時相是「自我性」。
這種形式是共同性,但感官是差異性
第四種形式是能夠起決定作用的質性。這質性就是光明性、燥動性、停滯性[等的組合]。感官和自我性是這些[質性]的轉變。
第五種形式是與質性相關連,其意義是為了神我
按照這樣的次序,透過總制對這五種形式的修習,瑜伽行者也就能掌控感官。

3.48

tato manojavitvaṃ vikaraṇabhāvaḥ pradhānajayaś ca /3.48/

kāyasyānuttamo gatilābho manojavitvam.
videhānām indriyāṇām abhipretadeśakālaviṣayāpekṣo vṛttilābho vikaraṇabhāvaḥ.
sarvaprakṛtivikāravaśitvaṃ pradhānajaya ity etās tisraḥ siddhayo madhupratīkā ucyante etāś ca karaṇapañcarūpajayād adhigamyante. 3.48

3.48

由此,[身體]快速如思,不需以[身體上的]感官[就能覺知],能掌控勝因[注]

身體的移動能極為[敏捷],而說「[身體]快速如思」。
官能超越身體[注][限制],能夠以[心]所想的地方、時間、對境而活動,而說「不需以[身體上的]感官[就能覺知]」。
對於一切原質(prakṛti)變化能自在[掌控],而說「能掌控勝因」。這些征服、成就就稱為蜜口(madhupratīka)[注]透過掌控五種感官而獲得。

(七)、由決擇而生之智
(七)、由決擇而生之智
3.49

sattvapuruṣānyatākhyātimātrasya sarvabhāvādhiṣṭhātṛtvaṃ sarvajñātṛtvaṃ ca /3.49/

nirdhūtarajastamomalasya buddhisattvasya pare vaiśāradye parasyāṃ vaśīkārasaṃjñāyāṃ vartamānasya sattvapuruṣānyatākhyātimātrarūpapratiṣṭhasya sarvabhāvādhiṣṭhātṛtvam.
sarvātmāno guṇā vyavasāyavyavaseyātmakāḥ svāminaṃ kṣetrajñaṃ pratyaśeṣadṛśyātmatvenopasthitā ity arthaḥ.
sarvajñātṛtvaṃ sarvātmanāṃ guṇānāṃ śāntoditāvyapadeśyadharmatvena vyavasthitānām akramopārūḍhaṃ vivekajaṃ jñānam ity arthaḥ.
ity eṣā viśokā nāma siddhir yāṃ prāpya yogī sarvajñaḥ kṣīṇakleśabandhano vaśī viharati. 3.49

3.49

唯了知(ākhyātimātra)光明性神我的別異,是一切存有的最勝者,和一切智者性。

覺知(buddhi)光明性(sattva)清除了燥動性(rajas)闇黑性(tamas)的污垢,在最高的自在無畏、最高的自在想中,能夠安立、了知光明性與神我的別異,這是「一切存有的最勝者」。 
[三]質性是一切事物的本質,具有能決定和被決定的自體,能做為所見完全呈現在主宰者智田(kṣetrajña)[注]面前。
一切智者性(sarvajñātṛtva)是一切事物本質的質性(guṇa),雖以過去、現在、未來等現象而安立,但卻是不分先後同時生起。這就是由決擇而生之智的意思。
如是,瑜伽行者獲得成就,名為「無憂(viśoka)」,諸煩惱、結皆斷盡,具有一切智,自在而安住

3.50

tadvairāgyād api doṣabījakṣaye kaivalyam /3.50/

yadāsyaivaṃ bhavati kleśakarmakṣaye sattvasyāyaṃ vivekapratyayo dharmaḥ sattvaṃ ca heyapakṣe nyastaṃ puruṣaś cāpariṇāmī śuddho 'nyaḥ sattvād iti.
evam asya tato virajyamānasya yāni kleśabījāni dagdhaśālibījakalpāny aprasavasamarthāni tāni saha manasā pratyastaṃ gacchanti.
teṣu pralīneṣu puruṣaḥ punar idaṃ tāpatrayaṃ na bhuṅkte.
tad eteṣāṃ guṇānāṃ manasi karmakleśavipākasvarūpeṇābhivyaktānāṃ caritārthānāṃ pratiprasave puruṣasyātyantiko guṇaviyogaḥ kaivalyaṃ tadā svarūpapratiṣṭhā citiśaktir eva puruṣa iti. 3.50

3.50

離欲,當不善種子滅盡時,而有獨存。

煩惱、業消滅時,[瑜伽行者]會認為:「這決擇觀(viveka-pratyaya)只是具有光明性的性質。而這光明性是屬於應斷除的部份。神我是不會轉變的、清淨的、與光明性是相異的。」
如是,他遠離塵垢,那些煩惱種子就像燒焦的稻穀種子,不會再生長,而與心一同息滅。
當這些[煩惱]沈沒時,神我就不會有三苦(tāpatraya)
三種質性以業、煩惱異熟狀態在心中呈現。
當目的已達到,神我就會隔開質性,得畢竟獨存。神我就會[保有]原覺力(citiśakti),而安住在自體中。

3.51

sthānyupanimantraṇe saṅgasmayākaraṇaṃ punar aniṣṭaprasaṅgāt /3.51/

catvāraḥ khalv amī yoginaḥ prāthamakalpiko madhubhūmikaḥ prajñājyotir atikrāntabhāvanīyaś ceti.
tatrābhyāsī pravṛttamātrajyotiḥ prathamaḥ ṛtaṃbharaprajño dvitīyaḥ bhūtendriyajayī tṛtīyaḥ sarveṣu bhāviteṣu bhāvanīyeṣu kṛtarakṣābandhaḥ kartavyasādhanād imān.
caturtho yas tv atikrāntabhāvanīyas tasya cittapratisarga eko 'rthaḥ saptavidhāsya prāntabhūmiprajñā.

3.51

對於[高]位者[注]的勸請,應不執著也不驕慢,否則會生起不幸的結果。

 瑜伽行者可分為四種:初淨位(prāthamakalpika)蜜地位(madhubhūmika)般若光曜位(prajñājyoti)超修習位(atikrāntabhāvanīya)
 其中,第一位是[瑜伽]修行者開始散發光芒。第二位是[獲得]真實般若(ṛtaṃbharaprajña)[注]。第三位是已調伏大種與根,對於一切應修習已完成修習,對於應做的修煉已做了防護與穩固。
第四位是超修習位,他的唯一目標就是心的還滅,在最後的階地有七重般若。[注]

tatra madhumatīṃ bhūmiṃ sākṣātkurvato brāhmaṇasya sthānino devāḥ sattvaviśuddhim anupaśyantaḥ sthānair upanimantrayante bho ihāsyatām iha ramyatāṃ kamanīyo 'yaṃ bhogaḥ kamanīyeyaṃ kanyā rasāyanam idaṃ jarāmṛtyuṃ bādhate vaihāyasam idaṃ yānam amī kalpadrumāḥ puṇyā mandākinī siddhā maharṣaya uttamā anukūlā apsaraso divye śrotracakṣuṣī vajropamaḥ kāyaḥ svaguṇaiḥ sarvam idam upārjitam āyuṣmatā pratipadyatām idam akṣayam ajaram amarasthānaṃ devānāṃ priyam iti.

其中,對於親證蜜地位階的婆羅門,[高]位的諸神觀察其清淨的光明性[質性],以[種種]方式勸請:「尊者啊!請坐在這裏吧!請在此享樂吧!請享受這令人愉悦[之處]!此處有可愛的少女!這是能去除老死的甘露金丹!這是[能行於]空中的飛車!這是具有福德的如意劫波樹!這是具有福德的曼陀吉尼天河[注]!此處有大仙成就者!此處有最殊勝、柔順的諸天女![你有]天耳通、天眼通,也具有金剛身!尊者啊![你]以自身的功德而獲得這一切!這不滅、不老、不死的狀態,諸神皆歡喜![注]

evam abhidhīyamānaḥ saṅgadoṣān bhāvayed ghoreṣu saṃsārāṅgāreṣu pacyamānena mayā jananamaraṇāndhakāre viparivartamānena kathaṃcid āsāditaḥ kleśatimiravināśī yogapradīpas tasya caite tṛṣṇāyonayo viṣayavāyavaḥ pratipakṣāḥ.
sa khalv ahaṃ labdhālokaḥ katham anayā viṣayamṛgatṛṣṇayā vañcitas tasyaiva punaḥ pradīptasya saṃsārāgner ātmānam indhanīkuryām iti.
svasti vaḥ svapnopamebhyaḥ kṛpaṇajanaprārthanīyebhyo viṣayebhya ity evaṃ niścitamatiḥ samādhiṃ bhāvayet.

聽到這樣的勸請,[瑜伽行者]應該思惟這執著的過患:「在這恐怖的輪迴炭火中受煎熬,流轉在生死的黑暗中,偶然間獲得了這能破除煩惱闇黑的瑜伽明燈。而感官對境的渴愛[所生起的]風,是這[明燈]的吹滅者[注]
我已獲得這光明,怎能受這非理、陽燄般感官對境的欺誑,而讓自己成為能助長輪迴火燃燒的薪柴?」
「再見吧!這如夢如幻的感官對境就讓可憐的人去追求吧!」有了這樣的決心,就應該[努力]修習三昧。

saṅgam akṛtvā smayam api na kuryād evam ahaṃ devānām api prārthanīya iti smayād ayaṃ susthitaṃmanyatayā mṛtyunā keśeṣu gṛhītam ivātmānaṃ na bhāvayiṣyati.
tathā cāsya cchidrāntaraprekṣī nityaṃ yatnopacaryaḥ pramādo labdhavivaraḥ kleśān uttambhayiṣyati tataḥ punar aniṣṭaprasaṅgaḥ.
evam asya saṅgasmayāv akurvato bhāvito 'rtho dṛḍhībhaviṣyati bhāvanīyaś cārtho 'bhimukhībhaviṣyatīti. 3.51

在捨棄了執著之後,[瑜伽行者]也不應驕傲,認為:「我受到諸神的邀請。」由於驕傲,會自認為能[長久]安穩,就像不會被死神捉住頭髮,於是就不會再修習。
同樣地,不警惕[自身的]缺失,放逸了經常的努力,而且[放逸時間]愈來愈長,如是煩惱就會增長。這樣就有不幸的後果。
如是,不執著也不驕傲,已修的目標就會變得穩固,而應修的目標也會變得接近。

3.52

kṣaṇatatkramayoḥ saṃyamād vivekajaṃ jñānam /3.52/

yathāpakarṣaparyantaṃ dravyaṃ paramāṇur evaṃ paramāpakarṣaparyantaḥ kālaḥ kṣaṇo yāvatā vā samayena calitaḥ paramāṇuḥ pūrvadeśaṃ jahyād uttaradeśam upasaṃpadyeta sa kālaḥ kṣaṇaḥ.
tatpravāhāvicchedas tu kramaḥ kṣaṇatatkramayor nāsti vastusamāhāra iti buddhisamāhāro muhūrtāhorātrādayaḥ.
sa khalv ayaṃ kālo vastuśūnyo 'pi buddhinirmāṇaḥ śabdajñānānupātī laukikānāṃ vyutthitadarśanānāṃ vastusvarūpa ivāvabhāsate.

3.52

透過總制對剎那及其順序[的修習],而有決擇生智

就像將物質減少到最小單位是極微,同樣地,將時間減少到最小單位是剎那。極微從之前的地點移動到下一個地點,這樣的時間就是剎那。
不間斷的相續就是順序。剎那及其順序並不是事物的聚集,[但是]牟休多[注]、一天、一夜是覺知的聚集。
這是說時間對事物來說是空的,但是由覺知所產生的,對於具有不正確見解的世間人來說,由於對語言的理解,所以[時間]看起來像是事物的本體。

kṣaṇas tu vastupatitaḥ kramāvalambī kramaś ca kṣaṇānantaryātmā taṃ kālavidaḥ kāla ity ācakṣate yoginaḥ.
na ca dvau kṣaṇau saha bhavataḥ kramaś ca na dvayoḥ sahabhuvor asaṃbhavāt.
pūrvasmād uttarabhāvino yadānantaryaṃ kṣaṇasya sa kramaḥ tasmād vartamāna evaikaḥ kṣaṇo na pūrvottarakṣaṇāḥ santīti.
tasmān nāsti tatsamāhāraḥ ye tu bhūtabhāvinaḥ kṣaṇās te pariṇāmānvitā vyākhyeyāḥ tenaikena kṣaṇena kṛtsno lokaḥ pariṇāmam anubhavati.
tatkṣaṇopārūḍhāḥ khalv amī sarve dharmāḥ tayoḥ kṣaṇatatkramayoḥ saṃyamāt tayoḥ sākṣātkaraṇam.
tataś ca vivekajaṃ jñānaṃ prādurbhavati. 3.52

然而,若認為剎那是[實有的]事物,那就會有順序,而順序是具有不間斷的自性(ātman)。瑜伽行者了知時間[的本質],而稱之為「時間」。
兩個剎那不會同時存在,因為同時存在[的兩個剎那]就不會有順序。
後一剎那不間斷地跟隨著前一個[剎那],就會有順序。就現在而言,只有這一剎那,沒有前面和後面的剎那。
因此,沒有[時間的]聚集。」[我們]應該解釋說雖然沒有時間的聚集,已存在的和將存在的剎那是因為具有轉變[的性質]。世間的一切是以剎那、剎那間的轉變。
所有的現象都是由剎那、剎那地遞增[而成]。
透過總制對這剎那及其順序兩者[的修習],就能親自見證。由此,由決擇而生之智(vivekajaṃ jñānaṃ)就會生起。

3.53

tasya viṣayaviśeṣa upakṣipyate ---
jātilakṣaṇadeśair anyatānavacchedāt tulyayos tataḥ pratipattiḥ /3.53/

 tulyayor deśalakṣaṇasārūpye jātibhedo 'nyatāyā hetuḥ, gaur iyaṃ baḍaveyam iti.
 tulyadeśajātīyatve lakṣaṇam anyatvakaraṃ kālākṣī gauḥ svastimatī gaur iti.
 dvayor āmalakayor jātilakṣaṇasārūpyād deśabhedo 'nyatvakara idaṃ pūrvam idam uttaram iti. 

3.53

以下將說明不同的對境(viṣaya)
由分辨不易辦別的種類、時相、位置,由此而獲得[決擇智]。

兩個相似的東西,在位置和時相上都一樣,但是種類有所差異,這是不同的因。[譬如說]「這是牛」,「這是騾子」。
兩個相似的東西,在位置和種類上都一樣,但是時相有所差異,這是[兩者的]不同。[譬如說:]「這是黑眼的牛」,「這是有萬字斑點的牛」。
兩顆菴摩羅果在種類和時相上是相同的,但位置有所差異,這是[兩者的]不同。[譬如說:]「這[顆菴摩羅果]在前面,那[顆菴摩羅果]在後面。」

yadā tu pūrvam āmalakam anyavyagrasya jñātur uttaradeśa upāvartyate tadā tulyadeśatve pūrvam etad uttaram etad iti pravibhāgānupapattiḥ.
asaṃdigdhena ca tattvajñānena bhavitavyam ity ata idam uktaṃ tataḥ pratipattir vivekajajñānād iti.
kathaṃ, pūrvāmalakasahakṣaṇo deśa uttarāmalakasahakṣaṇād deśād bhinnaḥ te cāmalake svadeśakṣaṇānubhavabhinne.
anyadeśakṣaṇānubhavas tu tayor anyatve hetur iti.
etena dṛṣṭāntena paramāṇos tulyajātilakṣaṇadeśasya pūrvaparamāṇudeśasahakṣaṇasākṣātkaraṇād uttarasya paramāṇos taddeśānupapattāv uttarasya taddeśānubhavo bhinnaḥ sahakṣaṇabhedāt tayor īśvarasya yogino 'nyatvapratyayo bhavatīti.
apare tu varṇayanti --- ye 'ntyā viśeṣās te 'nyatāpratyayaṃ kurvantīti tatrāpi deśalakṣaṇabhedo mūrtivyavadhijātibhedaś cānyatve hetuḥ.
kṣaṇabhedas tu yogibuddhigamya eveti ata uktaṃ mūrtivyavadhijātibhedābhāvān nāsti mūlapṛthaktvam iti vārṣagaṇyaḥ. 3.53

但是,如果說注意力分散了,[沒注意]原先在前面的菴摩羅果被放在後面,那麼,本來說前、後位置上的差異就無法區分了。
真實智(tattvajñāna)是沒有疑惑的,所以才說:「由此而獲得由決擇而生之智(vivekajajñāna)」。
為何呢?前面菴摩羅果的相對剎那位置是不同於後面菴摩羅果的相對剎那位置,而由[認知]前面菴摩羅果和後面菴摩羅果的剎那不同,這就造成了差異。
由不同位置而認知的[不同]剎那是這差異的因。
由這個譬喻,[說明]雖然種類、時相、位置都相似,但[透過]極微[能了解差異]。透過能夠親證前一個極微位置的相對剎那和後一個極微位置的相對剎那,了知[兩者的]差異。而透過兩個相對剎那的差異,瑜伽行者的自在力(īśvara)能夠認知這[種類、時相、位置]三者的差異。
但是有些人認為:「是最究竟的認知才能[了知]最究竟的差異。[注]其中,有位置和時相的差異,也有形體、空間、種類的差異。
而唯有瑜伽行者能夠了知剎那間的差異。如雨眾說:「沒有了形體、空間、種類的差異,也就沒有根本性的差異。」

3.54

tārakaṃ sarvaviṣayaṃ sarvathāviṣayam akramaṃ ceti vivekajaṃ jñānam /3.54/

tārakam iti svapratibhottham anaupadeśikam ity arthaḥ sarvaviṣayaṃ nāsya kiṃcid aviṣayībhūtam ity arthaḥ. sarvathāviṣayam atītānāgatapratyutpannaṃ sarvaṃ paryāyaiḥ sarvathā jānātīty arthaḥ.
akramam ity ekakṣaṇopārūḍhaṃ sarvaṃ sarvathā gṛhṇātīty arthaḥ.
etad vivekajaṃ jñānaṃ paripūrṇam asyaivāṃśo yogapradīpo madhumatīṃ bhūmim upādāya yāvad asya parisamāptir iti. 3.54

3.54

解脫智(tāraka)是能立即直觀一切對境一切時對境,這是決擇生智

解脫智(tāraka)」是指不從教導,而從自我領悟而產生的意思。「一切對境(sarvaviṣayaṃ)」是指沒有什麼不是[他的]對境的意思。「一切時對境(sarvathāviṣaya)」是指過去、未來、現在等一切差別,一切時都了知的意思。
立即(akrama)」是指以一剎那就能掌握一切和一切情況的意思。
決懌而生之智(vivekajaṃ jñānaṃ)的圓滿,而瑜伽之光(yogapradīpa)只是作為這[修習圓滿]的一部分,[瑜伽行者的修習是]從蜜智(madhumatī)地到究竟位[注]

3.55

prāptavivekajajñānasyāprāptavivekajajñānasya vā ---
sattvapuruṣayoḥ śuddhisāmye kaivalyam iti /3.55/

yadā nirdhūtarajastamomalaṃ buddhisattvaṃ puruṣasyānyatāpratītimātrādhikāraṃ dagdhakleśabījaṃ bhavati tadā puruṣasya śuddhisārūpyam ivāpannaṃ bhavati, tadā puruṣasyopacaritabhogābhāvaḥ śuddhiḥ.
etasyām avasthāyāṃ kaivalyaṃ bhavatīśvarasyānīśvarasyavivekajajñānabhāgina itarasya vā.
na hi dagdhakleśabījasya jñāne punar apekṣā kācid asti sattvaśuddhidvāreṇaitat samādhijam aiśvaryaṃ jñānaṃ copakrāntam.
paramārthatas tu jñānād adarśanaṃ nivartate tasmin nivṛtte na santy uttare kleśāḥ.
kleśābhāvāt karmavipākābhāvaḥ caritādhikārāś caitasyām avasthāyāṃ guṇā na puruṣasya punar dṛśyatvenopatiṣṭhante.
tatpuruṣasya kaivalyaṃ, tadā puruṣaḥ svarūpamātrajyotir amalaḥ kevalī bhavati. 3.55

3.55

是獲得了決擇智,還是還沒獲得決擇智
光明性神我清淨且平等時,就產生了獨存。

光明性的覺知能夠去除燥動性闇黑性的污垢,煩惱種子已燒焦,並只努力於了知神我與其他的差異,如是,這樣的清淨本性彷彿跟神我是一樣;如是,神我的清淨是去除了[種種的]活動與經驗。在這樣的狀態下,不論有自在力(īśvara),或是沒有自在力(anīśvara);或是有由決懌而生之智,或是沒有,這都是獨存。
煩惱種子已燒焦,就不須再依靠智了。透過清淨光明性的方式,由定而生的自在智(aiśvaryaṃ jñānaṃ)就會生起。
但是,由於勝義諦(paramārtha)智[的生起],就不會有邪見[注]。當這[邪見]沒有時,就不會有煩惱。
由於沒有煩惱,就沒有業異熟[果報]。在這樣的狀態下,當[三]質性的任務已完成,就不須成為神我所見(dṛśya)
這是神我的獨存。如是,神我純粹自性光耀(svarūpa-mātra-jyoti)是無垢,這就是獨存。

iti śrīpātañjale sāṃkhyapravacane yogaśāstre vyāsabhāṣye vibhūtipādas tṛtīyaḥ 3.

以上為聖帕坦伽利的數論言說,瑜伽論典,吉祥毗耶沙解說的第三品〈神通品〉。
第四〈獨存品〉

caturthaḥ kaivalya-pādaḥ

第四〈獨存品〉
(一)、神通的獲得
(一)、神通的獲得
4.1

janmauṣadhimantratapaḥsamādhijāḥ siddhayaḥ /4.1/

 dehāntaritā janmanā siddhiḥ oṣadhibhir asurabhavaneṣu rasāyanenety evamādiḥ.
 mantrair ākāśagamanāṇimādilābhaḥ.
 tapasā saṃkalpasiddhiḥ, kāmarūpī yatra tatra kāmaga ity evamādi samādhijāḥ siddhayo vyākhyātāḥ. 4.1

4.1

神通(siddhi)可透過天生、藥物、咒語、苦行、三昧而獲得[注]

神通可以來自[重新投]生於另一個身體,[注]或以藥物[而成就的神通],如存放在阿修羅宮殿中的甘露[注]等等。
以咒語[而成就的神通],如飛昇在空中,或身體變小等等。
以苦行[而成就的神通],是指心所想就能成就,想要有什麼樣的形體,或想要到何處等等。以三昧[而成就的神通,如上一品]已說明了。

(二)、原質
(二)、原質
4.2

tatra kāyendriyāṇām anyajātīyapariṇatānām ---
jātyantarapariṇāmaḥ prakṛtyāpūrāt /4.2/

 pūrvapariṇāmāpāya uttarapariṇāmopajanas teṣām apūrvāvayavānupraveśād bhavati.
 kāyendriyaprakṛtayaś ca svaṃ svaṃ vikāram anugṛhṇanty āpūreṇa dharmādinimittam apekṣamāṇā iti. 4.2

4.2

如是,當身體和種種感官轉換到其他的生命[形態]時:
原質充滿,而轉變到其他生。

當上一生的轉變[逐漸]減損,而下一生的轉變[逐漸]生起,就會部分、部分地[逐漸]產生[注]出不同於前生[的身體和感官]。
身體和感官的原質[轉變]是依靠於[善]法為因,而有各自不同的變化。

4.3

nimittam aprayojakaṃ prakṛtīnāṃ varaṇabhedas tu tataḥ kṣetrikavat /4.3/

na hi dharmādi nimittaṃ tatprayojakaṃ prakṛtīnāṃ bhavati na kāryeṇa kāraṇaṃ pravartyata iti kathaṃ tarhi, varaṇabhedas tu tataḥ kṣetrikavat.
yathā kṣetrikaḥ kedārād apāṃ pūrṇāt kedārāntaraṃ piplāvayiṣuḥ samaṃ nimnaṃ nimnataraṃ vā nāpaḥ pāṇināpakarṣaty āvaraṇaṃ tv āsāṃ bhinatti tasmin bhinne svayam evāpaḥ kedārāntaram āplāvayanti tathā dharmaḥ prakṛtīnām āvaraṇadharmaṃ bhinatti tasmin bhinne svayam eva prakṛtayaḥ svaṃ svaṃ vikāram āplāvayanti.
yathā vā sa eva kṣetrikas tasminn eva kedāre na prabhavaty audakān bhaumān vā rasān dhānyamūlāny anupraveśayituṃ, kiṃ tarhi mudgagavedhukaśyāmākādīṃs tato 'pakarṣati. apakṛṣṭeṣu teṣu svayam eva rasā dhānyamūlāny anupraviśanti, tathā dharmo nivṛttimātre kāraṇam adharmasya, śuddhyaśuddhyor atyantavirodhāt, na tu prakṛtipravṛttau dharmo hetur bhavatīti.
atra nandīśvarādaya udāhāryāḥ.
viparyayeṇāpy adharmo dharmaṃ bādhate. tataś cāśuddhipariṇāma iti. tatrāpi nahuṣājagarādaya udāhāryāḥ. 4.3

4.3

助因(nimitta)並不是啟動原質[的因],而是去除障礙,就像農夫[去除田埂的障礙,讓水流入]一樣。

善法等助因(nimitta)並不是啟動原質[的因],不是能作因[注]。為何呢?[助因]只是去除障礙,就像農夫一樣。
如同農夫從一塊充滿水的田要將水引導到地勢相同,或較低的另一塊田時,不需用手搬運水,只要破除其中的障礙就可以。一旦障礙破除,水就會自動流到另一塊田中。同樣地,善法破除原質的障礙。一旦障礙破除,原質就會自動地流動向各自的變化。
如同農夫無法將水中的,或土地中的養分輸入到植物的根部。那怎麼做呢?他除去豆類、草類、穀類的野草,當這[障礙]去除了,就能自動吸收養分到植物的根部。同樣地,善法只是抑制惡法的因,因為清淨與不清淨是彼此對立的。但是善法不是原質活動的因(hetu)。在此,喜自在(nandīśvara)就是個例證[注]
也有相反的情形,惡法壓制善法,這是不清淨的轉變。其中,農沙王(nahuṣa) [轉化成]大蟒蛇是個例證[注]

(三)、幻身與幻心
(三)、幻身與幻心
4.4

yadā tu yogī bahūn kāyān nirmimīte tadā kim ekamanaskās te bhavanty athānekamanaskā iti ---
nirmāṇacittāny asmitāmātrāt /4.4/

asmitāmātraṃ cittakāraṇam upādāya nirmāṇacittāni karoti, tataḥ sacittāni bhavantīti. 

4.4

當瑜伽行者能幻化出許多身體時,那麼[這些身體]是一心意,還是多心意?
轉變的心只從自我意識(asmitā)而生。

唯自我意識(asmitāmātra)而生起心的因,進而產生許多幻化的心。因此,[各自幻化身]有各自[幻化]的心。

4.5

pravṛttibhede prayojakaṃ cittam ekam anekeṣām /4.5/

bahūnāṃ cittānāṃ katham ekacittābhiprāyapuraḥsarā pravṛttir iti sarvacittānāṃ prayojakaṃ cittam ekaṇ nirmimīte, tataḥ pravṛttibhedaḥ. 4.5

4.5

雖有不同[心念]活動的差別,許多心生起的只是從一個啟動的心。

一心的意念如何能引領許多心?從一個啟動的心而幻變出一切心,因而有[諸心]活動的差別。

(四)、瑜伽行者的業
(四)、瑜伽行者的業
4.6

tatra dhyānajam anāśayam /4.6/

pañcavidhaṃ nirmāṇacittaṃ janmauṣadhimantratapaḥsamādhijāḥ siddhaya iti.
tatra yad eva dhyānajaṃ cittaṃ tad evānāśayaṃ tasyaiva nāsty āśayo rāgādipravṛttir nātaḥ puṇyapāpābhisaṃbandhaḥ kṣīṇakleśatvād yogina iti itareṣāṃ tu vidyate karmāśayaḥ. 

4.6

其中,由禪那而生是不會有[業的]餘留。

幻化的心是透過五種方式而有的:天生、藥物、咒語、苦行、三昧。
其中,由禪那而生的心是不會有[業的]餘留,也就是不會有生起貪欲等[不善業的]餘留。由於瑜伽行者煩惱滅盡,不會與福德、惡業相關連。但是其他的[方式]就會有業的餘留。

4.7

yataḥ ---
 karmāśuklākṛṣṇaṃ yoginas trividham itareṣām /4.7/


 catuṣpadī khalv iyaṃ karmajātiḥ kṛṣṇā śuklakṛṣṇā śuklāśuklākṛṣṇā ceti.
 tatra kṛṣṇā durātmanām, śuklakṛṣṇā bahiḥsādhanasādhyā.
 tatra parapīḍānugrahadvāreṇaiva karmāśayapracayaḥ śuklā tapaḥsvādhyāyadhyānavatām.
 sā hi kevale manasy āyattatvād abahiḥsādhanādhīnā na parān pīḍayitvā bhavati.
 aśuklākṛṣṇā saṃnyāsināṃ kṣīṇakleśānāṃ caramadehānām iti tatrāśuklaṃ yogina eva phalasaṃnyāsād akṛṣṇaṃ cānupādānāt itareṣāṃ tu bhūtānāṃ pūrvam eva trividham iti. 

4.7

瑜伽行者[的行為]既不是黑業,也不是白業。但對其他人來說是[黑、白和二者混合]三種。

所生的業可分為四種:黑、有白有黑、白、非白非黑。
其中,黑[業]是指有著邪惡的內心[注]。有白有黑[業]是指與外在的作為相關連。
其中,透過或逼害、或施恩於他人的方式,而有業的積聚。白[業]是指苦行著、[經典]誦習者、禪修者。

這完全是憑借於內在心意,而不依靠外在的關係等,如不惱害他人。
非白非黑[業]是指煩惱滅盡,住於最後身的出離者[注]。其中,非白是指瑜伽行者捨棄了[善的]果報,非黑是指不執取[世間種種]。而其他人則有前述三種。

(五)、業行(saṃskāra)與習氣(vāsana)
(五)、業行(saṃskāra)與習氣(vāsana)
4.8

tatas tadvipākānuguṇānām evābhivyaktir vāsanānām /4.8/

tata iti trividhāt karmaṇaḥ, tadvipākānuguṇānām eveti yajjātīyasya karmaṇo yo vipākas tasyānuguṇā yā vāsanāḥ karmavipākam anuśerate tāsām evābhivyaktiḥ.
na hi daivaṃ karma vipacyamānaṃ nārakatiryaṅmanuṣyavāsanābhivyaktinimittaṃ saṃbhavati kiṃtu daivānuguṇā evāsya vāsanā vyajyante nārakatiryaṅmanuṣyeṣu caivaṃ samānaś carcaḥ.

4.8

由此[上述三種業],有著習氣的顯現和只與其相應的異熟[果報]。

「由此」是指三種業。「只與其相應的異熟」是說所生的業有著與其相應的異熟[果報],而且依附著業的異熟,而有習氣的顯現。
會成熟[注]為往生天界的業,不會成為往生地獄、畜生、人趣的習氣顯現而有的相,只會與天界相應。對於會往生地獄、畜生、人趣[的異熟],也應認為是同樣的情形。

4.9

jātideśakālavyavahitānām apy ānantaryaṃ smṛtisaṃskārayor ekarūpatvāt /4.9/

vṛṣadaṃśavipākodayaḥ svavyañjakāñjanābhivyaktaḥ.
sa yadi jātiśatena vā dūradeśatayā vā kalpaśatena vā vyavahitaḥ punaś ca svavyañjakāñjana evodiyād drāg ity evaṃ pūrvānubhūtavṛṣadaṃśavipākābhisaṃskṛtā vāsanā upādāya vyajyeta.
kasmāt, yato vyavahitānām apy āsāṃ sadṛśaṃ karmābhivyajñakaṃ nimittībhūtam ity ānantaryam eva.

kutaś ca, smṛtisaṃskārayor ekarūpatvāt yathānubhavās tathā saṃskārāḥ.
te ca karmavāsanānurūpāḥ yathā ca vāsanās tathā smṛtir iti jātideśakālavyavahitebhyaḥ saṃskārebhyaḥ smṛtiḥ.
smṛteś ca punaḥ saṃskārā ityevam ete smṛtisaṃskārāḥ karmāśayavṛttilābhavaśād vyajyante ataś ca vyavahitānām api nimittanaimittikabhāvānucchedād ānantaryam eva siddham iti.

4.9

即使有出生、空間、時間的阻隔,由於記憶和業行同一,[那些果報都]不會間斷。

生而為貓的異熟[果報]是由自身顯了、展現能力而顯現出來。
即使有一百次出生、或[出生]在極遙遠的地方、或有一百劫[之隔],由自身顯了、展現能力,也能快速顯現出來。如是,依於前生[業行]會顯明貓的異熟[果報],而有顯現能力的習氣。
這是如何呢?即使有所阻隔,但是有著相同業的顯現能力為其助因(nimitta),因此就不會中斷。

為何呢?因為[生命經驗的]記憶和業行具有相同的性質。有什麼樣[生命經驗的]記憶,就有什麼樣的業行
而且業和習氣也是相類似的,有什麼樣的習氣,就有什麼樣[生命經驗的]記憶。[生命經驗的]記憶來自出生、空間、時間的[種種]不同的業行
而且,[生命經驗的]記憶和業行是從業積聚活動而顯現。雖然有[種種]阻隔,由於助因(nimitta)與結果的狀態並不中斷,其展現也就不間斷。

4.10

tāsām anāditvaṃ cāśiṣo nityatvāt /4.10/

tāsāṃ vāsanānām āśiṣo nityatvād anāditvam.
yeyam ātmāśīr mā na bhūvaṃ bhūyāsam iti.
sarvasya dṛśyate sā na svābhāvikī.
kasmāt jātamātrasya jantor ananubhūtamaraṇadharmakasya dveṣaduḥkhānusmṛtinimitto maraṇatrāsaḥ kathaṃ bhavet na ca svābhāvikaṃ vastu nimittam upādatte.tasmād anādivāsanānuviddham idaṃ cittaṃ nimittavaśāt kāścid eva vāsanāḥ pratilabhya puruṣasya bhogāyopāvartata iti.

4.10

這些[習氣]是無始的,因為[要活著的]渴望是永恒的。

因為這些習氣的生存渴望是永恒的,所以是無始的。
就像對自我的渴望:「我不願中止存活!」、「我要活著!」
這是每位[眾生]共同都有的,不是個別性的。
為何呢?只有出生,還沒有死亡體驗的眾生會恐懼死亡是因為有瞋恨、痛苦的記憶為其助因(nimitta)。為何呢?有共同性[注]的事物是不需要助因,因為心會隨順著無始的習氣。以其[善法]助因之力(nimitta-vaśa),獲得了某些習氣,而轉變為神我的體驗[注]

ghaṭaprāsādapradīpakalpaṃ saṃkocavikāsi cittaṃ śarīraparimāṇākāramātram ity apare pratipannāḥ tathā cāntarābhāvaḥ saṃsāraś ca yukta iti.
vṛttir evāsya vibhunaś cittasya saṃkocavikāsinīty ācāryaḥ.tac ca dharmādinimittāpekṣam.
nimittaṃ ca dvividham --- bāhyam ādhyātmikaṃ ca.
śarīrādisādhanāpekṣaṃ bāhyaṃ stutidānābhivādanādi, cittamātrādhīnaṃ śraddhādy adhyātmikam.
tathā coktam --- ye caite maitryādayo dhyāyināṃ vihārās te bāhya-sādhana- niranugrahātmānaḥ prakṛṣṭaṃ dharmam abhinirvartayanti.
tayor mānasaṃ balīyaḥ.
kathaṃ, jñānavairāgye kenātiśayyete, daṇḍakāraṇyaṃ ca cittabalavyatirekeṇa śārīreṇa karmaṇā śūnyaṃ kaḥ kartum utsaheta samudram agastyavad vā pibet.

有些人認為:「心在身體的轉變形態是能縮能伸,就像將燈放在瓶罐中,或放在宮殿之中。」因此[也認為]:「在輪迴中,中有[注]的存在是合理的。」
阿闍梨認為只有極具威力的心的活動才能縮能伸,而這[極具威力的心]是依於善法等的助因(nimitta)
助因有兩種:外在和內在。
依靠身體等外在的方式,如贊頌、布施(dāna)、禮敬等;內在[的方式]就是只以心念等,如虔信等。
就像有說:「修習慈心(maitri)等禪修,不依靠外在的方式[注],而生起更殊勝的善法。
這兩者之中,[內在的]心是更有力量的。
就像說有誰可以不靠心念的力量,只以身體的動作,能像[烏沙那仙人以咀咒]清空檀荼森林[的眾生][注]或者像投山仙人將海水喝乾[注]?」

4.11

hetuphalāśrayālambanaiḥ saṃgṛhītatvād eṣām abhāve tadabhāvaḥ /4.11/

hetur, dharmāt sukham, adharmād duḥkhaṃ.
sukhād rāgo, duḥkhād dveṣas.
tataś ca prayatnas tena manasā vācā kāyena vā parispandamānaḥ param anugṛhṇāty upahanti vā tataḥ punar dharmādharmau sukhaduḥkhe rāgadveṣāv iti pravṛttam idaṃ ṣaḍaraṃ saṃsāracakram.

4.11

它是由因、果、所依所緣(ālambana)造成,當沒有了這些,那些[業行]便不存在。

因是指[行]善法而有快樂,[行]不善法而有苦痛。
由快樂而會有貪欲,由苦痛而有瞋恚。
透過意、語、身的方式,由此努力造作,對別人或施與恩惠,或有所傷害。如是,又重覆地[行]善法、不善法,[而有]快樂、苦痛、[進而產生]貪欲、瞋恚。如是地運轉,這就是六輻[注]輪迴之輪。

asya ca pratikṣaṇam āvartamānasyāvidyā netrī mūlaṃ sarvakleśānām ity eṣa hetuḥ.
phalaṃ tu yam āśritya yasya pratyutpannatā dharmādeḥ, na hy apūrvopajanaḥ.
manas tu sādhikāram āśrayo vāsanānām.
na hy avasitādhikāre manasi nirāśrayā vāsanāḥ sthātum utsahante.
yad abhimukhībhūtaṃ vastu yāṃ vāsanāṃ vyanakti tasyās tadālambanam.
evaṃ hetuphalāśrayālambanair etaiḥ saṃgṛhītāḥ sarvā vāsanāḥ eṣām abhāve tatsaṃśrayāṇām api vāsanānām abhāvaḥ.

無明(avidyā)是剎那剎那轉動[之輪迴],一切煩惱的引導根本。這就是因。
而果是依於這[之前的因],而現在有善[注]等[果報產生]。若之前沒有的,就不會生起[注]
目標尚未達成的心意是習氣的所依。
不過一旦達成目標,就不會有心習氣的所依,[習氣]也就無法安住。
對於現前的事物,習氣的顯現是其所緣(ālambana)
如是,透過執取因、果、所依、所緣,而有一切習氣。若沒有了這些依附,就不會有習氣。

(六)、時間與質性的轉變
(六)、時間與質性的轉變
4.12

nāsty asataḥ saṃbhavaḥ, na cāsti sato vināśa iti dravyatvena saṃbhavantyaḥ kathaṃ nivartiṣyante vāsanā iti ---
atītānāgataṃ svarūpato 'sty adhvabhedād dharmāṇām /4.12/

bhaviṣyadvyaktikam anāgatam anubhūtavyaktikam atītaṃ svavyāpāropārūḍhaṃ vartamānaṃ, trayaṃ caitad vastu jñānasya jñeyam.
yadi caitat svarūpato nābhaviṣyan nedaṃ nirviṣayaṃ jñānam udapatsyata.
tasmād atītānāgataṃ svarūpato 'stīti.
kiṃca bhogabhāgīyasya vāpavargabhāgīyasya vā karmaṇaḥ phalam utpitsu yadi nirupākhyam iti taduddeśena tena nimittena kuśalānuṣṭhānaṃ na yujyeta.
sataś ca phalasya nimittaṃ vartamānīkaraṇe samarthaṃ nāpūrvopajanane siddhaṃ nimittaṃ naimittikasya viśeṣānugrahaṇaṃ kurute nāpūrvam utpādayatīti.

4.12

不存在者不會生起,正存在者也不會毀滅。那麼,如同實體般存在的習氣又如何停止存在?
過去與未來,各依它們的自性(svarūpa)而存在,而現象上有時間的差別。

未來是指展現還沒有出現。過去是指展現已經完成。現在是指本身的作用正在呈現出來。這三種事物是認知[注]的所知對象。
若是這[時間]的自性(svarūpa)不存在的話,那就沒有[所知]對境(viṣaya),認知也就無法產生。
因此,過去、未來是以其自性而存在。
想要獲得順經驗分(bhogabhāgīya)順解脫分(apavargabhāgīya)的業果報,但說這是無法描述,而要以這助因而安立善[等行為],這是不合理的。
對於正要生起的果報,助因能夠做為現在的助力(karaṇa),但沒有能力協助之前不存在的東西產生出來。助因可以對成果的某些差異相(viśeṣa)造成改變,但無法製造出之前沒有的東西。

dharmī cānekadharmasvabhāvas tasya cādhvabhedena dharmāḥ pratyavasthitāḥ na ca yathā vartamānaṃ vyaktiviśeṣāpannaṃ dravyato 'sty evam atītam anāgataṃ ca.
kathaṃ tarhi, svenaiva vyaṅgyena svarūpeṇānāgatam asti.
svena cānubhūtavyaktikena svarūpeṇātītam iti vartamānasyaivādhvanaḥ svarūpavyaktir iti na sā bhavaty atītānāgatayor adhvanoḥ.
ekasya cādhvanaḥ samaye dvāv adhvanau dharmisamanvāgatau bhavata eveti nābhūtvā bhāvas trayāṇām adhvanām iti.

然而,實體的本質是具有多種現象。由於不同的時態,[現象上]就有[不同的]安立(pratyavasthita)。例如現在顯現出不同[的樣態],但過去、未來[在這時就不會]。
這是怎麼樣呢?本身具有未展現的自性(svarūpa),這是未來。
本身具有已顯現的自性,這是過去。而現在的時態是自身正在顯現,而過去、未來則不是[現在的]時態。
當一種時態顯現時,其他兩種時態的實體還是會有所關連。因此,這三種時態並不是之前不存在,而後來才存在。
[注]

4.13

te vyaktasūkṣmā guṇātmānaḥ /4.13/

te khalv amī tryadhvano dharmā vartamānā vyaktātmāno 'tītānāgatāḥ sūkṣmātmānaḥ ṣaḍaviśeṣarūpāḥ.
sarvam idaṃ guṇānāṃ saṃniveśaviśeṣamātram iti paramārthato guṇātmānaḥ.
tathā ca śāstrānuśāsanam ---
"guṇānāṃ paramaṃ rūpaṃ na dṛṣṭipatham ṛcchati /
  yat tu dṛṣṭipathaṃ prāptaṃ tan māyeva sutucchakam //" iti.
 

4.13

這[三種時態]是以顯現的和微細的[三]質性為自體(ātman)

這些現象具有三種時態:現在具有顯現[的性質],過去和未來是以微細為本質,也就是六種無差異相[注]
一切都是[三]質性不同[比例]的結合。以勝義來說,是以質性為自體。
如論典中所說:「物質的終極質性形態是無法見到的。可見到只是微不足道的幻影。[注]

4.14

yadā tu sarve guṇāḥ katham ekaḥ śabda ekam indriyam iti ---
pariṇāmaikatvād vastutattvam /4.14/

prakhyākriyāsthitiśīlānāṃ guṇānāṃ grahaṇātmakānāṃ karaṇabhāvenaikaḥ pariṇāmaḥ śrotram indriyaṃ, grāhyātmakānāṃ śabdatanmātrabhāvenaikaḥ pariṇāmaḥ śabdo viṣaya iti, śabdādīnāṃ mūrtisamānajātīyānām ekaḥ pariṇāmaḥ pṛthivīparamāṇus tanmātrāvayavas teṣāṃ caikaḥ pariṇāmaḥ pṛthivī gaur vṛkṣaḥ parvata ityevamādir bhūtāntareṣv api snehauṣṇyapraṇāmitvāvakāśadānāny upādāya sāmānyam ekavikārārambhaḥ samādheyaḥ.

4.14

當一切事物都有[三]質性,又如何有一種是聲音,而[另]一種是感官?
由於有一致性的轉變,這是事物的實諦(tattva)

 [三]質性是具有彰顯(prakhyā)、活動、固定的性質,以認取為主體,透過活動的存在,有一致性的轉變,而有耳朶感官;以被認取為主體,透過聲的唯微(tanmātra)的存在,有一致性的轉變,而有所對境(viṣaya)─聲音。聲等等與固體是同一類,有一致性的轉變,如地極微是唯微(tanmātra)的支分。其中,有一致性的轉變,而有地、牛、樹、山等等。在其他的大種元素中,也應了解緣於一致性的轉變,而有濕潤、熱性、變動和空間。

nāsty artho vijñānavisahacaraḥ, asti tu jñānam arthavisahacaraṃ svapnādau kalpitam ity anayā diśā ye vastusvarūpam apahnuvate jñānaparikalpanāmātraṃ vastu svapnaviṣayopamaṃ na paramārthato 'stīti ya āhus te tatheti pratyupasthitam idaṃ svamāhātmyena vastu katham apramāṇātmakena vikalpajñānabalena vastusvarūpam utsṛjya tad evāpalapantaḥ śraddheyavacanāḥ syuḥ.

有些人認為:「沒有伴隨著認知,就沒有對象,但是沒有伴隨著對象,卻還是有認知。就像夢中的幻想。[注]他們否定事物的自體性(svarūpa),[主張]:「事物只是認知作用的設想,就像夢中的對境一樣,沒有究竟的實質[注]。」當事物以本身自在之力(sva-māhātmya),如實地確立於此處,怎麼可以說這[事物]不是以有效的認知方式,而是以意想的認知力(jñānabala)而產生出事物的自體性(svarūpa)。我們如何能接受這樣的話是可信的?[只能]將其擯棄 !

(七)、破唯識無境
(七)、破唯識無境
4.15

kutaś caitad anyāyyam ---
vastusāmye cittabhedāt tayor vibhaktaḥ panthāḥ /4.15/

bahucittālambanībhūtam ekaṃ vastu sādhāraṇaṃ, tat khalu naikacittaparikalpitaṃ nāpy anekacittaparikalpitaṃ kiṃtu svapratiṣṭham.
kathaṃ, vastusāmye cittabhedāt dharmāpekṣaṃ cittasya vastusāmye 'pi sukhajñānaṃ bhavaty adharmāpekṣaṃ tata eva duḥkhajñānam avidyāpekṣaṃ tata eva mūḍhajñānaṃ samyagdarśanāpekṣaṃ tata eva mādhyasthyajñānam iti.
kasya tac cittena parikalpitam.
na cānyacitta- parikalpitenārthenānyasya cittoparāgo yuktaḥ.
tasmād vastujñānayor grāhya-grahaṇa-bhedabhinnayor vibhaktaḥ panthāḥ.
nānayoḥ saṃkaragandho 'py astīti.

4.15

這是如何地不合理呢?
雖同一事物,由於心念的差別,兩者[認知]的方式便不同。

同一事物可共同地被許多心念所認知。[事物]並不被一心所意想,也不是被許多心所意想,而是由自身所確立的。
為何呢?雖同一事物,由於心念的差別,依於善法,心便有快樂的認知;依於不善法,便有痛苦的認知;依於無明,便有愚癡的認知;依於正見,便有中道正直(mādhyasthya)的認知。
這[事物]怎麼會是心的意想呢?
由某[人]心念所意想的對象,能夠影響其他[人]的心念,這是不合理的。
因此,事物和認知是有被認取和認取之間的差別,其中[認知]途徑也不一樣。
[事物和認知]這兩者根本不可能混淆一起。

sāṃkhyapakṣe punar vastu triguṇaṃ calaṃ ca guṇavṛttam iti dharmādinimittāpekṣaṃ cittair abhisaṃbadhyate.
nimittānurūpasya ca pratyayasyotpadyamānasya tena tenātmanā hetur bhavati.

依於數論[教義],具有三質性的事物,以其質性的變動而有所不同。依於善法等的助因,[事物]與心產生[種種]連繫。
[總之,]有其[認知]的因,[加上種種]隨順的助因(nimitta)和緣的生起[,而有認知作用]。

4.16

kecid āhuḥ. jñānasahabhūr evārtho bhogyatvāt sukhādivad iti ta etayā dvārā sādhāraṇatva bādhamānāḥ pūrvottarakṣaṇeṣu vasturūpam evāpahnuvate.
na caikacittatantraṃ vastu tadapramāṇakaṃ tadā kiṃ syāt /4.16/

ekacittatantraṃ ced vastu syāt tadā citte vyagre niruddhe vāsvarūpam eva tenāparāmṛṣṭam anyasyāviṣayībhūtam apramāṇakam agṛhītasvabhāvakaṃ kenacit tadānīṃ kiṃ tat syāt.
saṃbadhyamānaṃ ca punaś cittena kuta utpadyeta ye cāsyānupasthitā bhāgās te cāsya na syur evaṃ nāsti pṛṣṭham ity udaram api na gṛhyeta.
tasmāt svatantro 'rthaḥ sarvapuruṣasādhāraṇaḥ svatantrāṇi ca cittāni pratipuruṣaṃ pravartante tayoḥ saṃbandhād upalabdhiḥ puruṣasya bhoga iti.

4.16

有人認為:「認知對象一定伴有認知,透過這樣的經驗,而有樂等[感受]」[注]從這樣的[理解]方式,駁斥了[事物]的共通性(sādhāraṇatva),也在前、後[等]剎那中,捨棄了事物的存在自性(vasturūpa)
事物並不依於單一的心續(cittatantra)[注],且不透過有效的認知方式,這如何可能呢[注]

若是事物[的存在]是依於單一的心續(cittatantra)的話,當心是散亂,或息滅的時候,[心]沒接觸到事物的存在自體,[事物]不成為[心]的對境,沒有透過有效的認知方法,也沒有被[心]認取到,那麼[事物]還存在嗎?又如何與心有所連繫,又會在何處生起?如果沒有看到[事物的]某一部分,[那一部分]是否就不存在?如說背部不存在,那麼腹部也無法成立。
因此,外境是自身獨立的,與一切人的神我是共通的,而心也是自身獨立的,能與神我產生作用。透過[外境與心]這兩者的相互關連,而有覺知,有神我的經驗。

4.17

taduparāgāpekṣitvāc cittasya vastu jñātājñātam /4.17/

ayaskāntamaṇikalpā viṣayā ayaḥsadharmakaṃ cittam abhisaṃbandhyoparañjayanti.
yena ca viṣayeṇoparaktaṃ cittaṃ sa viṣayo jñātas tato 'nyaḥ punar ajñātaḥ vastuno jñātājñātasvarūpatvāt pariṇāmi cittam. 

4.17

事物被認知或不被認知,是依於是否影響到心。

對境(viṣaya)就像磁石珠(ayaskānta-maṇi),而心如同具有鐵的性質,會吸引向[與所對境]相接觸。
心受所對境所吸引,所對境就會被認知。若沒有吸引,就不會被認知。透過事物會被認知或不被認知這樣的性質,所以[我們知道]心是會轉變。

4.18

yasya tu tad eva cittaṃ viṣayas tasya ---
sadā jñātāś cittavṛttayas tatprabhoḥ puruṣasyāpariṇāmitvāt /4.18/

yadi cittavat prabhur api puruṣaḥ pariṇamet tatas tadviṣayāś cittavṛttayaḥ śabdādiviṣayavaj jñātājñātāḥ syuḥ sadājñātatvaṃ tu manasas tatprabhoḥ puruṣasyāpariṇāmitvam anumāpayati. 

4.18

然而,以[神我]而言,心是它的所對境(viṣaya)
心的活動永遠能被認知,因為主宰者(prabhu)神我是不會轉變的。

如果主宰者(prabhu)神我像心一樣會轉變的話,那麼[神我]的所對境就會像心意的所對境,如聲等,有時認知,有時不認知。然而,作為心的主宰者神我是不轉變的。

(八)、破心能自我認知(sva-saṃveda)
(八)、破心能自我認知(sva-saṃveda)
4.19

syād āśaṅkā cittam eva svābhāsaṃ viṣayābhāsaṃ ca bhaviṣyatīty agnivat ---
na tat svābhāsaṃ dṛśyatvāt /4.19/

yathetarāṇīndriyāṇi śabdādayaś ca dṛśyatvān na svābhāsāni tathā mano 'pi pratyetavyam.
na cāgnir atra dṛṣṭāntaḥ na hy agnir ātmasvarūpam aprakāśaṃ prakāśayati prakāśaś cāyaṃ prakāśyaprakāśakasaṃyoge dṛṣṭaḥ.
na ca svarūpamātre 'sti saṃyogaḥ kiṃca svābhāsaṃ cittam ity agrāhyam eva kasyacid iti śabdārthaḥ.
tadyathā svātmapratiṣṭham ākāśaṃ na parapratiṣṭham ity arthaḥ svabuddhipracārapratisaṃvedanāt sattvānāṃ pravṛttir dṛśyate --- kruddho 'haṃ bhīto 'ham amutra me rāgo 'mutra me krodha iti etat svabuddher agrahaṇe na yuktam iti. 

4.19

有人認為[注]心可照明本身,也可照明所認知的對象,就像火一樣。
心不能照明自身,因為它是所認知的[對象]。

就像其他的感官和聲等,由於是認知對象,所以不能照明自身。同樣地,心意也應這樣的理解。
火的譬喻在此是不合適的,因為[之前]還沒點著發光的自體本身(ātmasvarūpa),火是無法照明的。而且,這樣的照明是結合了照明者和所照明[兩者]。
這種結合不可能僅僅依於自身。而且說:「心能自我照明。」就是說[心]不被其他所認知的意思。
這也就像說:「虛空是安立於自性中,而不是被其化所安立。」的意思。由於意識到自我的覺知,而知道有眾生種種[心情上]的活動:「我憤怒!」、「我害怕!」、「我喜愛這個!」、「我討厭這個!」對於這些自我覺知(svabuddhi)沒有被[他者][注]認知,這是不合理的。

4.20

ekasamaye cobhayānavadhāraṇam /4.20/

na caikasmin kṣaṇe svapararūpāvadhāraṇaṃ yuktaṃ, kṣaṇikavādino yad bhavanaṃ saiva kriyā tad eva ca kārakam ity abhyupagamaḥ.

4.20

[心和對象]這兩者不能在同一時間被確認感知

在同一剎那中,能夠[同時]確認感知[心]本身和其他對象,這是不合理,[就像]剎那論者(kṣaṇikavādin)[注]主張存在者)既是行動的作用,也是行動者。

4.21

syān matiḥ svarasaniruddhaṃ cittaṃ cittāntareṇa samanantareṇa gṛhyata iti ---
cittāntaradṛśye buddhibuddher atiprasaṅgaḥ smṛtisaṃkaraś ca /4.21/

atha cittaṃ cec cittāntareṇa gṛhyeta buddhibuddhiḥ kena gṛhyate, sāpy anyayā sāpy anyayety atiprasaṅgaḥ.
smṛtisaṃkaraś ca, yāvanto buddhibuddhīnām anubhavās tāvatyaḥ smṛtayaḥ prāpnuvanti.
tatsaṃkarāc caikasmṛtyanavadhāraṇaṃ ca syād ity evaṃ buddhipratisaṃvedinaṃ puruṣam apalapadbhir vaināśikaih sarvam evākulīkṛtam.

4.21

若有人認為本身已息滅的心能夠被另一心所了知:
[若心]由另一心所感知,感知後還有感知,便造成無窮[感知]的謬誤,導致記憶的混亂。

若是心能被另一心所感知,那麼另一心又是被誰所感知呢?這樣不斷地被其他的心所感知,這是無窮性的謬誤。
而且還會有記憶的混亂,當[一個]感知[的心]被[另一心]所感知,這樣一個感知接著一個感知,有多少感知[的心],就會有多少的記憶。
由這樣的混亂,就不能確定是一種記憶。神我能感知那覺知[的心],這樣的神我毀滅論者(vaināśika)[注]所否定。

te tu bhoktṛsvarūpaṃ yatra kvacana kalpayanto na nyāyena saṃgacchante kecit tu sattvamātram api parikalpyāsti sa sattvo ya etān pañca skandhān nikṣipyānyāṃś ca pratisaṃdadhātīty uktvā tata eva punas trasyanti.
tathā skandhānāṃ mahannirvedāya virāgāyānutpādāya praśāntaye guror antike brahmacaryaṃ cariṣyāmīty uktvā sattvasya punaḥ sattvam evāpahnuvate.
sāṃkhyayogādayas tu pravādāḥ svaśabdena puruṣam eva svāminaṃ cittasya bhoktāram upayantīti.

但是,他們[注]認為無論在任何條件下,安立有個自體性 (svarūpa)[注]存在的體驗者是不合正理的。另外,有些人[注]會安立唯有存在者(sattvamātra)[注],然後說:「這存在者是存在的,[當他死的時候,會]捨棄五蘊,然後再[投生時,會]結合[五蘊]。[注]如是,他們會驚恐[於有這體驗者]。[注]
同樣地,[他們也說:]「為了[修煉]大厭離(mahannirvedā)離欲,讓[生死五]蘊能夠不生、寂靜,我將隨侍在師父身旁修習梵行。」如是,他們否定[神我,也就否定了]存在者的存在。
相反地,數論―瑜伽派的主張是以「自我(sva)」表示有「神我(puruṣa)」、「主宰者(svāmin)」、「心的體驗者」[的存在]。[注]

(九)、心的混合作用
(九)、心的混合作用
4.22

katham ---
citer apratisaṃkramāyās tadākārāpattau svabuddhisaṃvedanam /4.22/

apariṇāminī hi bhoktṛśaktir apratisaṃkramā ca pariṇāminy arthe pratisaṃkrānteva tadvṛttim anupatati. tasyāś ca prāptacaitanyopagrahasvarūpāyā buddhivṛtter anukārimātratayā buddhivṛttyaviśiṣṭā hi jñānavṛttir ākhyāyate.
tathā coktam.
"na pātālaṃ na ca vivaraṃ girīṇāṃ naivāndhakāraṃ kukṣayo nodadhīnām /
guhā yasyāṃ nihitaṃ brahma śāśvataṃ buddhivṛttim aviśiṣṭāṃ kavayo vedayante" iti.
 

4.22

這是如何呢?
由於原覺(citi)[與心]不混雜,在那樣的狀態[注]下,便能感知自我覺知(svabuddhi)[注]

[生命]經驗的原覺力(śakti)[注]是不會轉變的,也不會[與心]相混雜。
但是[原覺力]彷彿在轉變的對象中移動,並隨著與之活動。這稱為認知活動。
如同諺語說:「賢者指出永恒梵的隱藏處不是在於地下界、山洞、黑暗[處]、或大海深處。[它是]隨同著[注][心念的]覺知活動(buddhivṛttim)。」

4.23

ataś caitad abhyupagamyate ---
draṣṭṛdṛśyoparaktaṃ cittaṃ sarvārtham /4.23/

mano hi mantavyenārthenoparaktaṃ, tat svayaṃ ca viṣayatvād viṣayiṇā puruṣeṇātmīyayā vṛttyābhisaṃbaddhaṃ, tad etac cittam eva draṣṭṛdṛśyoparaktaṃ viṣayaviṣayinirbhāsaṃ cetanācetanasvarūpāpannaṃ viṣayātmakam apy aviṣayātmakam ivācetanaṃ cetanam iva sphaṭikamaṇikalpaṃ sarvārtham ity ucyate.

4.23

由此[我們]認為:

見者(draṣṭṛ)所見(dṛśya)所影響的心[能覺知]一切對象。

心意[注]會受到被感知對象的影響。由於[心]本身也具有[被感知的]對境性(viṣayatva),自身的活動能被神我(puruṣa)作為對境而有所連繫。因此,心會受見者和所見所影響,顯現為[被感知的]對境(viṣaya)和[能感知的]具有對境(viṣayin),具有意識(cetana)無意識(acetana)兩種自性(svarūpa),就像既有對境本性(ātmaka),也有無對境本性;也像無意識(acetana)有意識(cetana),如同水晶球一樣,所以說:「[能覺知]一切對象」。

tad anena cittasārūpyeṇa bhrāntāḥ kecit tad eva cetanam ity āhuḥ apare cittamātram evedaṃ sarvaṃ nāsti khalv ayaṃ gavādir ghaṭādiś ca sakāraṇo loka iti.
anukampanīyās te.
kasmāt, asti hi teṣāṃ bhrāntibījaṃ sarvarūpākāranirbhāsaṃ cittam iti.
samādhiprajñāyāṃ prajñeyo 'rthaḥ pratibimbībhūtas tasyālambanībhūtatvād anyaḥ.
sa ced arthaś cittamātraṃ syāt kathaṃ prajñayaiva prajñārūpam avadhāryeta.
tasmāt pratibimbībhūto 'rthaḥ prajñāyāṃ yenāvadhāryate sa puruṣa iti.
evaṃ grahītṛgrahaṇagrāhyasvarūpacittabhedāt trayam apy etaj jātitaḥ pravibhajante te samyagdarśinas tair adhigataḥ puruṣaḥ.

有些人被這種心的隨順自性(sārūpya)所迷惑,說:「[心的感知]就只是意識(cetana)[注]另有人說:「這一切都是唯心(cittamātra),世間的牛等,瓶罐等,還有其[生起的]因,都是不存在。」
這些人真是可憐!
為何呢?因為他們的心顯現出受一切[對境]所影響,而有了迷惑的種子[注]
三昧慧(samādhiprajñā)中,所知的對象成為一種映像的樣態,是[神我]所緣的樣態(ālambanībhūtatva),是不同[於心]。
若是對象是唯心的話,那麼又如何能以慧[本身]確認慧的性質?
因此,能夠以慧確認對象是映像樣態的,那就是神我
如是,按照[認知的]自性(svarūpa),心可分為認知者)、認知方式、和被認知者。能夠辨別這三類,正見者就能證得神我

4.24

kutaś ca ---
tad asaṃkhyeyavāsanābhiś citram api parārthaṃ saṃhatyakāritvāt /4.24/

tad etac cittam asaṃkhyeyābhir vāsanābhir eva citrīkṛtam api parārthaṃ parasya bhogāpavargārthaṃ na svārthaṃ saṃhatyakāritvād gṛhavat.
saṃhatyakāriṇā cittena na svārthena bhavitavyaṃ, na sukhacittaṃ sukhārthaṃ na jñānaṃ jñānārtham ubhayam apy etat parārtham.
yaś ca bhogenāpavargeṇa cārthenārthavān puruṣaḥ sa eva paro na paraḥ sāmānyamātram.
yat tu kiṃcit paraṃ sāmānyamātraṃ svarūpeṇodāhared vaināśikas tat sarvaṃ saṃhatyakāritvāt parārtham eva syāt.
yas tv asau paro viśeṣaḥ sa na saṃhatyakārī puruṣa iti.
 

4.24

這是如何呢?
[心在一方面]受無量習氣所影響,[另一方面]為了他者(指神我)的意義,所以作用是混合的

由於有無量習氣[的影響],心的作用是混合的。有為了他者的義意,如為了[生命]經驗和解脫,而不是為了自己,因為[心的]作用是混合的,就像房子[的作用]一樣[注]
以心有混合作用,不會只為了自己。如快樂的心不只是為了快樂,有智[的心]不只是了智慧,這二者都是為了他者。
這他者就是神我,不是其他一般的他者,目的是[生命的]經驗和解脫。
毀滅論者(vaināśika)認為他者是具有自體形態,而且他者[存在]的意義[也是為了其他者],因此有混合作用。
[以瑜伽派而言,]殊勝的他者是沒有混合作用,這就是神我

4.25

viśeṣadarśina ātmabhāvabhāvanānivṛttiḥ /4.25/

yathā prāvṛṣi tṛṇāṅkurasyodbhedena tadbījasattānumīyate tathā mokṣamārgaśravaṇena yasya romaharṣāśrupātau dṛśyete tatrāpy asti viśeṣadarśanabījam apavargabhāgīyaṃ karmābhinirvartitam ity anumīyate.
tasyātmabhāvabhāvanā svābhāvikī pravartate yasyābhāvād idam uktaṃ svabhāvaṃ muktvā doṣādyeṣāṃ pūrvapakṣe rucir bhavaty aruciś ca nirṇaye bhavati tatrātmabhāvabhāvanā ko 'ham āsaṃ katham aham āsaṃ kiṃsvid idaṃ kathaṃsvid idaṃ ke bhaviṣyāmaḥ kathaṃ vā bhaviṣyāma iti.
sā tu viśeṣadarśino nivartate kutaḥ cittasyaivaiṣa vicitraḥ pariṇāmaḥ, puruṣas tv asatyām avidyāyāṃ śuddhaś cittadharmair aparāmṛṣṭa iti.
tato 'syātmabhāvabhāvanā kuśalasya nivartata iti.

4.25

辨別見者(viśeṣadarśin)[注],無需思惟神我[是否]存在。

就像雨季時,草的嫩芽生長出來,就知道之前種子的存在。同樣地,就像聽聞到解脫道就汗毛豎立、落淚悲泣,就表示之前曾生起順解脫分(apavargabhāgīya)辨別見(viśeṣadarśana)種子的[善]業[注]
梵我存在的思惟自然就會出現。若是沒有[安定心]的話,會脫離本性,有愚癡等[缺陷],喜愛之前[他派]的主張,而不喜愛[本宗]確立的[見解]。其中,思惟梵我存在[的過程中],[或許會有]「我曾是誰?」、 「我曾怎樣?」、「這會是什麼?」、「這會是如何?」、「我們將會是什麼?」、「我們將會如何?」[等等想法]。
然而,有辨別見者會停止[這樣的思考]。為何呢?這只是心中形形色色的變動。當無明不存在時,神我是清淨的,不會與心的現象相混雜。
因此,賢者停止對梵我存在的思惟。

4.26

tadā vivekanimnaṃ kaivalyaprāgbhāraṃ cittam /4.26/

tadānīṃ yad asya cittaṃ viṣayaprāgbhāram ajñānanimnam āsīt tad asyānyathā bhavati kaivalyaprāgbhāraṃ vivekajajñānanimnam iti.

4.26

那時,心傾向於決擇[生智],便能趨向獨存。

之前,心趨向於外境,就會傾向非智。當反之而行,就會趨向獨存,並傾向由決懌而生之智。

(十)、業行的間隙
(十)、業行的間隙
4.27

tacchidreṣu pratyayāntarāṇi saṃskārebhyaḥ /4.27/

pratyayavivekanimnasya sattvapuruṣānyatākhyātimātrapravāhiṇaś cittasya tacchidreṣu pratyayāntarāṇy asmīti vā mameti vā jānāmīti vā na jānāmīti vā.
kutaḥ, kṣīyamāṇabījebhyaḥ pūrvasaṃskārebhya iti.

4.27

在[心]有間隙時),有時會有[另外]中斷的緣,是從業行而來。

即使隨順了決擇[智]的緣,[生起]了知神我不同於光明性的心流,但心還是會有[妄念的]間隙。如[說]:「我存在。」、「這是屬於我的。」、「我知道。」、「我不知道。」[等的妄念]。
這是何來呢?來自於過去的業行,從在毀壞中的種子而來[注]

4.28

hānam eṣāṃ kleśavad uktam /4.28/

yathā kleśā dagdhabījabhāvā na prarohasamarthā bhavanti tathā jñānāgninā dagdhabījabhāvaḥ pūrvasaṃskāro na pratyayaprasūr bhavati.
jñānasaṃskārās tu cittādhikārasamāptim anuśerata iti na cintyante.

4.28

斷除這些[過去業行的間隙],就像已說過的[斷除]煩惱一樣。

煩惱就像燒焦的種子一樣,不會再長芽,同樣地,過去的業行(saṃskāra)智火(jñānāgni)燒成焦黑的種子,不會再成為所緣(pratyaya)
然而,當心完成任務後,智的業行就會沈寂,不需再運作[注]了。

(十一)、由法雲定而達到獨存
(十一)、由法雲定而達到獨存
4.29

prasaṃkhyāne 'py akusīdasya sarvathā vivekakhyāter dharmameghaḥ samādhiḥ /4.29/

yadāyaṃ brāhmaṇaḥ prasaṃkhyāne 'py akusīdas tato 'pi na kiṃcit prārthayate.
tatrāpi viraktasya sarvathā vivekakhyātir eva bhavatīti saṃskārabījakṣayān nāsya pratyayāntarāṇy utpadyante tadāsya dharmamegho nāma samādhir bhavati. 

4.29

甚深禪定(prasaṃkhyāna)中,透過完全決擇智(vivekakhyāti)[對於任何事]都毫無執取(akusīda),這是法雲定(dharmamegha-samādhi)

當這婆羅門在甚深禪定(prasaṃkhyāna)中,對於任何事都不執取,都不希求。
其中,這離欲染者(virakta)生起完全的決擇智(vivekakhyāti)。由於滅盡了業行種子,其他緣就不會生起。他就會生起名為法雲之定

4.30

tataḥ kleśakarmanivṛttiḥ /4.30/

tallābhād avidyādayaḥ kleśāḥ samūlakāṣaṃ kaṣitā bhavanti kuśalākuśalāś ca karmāśayāḥ samūlaghātaṃ hatā bhavanti.
kleśakarmanivṛttau jīvann eva vidvān vimukto bhavati.
kasmāt, yasmād viparyayo bhavasya kāraṇam.
na hi kṣīṇaviparyayaḥ kaścit kenacit kvacij jāto dṛśyata iti. 

4.30

從此,煩惱和業都止息

由於獲得這[法雲定],無明等的煩惱就會連根滅除。善、不善業的所依附處也都連根斷除。
煩惱與業消滅時,智者(vidvān)即使還活著,也獲得解脫。
為何呢?因為顛倒想(viparyaya)[注]是存在[於輪迴]的因。
對於滅盡顛想倒的人來說,不會有人看到他在[輪迴世間中]任何地方再次出生。

4.31

tadā sarvāvaraṇamalāpetasya jñānasyānantyāj jñeyam alpam /4.31/

sarvaiḥ kleśakarmāvaraṇair vimuktasya jñānasyānantyaṃ bhavati.
āvarakeṇa tamasābhibhūtam āvṛtam anantaṃ jñānasattvaṃ kvacid eva rajasā pravartitam udghāṭitaṃ grahaṇasamarthaṃ bhavati.
tatra yadā sarvair āvaraṇamalair apagataṃ bhavati tadā bhavaty asyānantyam.
jñānasyānantyāj jñeyam alpaṃ saṃpadyate yathākāśe khadyotaḥ.
yatredam uktam ---
"andho maṇim avidhyat tam anaṅgulir āvayat /
agrīvas taṃ pratyamuñcat tam ajihvo 'bhyapūjayat //" iti.

4.31

此時,由於有了無邊的智,能驅除所有的遮蓋和污垢,需要知道的也就很少。

解除了一切煩惱、業的遮蓋,智就無邊了。
若受到闇黑性(tamas)的壓制,無邊智的光明性(sattva)就會被遮蔽;或受到躁動性的浮動,就會有執取外境的作用。
當脫離了一切遮蓋和污垢,這[智]也就無邊際了。
由於智是無邊,所需要知道的就很少,就像一隻螢火蟲身處在[廣闊]空中一樣。
就像諺語說:「豈有盲人能夠在諸寶珠中穿洞,無手指的人能為它穿線,沒有脖子的人能戴上它,啞巴能稱贊它!」。

4.32

tataḥ kṛtārthānāṃ pariṇāmakramasamāptir guṇānām /4.32/

tasya dharmameghasyodayāt kṛtārthānāṃ guṇānāṃ pariṇāmakramaḥ parisamāpyate na hi kṛtabhogāpavargāḥ parisamāptakramāḥ kṣaṇam apy avasthātum utsahante.

4.32

當三質性達成了它們的目的,轉變的次第也就結束。

當法雲[定]生起的時候,[三]質性的次序轉變的目的已完成,[輪迴的]經驗和解脫已完成,其次序已經圓滿了,連一剎那也不會停留。

4.33

atha ko 'yaṃ kramo nāmeti ---
kṣaṇapratiyogī pariṇāmāparāntanirgrāhyaḥ kramaḥ /4.33/

kṣaṇānantaryātmā pariṇāmasyāparāntenāvasānena gṛhyate kramaḥ na hy ananubhūtakramakṣaṇā purāṇatā vastrasyānte bhavati nityeṣu ca kramo dṛṣṭaḥ.
dvayī ceyaṃ nityatā kūṭasthanityatā pariṇāminityatā ca.
tatra kūṭasthanityatā puruṣasya. pariṇāminityatā guṇānām.
yasmin pariṇamyamāne tattvaṃ na vihanyate tan nityam ubhayasya ca tattvānabhighātān nityatvam.
tatra guṇadharmeṣu buddhyādiṣu pariṇāmāparāntanirgrāhyaḥ kramo labdhaparyavasāno nityeṣu dharmiṣu guṇeṣv alabdhaparyavasānaḥ.
kūṭasthanityeṣu svarūpamātrapratiṣṭheṣu muktapuruṣeṣu svarūpāstitā krameṇaivānubhūyata iti tatrāpy alabdhaparyavasānaḥ śabdapṛṣṭhenāstikriyām upādāya kalpita iti.

4.33

那麼,這所謂的「次序(krama)」是什麼?
次序(krama)是具有連續剎那,能掌握最後際的轉變。

次序(krama)具有不間斷剎那的性質,能掌握轉變最後際的止息(avasāna)。沒有經過次序剎那[的轉變],一塊[新]布到最後也不會變舊[注]次序也見於常法中。[注]
有兩種常法性(nityatā):常住的常法性和轉變的常法性。
其中,常住的常法性是指神我,而變化的常法性則是[三]質性。
在[諸事物]的轉變中,[質性的]實質不會有所損壞,所以是恆常。此二者以其實質不毀壞,而有恆常性(nityatva)
其中,在質性[種種轉變]的現象中,如覺知(buddhi)等,次序能掌握到轉變最後際,而達到完全止息(avasāna)。質性是具有恆常的實體,不會達到完全止息
對於常住的恆常,完全依於自性(svarūpa)而安立,是解脫的神我,以其自性的存在,而能覺識(anubhūyate)次序。所以說這不會達到完全止息。這也依據「存在」這[具有時間進行的]動詞含義推想而知[注]

athāsya saṃsārasya sthityā gatyā ca guṇeṣu vartamānasyāsti kramasamāptir na veti.
avacanīyam etat katham asti praśna ekāntavacanīyaḥ sarvo jāto mariṣyatīti oṃ bhoḥ iti.
atha sarvo mṛtvā janiṣyata iti vibhajyavacanīyam etat.
pratyuditakhyātiḥ kṣīṇatṛṣṇaḥ kuśalo na janiṣyata itaras tu janiṣyate.
tathā manuṣyajātiḥ śreyasī na vā śreyasīty evaṃ paripṛṣṭe vibhajya vacanīyaḥ praśnaḥ paśūn adhikṛtya śreyasī devān ṛṣīṃś cādhikṛtya neti.
ayaṃ tv avacanīyaḥ praśnaḥ saṃsāro 'yam antavān athānanta iti.
kuśalasyāsti saṃsārakramasamāptir netarasyeti anyatarāvadhāraṇe doṣaḥ tasmād vyākaraṇīya evāyaṃ praśna iti.

有問:「在質性的停滯和轉動中,對於正在運作的輪迴中,是存在有次序的終結,還是沒有?」
這不好[直接]回答。為何呢?若以是或否[注]來回答的話:「所有出生者終會一死。」「唵!是的!」
或問:「所有死者都會再生嗎?」這應該分別地(vibhajya)
回答:「具有辨別智(pratyuditakhyāti)的賢者渴愛滅盡,不會再生,但其他會再生。」
如是,「人比較殊勝,還是沒有?」對這問題也應該分別地(vibhajya)回答:「比畜生類殊勝,但不會比天神、仙人殊勝。」
又有問題:「輪迴是有邊際,還是沒有邊際?」這也是不好[直接]回答:「對賢者來說,輪廻是有次序的終結,但對其他人沒有。」若以是或否回答的話,就會有謬誤。因此,對於這樣的問題,應該分別地回答。

4.34

guṇādhikārakramasamāptau kaivalyam uktaṃ tatsvarūpam avadhāryate ---
puruṣārthaśūnyānāṃ guṇānāṃ pratiprasavaḥ kaivalyaṃ svarūpapratiṣṭhā vā citiśaktir iti /4.34/

kṛtabhogāpavargāṇāṃ puruṣārthaśūnyānāṃ yaḥ pratiprasavaḥ kāryakāraṇātmakānāṃ guṇānāṃ tat kaivalyaṃ, svarūpapratiṣṭhā punar buddhisattvānabhisaṃbandhāt puruṣasya citiśaktir eva kevalā, tasyāḥ sadā tathaivāvasthānaṃ kaivalyam iti.

4.34

獨存被描述為[三]質性的終結次序已完成,而這[獨存]的自性(svarūpa)就確認為:
當三質性回歸止息,不需為神我[而彰顯],而[神我]安住於自性中,這便是獨存,或稱為[神我]原覺力(citiśakti)

當[修煉的]經驗已完成,而有解脫(apavarga),質性不再成為神我的對象時,而回歸到質性能作、所作的自體,這就是獨存。[注]神我原覺力安住於自體,不再與光明性的覺知相應(abhisaṃbandha),[遠離質性]而獨自存在。永久地安住於[這樣的狀態],這就是獨存。

iti śrīpātañjale sāṃkhyapravacane yogaśāstre vyāsabhāṣye kaivalyapādaś caturthaḥ

以上為聖帕坦伽利的數論言說、瑜伽論典,吉祥毗耶沙解說的第四〈獨存品〉。