讀取中請稍後...
巴利原文中文翻譯
SN.24.1風經

Saṃyuttanikāye Khandhavagge

 Diṭṭhisaṃyutte Sotāpattivagge Vātasuttaṃ

SN.24.1風經

《相應部》蘊篇

〈見相應・預流品・風經〉


緣起時、地

Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane. 

緣起時、地

有一次,世尊遊化到舍衛城的祇樹給孤獨園。

有何執風未吹過

Bhagavā etadavoca :

“kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti?

有何執風未吹過

〔那個時候〕世尊說:

「諸比丘啊!當有什麼存在時,因為執取什麼而執著什麼之後,就會生起這樣見解呢?認為:



『風〔從來〕沒吹過,河水〔從來〕沒流動,孕婦〔從〕未分娩,日月〔從〕未起落,因為它們就像一根石柱般屹立不動。




比丘請佛陀釋義

 “Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. 

Sādhu vata, bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. 

Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 


“Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. 


“Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. 

比丘請佛陀釋義

〔諸比丘說〕:尊師!我們的法(佛法)是以世尊為根本、引導、皈依的。尊師!願世尊幫我們釐清〔剛剛你〕所說的這個見解的意思,那一定很棒。聽聞世尊的教說〕之後,我們〕比丘們將會〔好好地〕憶持。」



〔世尊說〕:

「那麼,比丘,聽好了,仔細聽好了,我要說了。」


諸比丘回答世尊「是的,尊師!」


執著五蘊風不起

Bhagavā etadavoca–

“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. 


Vedanāya sati,vedanaṃ upādāya,vedanaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. 


Saññāya sati, saññaṃ upādāya, saññaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati–

‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. 


Saṅkhāresu sati,saṅkhārā upādāya,saṅkhārā  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’ti. 


Viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya,viññāṇaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’’’ti. 


執著五蘊風不起

〔接著〕世尊說:

「比丘們啊!當色存在時,因為執取色而執著色後,就會有這樣見解產生:


『風未吹過,河水流動過,孕婦〔從〕未分娩,日月〔從〕未起落,就如柱般屹立不動的』。」



存在時,因為執取感受而執著感受之後,就會有這樣見解產生:


『風未吹過,河水流動過,孕婦〔從〕未分娩,日月〔從〕未起落,就如柱般屹立不動的』。」



想存在的時候,因為執取想而執著想後,就會有這樣見解產生:


『風未吹過,河水流動過,孕婦〔從〕未分娩,日月〔從〕未起落,就如柱般屹立不動的』。」



當諸行存在的時候,因為執取諸行而執著諸行後,就會有這樣見解產生:


『風未吹過,河水流動過,孕婦〔從〕未分娩,日月〔從〕未起落,就如柱般屹立不動的』。」



識存在的時候,因為執取識而執著識後,就會有這樣見解產生:


『風未吹過,河水流動過,孕婦〔從〕未分娩,日月〔從〕未起落,就如柱般屹立不動的』。」

知無常不生邪見

Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? 

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? 

“No hetaṃ, bhante”.

 

“Vedanā niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? 

“No hetaṃ, bhante”.


“Saññā niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? 

“No hetaṃ, bhante”.


Saṅkhārā  niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? 

“No hetaṃ, bhante”.

 

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti?

 “Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– 

‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? 

“No hetaṃ, bhante”. 


“Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? 

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya– 

‘na vātā vāyanti, na najjo sandanti, na gabbhiniyo vijāyanti, na candimasūriyā udenti vā apenti vā esikaṭṭhāyiṭṭhitā’”ti? 

“No hetaṃ, bhante”.

知無常不生邪見

 比丘們啊!你們認為:「色是恆常的,或是無常的呢?」



〔諸比丘回答〕:「尊師!色是無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」



〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,這樣的見解:

  


『風不吹,河不流動,孕婦不生,日月未起落,它們如石柱般屹立不動』可能生起嗎?」



〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。




「受是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!受是無常的。」


〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕: 「苦的,尊師!」


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,這樣的見解:


  



『風不吹,河不流動,孕婦不生,日月未起落,它們如石柱屹立不動』可能生起嗎?」




〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。



「想是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!想是無常的。」


〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,這樣的見解:


  


『風不吹,河不流動,孕婦不生,日月未起落,它們如石柱屹立不動』可能生起嗎?」




〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。




「諸行是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!諸行是無常的。」


〔世尊又問〕: 「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕: 「苦的,尊師!」


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,這樣的見解:



  

『風不吹,河不流動,孕婦不生,日月未起落,它們如石柱般屹立不動』可能生起嗎?」



〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。




「識是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!〔是〕無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:尊師苦的



〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,這樣的見解:




『風不吹,河不流動,孕婦不生,日月未起落,它們如石柱屹立不動』可能生起嗎?」


〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。




凡用這個〔五蘊身心的我〕所看到、聽到、知道、識別、獲得、欲求,被心所思惟的都是永恆的,或是無常的呢?」
 

〔諸比丘回答〕:「尊師!無常的。」


〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:尊師苦的。




〔世尊再問〕:那麼,凡為無常、苦、變易法,不執取它後,這樣的見解:



『風不吹,河不流動,孕婦不生,日月未起落,它們如石柱般屹立不動』可能生起嗎?」




〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。

了知四諦入預流

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhasamudayepissa kaṅkhā pahīnā hoti,

dukkhanirodhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti– 

ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. 

了知四諦入預流

諸比丘啊!聖弟子來說如果能從〔六根對六境〕這些地方已捨斷疑惑〔又〕

    能捨斷關於苦的疑惑;

    捨斷關於苦的產生的疑惑

    捨斷關於苦的滅盡的疑惑

    捨斷趨向苦滅道跡的疑惑——



那麼〕比丘們啊!這位聖弟子稱為預流、不墮惡法人,決定得到覺悟,達到正覺的人。

SN.24.2這是我的經

Saṃyuttanikāye Khandhavagge

 Diṭṭhisaṃyutte Sotāpattivagge Etaṃmamasuttaṃ

SN.24.2這是我的經

《相應部》蘊 

〈見相應・預流品・這是我的經〉


緣起地

Sāvatthinidānaṃ.

緣起地

緣起於舍衛城。

有何執著生我執


“kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

有何執著生我執

〔世尊說〕:

「諸比丘啊!當有什麼存在時,因為執取什麼而執著什麼後,就會生起這樣看法,認為:


這是我的,我就是這個,這是我的真我。』呢?」


比丘請佛陀釋義

“Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. 

Sādhu vata, bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. 

Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 


“Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. 


“Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. 

比丘請佛陀釋義

尊師!我們的法(佛法)是以世尊為根本、引導、皈依的。尊師!願世尊幫我們釐清〔剛剛你〕所說的這個見解的意思,那一定很棒。聽聞世尊的教說〕之後,我們〕比丘們將會〔好好地〕憶持。」




〔世尊說〕:

「那麼,比丘,聽好了,仔細聽好了,我要說了。」


諸比丘回答世尊「是的,尊師!」

執著五蘊生我執

Bhagavā etadavoca–

“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?


Vedanāya sati,vedanaṃ upādāya,vedanaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?


saññāya sati, saññaṃ upādāya, saññaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati–

‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?


saṅkhāresu sati,saṅkhārā upādāya,saṅkhārā  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?


viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya,viññāṇaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

執著五蘊生我執

〔接著〕世尊說:

「比丘們啊!當色存在的時候,因為執取色而執著色後,就會有這樣見解產生:


這是我的,我就是這個,這是我的真我。』」


受存在的時候,因為執取感受而執著感受後,就會有這樣見解產生:

這是我的,我就是這個,這是我的真我。』」



比丘們啊!想存在的時候,因為執取想而執著想後,就會有這樣見解產生:

這是我的,我就是這個,這是我的真我。』」


當諸行存在的時候,因為執取諸行而執著行後,就會有這樣見解產生:


這是我的,我就是這個,這是我的真我。』」


識存在的時候,因為執取識而執著識後,就會有這樣見解產生:

這是我的,我就是這個,這是我的真我。』」

五蘊是常或無常

Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? 

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṃ, bhante”.


Vedanā niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā”ti?

“No hetaṃ, bhante”.


“Saññā niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā”ti?

“No hetaṃ, bhante”.



Saṅkhārā  niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya

 ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā”ti?

“No hetaṃ, bhante”.

 


Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti?

 “Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante”.

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya

– ‘etaṃ mama, esohamasmi, eso me attā’”ti?

“No hetaṃ, bhante”. 

五蘊是常或無常

比丘們啊!你們認為:「色是恆常的,或是無常的呢?


〔諸比丘回答〕:「尊師!色是無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」



〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解,認為:

  


這是我的,我就是這個,這是我的真我嗎?」



〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。


「受是恆常的,或是無常的呢?」

〔諸比丘回答〕:「尊師!受是無常的。」

〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」

〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」

〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解,認為:




這是我的,我就是這個,這是我的真我嗎?」

〔諸比丘回答〕:「尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。」


「想是恆常的,或是無常的呢?」

〔諸比丘回答〕:「尊師!想是無常的。」


〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」

〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」

〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解,認為:




這是我的,我就是這個,這是我的真我嗎?」

〔諸比丘回答〕:「尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。」



「諸行是恆常的,或是無常的呢?」

〔諸比丘回答〕:「尊師!〔諸行是〕無常的。」

〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」

〔諸比丘回答〕:「尊師!苦的」


〔世尊再問〕::「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解,認為:


這是我的,我就是這個,這是我的真我嗎?」

〔諸比丘回答〕:「尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。」




「識是恆常的,或是無常的呢?」

〔諸比丘回答〕:「尊師!〔識是〕無常的。」

〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!苦的」

〔世尊再問〕::「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解,認為:



這是我的,我就是這個,這是我的真我嗎?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。」

了知四諦入預流

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhasamudayepissa kaṅkhā pahīnā hoti,

dukkhanirodhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti– 

ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. 

了知四諦入預流

諸比丘啊!聖弟子來說如果能從〔六根對六境〕這些地方已捨斷疑惑〔又〕

    能捨斷關於苦的疑惑;

    捨斷關於苦的產生的疑惑

    捨斷關於苦的滅盡的疑惑

    捨斷趨向苦滅道跡的疑惑——



那麼〕比丘們啊!這位聖弟子稱為預流、不墮惡法人,決定得到覺悟,達到正覺的人。

SN.24.3彼-我經

Saṃyuttanikāye Khandhavagge

 Diṭṭhisaṃyutte Sotāpattivagge  So-attāsuttaṃ

SN.24.3彼-我經

《相應部》蘊篇 

〈見相應・預流品・彼我經〉


緣起地

Sāvatthinidānaṃ.

緣起地

緣起於舍衛城。


何執生彼我常見

“kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’”ti?

何執生彼我常見

〔世尊說〕:「諸比丘啊!當有什麼存在時,因為執取什麼而執著什麼後,就會生起這樣看法,認為:


『這個我,這個宇宙世間,〔我與宇宙世間是同一的〕所以這個我死後將如同宇宙世間一樣〕成為恆常的、堅固的、永恆的、具不變化性質的存在。』呢?」

比丘請佛陀釋義

“Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. 

Sādhu vata, bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. 

Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 


“Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. 


“Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. 

比丘請佛陀釋義

尊師!我們的法(佛法)是以世尊為根本、引導、皈依的。尊師啊!願世尊幫我們釐清〔剛剛你〕所說的這個見解的意思,那一定很棒。聽聞世尊的教說〕之後,我們〕比丘們將會〔好好地〕憶持。」




〔世尊說〕:

「那麼,比丘,聽好了,仔細聽好了,我要說了。」


諸比丘回答世尊「是的,尊師!」

執我生彼我常見

Bhagavā etadavoca–

“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

 ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti.


Vedanāya sati,vedanaṃ upādāya,vedanaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti.


saññāya sati, saññaṃ upādāya, saññaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati–

‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti.


saṅkhāresu sati,saṅkhārā upādāya,saṅkhārā  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’ti.


viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya,viññāṇaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammo’’’ti.


執我生彼我常見

〔接著〕世尊說:

「比丘們啊!當色存在的時候,因為執取色而執著色後,就會有這樣見解產生:


『這個我,這個宇宙世間,〔我與宇宙世間是同一的〕所以這個我死後將如同宇宙世間一樣〕成為恆常的、堅固的、永恆的、具不變化性質的存在。』」

「當受存在的時候,因為執取感受而執著感受後,就會有這樣見解產生:

『這個我,這個宇宙世間,〔我與宇宙世間是同一的〕所以這個我死後將如同宇宙世間一樣〕成為恆常的、堅固的、永恆的、具不變化性質的存在。』」


「當想存在的時候,因為執取想而執著想後,就會有這樣見解產生:

『這個我,這個宇宙世間,〔我與宇宙世間是同一的〕所以這個我死後將如同宇宙世間一樣〕成為恆常的、堅固的、永恆的、具不變化性質的存在。』」


「當諸行存在的時候,因為執取而執著行後,就會有這樣見解產生:

『這個我,這個宇宙世間,〔我與宇宙世間是同一的〕所以這個我死後將如同宇宙世間一樣〕成為恆常的、堅固的、永恆的、具不變化性質的存在。』」


「當識存在的時候,因為執取識而執著識後,就會有這樣見解產生:

『這個我,這個宇宙世間,〔我與宇宙世間是同一的〕所以這個我死後將如同宇宙世間一樣〕成為恆常的、堅固的、永恆的、具不變化性質的存在。』」

五蘊是常或無常

Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? 

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammoti?

“No hetaṃ, bhante”.



 

Vedanā niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammoti?

“No hetaṃ, bhante”.


“Saññā niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammoti?

“No hetaṃ, bhante”.



Saṅkhārā  niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 

 ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammoti?

“No hetaṃ, bhante”.

 


Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti?

 “Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante”.

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya

–  ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammoti?

“No hetaṃ, bhante”. 

五蘊是常或無常

比丘們啊!你們認為:「色是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!色是無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」



〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:



『這個我,這個宇宙世間,〔我與宇宙世間是同一的〕所以這個我死後將如同宇宙世間一樣〕成為恆常的、堅固的、永恆的、具不變化性質的存在。』嗎?

〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。



 


「受是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!受是無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:



『這個我,這個宇宙世間,〔我與宇宙世間是同一的〕所以這個我死後將如同宇宙世間一樣〕成為恆常的、堅固的、永恆的、具不變化性質的存在。』嗎?

〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。


「想是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!想是無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:


『這個我,這個宇宙世間,〔我與宇宙世間是同一的〕所以這個我死後將如同宇宙世間一樣〕成為恆常的、堅固的、永恆的、具不變化性質的存在。』嗎?

〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。




「諸行是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!〔諸行是〕無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:尊師苦的



〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:


『這個我,這個宇宙世間,〔我與宇宙世間是同一的〕所以這個我死後將如同宇宙世間一樣〕成為恆常的、堅固的、永恆的、具不變化性質的存在。』嗎?

〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。




「識是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!〔是〕無常的。」


〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」



〔諸比丘回答〕:尊師苦的



〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:


『這個我,這個宇宙世間,〔我與宇宙世間是同一的〕所以這個我死後將如同宇宙世間一樣〕成為恆常的、堅固的、永恆的、具不變化性質的存在。』嗎?


〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。


見聞覺知是無常

“Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? 

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante”. 


“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya

–  ‘so attā, so loko, so pecca bhavissāmi nicco dhuvo sassato avipariṇāmadhammoti?

“No hetaṃ, bhante”.

見聞覺知是無常


凡用這個〔五蘊身心的我〕所看到、聽到、知道、識別、獲得、欲求,被心所思惟的都是永恆的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」



〔諸比丘回答〕:尊師苦的。



〔世尊再問〕:那麼,凡為無常、苦、變易法,不執取它後,生起這樣的見解:




『這個我,這個宇宙世間,〔我與宇宙世間是同一的〕所以這個我死後將如同宇宙世間一樣〕成為恆常的、堅固的、永恆的、具不變化性質的存在。』嗎?


〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。



了知四諦入預流

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhasamudayepissa kaṅkhā pahīnā hoti,

dukkhanirodhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti– 

ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. 

了知四諦入預流

諸比丘啊!聖弟子來說如果能從〔六根對六境〕這些地方已捨斷疑惑〔又〕

    能捨斷關於苦的疑惑;

    捨斷關於苦的產生的疑惑

    捨斷關於苦的滅盡的疑惑

    捨斷趨向苦滅道跡的疑惑——



那麼〕比丘們啊!這位聖弟子稱為預流、不墮惡法人,決定得到覺悟,達到正覺的人。

SN.24.4無我所經

Saṃyuttanikāye Khandhavagge

 Diṭṭhisaṃyutte Sotāpattivagge Nocamesiyāsuttaṃ

SN.24.4無我所經

《相應部》蘊 

〈見相應・預流品・無我所經〉


緣起地

Sāvatthinidānaṃ.

緣起地

緣起於舍衛城。

何執無我所存在

“kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’”ti?

何執無我所存在

〔世尊說〕:「諸比丘啊!當有什麼存在的時候,因為執取什麼而執著什麼後,就會生起這樣看法,認為:


「我」及「我所」不會存在,如果沒有「我」的存在,「我所」〔亦〕將不存在。』呢?」

比丘請佛陀釋義

 “Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. 

Sādhu vata, bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. 

Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 


“Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. 


“Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. 

比丘請佛陀釋義

尊師!我們的法(佛法)是以世尊為根本、引導、皈依的。尊師!願世尊幫我們釐清〔剛剛你〕所說的這個見解的意思,那一定很棒。聽聞世尊的教說〕之後,我們〕比丘們將會〔好好地〕憶持。」




〔世尊說〕:

「那麼,比丘,聽好了,仔細聽好了,我要說了。」


諸比丘回答世尊「是的,尊師!」

執我生無我所見

Bhagavā etadavoca–

“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

 ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti.


Vedanāya sati,vedanaṃ upādāya,vedanaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti.


Saññāya sati, saññaṃ upādāya, saññaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati–

‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti.


Saṅkhāresu sati,saṅkhārā upādāya,saṅkhārā  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti.


Viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya,viññāṇaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’’’ti.

執我生無我所見

〔接著〕世尊說:

「比丘們啊!當色存在的時候,因為執取色而執著色後,就會有這樣見解產生:


「我」及「我所」不會存在,如果沒有「我」的存在,「我所」〔亦〕將不存在。』」


「當受存在的時候,因為執取感受而執著感受後,就會有這樣見解產生:

「我」及「我所」不會存在,如果沒有「我」的存在,「我所」〔亦〕將不存在。』」



「當想存在的時候,因為執取想而執著想後,就會有這樣見解產生:

「我」及「我所」不會存在,如果沒有「我」的存在,「我所」〔亦〕將不存在。』」



「當諸行存在的時候,因為執取而執著行後,就會有這樣見解產生:

「我」及「我所」不會存在,如果我不存在,我的將不存在。』」


「當識存在的時候,因為執取識而執著識後,就會有這樣見解產生:


「我」及「我所」不會存在,如果沒有「我」的存在,「我所」〔亦〕將不存在。』」

五蘊是常或無常

“Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? 

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti?

“No hetaṃ, bhante”.


Vedanā niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti?

“No hetaṃ, bhante”.


“Saññā niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti?

“No hetaṃ, bhante”.


Saṅkhārā  niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 

 ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti?

“No hetaṃ, bhante”.


Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti?

 “Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante”.

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya

– ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti?

“No hetaṃ, bhante”. 

五蘊是常或無常

比丘們啊!你們認為:「色是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!色是無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」



〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:



「我」及「我所」不會存在,如果沒有「我」的存在,「我所」〔亦〕將不存在。』嗎?」

〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。



「受是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!受是無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」



〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:


「我」及「我所」不會存在,如果沒有「我」的存在,「我所」〔亦〕將不存在。』嗎?」

〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。



「想是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!想是無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:


「我」及「我所」不會存在,如果沒有「我」的存在,「我所」〔亦〕將不存在。』嗎?」

〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。




「諸行是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!〔諸行是〕無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:尊師苦的


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:


「我」及「我所」不會存在,如果沒有「我」的存在,「我所」〔亦〕將不存在。』嗎?」

〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。




「識是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!〔是〕無常的。」


〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」



〔諸比丘回答〕:尊師苦的



〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:


「我」及「我所」不會存在,如果沒有「我」的存在,「我所」〔亦〕將不存在。』嗎?」


〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。

見聞覺知是無常

“Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? 

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante”. 


“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya

–  ‘no cassaṃ, no ca me siyā, nābhavissa, na me bhavissatī’ti?

“No hetaṃ, bhante”.

見聞覺知是無常

凡用這個〔五蘊身心的我〕所看到、聽到、知道、識別、獲得、欲求,被心所思惟的都是永恆的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」



〔諸比丘回答〕:尊師苦的。



〔世尊再問〕:那麼,凡為無常、苦、變易法,不執取它後,生起這樣的見解:




沒有「我」及「我所」的存在,如果沒有「我」的存在,「我所」〔亦〕將不存在。』嗎?」


〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。


了知四諦入預流

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhasamudayepissa kaṅkhā pahīnā hoti,

dukkhanirodhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti– 

ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. 

了知四諦入預流

諸比丘啊!聖弟子來說如果能從〔六根對六境〕這些地方已捨斷疑惑〔又〕

    能捨斷關於苦的疑惑;

    捨斷關於苦的產生的疑惑

    捨斷關於苦的滅盡的疑惑

    捨斷趨向苦滅道跡的疑惑——



那麼〕比丘們啊!這位聖弟子稱為預流、不墮惡法人,決定得到覺悟,達到正覺的人。

SN.24.5無布施經

Saṃyuttanikāye Khandhavagge

 Diṭṭhisaṃyutte Sotāpattivagge Natthidinnasuttaṃ

SN.24.5無布施經

《相應部》蘊 

〈見相應・預流品・無布施經〉

緣起地

Sāvatthinidānaṃ.

緣起地

緣起於舍衛城。

何執無施及祭祀

“kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko; natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti.

  • Cātumahābhūtiko ayaṃ puriso yadā kālaṅkaroti pathavī pathavīkāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati. Ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti.Yāva āḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo.

Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ. Tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā’”ti?

何執無施及祭祀

〔世尊說〕:「諸比丘啊!當有什麼存在時,因為執取什麼而執著什麼之後,就會生起這樣看法,認為:



『没有布施、祭祀、殊勝供養、善惡業的果報;没有此世、他世、母親、父親、化生眾生的存在;世界上〔亦〕没有能夠親證、親身經歷告知有此世和他世事情的完美、行為端正的沙門、婆羅門們存在。






當由〔地、水、火、風〕四大元素所構成的人死亡時,〔四大元素就自然分離〕,〔人體內的〕地大就會融入於〔外在環境的〕地界、水大融入於水界、火大融入於火界、風大融入於風界、諸根回到虛空。送葬〔四〕人用為第五的棺材抬走了死者的屍體,直到火葬場的墓地前,送葬人講了一些哀悼逝者的悼詞,〔死者的〕骨骸則燒成灰白色,祭品成為灰燼。






所謂「布施」是愚者所安立的。無論是誰,凡任何說有〔布施〕之論者,他們所說的話都是虛偽、虛妄、無意義的話。不管是愚者還是賢者,當身體崩壞了就會斷滅、消失,死後就不存在了。』嗎?」

比丘請佛陀釋義

 “Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. 

Sādhu vata, bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. 

Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 


“Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. 


“Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. 

比丘請佛陀釋義

尊師!我們的法(佛法)是以世尊為根本、引導、皈依的。尊師!願世尊幫我們釐清〔剛剛你〕所說的這個見解的意思,那一定很棒。聽聞世尊的教說〕之後,我們〕比丘們將會〔好好地〕憶持。」




〔世尊說〕:

「那麼,比丘,聽好了,仔細聽好了,我要說了。」


諸比丘回答世尊「是的,尊師!」

執我無施及祭祀

Bhagavā etadavoca–

“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko; natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti.Cātumahābhūtiko ayaṃ puriso yadā kālaṅkaroti pathavī pathavīkāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati. Ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti.Yāva āḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo.Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ. Tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā’ti.


Vedanāya sati,vedanaṃ upādāya,vedanaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko; natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti.Cātumahābhūtiko ayaṃ puriso yadā kālaṅkaroti pathavī pathavīkāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati. Ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti.Yāva āḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo.Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ. Tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā’ti.


Saññāya sati, saññaṃ upādāya, saññaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati–

‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko; natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti.Cātumahābhūtiko ayaṃ puriso yadā kālaṅkaroti pathavī pathavīkāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati. Ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti.Yāva āḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo.Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ. Tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā’ti.


Saṅkhāresu sati,saṅkhārā upādāya,saṅkhārā  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko; natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti.Cātumahābhūtiko ayaṃ puriso yadā kālaṅkaroti pathavī pathavīkāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati. Ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti.Yāva āḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo.Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ. Tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā’ti.


Viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya,viññāṇaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko; natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti. Cātumahābhūtiko ayaṃ puriso yadā kālaṅkaroti pathavī pathavīkāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati. Ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti.Yāva āḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo.Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ. Tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇā’’’ti.

執我無施及祭祀

〔接著〕世尊說:

「比丘們啊!當色存在的時候,因為執取色而執著色後,就會有這樣見解產生:


『没有布施、祭祀、殊勝供養、善惡業的果報;没有此世、他世、母親、父親、化生眾生的存在;世界上〔亦〕没有能夠親證、親身經歷告知有此世和他世事情的完美、行為端正的沙門、婆羅門們存在。當由〔地、水、火、風〕四大元素所構成的人死亡時,〔四大元素就自然分離〕,〔人體內的〕地大就會融入於〔外在環境的〕地界、水大融入於水界、火大融入於火界、風大融入於風界、諸根回到虛空。送葬〔四〕人用為第五的棺材抬走了死者的屍體,直到火葬場的墓地前,送葬人講了一些哀悼逝者的悼詞,〔死者的〕骨骸則燒成灰白色,祭品成為灰燼。所謂「布施」是愚者所安立的。無論是誰,凡任何說有〔布施〕之論者,他們所說的話都是虛偽、虛妄、無意義的話。不管是愚者還是賢者,當身體崩壞了就會斷滅、消失,死後就不存在了。』」













「當受存在的時候,因為執取感受而執著感受後,就會有這樣見解產生:

『没有布施、祭祀、殊勝供養、善惡業的果報;没有此世、他世、母親、父親、化生眾生的存在;世界上〔亦〕没有能夠親證、親身經歷告知有此世和他世事情的完美、行為端正的沙門、婆羅門們存在。當由〔地、水、火、風〕四大元素所構成的人死亡時,〔四大元素就自然分離〕,〔人體內的〕地大就會融入於〔外在環境的〕地界、水大融入於水界、火大融入於火界、風大融入於風界、諸根回到虛空。送葬〔四〕人用為第五的棺材抬走了死者的屍體,直到火葬場的墓地前,送葬人講了一些哀悼逝者的悼詞,〔死者的〕骨骸則燒成灰白色,祭品成為灰燼。所謂「布施」是愚者所安立的。無論是誰,凡任何說有〔布施〕之論者,他們所說的話都是虛偽、虛妄、無意義的話。不管是愚者還是賢者,當身體崩壞了就會斷滅、消失,死後就不存在了。』」













「當想存在的時候,因為執取想而執著想後,就會有這樣見解產生:

『没有布施、祭祀、殊勝供養、善惡業的果報;没有此世、他世、母親、父親、化生眾生的存在;世界上〔亦〕没有能夠親證、親身經歷告知有此世和他世事情的完美、行為端正的沙門、婆羅門們存在。當由〔地、水、火、風〕四大元素所構成的人死亡時,〔四大元素就自然分離〕,〔人體內的〕地大就會融入於〔外在環境的〕地界、水大融入於水界、火大融入於火界、風大融入於風界、諸根回到虛空。送葬〔四〕人用為第五的棺材抬走了死者的屍體,直到火葬場的墓地前,送葬人講了一些哀悼逝者的悼詞,〔死者的〕骨骸則燒成灰白色,祭品成為灰燼。所謂「布施」是愚者所安立的。無論是誰,凡任何說有〔布施〕之論者,他們所說的話都是虛偽、虛妄、無意義的話。不管是愚者還是賢者,當身體崩壞了就會斷滅、消失,死後就不存在了。』」














「當諸行存在的時候,因為執取而執著行後,就會有這樣見解產生:

『没有布施、祭祀、殊勝供養、善惡業的果報;没有此世、他世、母親、父親、化生眾生的存在;世界上〔亦〕没有能夠親證、親身經歷告知有此世和他世事情的完美、行為端正的沙門、婆羅門們存在。當由〔地、水、火、風〕四大元素所構成的人死亡時,〔四大元素就自然分離〕,〔人體內的〕地大就會融入於〔外在環境的〕地界、水大融入於水界、火大融入於火界、風大融入於風界、諸根回到虛空。送葬〔四〕人用為第五的棺材抬走了死者的屍體,直到火葬場的墓地前,送葬人講了一些哀悼逝者的悼詞,〔死者的〕骨骸則燒成灰白色,祭品成為灰燼。所謂「布施」是愚者所安立的。無論是誰,凡任何說有〔布施〕之論者,他們所說的話都是虛偽、虛妄、無意義的話。不管是愚者還是賢者,當身體崩壞了就會斷滅、消失,死後就不存在了。』」













「當識存在的時候,因為執取識而執著識後,就會有這樣見解產生:

『没有布施、祭祀、殊勝供養、善惡業的果報;没有此世、他世、母親、父親、化生眾生的存在;世界上〔亦〕没有能夠親證、親身經歷告知有此世和他世事情的完美、行為端正的沙門、婆羅門們存在。當由〔地、水、火、風〕四大元素所構成的人死亡時,〔四大元素就自然分離〕,〔人體內的〕地大就會融入於〔外在環境的〕地界、水大融入於水界、火大融入於火界、風大融入於風界、諸根回到虛空。送葬〔四〕人用為第五的棺材抬走了死者的屍體,直到火葬場的墓地前,送葬人講了一些哀悼逝者的悼詞,〔死者的〕骨骸則燒成灰白色,祭品成為灰燼。所謂「布施」是愚者所安立的。無論是誰,凡任何說有〔布施〕之論者,他們所說的話都是虛偽、虛妄、無意義的話。不管是愚者還是賢者,當身體崩壞了就會斷滅、消失,死後就不存在了。』」

無常有施及祭祀

“Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? 

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko; natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti.Cātumahābhūtiko ayaṃ puriso yadā kālaṅkaroti pathavī pathavīkāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati. Ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti.Yāva āḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo.Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ. Tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇāti?

“No hetaṃ, bhante”.


Vedanā niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko; natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti.Cātumahābhūtiko ayaṃ puriso yadā kālaṅkaroti pathavī pathavīkāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati. Ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti.Yāva āḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo.Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ. Tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇāti?

“No hetaṃ, bhante”.


“Saññā niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko; natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti.Cātumahābhūtiko ayaṃ puriso yadā kālaṅkaroti pathavī pathavīkāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati. Ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti.Yāva āḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo.Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ. Tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇāti?

“No hetaṃ, bhante”.


Saṅkhārā  niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 

‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko; natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti.Cātumahābhūtiko ayaṃ puriso yadā kālaṅkaroti pathavī pathavīkāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati. Ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti.Yāva āḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo.Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ. Tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇāti?

“No hetaṃ, bhante”.

 

Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti?

 “Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante”.

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya

– ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko; natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti.Cātumahābhūtiko ayaṃ puriso yadā kālaṅkaroti pathavī pathavīkāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati. Ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti.Yāva āḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo.Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ. Tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇāti?

“No hetaṃ, bhante”. 

無常有施及祭祀

比丘們啊!你們認為:「色是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!色是無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」



〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:



『没有布施、祭祀、殊勝供養、善惡業的果報;没有此世、他世、母親、父親、化生眾生的存在;世界上〔亦〕没有能夠親證、親身經歷告知有此世和他世事情的完美、行為端正的沙門、婆羅門們存在。當由〔地、水、火、風〕四大元素所構成的人死亡時,〔四大元素就自然分離〕,〔人體內的〕地大就會融入於〔外在環境的〕地界、水大融入於水界、火大融入於火界、風大融入於風界、諸根回到虛空。送葬〔四〕人用為第五的棺材抬走了死者的屍體,直到火葬場的墓地前,送葬人講了一些哀悼逝者的悼詞,〔死者的〕骨骸則燒成灰白色,祭品成為灰燼。所謂「布施」是愚者所安立的。無論是誰,凡任何說有〔布施〕之論者,他們所說的話都是虛偽、虛妄、無意義的話。不管是愚者還是賢者,當身體崩壞了就會斷滅、消失,死後就不存在了。』嗎?」





















〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。



「受是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!受是無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:


『没有布施、祭祀、殊勝供養、善惡業的果報;没有此世、他世、母親、父親、化生眾生的存在;世界上〔亦〕没有能夠親證、親身經歷告知有此世和他世事情的完美、行為端正的沙門、婆羅門們存在。當由〔地、水、火、風〕四大元素所構成的人死亡時,〔四大元素就自然分離〕,〔人體內的〕地大就會融入於〔外在環境的〕地界、水大融入於水界、火大融入於火界、風大融入於風界、諸根回到虛空。送葬〔四〕人用為第五的棺材抬走了死者的屍體,直到火葬場的墓地前,送葬人講了一些哀悼逝者的悼詞,〔死者的〕骨骸則燒成灰白色,祭品成為灰燼。所謂「布施」是愚者所安立的。無論是誰,凡任何說有〔布施〕之論者,他們所說的話都是虛偽、虛妄、無意義的話。不管是愚者還是賢者,當身體崩壞了就會斷滅、消失,死後就不存在了。』嗎?」












〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。



「想是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!想是無常的。」


〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」

〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」

〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:




『没有布施、祭祀、殊勝供養、善惡業的果報;没有此世、他世、母親、父親、化生眾生的存在;世界上〔亦〕没有能夠親證、親身經歷告知有此世和他世事情的完美、行為端正的沙門、婆羅門們存在。當由〔地、水、火、風〕四大元素所構成的人死亡時,〔四大元素就自然分離〕,〔人體內的〕地大就會融入於〔外在環境的〕地界、水大融入於水界、火大融入於火界、風大融入於風界、諸根回到虛空。送葬〔四〕人用為第五的棺材抬走了死者的屍體,直到火葬場的墓地前,送葬人講了一些哀悼逝者的悼詞,〔死者的〕骨骸則燒成灰白色,祭品成為灰燼。所謂「布施」是愚者所安立的。無論是誰,凡任何說有〔布施〕之論者,他們所說的話都是虛偽、虛妄、無意義的話。不管是愚者還是賢者,當身體崩壞了就會斷滅、消失,死後就不存在了。』嗎?」











〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。




「諸行是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!〔諸行是〕無常的。」


〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:尊師苦的


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:



『没有布施、祭祀、殊勝供養、善惡業的果報;没有此世、他世、母親、父親、化生眾生的存在;世界上〔亦〕没有能夠親證、親身經歷告知有此世和他世事情的完美、行為端正的沙門、婆羅門們存在。當由〔地、水、火、風〕四大元素所構成的人死亡時,〔四大元素就自然分離〕,〔人體內的〕地大就會融入於〔外在環境的〕地界、水大融入於水界、火大融入於火界、風大融入於風界、諸根回到虛空。送葬〔四〕人用為第五的棺材抬走了死者的屍體,直到火葬場的墓地前,送葬人講了一些哀悼逝者的悼詞,〔死者的〕骨骸則燒成灰白色,祭品成為灰燼。所謂「布施」是愚者所安立的。無論是誰,凡任何說有〔布施〕之論者,他們所說的話都是虛偽、虛妄、無意義的話。不管是愚者還是賢者,當身體崩壞了就會斷滅、消失,死後就不存在了。』嗎?」






















〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。



「識是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!〔是〕無常的。」


〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」



〔諸比丘回答〕:尊師苦的


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:





『没有布施、祭祀、殊勝供養、善惡業的果報;没有此世、他世、母親、父親、化生眾生的存在;世界上〔亦〕没有能夠親證、親身經歷告知有此世和他世事情的完美、行為端正的沙門、婆羅門們存在。當由〔地、水、火、風〕四大元素所構成的人死亡時,〔四大元素就自然分離〕,〔人體內的〕地大就會融入於〔外在環境的〕地界、水大融入於水界、火大融入於火界、風大融入於風界、諸根回到虛空。送葬〔四〕人用為第五的棺材抬走了死者的屍體,直到火葬場的墓地前,送葬人講了一些哀悼逝者的悼詞,〔死者的〕骨骸則燒成灰白色,祭品成為灰燼。所謂「布施」是愚者所安立的。無論是誰,凡任何說有〔布施〕之論者,他們所說的話都是虛偽、虛妄、無意義的話。不管是愚者還是賢者,當身體崩壞了就會斷滅、消失,死後就不存在了。』嗎?」






















〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。

見聞覺知是無常

“Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? 

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante”. 


“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya

–  ‘natthi dinnaṃ, natthi yiṭṭhaṃ, natthi hutaṃ, natthi sukatadukkaṭānaṃ kammānaṃ phalaṃ vipāko; natthi ayaṃ loko, natthi paro loko, natthi mātā, natthi pitā, natthi sattā opapātikā; natthi loke samaṇabrāhmaṇā sammaggatā sammāpaṭipannā ye imañca lokaṃ parañca lokaṃ sayaṃ abhiññā sacchikatvā pavedenti.Cātumahābhūtiko ayaṃ puriso yadā kālaṅkaroti pathavī pathavīkāyaṃ anupeti anupagacchati, āpo āpokāyaṃ anupeti anupagacchati, tejo tejokāyaṃ anupeti anupagacchati, vāyo vāyokāyaṃ anupeti anupagacchati. Ākāsaṃ indriyāni saṅkamanti. Āsandipañcamā purisā mataṃ ādāya gacchanti.Yāva āḷāhanā padāni paññāyanti. Kāpotakāni aṭṭhīni bhavanti. Bhassantā āhutiyo.Dattupaññattaṃ yadidaṃ dānaṃ. Tesaṃ tucchaṃ musā vilāpo ye keci atthikavādaṃ vadanti. Bāle ca paṇḍite ca kāyassa bhedā ucchijjanti vinassanti na honti paraṃ maraṇāti?

“No hetaṃ, bhante”.

見聞覺知是無常

凡用這個〔五蘊身心的我〕所看到、聽到、知道、識別、獲得、欲求,被心所思惟的都是永恆的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」



〔諸比丘回答〕:尊師苦的。



〔世尊再問〕:那麼,凡為無常、苦、變易法,不執取它後,生起這樣的見解:




『没有布施、祭祀、殊勝供養、善惡業的果報;没有此世、他世、母親、父親、化生眾生的存在;世界上〔亦〕没有能夠親證、親身經歷告知有此世和他世事情的完美、行為端正的沙門、婆羅門們存在。當由〔地、水、火、風〕四大元素所構成的人死亡時,〔四大元素就自然分離〕,〔人體內的〕地大就會融入於〔外在環境的〕地界、水大融入於水界、火大融入於火界、風大融入於風界、諸根回到虛空。送葬〔四〕人用為第五的棺材抬走了死者的屍體,直到火葬場的墓地前,送葬人講了一些哀悼逝者的悼詞,〔死者的〕骨骸則燒成灰白色,祭品成為灰燼。所謂「布施」是愚者所安立的。無論是誰,凡任何說有〔布施〕之論者,他們所說的話都是虛偽、虛妄、無意義的話。不管是愚者還是賢者,當身體崩壞了就會斷滅、消失,死後就不存在了。』嗎?」






















〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。

了知四諦入預流

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhasamudayepissa kaṅkhā pahīnā hoti,

dukkhanirodhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti– 

ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. 

了知四諦入預流

諸比丘啊!聖弟子來說如果能從〔六根對六境〕這些地方已捨斷疑惑〔又〕

    能捨斷關於苦的疑惑;

    捨斷關於苦的產生的疑惑

    捨斷關於苦的滅盡的疑惑

    捨斷趨向苦滅道跡的疑惑——



那麼〕比丘們啊!這位聖弟子稱為預流、不墮惡法人,決定得到覺悟,達到正覺的人。

SN.24.6作者經

Saṃyuttanikāye Khandhavagge

 Diṭṭhisaṃyutte Sotāpattivagge Karotosuttaṃ

SN.24.6作者經

《相應部》蘊 

  〈見相應・預流品・作者經〉

緣起地

Sāvatthinidānaṃ.

緣起地

緣起於舍衛城。

何執無作者惡報

“kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 


‘karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṃ.


Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. 


Dakkhiṇaṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. 


Uttaraṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. 


Dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo’”ti.


何執無作者惡報

〔世尊說〕:「諸比丘啊!當有什麼存在時,因為執取什麼而執著什麼之後,就會生起這樣看法呢?認為:



無論自己是行為的作者、殘害者、折磨者,造成他人悲傷、疲累、戰慄的始作俑者,殺生者、

偷盜者、破門入侵者、掠奪財物者、攔路搶劫者、誘拐人妻者、說虛妄語者,還是鼓勵別人做上述行為者,都是沒有做壞事。





如果用銳利的剃刀邊緣輪把這大地上的眾生切成一片片的,堆積成巨大肉塊、肉堆,也不會產生造惡的因、造惡的果報。





如果沿著恒河南岸走,無論殺害者、讓人殺害者,殘害者、讓人殘害者,折磨者、讓人折磨者,也不產生造惡的因、造惡的果報。





如果沿著恒河北岸走,無論施捨者、讓人施捨者,祭祀者,讓人祭祀者,都不會產生造善的因、造的果報。



以布施、〔自我〕調御、自制和〔說〕真實語,都不會有善或善的果報。』嗎?」

比丘請佛陀釋義

 “Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. 

Sādhu vata, bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. 

Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 


“Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. 


“Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. 

比丘請佛陀釋義

尊師!我們的法(佛法)是以世尊為根本、引導、皈依的。尊師!願世尊幫我們釐清〔剛剛你〕所說的這個見解的意思,那一定很棒。聽聞世尊的教說〕之後,我們〕比丘們將會〔好好地〕憶持。」




〔世尊說〕:

「那麼,比丘,聽好了,仔細聽好了,我要說了。」


諸比丘回答世尊「是的,尊師!」

執我無作者惡報

Bhagavā etadavoca–

“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṃ.Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttaraṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo’ti.


Vedanāya sati,vedanaṃ upādāya,vedanaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṃ.Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttaraṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo’ti.


Saññāya sati, saññaṃ upādāya, saññaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati–

‘karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṃ.Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttaraṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo’ti.


Saṅkhāresu sati,saṅkhārā upādāya,saṅkhārā  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṃ.Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttaraṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo’ti.


Viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya,viññāṇaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

‘karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṃ.Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttaraṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamo’’’ti.

執我無作者惡報

〔接著〕世尊說:

「比丘們啊!當色存在的時候,因為執取色而執著色後,就會有這樣見解產生:


無論自己是行為的作者、殘害者、折磨者,造成他人悲傷、疲累、戰慄的始作俑者,殺生者、偷盜者、破門入侵者、掠奪財物者、攔路搶劫者、誘拐人妻者、說虛妄語者,還是鼓勵別人做上述行為者,都是沒有做壞事。如果用銳利的剃刀邊緣輪把這大地上的眾生切成一片片的,堆積成巨大肉塊、肉堆,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河南岸走,無論殺害者、讓人殺害者,殘害者、讓人殘害者,折磨者、讓人折磨者,也不產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河北岸走,無論施捨者、讓人施捨者,祭祀者,讓人祭祀者,都不會產生造善的因、造的果報。以布施、〔自我〕調御自制和〔說〕真實語,都不會有善或善的果報。』」













「當受存在的時候,因為執取感受而執著感受後,就會有這樣見解產生:

無論自己是行為的作者、殘害者、折磨者,造成他人悲傷、疲累、戰慄的始作俑者,殺生者、偷盜者、破門入侵者、掠奪財物者、攔路搶劫者、誘拐人妻者、說虛妄語者,還是鼓勵別人做上述行為者,都是沒有做壞事。如果用銳利的剃刀邊緣輪把這大地上的眾生切成一片片的,堆積成巨大肉塊、肉堆,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河南岸走,無論殺害者、讓人殺害者,殘害者、讓人殘害者,折磨者、讓人折磨者,也不產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河北岸走,無論施捨者、讓人施捨者,祭祀者,讓人祭祀者,都不會產生造善的因、造的果報。以布施、〔自我〕調御自制和〔說〕真實語,都不會有善或善的果報。』」














「當想存在的時候,因為執取想而執著想後,就會有這樣見解產生:

無論自己是行為的作者、殘害者、折磨者,造成他人悲傷、疲累、戰慄的始作俑者,殺生者、偷盜者、破門入侵者、掠奪財物者、攔路搶劫者、誘拐人妻者、說虛妄語者,還是鼓勵別人做上述行為者,都是沒有做壞事。如果用銳利的剃刀邊緣輪把這大地上的眾生切成一片片的,堆積成巨大肉塊、肉堆,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河南岸走,無論殺害者、讓人殺害者,殘害者、讓人殘害者,折磨者、讓人折磨者,也不產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河北岸走,無論施捨者、讓人施捨者,祭祀者,讓人祭祀者,都不會產生造善的因、造的果報。以布施、〔自我〕調御自制和〔說〕真實語,都不會有善或善的果報。』」















「當諸行存在的時候,因為執取而執著行後,就會有這樣見解產生:

無論自己是行為的作者、殘害者、折磨者,造成他人悲傷、疲累、戰慄的始作俑者,殺生者、偷盜者、破門入侵者、掠奪財物者、攔路搶劫者、誘拐人妻者、說虛妄語者,還是鼓勵別人做上述行為者,都是沒有做壞事。如果用銳利的剃刀邊緣輪把這大地上的眾生切成一片片的,堆積成巨大肉塊、肉堆,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河南岸走,無論殺害者、讓人殺害者,殘害者、讓人殘害者,折磨者、讓人折磨者,也不產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河北岸走,無論施捨者、讓人施捨者,祭祀者,讓人祭祀者,都不會產生造善的因、造的果報。以布施、〔自我〕調御自制和〔說〕真實語,都不會有善或善的果報。』」














「當識存在的時候,因為執取識而執著識後,就會有這樣見解產生:

無論自己是行為的作者、殘害者、折磨者,造成他人悲傷、疲累、戰慄的始作俑者,殺生者、偷盜者、破門入侵者、掠奪財物者、攔路搶劫者、誘拐人妻者、說虛妄語者,還是鼓勵別人做上述行為者,都是沒有做壞事。如果用銳利的剃刀邊緣輪把這大地上的眾生切成一片片的,堆積成巨大肉塊、肉堆,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河南岸走,無論殺害者、讓人殺害者,殘害者、讓人殘害者,折磨者、讓人折磨者,也不產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河北岸走,無論施捨者、讓人施捨者,祭祀者,讓人祭祀者,都不會產生造善的因、造的果報。以布施、〔自我〕調御自制和〔說〕真實語,都不會有善或善的果報。』」

無常有作者惡報

“Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? 

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṃ.Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttaraṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamoti?

“No hetaṃ, bhante”.


Vedanā niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṃ.Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttaraṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamoti?

“No hetaṃ, bhante”.


“Saññā niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

‘karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṃ.Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttaraṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamoti?

“No hetaṃ, bhante”.


Saṅkhārā  niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 

 ‘karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṃ.Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttaraṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamoti?

“No hetaṃ, bhante”.

 


Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti?

 “Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante”.

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya

‘karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṃ.Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttaraṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamoti?

“No hetaṃ, bhante”. 

無常有作者惡報

比丘們啊!你們認為:「色是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!色是無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」



〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:



無論自己是行為的作者、殘害者、折磨者,造成他人悲傷、疲累、戰慄的始作俑者,殺生者、偷盜者、破門入侵者、掠奪財物者、攔路搶劫者、誘拐人妻者、說虛妄語者,還是鼓勵別人做上述行為者,都是沒有做壞事。如果用銳利的剃刀邊緣輪把這大地上的眾生切成一片片的,堆積成巨大的肉塊、肉片堆,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河南岸走,無論殺害者、讓人殺害者,殘害者、讓人殘害者,折磨者、讓人折磨者,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河北岸走,無論施捨者、讓人施捨者,祭祀者,讓人祭祀者,都不會產生造善的因、造善的果報。以布施、〔自我〕調御自制和〔說〕真實語,都不會有善或善的果報。』嗎?」




















〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。




「受是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!受是無常的。」


〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:


無論自己是行為的作者、殘害者、折磨者,造成他人悲傷、疲累、戰慄的始作俑者,殺生者、偷盜者、破門入侵者、掠奪財物者、攔路搶劫者、誘拐人妻者、說虛妄語者,還是鼓勵別人做上述行為者,都是沒有做壞事。如果用銳利的剃刀邊緣輪把這大地上的眾生切成一片片的,堆積成巨大的肉塊、肉片堆,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河南岸走,無論殺害者、讓人殺害者,殘害者、讓人殘害者,折磨者、讓人折磨者,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河北岸走,無論施捨者、讓人施捨者,祭祀者,讓人祭祀者,都不會產生造善的因、造善的果報。以布施、〔自我〕調御自制和〔說〕真實語,都不會有善或善的果報。』嗎?」





















〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。



「想是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!想是無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:


無論自己是行為的作者、殘害者、折磨者,造成他人悲傷、疲累、戰慄的始作俑者,殺生者、偷盜者、破門入侵者、掠奪財物者、攔路搶劫者、誘拐人妻者、說虛妄語者,還是鼓勵別人做上述行為者,都是沒有做壞事。如果用銳利的剃刀邊緣輪把這大地上的眾生切成一片片的,堆積成巨大的肉塊、肉片堆,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河南岸走,無論殺害者、讓人殺害者,殘害者、讓人殘害者,折磨者、讓人折磨者,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河北岸走,無論施捨者、讓人施捨者,祭祀者,讓人祭祀者,都不會產生造善的因、造善的果報。以布施、〔自我〕調御自制和〔說〕真實語,都不會有善或善的果報。』嗎?」





















〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。




「諸行是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!〔諸行是〕無常的。」


〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:尊師苦的



〔世尊再問〕::「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:


無論自己是行為的作者、殘害者、折磨者,造成他人悲傷、疲累、戰慄的始作俑者,殺生者、偷盜者、破門入侵者、掠奪財物者、攔路搶劫者、誘拐人妻者、說虛妄語者,還是鼓勵別人做上述行為者,都是沒有做壞事。如果用銳利的剃刀邊緣輪把這大地上的眾生切成一片片的,堆積成巨大的肉塊、肉片堆,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河南岸走,無論殺害者、讓人殺害者,殘害者、讓人殘害者,折磨者、讓人折磨者,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河北岸走,無論施捨者、讓人施捨者,祭祀者,讓人祭祀者,都不會產生造善的因、造善的果報。以布施、〔自我〕調御自制和〔說〕真實語,都不會有善或善的果報。』嗎?」





















〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。






「識是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!〔是〕無常的。」


〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:尊師苦的


〔世尊再問〕::「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:


無論自己是行為的作者、殘害者、折磨者,造成他人悲傷、疲累、戰慄的始作俑者,殺生者、偷盜者、破門入侵者、掠奪財物者、攔路搶劫者、誘拐人妻者、說虛妄語者,還是鼓勵別人做上述行為者,都是沒有做壞事。如果用銳利的剃刀邊緣輪把這大地上的眾生切成一片片的,堆積成巨大的肉塊、肉片堆,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河南岸走,無論殺害者、讓人殺害者,殘害者、讓人殘害者,折磨者、讓人折磨者,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河北岸走,無論施捨者、讓人施捨者,祭祀者,讓人祭祀者,都不會產生造善的因、造善的果報。以布施、〔自我〕調御自制和〔說〕真實語,都不會有善或善的果報。』嗎?」





















〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。

見聞覺知是無常

“Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? 

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante”. 


“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya

–  ‘karoto kārayato chindato chedāpayato pacato pācāpayato socato socāpayato kilamato kilamāpayato phandato phandāpayato pāṇamatipātayato adinnaṃ ādiyato sandhiṃ chindato nillopaṃ harato ekāgārikaṃ karoto paripanthe tiṭṭhato paradāraṃ gacchato musā bhaṇato karoto na karīyati pāpaṃ.Khurapariyantena cepi cakkena yo imissā pathaviyā pāṇe ekamaṃsakhalaṃ ekamaṃsapuñjaṃ kareyya, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Dakkhiṇaṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; hananto ghātento chindanto chedāpento pacanto pācento, natthi tatonidānaṃ pāpaṃ, natthi pāpassa āgamo. Uttaraṃ cepi gaṅgāya tīraṃ gaccheyya; dadanto dāpento yajanto yajāpento, natthi tatonidānaṃ puññaṃ, natthi puññassa āgamo. Dānena damena saṃyamena saccavajjena natthi puññaṃ natthi puññassa āgamoti?

“No hetaṃ, bhante”.

見聞覺知是無常

凡用這個〔五蘊身心的我〕所看到、聽到、知道、識別、獲得、欲求,被心所思惟的都是永恆的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」



〔諸比丘回答〕:尊師苦的。



〔世尊再問〕:那麼,凡為無常、苦、變易法,不執取它後,生起這樣的見解:




無論自己是行為的作者、殘害者、折磨者,造成他人悲傷、疲累、戰慄的始作俑者,殺生者、偷盜者、破門入侵者、掠奪財物者、攔路搶劫者、誘拐人妻者、說虛妄語者,還是鼓勵別人做上述行為者,都是沒有做壞事。如果用銳利的剃刀邊緣輪把這大地上的眾生切成一片片的,堆積成巨大的肉塊、肉片堆,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河南岸走,無論殺害者、讓人殺害者,殘害者、讓人殘害者,折磨者、讓人折磨者,也不會產生造惡的因、造惡的果報。如果沿著恒河北岸走,無論施捨者、讓人施捨者,祭祀者,讓人祭祀者,都不會產生造善的因、造善的果報。以布施、〔自我〕調御自制和〔說〕真實語,都不會有善或善的果報。』嗎?」





















〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。

了知四諦入預流

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhasamudayepissa kaṅkhā pahīnā hoti,

dukkhanirodhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti– 

ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. 

了知四諦入預流

諸比丘啊!聖弟子來說如果能從〔六根對六境〕這些地方已捨斷疑惑〔又〕

    能捨斷關於苦的疑惑;

    捨斷關於苦的產生的疑惑

    捨斷關於苦的滅盡的疑惑

    捨斷趨向苦滅道跡的疑惑——



那麼〕比丘們啊!這位聖弟子稱為預流、不墮惡法人,決定得到覺悟,達到正覺的人。

SN.24.7因經

Saṃyuttanikāye Khandhavagge

 Diṭṭhisaṃyutte Sotāpattivagge Hetusuttaṃ

SN.24.7因經

《相應部》蘊 

  〈見相應・預流品・因經〉

緣起地

Sāvatthinidānaṃ.

緣起地

緣起於舍衛城。

何執無因及無緣

“kismiṃ nu kho, bhikkhave, sati, kiṃ upādāya, kiṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

 Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Ahetū appaccayā sattā saṃkilissanti. 

  Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Ahetū appaccayā sattā visujjhanti.

  Natthi balaṃ natthi vīriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo.

 

 Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā               niyatisaṅgatibhāvapariṇatā chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī’”ti?

何執無因及無緣

〔世尊說〕:「諸比丘啊!當有什麼存在的時候,因為執取什麼而執著什麼之後,就會生起這樣看法,認為:


『對於眾生的雜染煩惱是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會染污是無因無緣的;

  

對於眾生的清淨果報〔亦〕是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會是無因無緣的


〔也就是說〕沒有能夠決定〔眾生染汙與清淨〕的力量,沒有〔去染轉淨的〕精進沒有人投入的力量和努力。


所有的眾生、所有的生物、所有的卵胎生類、所有的生命都是無自在力、力量和精進力,都是受命運、環境和自然的影響,而在六道輪迴中經歷快樂和痛苦。』呢?」

比丘請佛陀釋義

 “Bhagavaṃmūlakā no, bhante, dhammā bhagavaṃnettikā bhagavaṃpaṭisaraṇā. 

Sādhu vata, bhante, bhagavantaññeva paṭibhātu etassa bhāsitassa attho. 

Bhagavato sutvā bhikkhū dhāressantī”ti. 


“Tena hi, bhikkhave, suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. 


“Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. 

比丘請佛陀釋義

尊師!我們的法(佛法)是以世尊為根本、引導、皈依的。尊師!願世尊幫我們釐清〔剛剛你〕所說的這個見解的意思,那一定很棒。聽聞世尊的教說〕之後,我們〕比丘們將會〔好好地〕憶持。」




〔世尊說〕:

「那麼,比丘,聽好了,仔細聽好了,我要說了。」


諸比丘回答世尊「是的,尊師!」

執我無因及無緣

Bhagavā etadavoca–

“Rūpe kho, bhikkhave, sati, rūpaṃ upādāya, rūpaṃ abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

 ‘Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Ahetū appaccayā sattā  saṃkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Ahetū appaccayā sattā   visujjhanti. Natthi balaṃ natthi vīriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo.Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā  niyatisaṅgatibhāvapariṇatā   chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī’ti.


Vedanāya sati,vedanaṃ upādāya,vedanaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Ahetū appaccayā sattā  saṃkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Ahetū appaccayā sattā   visujjhanti. Natthi balaṃ natthi vīriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo.Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā  niyatisaṅgatibhāvapariṇatā   chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī’ti.


Saññāya sati, saññaṃ upādāya, saññaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati–

Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Ahetū appaccayā sattā  saṃkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Ahetū appaccayā sattā   visujjhanti. Natthi balaṃ natthi vīriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo.Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā  niyatisaṅgatibhāvapariṇatā   chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī’ti.


Saṅkhāresu sati,saṅkhārā upādāya,saṅkhārā  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Ahetū appaccayā sattā  saṃkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Ahetū appaccayā sattā   visujjhanti. Natthi balaṃ natthi vīriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo.Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā  niyatisaṅgatibhāvapariṇatā   chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī’ti.


Viññāṇe sati, viññāṇaṃ upādāya,viññāṇaṃ  abhinivissa evaṃ diṭṭhi uppajjati– 

Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Ahetū appaccayā sattā  saṃkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Ahetū appaccayā sattā   visujjhanti. Natthi balaṃ natthi vīriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo.Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā  niyatisaṅgatibhāvapariṇatā   chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī’’ti.

執我無因及無緣

〔接著〕世尊說:

「比丘們啊!當色存在的時候,因為執取色而執著色後,就會有這樣見解產生:


對於眾生的雜染煩惱是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會染汙都是無因無緣的;對於眾生的清淨果報〔亦〕是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會淨都是無因無緣的〔也就是說〕沒有能夠決定〔眾生染汙與清淨〕的力量,沒有〔去染轉淨的〕的精進沒有人投入的力量和努力。所有的眾生、所有的生物、所有的卵胎生類、所有的生命都無自在力、力量和精進力,都是〔冥冥之中〕受命運、環境和自然的影響,而在六道輪迴中經歷快樂和痛苦。





「當受存在的時候,因為執取感受而執著感受後,就會有這樣見解產生:

對於眾生的雜染煩惱是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會染汙都是無因無緣的;對於眾生的清淨果報〔亦〕是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會淨都是無因無緣的〔也就是說〕沒有能夠決定〔眾生染汙與清淨〕的力量,沒有〔去染轉淨的〕的精進沒有人投入的力量和努力。所有的眾生、所有的生物、所有的卵胎生類、所有的生命都無自在力、力量和精進力,都是〔冥冥之中〕受命運、環境和自然的影響,在六道輪迴中經歷快樂和痛苦。






「當想存在的時候,因為執取想而執著想後,就會有這樣見解產生:

對於眾生的雜染煩惱是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會染汙都是無因無緣的;對於眾生的清淨果報〔亦〕是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會淨都是無因無緣的〔也就是說〕沒有能夠決定〔眾生染汙與清淨〕的力量,沒有〔去染轉淨的〕的精進沒有人投入的力量和努力。所有的眾生、所有的生物、所有的卵胎生類、所有的生命都無自在力、力量和精進力,都是〔冥冥之中〕受命運、環境和自然的影響,在六道輪迴中經歷快樂和痛苦。





「當諸行存在的時候,因為執取而執著行後,就會有這樣見解產生:

對於眾生的雜染煩惱是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會染汙都是無因無緣的;對於眾生的清淨果報〔亦〕是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會淨都是無因無緣的〔也就是說〕沒有能夠決定〔眾生染汙與清淨〕的力量,沒有〔去染轉淨的〕的精進沒有人投入的力量和努力。所有的眾生、所有的生物、所有的卵胎生類、所有的生命都無自在力、力量和精進力,都是〔冥冥之中〕受命運、環境和自然的影響,在六道輪迴中經歷快樂和痛苦。






「當識存在的時候,因為執取識而執著識後,就會有這樣見解產生:

對於眾生的雜染煩惱是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會染汙都是無因無緣的;對於眾生的清淨果報〔亦〕是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會淨都是無因無緣的〔也就是說〕沒有能夠決定〔眾生染汙與清淨〕的力量,沒有〔去染轉淨的〕的精進沒有人投入的力量和努力。所有的眾生、所有的生物、所有的卵胎生類、所有的生命都無自在力、力量和精進力,都是〔冥冥之中〕受命運、環境和自然的影響,在六道輪迴中經歷快樂和痛苦。

無常而有因及緣

“Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, rūpaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? 

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Ahetū appaccayā sattā  saṃkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Ahetū appaccayā sattā   visujjhanti. Natthi balaṃ natthi vīriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo.Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā  niyatisaṅgatibhāvapariṇatā   chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī’’ti?

“No hetaṃ, bhante”.

 

Vedanā niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Ahetū appaccayā sattā  saṃkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Ahetū appaccayā sattā   visujjhanti. Natthi balaṃ natthi vīriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo.Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā  niyatisaṅgatibhāvapariṇatā   chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī’’ti?

“No hetaṃ, bhante”.


“Saññā niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya 

Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Ahetū appaccayā sattā  saṃkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Ahetū appaccayā sattā   visujjhanti. Natthi balaṃ natthi vīriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo.Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā  niyatisaṅgatibhāvapariṇatā   chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī’’ti?

“No hetaṃ, bhante”.


Saṅkhārā  niccā vā aniccā vā”ti

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante” 

“Yaṃ panāniccaṃ, dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya – 

Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Ahetū appaccayā sattā  saṃkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Ahetū appaccayā sattā   visujjhanti. Natthi balaṃ natthi vīriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo.Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā  niyatisaṅgatibhāvapariṇatā   chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī’’ti?

“No hetaṃ, bhante”.


Viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti?

 “Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante”.

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya

Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Ahetū appaccayā sattā  saṃkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Ahetū appaccayā sattā   visujjhanti. Natthi balaṃ natthi vīriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo.Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā  niyatisaṅgatibhāvapariṇatā   chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī’’ti?

“No hetaṃ, bhante”. 

無常而有因及緣

比丘們啊!你們認為:「色是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!色是無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」



〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:



對於眾生的雜染煩惱是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會染汙都是無因無緣的;對於眾生的清淨果報〔亦〕是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會淨都是無因無緣的〔也就是說〕沒有能夠決定〔眾生染汙與清淨〕的力量,沒有〔去染轉淨的〕的精進沒有人投入的力量和努力。所有的眾生、所有的生物、所有的卵胎生類、所有的生命都無自在力、力量和精進力,都是〔冥冥之中〕受命運、環境和自然的影響,在六道輪迴中經歷快樂和痛苦。嗎?」






〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。



「受是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!受是無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:



對於眾生的雜染煩惱是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會染汙都是無因無緣的;對於眾生的清淨果報〔亦〕是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會淨都是無因無緣的〔也就是說〕沒有能夠決定〔眾生染汙與清淨〕的力量,沒有〔去染轉淨的〕的精進沒有人投入的力量和努力。所有的眾生、所有的生物、所有的卵胎生類、所有的生命都無自在力、力量和精進力,都是〔冥冥之中〕受命運、環境和自然的影響,在六道輪迴中經歷快樂和痛苦。嗎?」







〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。


「想是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!想是無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:「苦的,尊師!」


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:


對於眾生的雜染煩惱是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會染汙都是無因無緣的;對於眾生的清淨果報〔亦〕是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會淨都是無因無緣的〔也就是說〕沒有能夠決定〔眾生染汙與清淨〕的力量,沒有〔去染轉淨的〕的精進沒有人投入的力量和努力。所有的眾生、所有的生物、所有的卵胎生類、所有的生命都無自在力、力量和精進力,都是〔冥冥之中〕受命運、環境和自然的影響,在六道輪迴中經歷快樂和痛苦。嗎?」








〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。


「諸行是恆常的,或是無常的呢?」



〔諸比丘回答〕:「尊師!〔諸行是〕無常的。」


〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」


〔諸比丘回答〕:尊師苦的


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:



對於眾生的雜染煩惱是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會染汙都是無因無緣的;對於眾生的清淨果報〔亦〕是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會淨都是無因無緣的〔也就是說〕沒有能夠決定〔眾生染汙與清淨〕的力量,沒有〔去染轉淨的〕的精進沒有人投入的力量和努力。所有的眾生、所有的生物、所有的卵胎生類、所有的生命都無自在力、力量和精進力,都是〔冥冥之中〕受命運、環境和自然的影響,在六道輪迴中經歷快樂和痛苦。嗎?」



〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。



「識是恆常的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!〔是〕無常的。」


〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」



〔諸比丘回答〕:尊師苦的


〔世尊再問〕:「凡為無常、苦、變易法,不執取它後,會生起這樣的見解:


對於眾生的雜染煩惱是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會染汙都是無因無緣的;對於眾生的清淨果報〔亦〕是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會淨都是無因無緣的〔也就是說〕沒有能夠決定〔眾生染汙與清淨〕的力量,沒有〔去染轉淨的〕的精進沒有人投入的力量和努力。所有的眾生、所有的生物、所有的卵胎生類、所有的生命都無自在力、力量和精進力,都是〔冥冥之中〕受命運、環境和自然的影響,在六道輪迴中經歷快樂和痛苦。嗎?」







〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。

見聞覺知是無常

“Yampidaṃ diṭṭhaṃ sutaṃ mutaṃ viññātaṃ pattaṃ pariyesitaṃ anuvicaritaṃ manasā tampi niccaṃ vā aniccaṃ vā”ti? 

“Aniccaṃ, bhante”. 

“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vā taṃ sukhaṃ vā”ti? 

“Dukkhaṃ, bhante”. 


“Yaṃ panāniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, api nu taṃ anupādāya evaṃ diṭṭhi uppajjeyya

Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ saṃkilesāya. Ahetū appaccayā sattā  saṃkilissanti. Natthi hetu, natthi paccayo sattānaṃ visuddhiyā. Ahetū appaccayā sattā   visujjhanti. Natthi balaṃ natthi vīriyaṃ natthi purisathāmo natthi purisaparakkamo.Sabbe sattā sabbe pāṇā sabbe bhūtā sabbe jīvā avasā abalā avīriyā  niyatisaṅgatibhāvapariṇatā   chasvevābhijātīsu sukhadukkhaṃ paṭisaṃvedentī’’ti?

“No hetaṃ, bhante”.

見聞覺知是無常

凡用這個〔五蘊身心的我〕所看到、聽到、知道、識別、獲得、欲求,被心所思惟的都是永恆的,或是無常的呢?」


〔諸比丘回答〕:「尊師!無常的。」



〔世尊又問〕:「那麼,凡為無常的〔現象〕是苦的,或是樂的呢?」



〔諸比丘回答〕:尊師苦的。



〔世尊再問〕:那麼,凡為無常、苦、變易法,不執取它後,生起這樣的見解:





對於眾生的雜染煩惱是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會染汙都是無因無緣的;對於眾生的清淨果報〔亦〕是沒有任何〔過去〕因緣關係的,〔換言之〕眾生會淨都是無因無緣的〔也就是說〕沒有能夠決定〔眾生染汙與清淨〕的力量,沒有〔去染轉淨的〕的精進沒有人投入的力量和努力。所有的眾生、所有的生物、所有的卵胎生類、所有的生命都無自在力、力量和精進力,都是〔冥冥之中〕受命運、環境和自然的影響,在六道輪迴中經歷快樂和痛苦。嗎?」






〔諸比丘回答〕:尊師!這確實不可能會生起這樣〔的見解〕。

了知四諦入預流

“Yato kho, bhikkhave, ariyasāvakassa imesu ca ṭhānesu kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhasamudayepissa kaṅkhā pahīnā hoti,

dukkhanirodhepissa kaṅkhā pahīnā hoti, 

dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāyapissa kaṅkhā pahīnā hoti– 

ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyasāvako sotāpanno avinipātadhammo niyato sambodhiparāyano”ti. 

了知四諦入預流

諸比丘啊!聖弟子來說如果能從〔六根對六境〕這些地方已捨斷疑惑〔又〕

    能捨斷關於苦的疑惑;

    捨斷關於苦的產生的疑惑

    捨斷關於苦的滅盡的疑惑

    捨斷趨向苦滅道跡的疑惑——



那麼〕比丘們啊!這位聖弟子稱為預流、不墮惡法人,決定得到覺悟,達到正覺的人。